Cēsu pulka Skolnieku rota I Neatkarības kari

Izglītības ministrs Augusts Tentelis Cēsu pulka skolnieku rotai veltītā pieminekļa atklāšanas svinībās Cēsīs 1938. g. Avots: Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

Cēsu pulka Skolnieku rota – karaspēka vienība, kas Cēsu kauju priekšvakarā 1919. gada maijā un jūnijā saformējās no Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem. Rota piedalījās Cēsu un visās turpmākajās pulka kaujās.

1919. gada 26. maijā, kad igauņu karaspēks atbrīvoja Valmieru no lieliniekiem, ar vietējās reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa (vēlāk rotas virsseržants) vadībā sākās brīvprātīgo skolnieku reģistrēšana pašaizsardzības grupas izveidei pēc Igaunijas armijas skolnieku rotas parauga. Valmierā pieteicās ap 70 jaunieši, kuri bija gatavi pievienoties 2. Cēsu pulka daļām, kas no Rūjienas caur Valmieru devās uz Latgales fronti. Pēc valmieriešu parauga brīvprātīgu vecāko klašu skolnieku vienību bija iesākuši formēt arī ap 40 Cēsu skolnieki. Valmieras un Cēsu skolnieku iniciatīvu aktīvi atbalstīja Valmieras un Cēsu reālskolu direktori Ludvigs Adamovičs un Longins Ausējs.

Valmieras un Cēsu jauniešu apvienošanās notika 5. jūnijā bijušās Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā. Skolniekus, kopskaitā 108 cilvēkus, ieskaitīja 2. Cēsu kājnieku pulka 8. rotā (tautā rotu turpināja saukt par Skolnieku rotu), par rotas komandieri iecēla virsleitnantu Gustavu Grīnu. Bija paredzēts, ka jau nākamajā dienā sāksies militārās apmācības, taču jau pirmajā naktī (no 5. uz 6. jūniju) dažus rotas karavīrus piekomandēja Igaunijas armijas bruņotajam vilcienam kā vietējās apkārtnes pazinējus. Arī pārējie saņēma šautenes un jau pēc dažām stundām bija dota pavēle iziet uz fronti Mācītājmuižas — Meijermuižas iecirknī, jo vācieši bija sākuši uzbrukumu. Pēc sīvām kaujām igauņu un latviešu karaspēka daļas tomēr bija spiestas atstāt Cēsis un atkāpties Liepas (Lodes) un Raunas virzienā.

Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā mira. Neatkarības kara laikā rota zaudēja 9 kritušos un mirušos. Edgars Krieviņš pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Ar LKO apbalvots arī pirmais rotas virsseržants Alfreds Lukstiņš.

1929. gadā, tuvojoties Cēsu kauju un rotas 10 gadu jubilejai, tika nodibināta bijušās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas atvaļināto karavīru biedrība, kas aktīvi iesaistījās jaunatnes patriotiskajā audzināšanā. Nozīmīga biedrības tradīcija saistās ar Cēsu pulka Skolnieku rotas karogu. Līdzekļus karoga izgatavošanai saziedoja skolēni un skolotāji no deviņām Ziemeļlatvijas ģimnāzijām, kuru skolnieki 1919. gadā iestājās rotā. Karoga metu zīmēja bijušais rotas karavīrs arhitekts Kārlis Dzirkalis. Karogu darināja septiņas Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēknes rokdarbu skolotājas Annas Brincevas vadībā. 1929. gada 22. jūnijā Cēsīs, Varoņu piemiņas dienā notika svinīgs Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karoga iesvētīšanas dievkalpojums, pēc kura Valsts prezidents Gustavs Zemgals karogu pasniedza rotas organizētājam LKO kavalierim A. Lukstiņam.  Pirmo gadu karogs glabājās Cēsīs, bet 1930. gadā tika aizsākta tradīcija – bijušā Cēsu pulka Skolnieku rotas karoga nodošana glabāšanā uz gadu vienā no Ziemeļvidzemes ģimnāzijām. Turpmāk karogs ar Izglītības ministrijas piekrišanu tika glabāts: 1930. gadā - Valmierā, 1931. g. - Limbažos, 1932. g. - Mazsalacā, 1933. g. - Rūjienā, 1934. g. - Valkā, 1935. g. - Alūksnē, 1936. g. – Gaujienā, 1937. g. – Smiltenē, 1938. g. – atkal Cēsīs un 1939. g. – Valmierā. 1940. gadā pēdējo reizi karogs tika nodots glabāšanā Limbažu ģimnāzijai. 1998. gadā atklājot atjaunoto Uzvaras pieminekli Cēsīs, Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošā karoga tradīcija iedibināta no jauna.

