Radvilišķu kauja 1919. gadā I Neatkarības kari

1919. gada 21.–22. novembrī notika Lietuvas armijas svarīgākās un veiksmīgākās kaujas pret Bermonta vienībām, kas kopš 1919. gada jūlija bija ierīkojušās Šauļu–Radvilišķu–Jonišķu apgabalā.

Radvilišķu kauja sākās 1919. gada 21. novembrī plkst. 3:00. Lietuvas spēki topošā ģenerāļa Kazija Ladygas vadībā sāka ielenkt Šauļu pilsētu no ziemeļiem un dienvidiem, un vienlaikus 2. kājnieku pulka 1. bataljons uzbruka Radvilišķu pilsētai. Bermonta karaspēks bija ierakušies abās pilsētās. 2. kājnieku pulka karavīriem izdevās ielauzties Radvilišķu pilsētā un ieņemt kapsētu, taču, kad laikus neieradās papildspēki, viņi bija spiesti atkāpties uz pozīcijām, kuras viņi bija ieņēmuši pirms uzbrukuma. Ap plkst. 9:00 uzbrukums atsākās, taču Bermonta karaspēka spēcīgās pretestības dēļ tas atkal bija neveiksmīgs. Nākamajā dienā 1. kājnieku pulka karavīri pievienojās uzbrucējiem un 1919. gada 22. novembrī plkst. 7:00 sāka Radvilišķu uzbrukumu, taču arī tas noritēja ar grūtībām. Uzbrukuma sākumā bermontiešus apšaudīja artilērijas baterija, 7. rota iebruka pilsētā, bet, kad papildspēki neieradās, tā bija spiesta atkāpties. 3. rota, tuvojoties Radvilišķiem no rietumiem, tika apturēta. Visbeidzot 2. kājnieku pulka 1. bataljons ieņēma Radvilišķu muižu, un 1919. gada 22. novembra vakarā Radvilišķos iebruka 3., 7. un 9. rota, kas beidzot ieņēma pilsētu.

Zaudējuši kaujas un zaudējuši Radvilišķus, bermontieši atkāpās Šauļu virzienā. Lietuva saņēma lielu kara laupījumu, ko ar speciālu vilcienu nogādāja Kauņā. 1919. gada 22. novembrī Antantes Militārās kontroles komisijas priekšsēdētājs ģenerālis H. Nīsels pieprasīja pārtraukt ofensīvu un atkāpties uz iepriekšējām pozīcijām. Nesaņēmis atbalstu no Lietuvas valdības, K. Ladyga nākamajā dienā pavēlēja atkāpties. Tomēr uzvara Radvilišķu kaujā paātrināja bermontiešu atkāpšanos no Lietuvas.