Piemiņas akmens ģenerāļa Jāņa Baloža brigādes kaujas vietā
Piemiņas vieta

62

Piemiņas akmens ģenerāļa Jāņa Baloža brigādes kaujas vietā atrodas mežā pie Rīgas – Liepājas (A9) šosejas, pie Bataru mājām.

Piemiņas akmeni ar svinīgu ceremoniju, piedaloties tā laika satiksmes ministram B. Einbergam un citām augstām Rīgas amatpersonām un Džūkstes pagasta sabiedrībai,  atklāja 1936. gadā, pieminot te notikušo kauju 1919. gada 22. martā. Piemineklī iekalts uzraksts: „Šeit 1919. g. 22. martā notika 1. atsevišķās Baloža brigādes kauja, kurā krita 10 un ievainoti 28 karavīri“.

Kauja notika starp Atsevišķo latviešu brigādi un 10. padomju Latvijas strēlnieku pulku, kura sastāvā bija 90 procenti latviešu. Brīvības cīņu laikā tā bija viena no tām kaujām, kurā latvietis cīnījās pret latvieti. Bataru mājās bija nostiprinājušies lielinieki. Tie sāka apšaudīt brigādes karavīrus, kuri devās Kalnciema virzienā. Apšaudei pastiprinoties, brigāde izvērsās kaujai. Galveno kaujas smagumu iznesa Atsevišķā studentu rota un Latvijas Neatkarības bataljons. Kaujai ieilgstot, studentu rotas vads un jaunformētā kapteiņa E. Graudiņa rota, veicot apiešanas manevru, mežā sadūrās ar pretinieku, kas veica līdzīgu manevru. Niknā cīņā, kas dažviet pārauga tuvcīņā, pretinieks tika sakauts. Šai laikā brigādei piekomandētā vācu Millera baterija atklāja uguni uz Bataru mājām. Pēc artilērijas apšaudes brigāde straujā triecienā padzina pretinieku no viņa pozīcijām.

Laikrakstā “Brīvā Zeme” (18.05. 1936) publicētas bijušā kaujinieka atmiņas: “Tikko brigādes jātnieki bija izjājuši klajumā, viņus saņēma spēcīga ienaidnieka uguns. Pēc tās varēja vērot, ka darīšana ar ļoti stipriem ienaidnieka spēkiem. Bataljoni uz ģenerāļa J. Baloža pavēli izvērtās un sāka cīņu, nonākot tuvcīņā, tā kā brigādes karavīru durkļi šo divas stundas ilgo kauju izšķīra par kalpakiešu spožu uzvaru. Šai kaujai bija ļoti liela nozīme, jo tā izlīdzināja frontes stāvokli, kurš vācu dēļ bija kļuvis nedrošs, un panāca, ka Zemgales līdzenumā vairs neieplūda sarkano strēlnieku pulki.”

Ģenerāļa J. Baloža brigāde kaujā uzvarēja, zaudējot 10 karavīrus, to skaitā arī Dainu tēva Krišjāņa Barona mazdēlu Kārli Baronu (1900.8.III – 1919.22.III), kurš apbedīts Rīgas Brāļu kapos. Kaujā krita 50 padomju Latvijas strēlnieku pulka karavīri.

Izmantotie avoti un saites:

https://memorialservices.lv/lv/pieminas-akmens-generala-jana-baloza-brigades-kaujas-vieta

https://www.celvezi.lv/objekti/pieminas-vietas/pieminas-akmens-generala-jana-baloza-brigades-kaujas-vieta-dobeles-novads/

https://latvijaspieminekli.lv/batari-pieminas-akmens-latvijas-atbrivosanas-cinu-kaujas-vieta/

https://enciklopedija.lv/skirklis/29969-J%C4%81nis-Balodis

https://www.celotajs.lv/lv/e/glry/akmens_baloza_brigadei

Saistītie stāsti

Ģenerāļa Jāņa Baloža dzīve pēc atgriešanās no izsūtījuma

Kad 1940. gadā krievi cenšas no Latvijas valdības izspiest sev izdevīgu militārās bāzes līgumu, kas padarītu Latvijas armijas pretošanās iespējas sarkanarmijai gandrīz neiespējamas, ģenerālis J. Balodis mēģina šajā līgumā panākt dažus grozījumu. Taču tas neizdodas. Bet ģenerāļa nelabvēļi šo apstākli izmanto, lai J. Balodi vēlāk pataisītu gandrīz vai par nodevēju. Pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu K. Ulmani, ģenerālis 1940. gada 5. aprīlī tiek atbrīvots no kara ministra amata. Tad J. Balodis nolemj piedalīties Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā bloka, taču no tā nekas neiznāk, jo vēlēšanās drīkst kandidēt tikai viens saraksts – komunistu kandidātu saraksts. Latvija kļūst par 14. padomju republiku.