Radvilišķu kauja 1919. gadā I Neatkarības kari
1919. gada 21.–22. novembrī notika Lietuvas armijas svarīgākās un veiksmīgākās kaujas pret Bermonta vienībām, kas kopš 1919. gada jūlija bija ierīkojušās Šauļu–Radvilišķu–Jonišķu apgabalā.
Radvilišķu kauja sākās 1919. gada 21. novembrī plkst. 3:00. Lietuvas spēki topošā ģenerāļa Kazija Ladygas vadībā sāka ielenkt Šauļu pilsētu no ziemeļiem un dienvidiem, un vienlaikus 2. kājnieku pulka 1. bataljons uzbruka Radvilišķu pilsētai. Bermonta karaspēks bija ierakušies abās pilsētās. 2. kājnieku pulka karavīriem izdevās ielauzties Radvilišķu pilsētā un ieņemt kapsētu, taču, kad laikus neieradās papildspēki, viņi bija spiesti atkāpties uz pozīcijām, kuras viņi bija ieņēmuši pirms uzbrukuma. Ap plkst. 9:00 uzbrukums atsākās, taču Bermonta karaspēka spēcīgās pretestības dēļ tas atkal bija neveiksmīgs. Nākamajā dienā 1. kājnieku pulka karavīri pievienojās uzbrucējiem un 1919. gada 22. novembrī plkst. 7:00 sāka Radvilišķu uzbrukumu, taču arī tas noritēja ar grūtībām. Uzbrukuma sākumā bermontiešus apšaudīja artilērijas baterija, 7. rota iebruka pilsētā, bet, kad papildspēki neieradās, tā bija spiesta atkāpties. 3. rota, tuvojoties Radvilišķiem no rietumiem, tika apturēta. Visbeidzot 2. kājnieku pulka 1. bataljons ieņēma Radvilišķu muižu, un 1919. gada 22. novembra vakarā Radvilišķos iebruka 3., 7. un 9. rota, kas beidzot ieņēma pilsētu.
Zaudējuši kaujas un zaudējuši Radvilišķus, bermontieši atkāpās Šauļu virzienā. Lietuva saņēma lielu kara laupījumu, ko ar speciālu vilcienu nogādāja Kauņā. 1919. gada 22. novembrī Antantes Militārās kontroles komisijas priekšsēdētājs ģenerālis H. Nīsels pieprasīja pārtraukt ofensīvu un atkāpties uz iepriekšējām pozīcijām. Nesaņēmis atbalstu no Lietuvas valdības, K. Ladyga nākamajā dienā pavēlēja atkāpties. Tomēr uzvara Radvilišķu kaujā paātrināja bermontiešu atkāpšanos no Lietuvas.
Papildus izziņas avoti
- Vitautas Lesčus, Lietuvas armija cīņā par neatkarību 1918.–1920. gadā, Viļņa, 2004. g.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Radvilišķu vējdzirnavas
Astoņstūra četrstāvu koka dzirnavas atrodas netālu no Radvilišķu piepilsētas, Vaidulių ciemā.
Radvilišķu vējdzirnavas celtas 19. gs. beigās 1984-1985 - atjaunota. Runā, ka 1919. g 22. novembris pie dzirnavām notika slavenā Lietuvas brīvprātīgo armijas kauja ar provokatīvas ievirzes krievu militāro vienību Bermontinkai. Pēc tam, kad bermontieši ieņēma Radvilišķus, nozīmīgu dzelzceļa mezglu, Lietuvas neatkarība bija apdraudēta. 2. Aļģirdu pulkam, kuru vadīja pulkvežleitnants V. Grigaliūnas-Glovackis, tika uzticēts atgūt Radvilišķus.
Kaujā gāja bojā ap 30 lietuviešu karavīru, bet cīņas beidzās ar lietuviešu uzvaru. Kā stāsta kaujās piedalījušies brīvprātīgie, visa rota izgāja uzbrukt bermontiešu ieņemtajām dzirnavām, ar šauteni bruņotais komandieris vienmēr uzbruka pirmais, bet pārējie sekoja viņa piemēram, tāpēc dzirnavas tika ieņemtas, un Radviliški. tika notverts arī nākamajā vakarā.
Pieminot 70. gadadienu kopš kaujas pret bermontiešiem, 1989. g pie dzirnavām uzbūvēts kapličas stabs un iestādīti 70 ozoli. Ozolu birzs tika pievienots 2019. gadā, lai pieminētu kaujas 100. gadadienu.
Lai gan izskan versijas, ka pati kauja varēja notikt nedaudz tālāk, pie citām dzirnavām, tieši Radvilišķu dzirnavas kļuva par kaujas simbolu. Kaujas vēsturiskās rekonstrukcijas pie Radvilišķu vējdzirnavām notikušas ne reizi vien, 2010. un 2014. gadā. kauju atjaunoja militārās vēstures kluba atjaunotāji no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Polijas.
Saistītie stāsti
Ja vajadzēs, cīnīsimies: Radvilišķu kauja ar bermontiešiem 1919.g.
1919. gads 1918. gada 21. – 22. novembrī Radvilišķu pilsētā notika liktenīgas kaujas starp Lietuvas armiju un bermontiešiem - krievu karagūstekņu un vācu brīvprātīgo apvienoto spēku, kas beidzās ar nozīmīgu lietuviešu uzvaru.