Paņevežas operācija 1919. gadā I Neatkarības kari

Lietuvas armija veica operācijas pret lieliniekiem Utenas-Zarasas un Paņevežas-Kupišķu virzienos. Kurklu-Paņevežas operācija notika 1919. gada 18.-23. maijā un bija viena no pirmajām ofensīvām operācijām pret lieliniekiem. 1919. gada vidū Sarkanā armija bija ieņēmusi Molētu-Želvas-Balninku-Žemaitkiemis-Kavarskas-Raguvas-Upītes-Pumpēņu-Pasvales-Saloču līniju. Paņevežas operācija tika veikta pēc ģenerāļa S. Žukauska pavēles. Lietuvas armijas Paņevežas vienība ģenerāļa M. Kačes un pulkveža J. Variakoja vadībā 1919. gada 18. maijā uzsāka uzbrukumu trīs virzienos, un to atbalstīja aviācija, tāpēc nākamajā dienā tā ieņēma Paņevežu. Tomēr tā pilsētā ilgi nepastāvēja, jo Sarkanās armijas vienības 21. maijā veica pretuzbrukumu Paņevežas vienībai un piespieda to atkāpties no pilsētas. Pēc atkāpšanās tā tika pārgrupēta un, mainījusi uzbrukuma virzienu, atkal uzbruka pilsētai. Sarkanā armija bija spiesta atkāpties no pilsētas naktī no 22. uz 23. maiju, un 23. maijā pilsētu ieņēma Lietuvas armija. Operācijas laikā Lietuvas armija ne tikai ieņēma Panevēžas pilsētu, bet arī sagūstīja vairāk nekā 400 gūstekņu, 1 militāro vilcienu, 2 lielgabalus un 16 ložmetējus. Pēc kaujām Sarkanās armijas vienības atkāpās un koncentrējās uz Pakalņu–Leliūnu–Debeiķu–Svēdasu–Kupiškis–Vabalninkas līnijas.