Papildus izziņas avoti

No zobena saule lēca : atmin̦u un dokumentu krājums par Cēsu pulka Skolnieku rotu 1919. gadā. Atmiņas un dokumentus publicēšanai sakārtojis Tālis Pumpuriņš.- Cēsis, Cēsu Muzeju apvienība, 1994.- 120.lpp.

Juris Ciganovs. Skolnieku rota 1919. gada kaujās. SARGS.LV 31.05.2011. https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2011-05-31/skolnieku-rota-1919-gada-kaujas

Saistītie objekti

Cēsu Pulka Skolnieku rotas piemineklis

Atrodas Cēsīs Palasta un Bērzaines ielas krustojuma tuvumā.

Apskatāms piemineklis Cēsu Pulka Skolnieku rotas Cēsu kaujās kritušo karavīru piemiņai.

Pieminekļa celtniecību ierosināja Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīru biedrība. Tas atklāts 1938. gada 26. maijā. Piemineklis veidots pēc kādreizējā rotas karavīra un mākslinieka Jāņa Rozenberga idejiskā meta. Uz metru augsta šūnakmens postamenta uzstādīta 1,8 metru augsta skolnieka formā tērpta karavīra vara skulptūra, ko veidojis tēlnieks Rūdolfs Āboltiņš un varkalis Jānis Zibens. Pie karavīra kājām novietots gudrības un zinību simbols – pūce, kas sargājot tup uz karā aizgājušā skolnieka grāmatām.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1952. gadā piemineklis tika demontēts, bet 1957. gadā netālu no tā kādreizējās atrašanās vietas tika uzsliets tēlnieka Kārļa Jansona darinātais monuments “Komjaunietis karognesējs”.

Atjaunoto pieminekli atklāt 1992. gada 11. novembrī, uzstādot to netālu no vēsturiskās atrašanās vietas. Vienlaikus 1992. gadā tika demontēts okupācijas režīma uzslietais monuments komjauniešiem.

Dokumentāli izglītojoša filma skolēniem "Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē"

Piemineklis Skolnieku rotas kaujas vietā

Cēsu-Āraišu šosejas malā, pie bijušā Līvu pagastnama.

Apskatāms piemineklis, kurš veltīts Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotai, kura 1919.gadā piedalījās Cēsu kaujās.
Piemineklis atklāts 1930.gada 29.maijā pie bijušā Līvu pagastnama.
Pieminekļa projektu izstrādāja bijušais skolnieku rotas brīvprātīgais K.Dzirkalis, uzstādīšanas darbus veica A.Sproģa firma Cēsīs.
Bronzas detaļas pēc autora zīmējuma veidoja M.Pluka, tās atlēja V.Minūta fabrikā Rīgā. Pēc 2.pasaules kara pieminekli iznīcināja.
Atjaunoja 1989.gada 6.jūnijā, atjaunotā pieminekļa autori tēlnieki A.Jansons un M.Baltiņa, arhitekts I.Timermanis.
Vēlāk bronzas zobens un plāksne drošības nolūkos noņemti, aizvietojot ar koka detaļām.

