Tēmu sadaļa - Militāri notikumi, norises

EN LV ET LT DE RU

Latviešu un igauņu virsnieku grupa Cēsu dzelzceļa stacijā pie igauņu bruņuvilciena, kas piedalījās Cēsu kaujās, 1919.g. 5.jūnijā. 1.rindā no kreisās puses: 3. Jorģis Zemitāns, 4.- Krišjānis Berķis, 5. Voldemārs Ozols. Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.

Cēsu kaujas (igauņu: Võnnu lahing)

Pirmā pasaules kara bēgļi

Bejas (Babeckas) kauja

Ziemeļlatvijas brigādes ieiešana Rīgā 1919. g. 6.jūlijā. Otrajā baltajā zirgā brigādes virspavēlnieks Jorģis Zemitāns. Fotogrāfs Jānis Rieksts. Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.

Ziemeļlatvijas brigāde

Latviešu strēlnieki Ziemassvētku kauju starplaikā 1917. gadā. Avots: Latvijas kara muzejs.

Ziemassvētku kaujas

Padomju Latvijas armijas parāde 1919.gada 1.maijā. Iepretīm Latvijas mākslas muzejam. Avots: Latvijas Vēsture 1914-1940.

Sarkanā armija ieņem Rīgu

Izglītības ministrs Augusts Tentelis Cēsu pulka skolnieku rotai veltītā pieminekļa atklāšanas svinībās Cēsīs 1938. g. Avots: Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

Cēsu pulka Skolnieku rota

Avots: www.lkok.com

LKOK, ģenerālis Pēteris Radziņš (1880-1930)

1919.gada 17.martā Jelgamas cietuma pagalmā piederīgie meklē Sarkanā terora upura aizturētos un nogalinātos tuviniekus. A. Tomašūna privātā kolekcija. Avots: dveseluputenis.lv

Sarkanais terors

12Priekuleskauja SCAN

Priekules operācija

1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sakaru komandas karavīri.1919. gada pavasaris. Foto: no Latvijas Kara muzeja

1.(4.) Valmieras kājnieku pulks

Avots: "Mazāk zināmais ziemeļnieks Vilis Gelbe", Sargs.lv

Vilis Gelbe (arī Ģelbe, 1890-1919), jūras virsleitnants

Landesvēra artilērija Rīgas atbrīvošanas laikā 1919. gada 22. maijā. Avots: 1929. gadā izdotā "Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus".

Rīgas atbrīvošana no lieliniekiem 1919.gads

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Avots: https://www.wiseacres.org.uk/baltic/pix/Balodis-Brigade.jpg

Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde

Latvijas armijas karavīri dodas uz pozīcijām Bermonta armijas uzbrukuma laikā. Rīga. 1919. gada oktobris. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Bermontiāde

Kārlis Ulmanis pieņem 7. Siguldas kājnieku pulks parādi Alūksnē (1930. gadi). Avots: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?curid=141946

7. Siguldas kājnieku pulks

Avots: Rīgas holokausta un geto muzejs

Holokausts

1991. gada barikāžu dalībnieks.

Barikādes

Aiviekstes forsēšana

Latviešu strēlnieku izlūki novērošanas postenī Smārdes pozīcijās. 1916.g. septembris. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Smārdes kaujas

Valerijus Buklajevas. Jonavos kultūros centro krašto muziejaus arch.

Rādīt oriģinālu
Lietuvas iedzīvotāju deportācijas

Āpuznieku kauja

Landesvēra karavīri Cēsu kaujās 1919. g. jūnijā. Preses foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja.

Landesvērs. Baltijas landesvērs

Zudusīlatvija Skrundaskaujuvietas

Skrundas kauja

Partizānu darbība Ziemeļlatgalē

Igauņu karavīru piemiņas saglabāšana Latvijā

Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija

Stompaku kauja

Autorius nežinomas. Publikuota "Kario" - 1968 m. 9 numeryje

Rādīt oriģinālu
Sedas kauja

KurzemesKatls Karte

Kurzemes katls/cietoksnis

5 Zemgales LSB strēlnieki Ķekavas pozīcijās 1

Ķekavas jeb Marta kaujas

Mores kauju Muzejs. Foto autors: Edgars Ražinskis. 2020

Mores kaujas

Vācijas armijas karavīri gatavojas šķērsot Daugavu Rīgas operācijas laikā. Vēlāk viņi cīnīsies kaujās pie Mazās Juglas upes. 1917. Avots: Latvijas Kara muzejs

Juglas kaujas – Itjē ofensīva

1941. gada deportāciju vagons Torņkalna stacijā. Foto autors: Edgars Ražinskis. 2021.

1941. un 1949. gada deportācijas

Brīvības cīņu izrāvieni Igaunijā: tik tālu un ne tālāk

Pulkvedis Jorģis Zemitāns. Fotogrāfs Jānis Rieksts. Foto: Latvijas Kara muzejs.

LKOK, pulkvedis Jorģis Zemitāns (1873-1928)

Latgales atsevišķā eskadrona standarts Latgales atbrīvošanas laikā. Foto no Latvijas Kara muzeja.

Latgales atbrīvošana no lieliniekiem

Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”)

Latviešu bēgļu laivu pārcēlāji. 1. rindā no kreisās Eduards Andersons un F. Korše, 2. rindā no kreisās Pēteris Jansons un A. Āboliņš. 1943. gada novembris. Nacionālās mutvārdu vēstures krājums.

Otrā pasaules kara bēgļi