Militārā mantojuma tūrisms - Muzeji

Spēle aktīviem cilvēkiem, kuri nebaidās doties slepenā uzdevumā - tumsā, dūmu aizsegā pa pazemes gaiteņa labirintiem. Realitātes spēles „Objekts X” mērķis ir ļaut dalībniekiem iejusties slepeno aģentu lomās un izpildīt slepenu uzdevumu autentiskā vidē.

Piedzīvo padomju laika noskaņas un uzzini vairāk par Latvijas vēsturi, viesojoties padomju laika slepenajā bunkurā, kas būvēts valsts vadītājiem, gatavojoties atomkaram. Bunkurs pārsteidz ar autentiskiem atribūtiem un aizraujošiem vēsturiskajiem stāstiem.

Grupām novadīt ekskursiju var gids, kurš zin katra priekšmeta vēsturi un tā pielietojumu. Salīdzinoši nelielajā telpā ir 1000+ eksponāti, kuri prasmīgi izvietoti un ir viegli apskatāmi apmeklētājiem, nemērojot garus ceļus un daudzus stāvus. Muzeja kodols ir 2. pasaules kara konflikta ieroči. Ir apskatāmas arī formas, munīcija, sadzīves priekšmeti, lidmašīnu atlūzas utt. Kā visdārgākā un unikālākā ir feldpost (karalauka) vēstuļu sarakste starp oberleitenantu Augustu un viņa mīļoto Martu piecu kara gadu garumā. Dialogs vēstulēs starp diviem viens otru mīlošiem cilvēkiem ar laimīgām beigām. Fonā var skatīt to laiku hroniku. Ekspedīcija nav politizēta, bet gan vienlīdzīgi sadala abas karojošās puses. Šeit nav ne labo, ne slikto, varbūt tāpēc ir viegli skatāma un patīk apmeklētājiem.

Aizsardzības līnijas "Pastaiga" lekcija Sooru plato jeb Paju kaujas laukā

Ir iespējams pasūtīt lekcijas par dažādām tēmām no Igaunijas militārās vēstures: 1. pasaules karš Igaunijā, Neatkarības karš, meža brālība, neatkarības atgūšana u.c.

Būs lekcija un iepazīstināšana ar muzeja izstādi.

Skolēniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes muzeja zālēs.Pirmajā zālē skolēni var iegūt priekšstatu par dzīvi PSRS, par Atmodu, redzēt plakātus par sociālajām tēmām. Otrajā zālē skolēni skatās filmu “Mūsu barikāžu laiks”, pārrunā stratēģiski svarīgos, aizsargājamos objektus.Trešajā zālē “Ar garaspēku pret karaspēku” skolēni uzzina par abiem pretspēkiem Tautas fronti un Interfronti, citām Latvijas pilsētām, kas arī bija ļoti svarīgi punkti barikādēs, kā arī var aplūkot Ministru Padomes maketu un skārienjūtīgajos ekrānos var apskatīt fotomateriālus un videomateriālus no 1991. gada barikāžu muzeja krājuma. Zālē, kas veltīta 20. janvāra apšaudei skolēniem ir iespēja vērot speciāli veidotu animācijas filmu, kur ir rekonstruēts 20. janvāra uzbrukums Iekšlietu ministrijai. Zālē “Barikāžu atbalss pasaulē” ir iespēja aplūkot barikāžu laika auto un satelīta šķīvi, kas pārraidīja informāciju par barikādēm uz citām valstīm. Pēc ekspozīcijas apskates skolēniem izdala darba lapas. Lai tās aizpildītu skolēniem, jāatceras, ko stāstīja ekskursijas vadītājs, un ekspozīcijā patstāvīgi meklē norādes un atbildes uz jautājumiem.

Skolēniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes muzeja zālēs. Pirmajā zālē skolēni var iegūt priekšstatu par dzīvi PSRS, par Atmodu, redzēt plakātus par sociālajām tēmām. Otrajā zālē skolēni iejūtas trīs barikāžu laika tēlos, ietērpjot kādu no grupas dalībniekiem barikāžu aizstāvja, Latvijas Republikas milicijas darbinieka vai OMON kaujinieka tēlā, izvēlētos piemērotus priekšmetus no rekvizītu kastēs esošajiem. Trešajā zālē skolēni uz īpaši veidotām pilsētas kartēm izvieto tehnikas vienības modeļus tajos pilsētas objektos, kurus, viņuprāt, būtu nepieciešams aizstāvēt šodien un kuri tika aizstāvēti 1991. gadā. Zālē, kas veltīta 20. janvāra apšaudei skolēniem ir iespēja vērot speciāli veidotu animācijas filmu, kur ir rekonstruēts 20. janvāra uzbrukums Iekšlietu ministrijai. Zālē “Barikāžu atbalss pasaulē” ir iespēja aplūkot barikāžu laika auto un satelīta šķīvi, kas pārraidīja informāciju par barikādēm uz citām valstīm. Skolēniem tiek dots uzdevums sadalīties trīs komandās un ekskursijas vadītājs nosaka katras komandas uzdevumu – sagatavot īsu ziņu par kādu no barikāžu notikumiem, kas tiks raidīta 1) radio 2) TV vai atspoguļots presē.

Skolēniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes muzeja zālēs un Rīgā, barikāžu vietās. Pirmajā zālē skolēni var iegūt priekšstatu par dzīvi PSRS, par Atmodu, redzēt plakātus par sociālajām tēmām. Otrajā zālē Otrajā zālē skolēni skatās filmu “Mūsu barikāžu laiks”, pārrunā stratēģiski svarīgos, aizsargājamos objektus. Trešajā zālē “Ar garaspēku pret karaspēku” skolēni uzzina par abiem pretspēkiem Tautas fronti un Interfronti, citām Latvijas pilsētām, kas arī bija ļoti svarīgi punkti barikādēs, kā arī var aplūkot Ministru Padomes maketu un skārienjūtīgajos ekrānos var apskatīt fotomateriālus un videomateriālus no 1991. gada barikāžu muzeja krājuma. Zālē, kas veltīta 20. janvāra apšaudei skolēniem ir iespēja vērot speciāli veidotu animācijas filmu, kur ir rekonstruēts 20. janvāra uzbrukums Iekšlietu ministrijai. Zālē “Barikāžu atbalss pasaulē” ir iespēja aplūkot barikāžu laika auto un satelīta šķīvi, kas pārraidīja informāciju par barikādēm uz citām valstīm. Skolēniem tiek dots uzdevums sadalīties trīs komandās un ekskursijas vadītājs nosaka katras komandas uzdevumu. Vēlāk skolēni gida pavadībā aplūko galvenās barikāžu vietas Vecrīgā, par kurām būs pirms tam dzirdējuši – Doma laukumu, Saeimas namu un pie tā novietoto barikāžu dalībnieku piemiņas plāksni, Bastejkalnu un bijušo Iekšlietu ministrijas ēku, Brīvības pieminekli, 11. novembra krastmalu un Kaļķu ielu – kā vienīgo iebraukšanas ceļu Vecrīgā 1991. gada janvārī.

Stāsts par sabiedriski politiskajiem notikumiem Valkā no 1914. līdz 1920.gadam.

Bērni skatās filmu "Nepieskarieties bumbai", viņi var redzēt un aptaustīt Zilajos kalnos atrastās lietas. Darba lapas/zīmējumu lapas tiek aizpildītas nodarbības beigās. Programma notiek sadarbībā ar glābšanas dienestu.

Otrā pasaules kara karojošās puses, kādi bija ieroči, formas tērpi.
Igauņi strēlnieku korpusā un vācu militārajās daļās, kādas bija izvēles un vai tās bija brīvprātīgas izvēles.
1944. gada vācu atkāpšanās kaujas Igaunijas teritorijā, situācijas, kurās abās frontes pusēs atradās igauņi.
Kā mūsdienās zina un atrod, kas ir apbedīts masu kapos.
Ieroču un formas tērpu ieviešana, ieskaitot to, kuras armijas bruņojumā ierocis ietilpa un kādas bija armijām raksturīgās atšķirības zīmes.
Ekskursija uz Põrguaugumäe (piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem) un Parkimäe (kalnā atradās Vaivaras muiža un tur atrodas 1. pasaules kara bunkuri).
Filmas "1944" skatīšanās pēc vēlēšanās.