Piemineklis pirmajam Skolnieku rotas kritušajam karavīram Edgaram Krieviņam

Atrodas Valmieras pilsētas Centra kapos, netālu no kapličas (Miera iela 1/3, Valmiera)

Cēsu pulka 8. (Skolnieku) rotas karavīrs, LKOK Edgars Krieviņš (1899-1919), miris 7. jūnijā no ievainojumiem, kas tika gūti Cēsu kaujās 1919. 6. VI., kad, landasvēram uzbrūkot, viņš sedza pārējo daļu atiešanu.

Piemiņas zīme Cēsu pulka Skolnieku rotas dibināšanas vietā

Atrodas Leona Paegles ielā 1, pie sarkanas ķieģeļu ēkas fasādes.

Piemiņas zīmes autore ir māksliniece Solveiga Vasiļjeva, un idejas pamatā ir zieda pumpura motīvs. Kā norāda māksliniece, tas simbolizē tikko veidoties sākušas personības – skolēnus, kuriem jāpieņem svarīgs, atbildīgs un skarbs lēmums savā vēl īsajā dzīvē.
Piemiņas zīmes formā ārējās zieda pumpura ziedlapas veidotas ģeometriskas, asiem stūriem, kontrastā ar maigām, noapaļotām pumpura iekšpusē. Piemiņas zīmes augstums līdz 1,5m. Piemiņas zīme atklāta 2011. gada 26. maijā Valmierā, vietā, kur 1919. gadā formējās Cēsu pulka skolnieku rota. 

No mākslīgiem bruģakmeņiem izliktas Latvijas kontūras, uz kuras guļus novietota plāksne ar Cēsu pulka Skolnieku rotas karogu un tekstu:

"Šajā vietā 1919. gada 26. maijā
dibināta Cēsu pulka Skolnieku rota"

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas Jaunajā pilī

Atrodas Cēsu pils kompleksā, Pils laukumā 9.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā apskatāma pastāvīgā vēstures un interjeru ekspozīcija “Cēsis – Latvijas vēstures simbols” un iespēja piedalīties spēlē izlaušanās istabā “Cēsu kauju leģendas”.

Ekspozīcijas daļā “Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē” iespējams izsekot karoga tapšanas gaitai no 13. gadsimta Atskaņu hronikā pieminētā cēsnieku sarkanbaltsarkanā karoga prototipa līdz 20. gadsimtā apstiprinātajam valsts simbolam. Redzams kā veidojās latviešu strēlnieku bataljonu karogi un kā veidojās nacionālo krāsu lietošanas tradīcijas Latvijas Neatkarības kara laikā.

Ekspozīcijas daļā “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas” atspoguļota gan Cēsu rotas dibināšana 1918. gada decembrī, gan igauņu un latviešu kopējās cīņas 1919. gada vasarā Cēsu kaujās, gan laiks kad Bermontiādes dienās Cēsis īsu brīdi bija Latvijas pagaidu galvaspilsēta. Ekspozīcijā parādīta arī Cēsu uzvaras pieminekļa vēsture.

Izlaušanās istabā “Cēsu kauju leģendas” spēles dalībniekiem stundas laikā jāatrod izeja. Izejas meklējumos jāizmanto atjautība, jārisina dažādas mīklas, jāievēro sakarības un jāatrod telpās paslēpti priekšmeti, kas nepieciešami, lai tiktu ārā no telpas. Ja grupai izdodas izlauzties pirms noteiktā laika beigām, ir uzvarēts. Spēlē var piedalīties 2-4 spēlētāji. Plašāka informācija par izlaušanās istabu.

1918. gada 8. decembrī Cēsu pilī nodibināta viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Cēsu rota, kuras organizators bija virsleitnants Artūrs Jansons.

1933. gada 8. decembrī pie Cēsu Jaunās pils, kur tolaik atradās 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un garnizona virsnieku klubs, atklāja rotai veltītu piemiņas plāksni.  Padomju okupācijas laikā plāksne noņemta. Bojāto plāksni ieguvis tēlnieks Kārlis Jansons un tā glabājusies viņa darbnīcā “Siļķēs” pie Cēsīm. Bojātā plāksne tagad aplūkojama Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā.

1919. gada jūnijā pēc Cēsu kaujām Jaunajā pilī izvietojās Ziemeļlatvijas civilpārvalde.

