Partizānu darbība Ziemeļlatgalē I Neatkarības kari
Pirmie Latgales partizānu uzbrukumi Padomju Latvijas armijai sākās jau 1919. gada martā. Maijā izveidojās vairākas ap 30 vīru lielas militārās vienības Kupravā, Rugājos un citviet. 29. un 30. maijā notika partizānu vienību uzbrukumi no Ziemeļvidzemes caur Balviem atejošajām Padomju Latvijas armijas daļām. 15. jūnijā lielinieku bruņotajam vilcienam izdevās ieņemt Kupravas staciju, 21. jūnijā tie mēģināja veikt atkārtotu uzbrukumu Balvu stacijas virzienā. Partizāni kopā ar apmēram 100 igauņu kareivjiem ielenca vilcienu un piespieda to atkāpties Pitalovas virzienā. 1919. gada vasarā partizāni ar igauņu karavīru atbalstu ieņēma Liepnu un Balvus.
1919. gada 5. jūlijā partizānu grupu pārstāvji sanāksmē Balvos nolēma apvienoties vienā pulkā, 7. jūlijā no partizānu grupām virsleitnanta Jāņa Vīndedža (1892-1926) vadībā nodibināja Latgales partizānu pulku. Sākotnēji partizānu pulkā bija četras rotas. No 13. jūlija pulks pārgāja Kurzemes divīzijas komandiera pakļautībā. 28.-30. jūlijā notika cīņas pie Baltinavas un pie Punduru stacijas, tika ieņemta Viļaka. Pēc kaujām pie Stompakiem un Susājiem no vietējiem partizāniem izveidoja pulka 5. rotu. 9. augustā no Liepnas partizānu nodaļas izveidoja 6. rotu, kas 22. septembrī ieņēma Liepnu. 1919. gada oktobrī partizānu pulks pieauga līdz 2000 vīriem, tādēļ to pārorganizēja un izveidoja trīs bataljonus ar 8 rotām un no 9. rotas izveidoja ceturto bataljonu. 4. oktobrī par pulka komandieri iecēla pulkvedi-leitnantu Jāni Skujiņu (1897-1942) 16. oktobrī pulka 2. bataljons ieņēma Nostrovu un Stompakus. 7.-9. novembrī Sarkanā armija devās pretuzbrukumā un atguva oktobrī zaudētās pozīcijas. 1920. gada janvārī pulkā bija 49 virsnieki un 2400 kaujinieki, kuru bruņojumā bija arī ložmetēji. Pulks piedalījās Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijās 1920. gada janvārī un februārī.
Neatkarības kara laikā Latgales partizānu pulks zaudēja 145 kritušos. 40 pulka karavīri apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.
1938. gada 14. augustā Brīvības un Partizānu ielas krustojumā Balvos atklāja pieminekli Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem "Sargājošais partizāns".
Papildus izziņas avoti
Jānis Skujiņš. Latgales partizānu pulks. Grām.: Latgales atbrīvošanas 15 gadu atcerei. 1920.-1935. Rēzeknē, 1935., 32.-33.lpp.; arī: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307061306|article:DIVL259|page:32|issueType:undefined
Latgales partizānu pulks. Vikipēdija. https://lv.wikipedia.org/wiki/Latgales_partiz%C4%81nu_pulks
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919. - 1920.gads
Latvijas Neatkarības kara (1918.-1920.g.) laikā Balvu novada teritorijā pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas izveidojās Balvu partizānu nodaļa, kura drīz tika pārveidota par Latgales partizānu pulku.
Doma par pulka pieminekli radās jau 1927. gadā. 1933. gadā bijušais Latgales partizānu pulka karavīrs, akmeņkalis Jānis Pilmanis par saviem līdzekļiem uzcēla 5 metrus augsto akmens...
Ekspozīcija "Ziemeļlatgale brīvības cīņās" Balvu Novada muzejā
Ekspozīcija ļauj ielūkoties Latvijas Neatkarības kara vēsturē no Ziemeļlatgales skatu punkta, izsekojot Latgales partizānu pulka izveidošanās un darbības vēsturei.
Apskatāmas iepriekš neredzēts foto materiāls un dokumentu kopijas – 1919. gada 5. jūlija pavēle par pulka izveidošanu. Unikālas ir pulka darbības iekšējās pavēles, kuras laikā no 1919. gada jūlija līdz oktobrim rakstītas krievu valodā. Tas atspoguļo pulka kā vietējās vienības veidošanās īpatnības un sastāvu, kur kopā cīnījās, latvieši, latgalieši, krievi un ebreji. Uz latviešu valodu...
Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai Jaškovā
Atrodas ceļa posma Viļaka – Vientuļi (P35) kreisajā ceļa pusē, pie Jaškovas kapu kapličas.
Piemineklis Neatkarības karā kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem.
...
Piemineklis “Vienoti Latvijai”
Latgales atbrīvošanas piemineklis (tautā dēvēts “Latgales Māra”) ir atpazīstamākais Rēzeknes simbols.
Piemineklis “Vienoti Latvijai” jeb “Latgales Māra” ir trīsfigūru kompozīcija. Tās centrālais sievietes tēls ar krustu rokā simbolizē 1920. gadā no lielinieku varas atbrīvoto Latgali, tās kristīgās civilizācijas caurvīto garu. Pieminekļa fasādē ir lasāmi vārdi “Vienoti Latvijai”, kas ir arī oficiālais pieminekļa nosaukums, bet biežāk tautā saukts par “Latgales Māru”.
...
Piemiņas akmens zaļajiem partizāniem
Atrodas Ērgļos Parka un Saules ielas stūrī pie dzelzceļa viadukta.
1919. gada 23. maijā zaļie partizāni Ērgļu centrā uzbrukuši lielinieku vezumnieku kolonnai. Kauja ilgusi divas stundas, un partizāni ieguvuši 78 zirgus un daudz vezumu ar šautenēm un citām mantām. Kaujā krituši četri partizāni, bet viens ticis ievainots. Kopumā novadā partizānu rindās cīnījies 61 vīrs, no kuriem krituši seši.
...
Saistītie stāsti
Ziemeļlatgales atbrīvošana no lieliniekiem
1918.gada 1.decembrī Sarkanās armijas daļas, kuru pamatā bija Sarkano Strēlnieku vienības, iebruka Latvijas teritorijā. Lai aizsargātu savas mājas, ģimenes, dzimto novadu un paglābtos no terora Balvu apkārtnes vīri ņēma rokās ieročus un gāja mežos, sākās pirmo “zaļo” pulciņu veidošanās. 1919.gada pavasarī, kad izsludināja mobilizāciju, daudziem Balvu apkārtnes vīriem karošana Padomju Latvijas armijā nebija pieņemama un viņi pievienojās “zaļo” pulciņiem. Izveidojās Balvu, Silakroga, Rugāju, Teteru-Dūrupes un Liepnas pulciņi. Balvu apkārtnē “zaļo” pulciņu darbība aktivizējās 1919.gada martā.