Skolēni uzzinās par Otro pasaules karu Igaunijas teritorijā. Iepazīties ar Vācijas un Padomju armijas formas tērpiem un ieročiem. Pēc vēlēšanās ir iespēja pielaikot apģērbu.

Studiju programma sastāv no 2 galvenajām daļām:

Pārgājiens Sinimägedelā - sniedz pārskatu par ainavas īpatnībām, tās vēsturi, ģeogrāfiskajām un ģeoloģiskajām iezīmēm, veģetāciju un iepazīstina ar vietām, kas saistītas ar II ms.
Praktiskais uzdevums – dažādu laiku karšu lasīšana, pozicionēšana un ainavu izmaiņu analīze.

Studenti saņem mobilizācijas ielūgumus. Programmas gaitā uzzināsiet, kā igaunis nokļuva armijā un kādas formas tērpos viņš bija; kādi bija ieroči, kas tika izmantoti tajā laikā. Dzīves apstākļi kara laikā, tostarp pārtikas talonu izplatīšana.
Gaisa trauksmes organizēšana, Narvas marta bombardēšanas tēma.
Pirmās palīdzības sniegšana.
Kā tika raktas tranšejas un kad tās ir noderīgas.
Ekskursija uz Pārgimē (kalnā atradās Vaivaras muiža, tur atrodas Pirmā pasaules kara laika bunkuri).
Filmas "1944" skatīšanās pēc vēlēšanās.

Vaivaras Sinimägedes muzejs aicina piedalīties ceļojumā laikā, kurā tiek atdzīvināta 1944. gada bēgšana no Narvas reģiona. Pirms piedzīvojuma norises dalībniekiem pa e-pastu tiek nosūtīts scenārijs, kurā aprakstīta evakuācija un piedāvātas lomas atbilstoši dalībniekiem. Tas dod iespēju izdarīt izvēli, ko ņemt līdzi, ko vilkt un kāda varētu būt piknika ēdienkarte ceļojuma beigās. Tāpat iepriekš iesūtītais scenārijs palīdz dalībniekiem sniegt dažus mājienus, lai piedzīvojuma laikā ievērotu noteiktas detaļas, lai ceļojums būtu pēc iespējas reālāks. Taču arī radošums vienmēr ir apsveicams un bieži vien padara piedzīvojumu vēl neaizmirstamāku un patīkamāku.

Ceļošana laikā ir piemērota gan pieaugušo draugu grupām, gan ģimenēm ar bērniem. Tas ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem piedzīvojumiem un sniedz labu iespēju vēlāk pārrunāt mūsdienu bēgļu jautājumus.
Šādos gadījumos nav iespējams, ka katrs brauciens norit tāpat kā visi iepriekšējie. Šajā piedzīvojumā ļoti liela loma ir pašiem piedzīvojumu meklētājiem. Viss atkarīgs no dalībniekiem. Tāpēc piedzīvojums ir pilnīgi unikāls un rada jaunas emocijas ikvienam, arī tiem, kas tam jau ir izgājuši cauri.
Instruktori, kas vada ceļojumu laikā, ir savas jomas speciālisti, kas rūpīgi pārdomājuši visu scenāriju. Tātad jūs varat būt pārliecināti, ka jūsu piedāvātais pakalpojums būs pirmās klases.
Lai izbaudītu piedzīvojumu, ir nepieciešama iepriekšēja rezervācija, un ceļojums sākas Vaivara Sinimägede muzejā.

