Tēmu sadaļa - Militāri notikumi, norises

Padomju Latvijas armijas parāde 1919.gada 1.maijā. Iepretīm Latvijas mākslas muzejam. Avots: Latvijas Vēsture 1914-1940.
Sarkanā armija ieņem Rīgu
Latviešu bēgļu laivu pārcēlāji. 1. rindā no kreisās Eduards Andersons un F. Korše, 2. rindā no kreisās Pēteris Jansons un A. Āboliņš. 1943. gada novembris. Nacionālās mutvārdu vēstures krājums.
Otrā pasaules kara bēgļi
Mores kauju Muzejs. Foto autors: Edgars Ražinskis. 2020
Mores kaujas
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Avots: https://www.wiseacres.org.uk/baltic/pix/Balodis-Brigade.jpg
Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde
1941. gada deportāciju vagons Torņkalna stacijā. Foto autors: Edgars Ražinskis. 2021.
1941. un 1949. gada deportācijas
Latgales atsevišķā eskadrona standarts Latgales atbrīvošanas laikā. Foto no Latvijas Kara muzeja.
Latgales atbrīvošana no lieliniekiem
1592398554363
Āpuznieku kauja
Zudusīlatvija Skrundaskaujuvietas
Skrundas kauja
Latvijas armijas karavīri dodas uz pozīcijām Bermonta armijas uzbrukuma laikā. Rīga. 1919. gada oktobris. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Bermontiāde
Panevėžio operacija 1919 m.
Valerijus Buklajevas. Jonavos kultūros centro krašto muziejaus arch.
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Lietuvas iedzīvotāju deportācijas
Pulkvedis Jorģis Zemitāns. Fotogrāfs Jānis Rieksts. Foto: Latvijas Kara muzejs.
LKOK, pulkvedis Jorģis Zemitāns (1873-1928)
Latviešu strēlnieki Ziemassvētku kauju starplaikā 1917. gadā. Avots: Latvijas kara muzejs.
Ziemassvētku kaujas
Ziemeļlatvijas brigādes ieiešana Rīgā 1919. g. 6.jūlijā. Otrajā baltajā zirgā brigādes virspavēlnieks Jorģis Zemitāns. Fotogrāfs Jānis Rieksts. Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.
Ziemeļlatvijas brigāde
Avots: www.lkok.com
LKOK, ģenerālis Pēteris Radziņš (1880-1930)
Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”)
Vācijas armijas karavīri gatavojas šķērsot Daugavu Rīgas operācijas laikā. Vēlāk viņi cīnīsies kaujās pie Mazās Juglas upes. 1917. Avots: Latvijas Kara muzejs
Juglas kaujas – Itjē ofensīva
12Priekuleskauja SCAN
Priekules operācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Stompaku kauja
Latviešu un igauņu virsnieku grupa Cēsu dzelzceļa stacijā pie igauņu bruņuvilciena, kas piedalījās Cēsu kaujās, 1919.g. 5.jūnijā. 1.rindā no kreisās puses: 3. Jorģis Zemitāns, 4.- Krišjānis Berķis, 5. Voldemārs Ozols. Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.
Cēsu kaujas (igauņu: Võnnu lahing)
Brīvības cīņu izrāvieni Igaunijā: tik tālu un ne tālāk
5 Zemgales LSB strēlnieki Ķekavas pozīcijās 1
Ķekavas jeb Marta kaujas
Avots: "Mazāk zināmais ziemeļnieks Vilis Gelbe", Sargs.lv
Vilis Gelbe (arī Ģelbe, 1890-1919), jūras virsleitnants
Bejas (Babeckas) kauja
Širvintų Giedraičių kautynės
Autorius nežinomas. Publikuota "Kario" - 1968 m. 9 numeryje
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Sedas kauja
Radviliškio kautynės 1919 m.
Pirmā pasaules kara bēgļi
Landesvēra karavīri Cēsu kaujās 1919. g. jūnijā. Preses foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.
Landesvērs. Baltijas landesvērs
Raseinių tankų kautynės 1941 m. birželio 23–26 d.
Latviešu leģiona cīņas Kurzemē/Zemgalē 1944.-1945.gads
1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sakaru komandas karavīri.1919. gada pavasaris. Foto: no Latvijas Kara muzeja
1.(4.) Valmieras kājnieku pulks
Partizānu darbība Ziemeļlatgalē
Didžioji akcija Kauno IX forte
1919.gada 17.martā Jelgamas cietuma pagalmā piederīgie meklē Sarkanā terora upura aizturētos un nogalinātos tuviniekus. A. Tomašūna privātā kolekcija. Avots: dveseluputenis.lv
Sarkanais terors
Kārlis Ulmanis pieņem 7. Siguldas kājnieku pulks parādi Alūksnē (1930. gadi). Avots: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?curid=141946
7. Siguldas kājnieku pulks
Igauņu karavīru piemiņas saglabāšana Latvijā
KurzemesKatls Karte
Kurzemes katls/cietoksnis
1991. gada barikāžu dalībnieks.
Barikādes
Landesvēra artilērija Rīgas atbrīvošanas laikā 1919. gada 22. maijā. Avots: 1929. gadā izdotā "Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus".
Rīgas atbrīvošana no lieliniekiem 1919.gads
Klaipėdos prijungimo karinė operacija 1923 m.
Aiviekstes forsēšana
Latviešu strēlnieku izlūki novērošanas postenī Smārdes pozīcijās. 1916.g. septembris. Avots: Latvijas Kara muzejs.
Smārdes kaujas
Pergalės paminklo demontavimas Šiauliuose 1991 m. Fot. Juozas Bindokas. Iš: Povilo Višinskio Šiaulių apskrities viešoji biblioteka // ePaveldas, prieiga internetu: https://www.epaveldas.lt/preview?id=C150000451765
Antrojo pasaulinio karo Sovietų Sąjungos karių palaidojimo vietos: (II) minkštosios galios instrumentai
Avots: Rīgas holokausta un geto muzejs
Holokausts
Izglītības ministrs Augusts Tentelis Cēsu pulka skolnieku rotai veltītā pieminekļa atklāšanas svinībās Cēsīs 1938. g. Avots: Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Cēsu pulka Skolnieku rota
Zarasų – Daugpilio puolimo operacija 1919 m.