Tēmu sadaļa - Militāri notikumi, norises

EN LV ET LT DE RU

Zudusīlatvija Skrundaskaujuvietas

Skrundas kauja

I Pirmais pasaules karš ikona

I Neatkarības kari ikona

Rādīt oriģinālu
Paņevežas operācija 1919. gadā

I Neatkarības kari ikona

Avots: "Mazāk zināmais ziemeļnieks Vilis Gelbe", Sargs.lv

Vilis Gelbe (arī Ģelbe, 1890-1919), jūras virsleitnants

I Pirmais pasaules karš ikona

I Neatkarības kari ikona

Latviešu strēlnieki Ziemassvētku kauju starplaikā 1917. gadā. Avots: Latvijas kara muzejs.

Ziemassvētku kaujas

I Pirmais pasaules karš ikona

Partizānu darbība Ziemeļlatgalē

I Neatkarības kari ikona

Vācijas armijas karavīri gatavojas šķērsot Daugavu Rīgas operācijas laikā. Vēlāk viņi cīnīsies kaujās pie Mazās Juglas upes. 1917. Avots: Latvijas Kara muzejs

Juglas kaujas – Itjē ofensīva

I Pirmais pasaules karš ikona

Ziemeļlatvijas brigādes ieiešana Rīgā 1919. g. 6.jūlijā. Otrajā baltajā zirgā brigādes virspavēlnieks Jorģis Zemitāns. Fotogrāfs Jānis Rieksts. Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.

Ziemeļlatvijas brigāde

I Neatkarības kari ikona

Izglītības ministrs Augusts Tentelis Cēsu pulka skolnieku rotai veltītā pieminekļa atklāšanas svinībās Cēsīs 1938. g. Avots: Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

Cēsu pulka Skolnieku rota

I Neatkarības kari ikona

Padomju Latvijas armijas parāde 1919.gada 1.maijā. Iepretīm Latvijas mākslas muzejam. Avots: Latvijas Vēsture 1914-1940.

Sarkanā armija ieņem Rīgu

I Neatkarības kari ikona

Āpuznieku kauja

III Nacionālie partizāni ikona

II Otrais pasaules karš ikona

Peteris Radzins

LKOK, ģenerālis Pēteris Radziņš (1880-1930)

I Pirmais pasaules karš ikona

I Neatkarības kari ikona

Rādīt oriģinālu
Zarasu-Daugavpils ofensīvā operācija 1919. gadā.

Mores kauju Muzejs. Foto autors: Edgars Ražinskis. 2020

Mores kaujas

Autors nav zināms. Publicēts žurnālā "Kario" - 1968. gadā, 9. numurā.

Rādīt oriģinālu
Sedas kauja

II Otrais pasaules karš ikona

1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sakaru komandas karavīri.1919. gada pavasaris. Foto: no Latvijas Kara muzeja

1.(4.) Valmieras kājnieku pulks

I Neatkarības kari ikona

Valērijs Buklajevs. Arch. Jonavas kultūras centra novada muzejā.

Rādīt oriģinālu
Lietuvas iedzīvotāju deportācijas

II Otrais pasaules karš ikona

IV Padomju okupācija ikona

Rādīt oriģinālu
Militārā operācija Klaipēdas aneksijai 1923. gadā.

Latgales atsevišķā eskadrona standarts Latgales atbrīvošanas laikā. Foto no Latvijas Kara muzeja.

Latgales atbrīvošana no lieliniekiem

I Neatkarības kari ikona

Latviešu leģiona cīņas Kurzemē/Zemgalē 1944.-1945.gads

II Otrais pasaules karš ikona

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Avots: https://www.wiseacres.org.uk/baltic/pix/Balodis-Brigade.jpg

Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde

I Neatkarības kari ikona

Avots: Rīgas holokausta un geto muzejs

Holokausts

II Otrais pasaules karš ikona

1919.gada 17.martā Jelgamas cietuma pagalmā piederīgie meklē Sarkanā terora upura aizturētos un nogalinātos tuviniekus. A. Tomašūna privātā kolekcija. Avots: dveseluputenis.lv

Sarkanais terors

I Pirmais pasaules karš ikona

I Neatkarības kari ikona

Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija

Stompaku kauja

III Nacionālie partizāni ikona

II Otrais pasaules karš ikona

Igauņu karavīru piemiņas saglabāšana Latvijā

I Neatkarības kari ikona

Atjaunotā neatkarība ikona

Landesvēra karavīri Cēsu kaujās 1919. g. jūnijā. Preses foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.