Programmas laikā skolēni uzzinās par muzeja eksponātu stāstiem: ko un ko ēda karavīri, kur glabājās dokumenti, kādai jābūt karavīru formai un ko viņi nēsāja līdzi. Jūs varat aptaustīt un izmēģināt eksponātus (ķiveres, cepures, ieročus). Runā, ka kāpēc mēs glabājam lietas muzejā.

Programmas laikā skolēni apgūst, kā lasīt karti, ko nozīmē kartē esošie simboli un krāsas. Izmantojot karti, skolēni atrod kontrolpunktus un risina atbilstošos uzdevumus. Apvidus spēle iet cauri Sīnimē apmetnes interesantākajām vietām, piemēram, Sīnimē pamatskolai, Pirmā pasaules kara bunkuriem un Pargimegi. Spēles laikā notiks arī muzeja apmeklējums.

Ziemassvētku kauju muzejā – autentiskā I pasaules kara kaujas laukā, jauniešiem veidosim priekšstatu par cilvēka lomu kara apstākļos, karavīru ikdienas dzīvi un dalību kaujās. Ar ieskatu militārā disciplīnā un dažādiem, uz komandas saliedēšanu vērstiem, interaktīviem uzdevumiem, radīsim emocijas, kas liks aizdomāties. Pēc nodarbības muzeja teritorijā iespēja izmantot ugunskura vietu un 7 km garu informatīvu pastaigu taku pa kauju vietām.

Nodarbības laikā skolēni iegūst zināšanas par 1.Latviešu atsevišķā bataljona kaujām Kurzemē un notikumiem O.Kalpaka muzeja teritorijā 2.pasaules kara laikā, kā arī darbojas komandās brīvā dabā, veicot praktiskus uzdevumus.

Nodarbības laikā skolēni orientēšanās spēles veidā uzzina par Oskara Kalpaka dzīves ceļu un  komandās veic uzdevumus brīvā dabā muzeja apkārtnē.

Nodarbības laikā skolēni uzzina par Oskara Kalpaka dzīves ceļu, iejūtas Kalpaka bataljona karavīru situācijā 1919.gada sākumā, komandās jeb rotās veic uzdevumus, kuri saistīti ar Latvijas armijas veidošanās sākumu.

Laikaposms pēc Pirmā pasaules kara daudzviet pasaulē bija satraukumu un lielu pārmaiņu laiks. Tika pārmērītas valstu robežas un teritorijas, gāzti monarhi un veidotas jaunas valstis. 1918. gadā tika nodibināta arī Latvija. Kā tas notika, kur un kad? Kas bija tie drosmīgie un stiprie, kuri gāja kara laukā un cīnījās par savu dzimteni? Kā tika apbalvoti mūsu tautas un zemes aizstāvji par varonību? Stāsts par Lāčplēša kara ordeni un ogrēniešiem – šī ordeņa kavalieriem. Nodarbības ieguvums – izpratne un zināšanas par mūsu valstij vēsturiski nozīmīgiem notikumiem un cilvēkiem, bez kuru drošsirdības Latvijas valsts nebūtu tāda, kāda tā ir šodien.

Nodarbība notiek divās daļās. Programmas 1. nodarbībā skolēni apmeklē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju “Muzeja stāsti Latvijai” un izzina Preiļu ebreju kopienas vēsturi un kultūru. Iepazīstoties ar Preiļu ebreju meitenes Šeinas Gramas dienasgrāmatu, ko viņa sāka rakstīt dienā, kad nacistiskā Vācija iebruka PSRS, skolēni veido emocionālu saikni ar holokausta traģisko realitāti Preiļos 1941. gada vasarā. 2. nodarbība ir mācību ekskursija uz Preiļu holokausta upuru memoriālu, kuras laikā skolēni uzzina par holokausta traģēdiju, ebreju glābējiem un upuru piemiņas saglabāšanu Preiļos mūsdienās. Programmas mērķi ir nostiprināt izpratni par 2. pasaules kara un holokausta notikumiem Latvijā, izmantojot lokālo vēsturi, kā arī veicināt tolerantas un līdzcietīgas personības attīstību. Nodarbībās tiek pārrunātas tādas ar vēstures mācību priekšmetu saistītas tēmas kā 2. pasaules kara norises Latvijā, holokausts, nacisms, kolaboracionisms.

