Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde
I Neatkarības kari

Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landezvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919. gada 10. jūlijā apvienoja ar Ziemeļlatvijas brigādi un vācbaltiešu zemessargiem, izveidojot Latvijas Bruņotos spēkus (Latvijas armiju).

Ar 1919. gada 21. martā Liepājā Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrs Jānis Zālītis izdeva pavēli Nr. 21., ar kuru Latviešu atsevišķo bataljonu pārdēvēja par Latvijas armijas dienvidu grupu ar atsevišķas brigādes organizāciju no kājnieku rotām, sapieru rotas un piekomandētās artilērijas vienības. Brigādes komandēšanu uzdeva Jānim Balodim, kuru ar šo pavēli paaugstināja par pulkvedi, skaitot no 14. marta.

Dienvidlatvijas brigāde turpināja piedalīties Kurzemes un Zemgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1919. gada 18. maijā kaujā pie Kaugurciema kapteiņa Paula Zolta rota piespieda atkāpties no pozīcijām divus lielinieku pulkus un uzvaras rezultātā Latviešu atsevišķās brigādes vienības atbrīvoja tagadējās Jūrmalas teritoriju un 22. maijā brigāde piedalījās Piņķu atbrīvošanā, bet 23. maijā tā iegāja Rīgā. Pēc Rīgas atbrīvošanas turpināja papildināties brigādes sastāvs ar jaunām vienībām. Cēsu kaujās brigāde tieši nepiedalījās.

1919. gada jūlijā, kad tika veidota vienota Latvijas armija, Dienvidlatvijas brigādi pārveidoja par Kurzemes divīziju.

Papildus izziņas avoti

Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministra J. Zālīša pavēle (Nr. 21) par kopveža J. Baloža apstiprināšanu Latviešu atsevišķā bataljona komandiera postenī un tā pārdēvēšanu par Latvijas armijas dienvidus grupu. https://web.archive.org/web/20070531202113/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_atsev_bat/dok/1919.03.21.htm

Dienvidlatvijas brigāde. Vikipēdija. https://lv.wikipedia.org/wiki/Dienvidlatvijas_brig%C4%81de

Ēriks Jēkabsons. Latvijas Neatkarības karš. Latvijas Pagaidu valdības un tās bruņoto spēku cīņa par Latvijas neatkarības nodrošināšanu 18.11.1918.-11.08.1920.gadā. – Nacionālā enciklopēdija: https://enciklopedija.lv/skirklis/22216-Latvijas-Neatkar%C4%ABbas-kar%C5%A1

Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos, 1. daļa, 1918. gada 18. novembris–1919. gada 16. aprīlis, sast. Ē. Jēkabsons un J. Šiliņš, Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2019.

Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos” 2. daļa. 1919. gada 16. aprīlis–10. jūlijs, sast. Ē. Jēkabsons un J. Šiliņš, Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2019.

Saistītie objekti

LKOK kapteiņa Paula Zolta individuāls apbedījums Mazsalacas kapos

Atrodas Mazsalacas kapos

Apskatāms kapteiņa Paula Zolta (1880-1919) individuāls apbedījums.

1934. gada 9. septembrī uz Zolta kapa tika atklāta melna granīta kapa guļplāksne ar tekstu.
Kapteiņa Zolta vārds iekalts arī piemineklī Kaugurciemā, kur 1919. gada 18. maija kaujā kopumā krita seši Atsevišķā studentu bataljona 2. jeb P.Zolta rotas karavīri.

Latviešu atsevišķās brigādes Atsevišķā studentu bataljona 2. rotas komandieris kapteinis Paulis Zolts, kas 1919. gada 18. maijā krita pie Kaugurciema, sākotnēji tika apbedīts brāļu kapos pie Ķemeru luterāņu baznīcas. 1920. gada 18. maijā viņa mirstīgās atliekas tika ekshumētas un pārvestas uz Mazsalacu, kur 25. maijā guldītas ģimene kapos.

Karostas Ziemeļu mols un Baterija Nr.3

Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.

Ziemeļu mols ir viena no pirmajām Imperatora Aleksandra III ostas būvēm, kuru izveidoja laikā no 1890. līdz 1892. gadam pirms Karostas kanāla rakšanas. Mols kopā ar Ziemeļu, Dienvidu viļņlaužiem un Dienvidu molu veidoja Liepājas priekšostu.

Liepājas cietokšņa Baterija Nr. 3 atradās blakus Karostas Ziemeļu molam un bruņojuma ziņā tika plānota vislielākā. Izbūvēja platformas četriem 6 collu (152 mm) Kanē sistēmas 1892. gada modeļa lielgabalus, pieciem 11 collu (280 mm) 1887. gada modeļa lielgabalus un divus 57 mm Nordenfelda sistēmas prettrieciena lielgabalus, kā arī 18 9 collu (229 mm) lielgabalus un mortīras.

Šodien Baterija Nr. 3 ir visvairāk cietusi no valdošās dienvidu-ziemeļu jūras straumes, kas aiz Ziemeļu mola veido virpuļa efektu, tā rezultātā izskalojas lielgabalu platformu pamatus.