Landesvērs. Baltijas landesvērs

I Neatkarības kari ikona

Rādīt oriģinālu
Radvilišķu kauja 1919. gadā

I Neatkarības kari ikona

Latviešu strēlnieku izlūki novērošanas postenī Smārdes pozīcijās. 1916.g. septembris. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Smārdes kaujas

I Pirmais pasaules karš ikona

12Priekuleskauja SCAN

Priekules operācija

II Otrais pasaules karš ikona

KurzemesKatls Karte

Kurzemes katls/cietoksnis

II Otrais pasaules karš ikona

Uzvaras pieminekļa demontāža Šauļos 1991. gadā. Juoza Bindoka foto. No: Povila Višinska Šauļu apriņķa publiskā bibliotēka // ePaveldas, piekļuve tiešsaistē: https://www.epaveldas.lt/preview?id=C150000451765

Rādīt oriģinālu
Otrā pasaules kara padomju karavīru apbedījumu vietas: (II) maigās varas instrumenti

II Otrais pasaules karš ikona

1991. gada barikāžu dalībnieks.

Barikādes

IV Padomju okupācija ikona

Atjaunotā neatkarība ikona

Bejas (Babeckas) kauja

I Neatkarības kari ikona

Landesvēra artilērija Rīgas atbrīvošanas laikā 1919. gada 22. maijā. Avots: 1929. gadā izdotā "Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus".

Rīgas atbrīvošana no lieliniekiem 1919.gads

I Neatkarības kari ikona

Latvijas armijas karavīri dodas uz pozīcijām Bermonta armijas uzbrukuma laikā. Rīga. 1919. gada oktobris. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Bermontiāde

I Neatkarības kari ikona

5 Zemgales LSB strēlnieki Ķekavas pozīcijās 1

Ķekavas jeb Marta kaujas

1941. gada deportāciju vagons Torņkalna stacijā. Foto autors: Edgars Ražinskis. 2021.

1941. un 1949. gada deportācijas

II Otrais pasaules karš ikona

Rādīt oriģinālu
Lielā kampaņa Kauņas IX fortā

II Otrais pasaules karš ikona

Aiviekstes forsēšana

II Otrais pasaules karš ikona

Latviešu bēgļu laivu pārcēlāji. 1. rindā no kreisās Eduards Andersons un F. Korše, 2. rindā no kreisās Pēteris Jansons un A. Āboliņš. 1943. gada novembris. Nacionālās mutvārdu vēstures krājums.

Otrā pasaules kara bēgļi

II Otrais pasaules karš ikona

Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”)

I Neatkarības kari ikona

Rādīt oriģinālu
Raseiņu tanku kaujas, 1941. gada 23.–26.

II Otrais pasaules karš ikona

Rādīt oriģinālu
Sirvintos Giedraiču kauja

I Neatkarības kari ikona

Kārlis Ulmanis pieņem 7. Siguldas kājnieku pulks parādi Alūksnē (1930. gadi). Avots: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?curid=141946

7. Siguldas kājnieku pulks

I Neatkarības kari ikona

Pirmā pasaules kara bēgļi

I Pirmais pasaules karš ikona

II Otrais pasaules karš ikona

Brīvības cīņu izrāvieni Igaunijā: tik tālu un ne tālāk

I Neatkarības kari ikona

Latviešu un igauņu virsnieku grupa Cēsu dzelzceļa stacijā pie igauņu bruņuvilciena, kas piedalījās Cēsu kaujās, 1919.g. 5.jūnijā. 1.rindā no kreisās puses: 3. Jorģis Zemitāns, 4.- Krišjānis Berķis, 5. Voldemārs Ozols. Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.

Cēsu kaujas (igauņu: Võnnu lahing)

I Neatkarības kari ikona

Pulkvedis Jorģis Zemitāns. Fotogrāfs Jānis Rieksts. Foto: Latvijas Kara muzejs.

LKOK, pulkvedis Jorģis Zemitāns (1873-1928)

I Pirmais pasaules karš ikona

I Neatkarības kari ikona