Programma pieejama “Skolas somas” piedāvājumā.

Muzejā var aplūkot lielāko velosipēdu kolekciju Baltijā. Kopumā muzejā atrodas aptuveni 60 Latvijā izgatavoti un lietoti velosipēdi, tostarp, armijas parauga divriteņi. Velosipēdu muzejs Saulkrastos pievilina apmeklētājus ar senatnes gaisotni un interesanto kolekciju. Par unikālu vēstures liecinieci kļuvusi tēva un dēla Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekcija. Muzejā aplūkojams viens no pirmajiem augstrata divriteņiem, velosipēds ar pirmajām piepūšamajām riepām un pat koka divritenis. Kolekcijā plaši pārstāvētas dažādas lietas, kas saistītas ar divriteņu lietošanu, riteņbraukšanas sportu, biedrībām un velosipēdu ražošanu. Turklāt kolekcija visu laiku tiek papildināta. Muzeja apmeklējums gida pavadījumā ar saistošu stāstījumu.

Nodarbība notiek divās daļās. Programmas 1. nodarbībā skolēni apmeklē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju “Muzeja stāsti Latvijai” un izzina Preiļu ebreju kopienas vēsturi un kultūru. Iepazīstoties ar Preiļu ebreju meitenes Šeinas Gramas dienasgrāmatu, ko viņa sāka rakstīt dienā, kad nacistiskā Vācija iebruka PSRS, skolēni veido emocionālu saikni ar holokausta traģisko realitāti Preiļos 1941. gada vasarā. 2. nodarbība ir mācību ekskursija uz Preiļu holokausta upuru memoriālu, kuras laikā skolēni uzzina par holokausta traģēdiju, ebreju glābējiem un upuru piemiņas saglabāšanu Preiļos mūsdienās.
Programmas mērķi ir nostiprināt izpratni par 2. pasaules kara un holokausta notikumiem Latvijā, izmantojot lokālo vēsturi, kā arī veicināt tolerantas un līdzcietīgas personības attīstību.
Nodarbībās tiek pārrunātas tādas ar vēstures mācību priekšmetu saistītas tēmas kā 2. pasaules kara norises Latvijā, holokausts, nacisms, kolaboracionisms.

Propaganda"
Muzeja stunda sniedz skolēniem zināšanas par propagandas definīciju un veidošanās vēsturi un sniedz spilgtākus piemērus. Nodarbības sākumā neliela ekskursija iepazīstina ar muzeja ekspozīciju. Pēc tam iesaistām studentus semināra veida diskusijā, lai ar propagandu kā piemēru demonstrētu, kā, neskatoties uz laika ritējumu, dažas lietas politikā un karā gandrīz nemaz nemainās – atšķiras tikai līdzekļi un mērķi. Stundā kopā ar skolēniem vērojam un analizējam propagandas plakātus, meklējam izplatītākos simbolus, nacionālo stereotipu lietojumu u.c.
Skolēns, kurš piedalījās muzeja nodarbībā, zina propagandas jēdzienu un stereotipus, prot aprakstīt to veidošanas mērķus un sekas. Zina, kāda veida propaganda ir taisīta Igaunijā. Spēj veidot saiknes starp pagātni un tagadni. Nodarbība attīsta diskusiju un pašizpausmes prasmi

Muzeja stunda iepazīstina skolēnus ar mūsu dzimtās pilsētas likteni Otrajā pasaules karā. Nodarbības sākumā neliela ekskursija iepazīstina ar muzeja ekspozīciju. Tad skolēns iegūs zināšanas par 1941.‒1944.gadu, balstoties uz daudz fotomateriālu, kara laika periodiku un laikabiedru atmiņām. par kara notikumiem Tartu. Slaidu programma demonstrē kauju un kara noziegumu sekas un to, kāda Tartu bija kara laikā un kā tā izskatās tagad. Skolēns, kurš piedalījās muzeja stundā, zina Tartu vēsturi Otrā pasaules kara laikā. Zina, kāda bija dzīve kara laikā un kā karš ietekmēja cilvēkus, un prot veidot saiknes starp Tartu tā laika un šodienas starpā. Zina kara nozieguma jēdzienu