Ziemeļu mols aizsargā Liepājas ostas akvatoriju no Ziemeļrietumu vējiem. Šī ir liepājnieku un pilsētas viesu iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, kā arī vērot jūru dažādos laikapstākļos. Īpaši iespaidīgi - vētras laikā.

Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas arī labierīcības un kafejnīca ar unikālu skatu uz jūru.

 

Karosta (Maršruts)

Karosta ir lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā un aizņem gandrīz vienu trešdaļu no visas Liepājas teritorijas. Karosta ir unikāls militāro un fortifikācijas būvju komplekss Baltijas jūras krastā, kas ir īpašs Latvijas un pasaules vēsturē un arhitektūrā.

Mūsdienu Karostā savdabīgi savijas grezna 19. gs. beigu arhitektūra un militārais skarbums.  Ēkās saskatāms Krievijas impērijas un PSRS militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. Karosta mūsdienās ir īpaši iecienīts tūrisma objekts.

Uzbūvēta pirms 1.Pasaules kara Krievijas armijas vajadzībām. 1890. gadā pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles uz ziemeļiem no Liepājas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētas celtniecība. Sākotnēji tā tika dēvēta par Imperatora Aleksandra III ostu. Projektēta kā pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām.

Jaunās ostas būvniecību oficiāli atklāja Krievijas imperators Aleksandrs III 1893. gada 12. augustā. Lai gan Aleksandra III nāve 1894. gadā mainīja Krievijas ārpolitiku, jaunās ostas pamatbūvniecību noslēdza 1906. gadā. Cietoksnis sastāvēja no četrām krasta aizsardzības baterijām – Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 6, kā arī vairākām fortifikācijas būvēm sauszemes pusē – Ziemeļu forts, Redāns, Vidus forts, Dienvidu forts un liela skaita munīcijas noliktavām. Pirmie karakuģi jaunajā ostā sāka bāzēties 1898. gadā. 

Ostas un cietokšņa daļēju iznīcināšanu veica sākoties Pirmajam pasaules karam, pēc Vācijas Kara flotes apšaudes 1914. gada 2. augustā. Imperatora Aleksandra III ostas vēsture, kas sastāvēja tikai no būvēšanas un likvidācijas, noslēdzās 1915. gada maijā, kad Vācijas karaspēka ieņēma Liepāju.

Padomju laikā Karosta bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas civiliedzīvotājiem. Pēdējie padomju armijas karavīri Liepāju atstāja tikai 1994. gadā.

Karostā ir apskatāmi tādi militārā mantojuma objekti kā Ziemeļu mols un forti, Redans, Karostas cietums, Karostas ūdenstornis, Sv.Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, O.Kalpaka tilts uc. 

Piemineklis kapteinim Zoltam un studentu rotas karavīriem

Atrodas Jūrmalas pilsētā Slokā pie Rīgas jūras līča Kaugurciema kāpās.

Piemiņas zīme uzstādīta 1934. gadā, Padomju okupācijas laikā iznīcināta, bet 1989. gadā atjaunota. Kaugurciemā 1919. gada 18. maija rītā notika kauja starp latviešu nacionālo spēku, kapteiņa Pauļa Zolta vadīto rotu (~ 145 vīri) un Sarkanās armijas karaspēku. Notikums ir īpašs ar to, ka cīņa notika visnelabvēlīgākajos apstākļos, demonstrējot kareivisku drosmi un ticību Latvijas valstij.

Nakts laikā pirms kaujas izcēlās vētra, un ar smiltīm aizputināja pozīcijas un ieročus. Turklāt tika saņemta neatbilstoša munīcija. Pretiniekam uzbrūkot, kapteiņa Zolta karavīri izšķirošā brīdī devās prettriecienā, lietojot šauteņu durkļus un izcīnot uzvaru.

Zolts bija pieredzējis latviešu virsnieks, kurš piedalījies Krievu – Japāņu, 1. pasaules un Latvijas Neatkarības karā. Viņa brālis arī bija karavīrs, savukārt dēls 2. pasaules kara laikā kā medicīnas students bija sanitārs Vācijas armijas Latviešu leģionā, un kritis, iznesot no pozīcijām smagi ievainotu karavīru.

Mūsdienās var aplūkot piemiņas vietu, kas izveidota kaujas vietā. Līdzās atrodas skaists piejūras mežs un jūra, kas ļauj vēsturi iepazīt patīkamā vidē.

 

Saistītie stāsti

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība. 

Par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu

Grāmatas “Latvijas armijas komandieri” esejas pārliecina, ka vēsturi būtiski ietekmē konkrētas personas. Lai arī neilgu laiku esot svarīgāko vēsturisko notikumu epicentrā, īsteni Latvijas patrioti ar savu bagātīgo militāro pieredzi, paspēja paveikt daudz Latvijas armijas veidošanā, stiprināšanā un vēsturisko notikumu gaitu pavērsienos.
Šis stāsts ir par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu (1859-1933).