Lielā kampaņa Kauņas IX fortā
II Otrais pasaules karš

Vācijas-Krievijas kara sākums un 1941. gada jūnija sacelšanās ir saistītas ar Holokausta sākumu Lietuvā, jo jau kara pirmajās dienās sākās pogromi pret ebrejiem, ko veica vācu drošības policija, SD operatīvā grupa un Lietuvas baltos halātos tērptie cilvēki. No 1941. gada 10. jūlija visiem Kauņas ebrejiem uz krūtīm bija jānēsā atšķirības zīme — Dāvida zvaigzne. Viņiem bija aizliegts staigāt pa ietvēm, apmeklēt parkus un laukumus, kā arī izmantot sabiedrisko transportu. Ar Kauņas apgabala komisāra JA Lentzena rīkojumu un Kauņas kara komandanta Jurģa Bobeļa un pilsētas mēra Kazija Palčauska 1941. gada 7. jūlijā parakstītu rīkojumu visiem Kauņas ebrejiem līdz 15. augustam bija jāpārceļas uz geto Vilijampolē. Līdz 1941. gada 15. augustam uz Kauņas geto bija pārvietoti 30 000 ebreju. Lielākā ebreju slaktiņš visā nacistu okupācijas laikā Lietuvā tika īstenots 1941. gada 29. oktobrī Kauņas IX fortā (pazīstams kā Lielā akcija), kurā tika nogalināti Kauņas geto izolētie ebreji. Slaktiņa priekšvakarā gestapo sadzina visus geto ieslodzītos, daudzbērnu ģimenes, fiziski vājos cilvēkus, vecāka gadagājuma cilvēkus un slimos (apmēram 10 000 cilvēku) uz Demokrātu laukumu Kauņā ar mērķi viņus atdalīt, padzīt un nošaut šajā fortā. Šajā slaktiņā piedalījās Nacionālā darba aizsardzības bataljona 3. rota un aptuveni 20 vācu gestapo locekļi. Pēc nacistu domām, Kauņas geto tika attīrīts no nevajadzīgajiem ebrejiem, t.i., ebrejiem, kuri Otrā pasaules kara laikā nevarēja strādāt vāciešu vajadzību apmierināšanai. Geto palika aptuveni 17 000 cilvēku.