KGB kameru muzejs piedāvā ekskursijas visu vecumu cilvēkiem. Stundas laikā sniegsim pārskatu par pelēko māju, kur 1940.-1950. 60. gados darbojās NKVD/KGB, un ekspozīcija, kurā aplūkots Otrais pasaules karš, Igaunijas pēckara brīvības cīņas, komunistiskā režīma noziegumi, dzīves apstākļi pirmstiesas cietumā.

Muzeja nodarbība sniedz skolēniem zināšanas par 1941. un 1949. gadā Igaunijā veiktajām masu deportācijām. Nodarbības sākumā skolēni būs daļa no slaidu programmas, kas iepazīstina ar izsūtīšanas būtību, masveida pretcilvēcisko operāciju organizatorisko detaļu Igaunijā, mērķa grupām un izpildes specifiku. Programmas laikā studenti tiek iesaistīti savas izpratnes pasniegšanā un pozīciju ieņemšanā. Pēc slaidu programmas notiks ekskursija, kas iepazīstina ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju. Skolēns, kurš piedalījās muzeja stundā, zina deportācijas jēdzienu, mērķi un ietekmi. Zina, kāpēc un kā Igaunijā notika deportācijas, sākot no sarakstu sastādīšanas un beidzot ar tās tālejošajām sociālajām un ekonomiskajām sekām. Nodarbība attīsta diskusiju prasmes.

Alūksnes Jaunajā pilī, kur savulaik bijusi 7.Siguldas kājnieku pulka mājvieta, mūsdienās atrodas Alūksnes novada muzejs, kurā skolēni izzinās Alūksnes vēsturi un armijas nozīmi tās izaugsmē ekspozīcijās “Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba”, kas vēsta par Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitām Sibīrijā un Tālajos Austrumos, bet Alūksnes vēstures ekspozīcijā “Laikmetu mielasts” būs interesanti uzzināt, kā satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa tajā veltīta 7. Siguldas kājnieku pulka ieguldījumam militārajā jomā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Programma veicina skolēniem izpratni par padomju varas īstenoto deportāciju norisi, latviešu dzīvi izsūtījumā, akcentējot nacionālās identitātes saglabāšanu un deportāciju radītās sekas Latvijas vēstures un kultūras attīstībā. Nodarbības laikā skolēni tiks iesaistīti piecu dažādu deportācijas notikumus piedzīvojušu personāžu likteņstāstu izzināšanā. Deportēto bērnu likteņstāstus izspēlēs muzeja darbinieki, nodarbības norisē iesaistot skolēnus. Stingrā sarkanarmieša uzraudzībā dalībniekiem būs jāatrod represēto dienasgrāmatās iztrūkstošie fragmenti, jāorientējas krievu valodā uzrakstītajā spriedumā, jāatrod šifrēts teksts, jāizlasa tas spoguļrakstā, jāanalizē foto materiāls un jāmeklē atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Deportāciju laika traģiskumu paspilgtinās neērtie darbošanās apstākļi, materiālu nepieejamība, pretrunīgas, bezierunu prasības, par kuru neievērošanu deportāciju laikā tika piemērots sods. Programmas laikā skolēni mācās saskatīt, atklāt un analizēt cēloņsakarības vēstures procesos un izmantot tās sabiedrisko procesu skaidrošanai. Izzina deportāciju laikā notikušās pārmaiņas un secina, kā tās saistītas ar politisko situāciju Latvijā un pasaulē. Analizē pārmaiņas ietekmējošus faktorus. Mācās sadarboties ar vienaudžiem, izmantot dažādus lietiskos avotus. Programmas laikā skolēni mācās atpazīt un piedāvāt risinājumus situācijās, kurās tiek apdraudēta cilvēku fiziskā un emocionālā drošība, diskutēt par dzīvības vērtības morālajiem un ētiskajiem aspektiem. Tiek apgūtas prasmes demonstrēt uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību neviennozīmīgās situācijās. Progammas norises ilgums ir 60 min. Tās norise iespējama arī izbraukumos uz skolām.