Cēsu Brāļu kapi

Atrodas Cēsu Lejas kapsētā, Lenču iela 15, Cēsis.

Viena no nozīmīgākajām Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara piemiņas vietām Cēsīs ir Brāļu kapi Lejas kapos.
Kapos atrodas 1927.gadā atklātais Cēsu mākslinieka un domnieka Augusta Jullas (1872-1958) veidotais Brāļu kapu pieminekli, kas veltīts no 1915.gada līdz 1920.gadam Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem.

Cēsu Lejas kapsētas Brāļu kapos  apbedīti ap 200 karavīru. To vidū nezināms skaits Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīri, kā arī vācu (10), poļu u.c. tautību karavīri. Šajos kapos Latvijas Atbrīvošanās cīņu laikā apglabāti 22 kritušie 5.(2.) Cēsu kājnieku pulka karavīri, kā arī 11 citās Latvijas armijas vienībās kritušie brīvības cīnītāji. Brāļu kapos atdusas arī 2 igauņi, 15 lielinieku upuri un arī latviešu sarkanie strēlnieki.

Dzelzceļa tilts pār Amatu

Atrodas Drabešu pagastā, Cēsu novadā, netālu no atpūtas vietas "Meža kaujas".

Redzams dzelzceļa tilts pār Amatu.

Dzelzceļa tiltam pār Amatu ir ļoti svarīga nozīme visā Neatkarības kara gaitā, jo te 1919.gada 5. jūnijā notika Igaunijas armijas bruņoto vilcienu pirmā kauja ar Baltijas landesvēra vienībām. Landesvērs, zinot, ka tuvojas bruņotais vilciens, nomīnēja dzelzceļa tiltu un ieņēma pozīcijas “Amatas” mājās upes krastā, esot gatavībā iespējamajai karadarbībai. Tilts pār Amatu bija robeža starp igauņu spēkiem un vāciešiem.
Vēsturiskās liecības par notikumiem pie Amatas tilta nav saglabājušās. Tā kā šajos notikumos latvieši nepiedalījās, nav viņu atmiņu stāstījumu, ir atmiņas no igauņu karavīriem, citiem avotiem. Var teikt, ka šī bija igauņu – amerikāņu kopīga kauja pret landesvēru, jo igauņu bruņotajā vilcienā atradās amerikāņu virsnieks, kurš vēlāk karoja arī 2.pasaules karā. Kopumā Cēsu kaujās piedalījās daudzi nākamie 2.pasaules kara virsnieki, komandieri, īpaši vācu pusē.

Igauņu bruņotais vilciens Cēsīs ieradies 1919.gada 2.jūnijā, dienu vēlāk devies uz Ieriķiem, kur notikušas sarunas ar landes­vēru, kas bija bez rezultātiem, un 5.jūnijā, kad bruņotais vilciens atkal tuvojās Amatas tiltam, sākās sadursme ar vāciešiem. Bruņotais vilciens dienu vēlāk iesaistījās arī kaujās pie Cēsīm, kur palīdzēja Skolnieku rotas karotājiem, kuriem draudēja aplenkums. Lai arī vācieši centās izjaukt sliedes, lai nogrieztu vilcienam atkāpšanās ceļu, tam izdevās atkāpties pāri Raunas tiltam.

1919.gada naktī uz 23. jūniju, Cēsu kauju laikā, landesvērs pameta Cēsis un atkāpās uz Amatas upes līniju. Atkāpjoties vācieši nodedzināja Cēsu latviešu biedrības namu un uzspridzināja tiltu pār Amatu.

Saistītie stāsti

Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa neparastais stāsts

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā bijušajā Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā (tagad Bērzaines iela 4).  Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.

Cēsu pulka skolnieku rotai veltītais piemineklis pie bijušā Līvu pagasta nama

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās. Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā nomira. Viņu 13. jūnijā ar kareivisku godu apglabāja Valmieras Pilsētas kapos. Edgaru Krieviņu pēc nāves apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.