Cēsu Pulka Skolnieku rotas piemineklis
Piemiņas vieta
![Skolnieku rotas piemineklis Cēsīs [193-]. Avots: Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais krājums.](/g/Poi/00389/45157.png?size=1024)
88
Atrodas Cēsīs Palasta un Bērzaines ielas krustojuma tuvumā.
Apskatāms piemineklis Cēsu Pulka Skolnieku rotas Cēsu kaujās kritušo karavīru piemiņai.
Pieminekļa celtniecību ierosināja Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīru biedrība. Tas atklāts 1938. gada 26. maijā. Piemineklis veidots pēc kādreizējā rotas karavīra un mākslinieka Jāņa Rozenberga idejiskā meta. Uz metru augsta šūnakmens postamenta uzstādīta 1,8 metru augsta skolnieka formā tērpta karavīra vara skulptūra, ko veidojis tēlnieks Rūdolfs Āboltiņš un varkalis Jānis Zibens. Pie karavīra kājām novietots gudrības un zinību simbols – pūce, kas sargājot tup uz karā aizgājušā skolnieka grāmatām.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1952. gadā piemineklis tika demontēts, bet 1957. gadā netālu no tā kādreizējās atrašanās vietas tika uzsliets tēlnieka Kārļa Jansona darinātais monuments “Komjaunietis karognesējs”.
Atjaunoto pieminekli atklāt 1992. gada 11. novembrī, uzstādot to netālu no vēsturiskās atrašanās vietas. Vienlaikus 1992. gadā tika demontēts okupācijas režīma uzslietais monuments komjauniešiem.
Dokumentāli izglītojoša filma skolēniem "Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē"
Izmantotie avoti un saites:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999.
Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
https://www.lv100.lv/jaunumi/tapusi-dokumentali-izglitojosa-filma-skoleniem-cesu-kaujas-pagrieziena-punkts-latvijas-vesture/
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Cēsu pulka skolnieku rotai veltītais piemineklis pie bijušā Līvu pagasta nama
1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās. Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā nomira. Viņu 13. jūnijā ar kareivisku godu apglabāja Valmieras Pilsētas kapos. Edgaru Krieviņu pēc nāves apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.
Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa neparastais stāsts
1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā bijušajā Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā (tagad Bērzaines iela 4). Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums
Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.