Lekūra + muzeja apmeklējums.

Īsa lekcija + lodēšanas ēdiena gatavošana āra militārajā virtuvē.

Profesionālu deminieru lekcija, darbnīca

Darbnīcā runāsim par zobeniem, no kā tapa pirmie zobeni, ko zobena nešana nozīmēja karotājam senāk un ko tas nozīmē mūsdienās. Bērni var izpētīt, kuri zobeni ir atrodami kara muzejā, un uzzināt, no kādām daļām zobens ir izgatavots. Darbnīcas laikā bērni gatavo papīra zobenus, dekorējot tos pēc savas izdomas.

Raksti ir daļa no kara. Jau senie karotāji savas sejas un miesas pārklāja ar kara gleznām, kas viņos iedvesa spēku un drosmi. Mūsdienās maskēšanās formas tērps palīdz mūsdienu karavīram paslēpties no ienaidnieka. Militārās parādes formas tērpiem un ieročiem ir skaisti raksti, lai uzsvērtu svinīgumu utt. Šīs spēles laikā spēlētāji meklē rakstus un formas kara muzeja ekspozīcijā. Tos var atrast visur - kartēs, sienās, ieročos, formas kubos. Spēlētāji tiek veidoti komandās pa 3-4 dalībniekiem un jāiziet visas muzeja ekspozīcijas. Pēc atbildes uz pēdējo jautājumu jūs atgriežaties spēles sākuma punktā, pēc kura tiek pārskatītas pareizās atbildes un apspriestas ar spēles vadītāju.

Izglītības programmā aplūkota situācija Igaunijā pēc Otrā pasaules kara līdz aukstā kara beigām, kad PSRS sabruka. Darbnīcā skolēni uzzina, kā Igaunijā notika pretošanās pēc Otrā pasaules kara beigām. Pārrunāsim, vai un kā, neskatoties uz okupāciju un represijām, Igaunijas teritorijā izvietotās padomju militārās bāzes un neatkarības centienu apspiešanu, cilvēkos dzīvoja sapnis par brīvu valsti un Igaunijas neatkarības atgūšana kļuva iespējama. . Programma norisinās situācijas spēles veidā, kur dalībnieku uzdevums ir izvēlēties tēlu un analizēt viņa izvēles un iespējas iestāties par Igaunijas brīvību aukstā kara laikā gan tepat, gan aiz "dzelzs priekškara" .

Ekskursija pa muzeju maziem bērniem.

Kopš seniem laikiem karotāji ir izpelnījušies godu un slavu ar savu drosmi un gudrību, kā arī saņēmuši ordeņus par savu varonību. Šajā darbnīcā kopā ar bērniem redzēsim, kādi ordeņi atrodami kara muzejā un īsumā iepazīstināsim ar ordeņu vēsturi. Noslēgumā katrs izgatavo krāšņu pasūtījumu.

Programmas mērķis ir rosināt skolniekus interesēties par pagātni, tās notikumiem, un meklēt kopsakarības ar tagadni. Kopā noskatīties 5 īsfilmas par dzīvi un ikdienu Latvijā 20.gs. otrajā pusē. Iepazīsimies ar “laika kapsulā” nosūtītajiem priekšmetiem, to izcelsmi, ražotāju..., paralēli uzzinot, kā un kur meklēt ražotāju. Un tad, caur uzdevumiem un spēlēm izvērtēt un salīdzināt tos laikus ar mūsdienām. Šī programma nav par karu, bet pilnīgi noteikti tā ir saistīta ar kara atstātajām sekām uz Latvijas iedzīvotāju ikdienu un ekonomiku.

