Radvilišķu kauja 1919. gadā I Neatkarības kari
1919. gada 21.–22. novembrī notika Lietuvas armijas svarīgākās un veiksmīgākās kaujas pret Bermonta vienībām, kas kopš 1919. gada jūlija bija ierīkojušās Šauļu–Radvilišķu–Jonišķu apgabalā.
Radvilišķu kauja sākās 1919. gada 21. novembrī plkst. 3:00. Lietuvas spēki topošā ģenerāļa Kazija Ladygas vadībā sāka ielenkt Šauļu pilsētu no ziemeļiem un dienvidiem, un vienlaikus 2. kājnieku pulka 1. bataljons uzbruka Radvilišķu pilsētai. Bermonta karaspēks bija ierakušies abās pilsētās. 2. kājnieku pulka karavīriem izdevās ielauzties Radvilišķu pilsētā un ieņemt kapsētu, taču, kad laikus neieradās papildspēki, viņi bija spiesti atkāpties uz pozīcijām, kuras viņi bija ieņēmuši pirms uzbrukuma. Ap plkst. 9:00 uzbrukums atsākās, taču Bermonta karaspēka spēcīgās pretestības dēļ tas atkal bija neveiksmīgs. Nākamajā dienā 1. kājnieku pulka karavīri pievienojās uzbrucējiem un 1919. gada 22. novembrī plkst. 7:00 sāka Radvilišķu uzbrukumu, taču arī tas noritēja ar grūtībām. Uzbrukuma sākumā bermontiešus apšaudīja artilērijas baterija, 7. rota iebruka pilsētā, bet, kad papildspēki neieradās, tā bija spiesta atkāpties. 3. rota, tuvojoties Radvilišķiem no rietumiem, tika apturēta. Visbeidzot 2. kājnieku pulka 1. bataljons ieņēma Radvilišķu muižu, un 1919. gada 22. novembra vakarā Radvilišķos iebruka 3., 7. un 9. rota, kas beidzot ieņēma pilsētu.
Zaudējuši kaujas un zaudējuši Radvilišķus, bermontieši atkāpās Šauļu virzienā. Lietuva saņēma lielu kara laupījumu, ko ar speciālu vilcienu nogādāja Kauņā. 1919. gada 22. novembrī Antantes Militārās kontroles komisijas priekšsēdētājs ģenerālis H. Nīsels pieprasīja pārtraukt ofensīvu un atkāpties uz iepriekšējām pozīcijām. Nesaņēmis atbalstu no Lietuvas valdības, K. Ladyga nākamajā dienā pavēlēja atkāpties. Tomēr uzvara Radvilišķu kaujā paātrināja bermontiešu atkāpšanos no Lietuvas.
Papildus izziņas avoti
- Vitautas Lesčus, Lietuvas armija cīņā par neatkarību 1918.–1920. gadā, Viļņa, 2004. g.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Radvilišķu vējdzirnavas
Astoņstūrainas, četrstāvu koka dzirnavas atrodas Radvilišķu pilsētas nomalē, Vaiduļu ciemā.
Radvilišķu vējdzirnavas tika uzceltas 19. gadsimta beigās un restaurētas 1984.–1985. gadā. Tiek stāstīts, ka 1919. gada 22. novembrī netālu no dzirnavām notika slavenā Lietuvas brīvprātīgo armijas kauja ar bermontiešiem – provokatīvu krievu militāro vienību. Kad bermontnieki ieņēma Radvilišķus – svarīgu dzelzceļa mezglu, Lietuvas neatkarība bija apdraudēta. Radvilišķu atgūšana tika uzticēta 2. Aļģirda pulkam pulkvežleitnanta V. Grigaliūna-Glovakki vadībā.
Kaujā krita aptuveni 30 lietuviešu karavīru, taču cīņas beidzās ar lietuviešu uzvaru. Pēc brīvprātīgo, kas piedalījās kaujās, teiktā, visa rota devās uzbrukumā bermontiešu ieņemtajām dzirnavām, ar šauteni bruņotais komandieris vienmēr uzbruka pirmais, un pārējie sekoja viņa piemēram, tāpēc dzirnavas tika ieņemtas, un nākamajā vakarā viņiem izdevās ieņemt Radvilišķus.
Lai pieminētu kaujas pret bermontiešiem 70. gadadienu, 1989. gadā pie dzirnavām tika uzstādīts kapelas stabs un iestādīti 70 ozoli. Ozolu birzs tika papildināts 2019. gadā, pieminot kaujas 100. gadadienu.
Lai gan pastāv versijas, ka pati kauja varētu būt notikusi nedaudz tālāk, pie citām dzirnavām, tieši Radvilišķu vējdzirnavas kļuva par kaujas simbolu. Radvilišķu vējdzirnavās kaujas vēsturiskās rekonstrukcijas ir notikušas vairākkārt – 2010. un 2014. gadā. Kauju atveidoja militārās vēstures klubu rekonstruētāji no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Polijas.
Saistītie stāsti
Ja nepieciešams, mēs cīnīsimies: Radvilišķu kaujā ar bermontiešiem 1919. gadā.
1919. gada 21.-22. novembrī Radvilišķu pilsētā notika liktenīgas kaujas starp Lietuvas armiju un bermontiešiem - apvienotu krievu karagūstekņu un vācu brīvprātīgo spēku, kas beidzās ar ievērojamu Lietuvas uzvaru.