Militārā operācija Klaipēdas aneksijai 1923. gadā.

1923. gada 15. janvārī tā sauktie "lietuviešu nemiernieki" ieņēma Klaipēdu. Tas bija militārās operācijas sākums, kas radīja priekšnoteikumus Klaipēdas pilsētas un apgabala pievienošanai starpkaru Lietuvas Republikas teritorijai un garantēja Lietuvai piekļuvi jūrai. 1923. gada sākumā tika radīti piemēroti apstākļi militārajai operācijai, jo Vēstnieku konferencē briedēja Lietuvai nelabvēlīgs lēmums par Klaipēdas apgabala nākotni, un starptautiskās sabiedrības uzmanība tajās janvāra dienās bija pievērsta Rūras apgabalam, kuru tobrīd okupēja Francijas armija. Šādos apstākļos sākās militārā operācija, kuras priekšgalā bija Lietuvas strēlnieku savienība.

1923. gada 1. janvārī Galvenā Mazās Lietuvas glābšanas komiteja izdeva lūgumu aizsargāt šī reģiona lietuviešus no vācu vajāšanas. Pilnīgas slepenības apstākļos Lietuvā tika izveidota Speciālā vienība, kas sastāvēja no Kara skolas, Kara milicijas skolas, 5. un 8. kājnieku pulka, 1. kavalērijas pulka, Elektrotehniskā bataljona, Automobiļu bataljona, Kara aviācijas kadetiem, brīvprātīgajiem karavīriem un Ģenerālštāba virsniekiem, Vilkavišķu, Kaišadoru un Paņevežas vienību strēlniekiem. Nemiernieku armijā bija 40 virsnieki, 584 regulārās armijas karavīri, 455 strēlnieki un aptuveni 300 Klaipēdas apgabala iedzīvotāji. Operāciju vadīja Jons Polovinsks-Budris. 6. janvārī Speciālās vienības karavīri Kauņā iekāpa vilcienā, kas devās uz Klaipēdu. Uz robežas visi tika pārģērbti civilās drēbēs. Militārās operācijas dalībnieki uz rokām valkāja aproces ar uzrakstu "MLS" (Mazās Lietuvas brīvprātīgais). Nemiernieku spēki tika sadalīti trīs grupās. Pirmās grupas uzdevums bija ieņemt Klaipēdu, otrās - Paģēgu un rūpēties par robežu ar Vāciju, trešās grupas mērķis bija Šilute. Operācija sākās 9. janvārī, kad Mazās Lietuvas glābšanas komiteja Šilutē publicēja manifestu, kurā bija teikts, ka vācu administrācija reģionā tiek atbrīvota. 10. janvārī nemiernieki šķērsoja robežu. Tajā pašā dienā viņi bez pretestības ieņēma Šiluti un Paģēgu. Klaipēda tika ielenkta, bet tās uzbrukums sākās 15. janvārī, pēc kā Francijas spēki bija spiesti kapitulēt.

1923. gada 16. februārī Vēstnieku konference paziņoja par vienošanos starp Pirmā pasaules kara uzvarētājvalstīm un Lietuvu, ar kuru Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvai. 1924. gadā Parīzē tika parakstīta Klaipēdas konvencija. Klaipēdas apgabals oficiāli kļuva par Lietuvas Republikas autonomu sastāvdaļu.