Karosta (Maršruts) Militārā pilsētiņa
![Liepājas moļi naktī [192-]. Avots: Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais krājums.](/g/Poi/00458/42590.png?size=1024)
![Liepāja. Jūras virsnieku saieta nams [192-]. Avots: Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais krājums.](/g/Poi/00458/42791.png?size=1024)
![Liepāja. Pirmā pasaules karā saspridzinātie nocietinājumi [191-?]. Avots: Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais krājums "Zudusī Latvija".](/g/Poi/00458/L602_11_Die-bombensicheren-Festungs-Werke-von.png?size=1024)
211
Karosta ir lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā un aizņem gandrīz vienu trešdaļu no visas Liepājas teritorijas. Karosta ir unikāls militāro un fortifikācijas būvju komplekss Baltijas jūras krastā, kas ir īpašs Latvijas un pasaules vēsturē un arhitektūrā.
Mūsdienu Karostā savdabīgi savijas grezna 19. gs. beigu arhitektūra un militārais skarbums. Ēkās saskatāms Krievijas impērijas un PSRS militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. Karosta mūsdienās ir īpaši iecienīts tūrisma objekts.
Uzbūvēta pirms 1.Pasaules kara Krievijas armijas vajadzībām. 1890. gadā pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles uz ziemeļiem no Liepājas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētas celtniecība. Sākotnēji tā tika dēvēta par Imperatora Aleksandra III ostu. Projektēta kā pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām.
Jaunās ostas būvniecību oficiāli atklāja Krievijas imperators Aleksandrs III 1893. gada 12. augustā. Lai gan Aleksandra III nāve 1894. gadā mainīja Krievijas ārpolitiku, jaunās ostas pamatbūvniecību noslēdza 1906. gadā. Cietoksnis sastāvēja no četrām krasta aizsardzības baterijām – Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 6, kā arī vairākām fortifikācijas būvēm sauszemes pusē – Ziemeļu forts, Redāns, Vidus forts, Dienvidu forts un liela skaita munīcijas noliktavām. Pirmie karakuģi jaunajā ostā sāka bāzēties 1898. gadā.
Ostas un cietokšņa daļēju iznīcināšanu veica sākoties Pirmajam pasaules karam, pēc Vācijas Kara flotes apšaudes 1914. gada 2. augustā. Imperatora Aleksandra III ostas vēsture, kas sastāvēja tikai no būvēšanas un likvidācijas, noslēdzās 1915. gada maijā, kad Vācijas karaspēka ieņēma Liepāju.
Padomju laikā Karosta bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas civiliedzīvotājiem. Pēdējie padomju armijas karavīri Liepāju atstāja tikai 1994. gadā.
Karostā ir apskatāmi tādi militārā mantojuma objekti kā Ziemeļu mols un forti, Redans, Karostas cietums, Karostas ūdenstornis, Sv.Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, O.Kalpaka tilts uc.
Izmantotie avoti un saites:
Karosta | LiepajaTravel
Karostas Cietums – Laipni lūgti cietumā!
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
„PZ” – podgraņičņaja zona
Vērgales ciema tautas deputātu padomes priešsēdētāja (1982-1989) Andra Zaļkalna atmiņas par dzīvi pierobežas zonā.
Mīnas, bumbas, torpēdas un ķīmiskie ieroči Baltijas jūrā
2010. gada februāra pirmajās dienās Zviedrijas telekanāla SVT ēterā parādījās ziņa, kas daudzos izraisīja šoku un pamatīgu pārsteigumu.
Viltus dzintars Liepājas pusē
Jau vairāk nekā divdesmit gadus Liepājas jūrmala ir bīstama viltus dzintara dēļ, kuru jūra īpaši devīgi mēdz izskalot no savām dzīlēm pavasara un rudens vētru laikā.
Stāsts par unikālu militāru objektu Karostā
Jau gadiem ilgi Vecliepājas liepājniekos neesmu novērojis kaut cik noturīgu interesi par tikai astoņus līdz desmit kilometrus uz ziemeļiem no pilsētas centra esošajām unikālajām vietām. Taču, ieslēpti meža biežņā, kāpu krantī vai purva takās, vēsturiskie Karostas objekti ir ne mazāk interesantu vēstures faktu un sen aizmirstu leģendu vērti stāsti. Par vienu no tiem – bijušo PSRS 23. krasta artilērijas bateriju – būs šis stāsts.
Karosta – Vācijas He-111 nolaišanās vieta 1939. gadā Liepājas pludmalē
Otrā pasaules kara notikumi atbalsojās arī Latvijā. 1939. gada 11. septembrī vācu bumbvedējs Henkel He-111 veicot uzlidojumu Polijas pilsētām, naktī nomaldījās no kursa un veica avārijas nosēžanos Liepājas pludmalē. Par šo notiku stāsta Vilis Zobens, liepājnieks, Kurzemes divīzijas sakaru rotas virsniekvietnieks savos memuāros. Lidmašīnas nolaišanās vieta dabā nav apzīmēta. Vietas aptuvenās koordinātes ir N 56.59368° E 21.01598° - pludmalē netālu no Ziemeļu fortiem.