Tēmu sadaļa - Militāri notikumi, norises

Latvijas armijas karavīri dodas uz pozīcijām Bermonta armijas uzbrukuma laikā. Rīga. 1919. gada oktobris. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Bermontiāde
Latviešu strēlnieku izlūki novērošanas postenī Smārdes pozīcijās. 1916.g. septembris. Avots: Latvijas Kara muzejs.
Smārdes kaujas
Mores kauju Muzejs. Foto autors: Edgars Ražinskis. 2020
Mores kaujas
Latviešu leģiona cīņas Kurzemē/Zemgalē 1944.-1945.gads
Pirmā pasaules kara bēgļi
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Raseiņu tanku kaujas, 1941. gada 23.–26.
Autors nav zināms. Publicēts žurnālā "Kario" - 1968. gadā, 9. numurā.
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Sedas kauja
Latviešu strēlnieki Ziemassvētku kauju starplaikā 1917. gadā. Avots: Latvijas kara muzejs.
Ziemassvētku kaujas
Avots: Rīgas holokausta un geto muzejs
Holokausts
Vācijas armijas karavīri gatavojas šķērsot Daugavu Rīgas operācijas laikā. Vēlāk viņi cīnīsies kaujās pie Mazās Juglas upes. 1917. Avots: Latvijas Kara muzejs
Juglas kaujas – Itjē ofensīva
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Paņevežas operācija 1919. gadā
Latviešu bēgļu laivu pārcēlāji. 1. rindā no kreisās Eduards Andersons un F. Korše, 2. rindā no kreisās Pēteris Jansons un A. Āboliņš. 1943. gada novembris. Nacionālās mutvārdu vēstures krājums.
Otrā pasaules kara bēgļi
KurzemesKatls Karte
Kurzemes katls/cietoksnis
Latgales atsevišķā eskadrona standarts Latgales atbrīvošanas laikā. Foto no Latvijas Kara muzeja.
Latgales atbrīvošana no lieliniekiem
Valērijs Buklajevs. Arch. Jonavas kultūras centra novada muzejā.
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Lietuvas iedzīvotāju deportācijas
Igauņu karavīru piemiņas saglabāšana Latvijā
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Radvilišķu kauja 1919. gadā
Landesvēra artilērija Rīgas atbrīvošanas laikā 1919. gada 22. maijā. Avots: 1929. gadā izdotā "Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus".
Rīgas atbrīvošana no lieliniekiem 1919.gads
1919.gada 17.martā Jelgamas cietuma pagalmā piederīgie meklē Sarkanā terora upura aizturētos un nogalinātos tuviniekus. A. Tomašūna privātā kolekcija. Avots: dveseluputenis.lv
Sarkanais terors
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Militārā operācija Klaipēdas aneksijai 1923. gadā.
Padomju Latvijas armijas parāde 1919.gada 1.maijā. Iepretīm Latvijas mākslas muzejam. Avots: Latvijas Vēsture 1914-1940.
Sarkanā armija ieņem Rīgu
Latviešu un igauņu virsnieku grupa Cēsu dzelzceļa stacijā pie igauņu bruņuvilciena, kas piedalījās Cēsu kaujās, 1919.g. 5.jūnijā. 1.rindā no kreisās puses: 3. Jorģis Zemitāns, 4.- Krišjānis Berķis, 5. Voldemārs Ozols. Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.
Cēsu kaujas (igauņu: Võnnu lahing)
Pulkvedis Jorģis Zemitāns. Fotogrāfs Jānis Rieksts. Foto: Latvijas Kara muzejs.
LKOK, pulkvedis Jorģis Zemitāns (1873-1928)
Aiviekstes forsēšana
1991. gada barikāžu dalībnieks.
Barikādes
12Priekuleskauja SCAN
Priekules operācija
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Sirvintos Giedraiču kauja
1592398554363
Āpuznieku kauja
Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”)
1941. gada deportāciju vagons Torņkalna stacijā. Foto autors: Edgars Ražinskis. 2021.
1941. un 1949. gada deportācijas
Brīvības cīņu izrāvieni Igaunijā: tik tālu un ne tālāk
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Avots: https://www.wiseacres.org.uk/baltic/pix/Balodis-Brigade.jpg
Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Stompaku kauja
5 Zemgales LSB strēlnieki Ķekavas pozīcijās 1
Ķekavas jeb Marta kaujas
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Lielā kampaņa Kauņas IX fortā
Izglītības ministrs Augusts Tentelis Cēsu pulka skolnieku rotai veltītā pieminekļa atklāšanas svinībās Cēsīs 1938. g. Avots: Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Cēsu pulka Skolnieku rota
Peteris Radzins
LKOK, ģenerālis Pēteris Radziņš (1880-1930)
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Zarasu-Daugavpils ofensīvā operācija 1919. gadā.
Partizānu darbība Ziemeļlatgalē
Bejas (Babeckas) kauja
Uzvaras pieminekļa demontāža Šauļos 1991. gadā. Juoza Bindoka foto. No: Povila Višinska Šauļu apriņķa publiskā bibliotēka // ePaveldas, piekļuve tiešsaistē: https://www.epaveldas.lt/preview?id=C150000451765
TRANSLATED_BY_GOOGLERādīt oriģinālu
Otrā pasaules kara padomju karavīru apbedījumu vietas: (II) maigās varas instrumenti
1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sakaru komandas karavīri.1919. gada pavasaris. Foto: no Latvijas Kara muzeja
1.(4.) Valmieras kājnieku pulks
Zudusīlatvija Skrundaskaujuvietas
Skrundas kauja
Landesvēra karavīri Cēsu kaujās 1919. g. jūnijā. Preses foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.
Landesvērs. Baltijas landesvērs
Avots: "Mazāk zināmais ziemeļnieks Vilis Gelbe", Sargs.lv
Vilis Gelbe (arī Ģelbe, 1890-1919), jūras virsleitnants
Kārlis Ulmanis pieņem 7. Siguldas kājnieku pulks parādi Alūksnē (1930. gadi). Avots: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?curid=141946
7. Siguldas kājnieku pulks
Ziemeļlatvijas brigādes ieiešana Rīgā 1919. g. 6.jūlijā. Otrajā baltajā zirgā brigādes virspavēlnieks Jorģis Zemitāns. Fotogrāfs Jānis Rieksts. Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.
Ziemeļlatvijas brigāde