Programmas mērķis ir veicināt izpratni par Lāčplēša dienu un stiprināt jaunās paaudzes nacionālo identitāti. Šajā nodarbībā skolēniem ir iespēja, aizceļojot uz 1919. gadu, daloties komandās, skolēni iejutīsies divu pretinieku - Latvijas armijas un Bermonta karaspēka lomās. Izmantojot atbilstošu ekipējumu, veiks dažādus uzdevumus, izveidos aizsargpozīcijas, dosies izlūkos, veidos slēpņus, lai nodarbības beigās noskaidrotu vēsturisko uzvarētāju. Maršrutā izveidota riņķveida pastaigu taka, kurā iekļaujas blindāža, zemnīca, artilērijas punkts, lielgabals. Visi pieminētie apskates punkti izvietoti tur, kur arheoloģiskajos izrakumos atrastas liecības par to atrašanās vietām. Šajā maršrutā ir arī piemiņas akmens brīvības cīņās kritušajiem un makets, kurā attēlota karavīru apmetnes vieta kāda tā bija Pirmā pasaules kara laikā. Visas takas garumā ir izstādīti stendi ar norādēm Braila rakstā un visam var piekļūt arī cilvēki, kas pārvietojas ratiņkrēslos, lai šo vietu var iepazīt un izbaudīt arī cilvēki.

Mores kauju muzejā apskatāma labiekārtota militārās tehnikas brīvdabas ekspozīcija ar tās ievērojamāko apskates objektu Sarkanās armijas tanku T-34. Iekštelpu ekspozīcija veltīta Mores kauju piemiņai un to vēsturiski nozīmīgajiem pavērsieniem II Pasaules kara laikā un I Pasaules kara notikumiem Mores pagastā, un Brīvības cīņām Latvijā. Apskatāmas dažādas novadpētniecības izstādes, 19.gs. un 20.gs. mājsaimniecības un amatniecības priekšmeti. Novada amatnieku darbu izstādes un oriģinālu suvenīru plaša izvēle. Muzejā var saņemt bukletu “Mores kauju piemiņas vietas”, kurā ir īss vēstures un apskates vietu apraksts un cita nepieciešamā informācija, lai patstāvīgi apmeklētu netālo Mores kauju piemiņas parku ar senās frontes līnijas būvēm un kritušo karavīru Brāļu kapus Mores pagastā.

“Aiz restēm” ir vēsturisks realitātes uzvedums ar skatītāju līdzdalību. Tas veidots pēc patiesiem stāstiem no Karostas virssardzes dzīves. Uzveduma būtība un mērķis ir ļaut katram dalībniekam iejusties cietumnieka lomā un iepazīties ar interesantākajiem un šokējošākajiem faktiem no cietuma vēstures.

Ekskursijas laikā Jums būs iespēja apskatīt cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem, uzzināt Karostas vēsturi un interesantus notikumus no cietuma dzīves, apskatīt kameras un karceri, kā arī iepazīt Karostas cietuma muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par II Pasaules karu, Kureliešiem, padomju laikiem.

Spēles ideja - dot iespēju dalībniekiem aktīvi līdzdarboties – domāt, meklēt, skriet, slēpties, pieņemt lēmumus, palīdzēt biedriem, izbaudīt sajūtas, ko nav viegli atrast mūsdienu sakārtotajā ikdienā. Spēle notiek Ziemeļu fortos – pazemē un virszemē.

Ekskursija ar šova elementiem ir pasākums tiem, kas grib ko vairāk par parastu ekskursiju un kam ir bail piedalīties izrādē “Aiz restēm”! Ekskursijas laikā jāievēro disciplīna, jāpiedalās ierindas mācībā, iespējams, ka tiksiet ievietots kamerā, bet nepaklausības gadījumā tiksiet sodīt.

Leģendārais Veruma mežsargs Alfrēds Kārmanni (1922–2010) jau jaunībā devās uz mežu pēc otrās padomju okupācijas sākuma 1944. gada rudenī. Pēc gada viņš reidā ar sprādzienbīstamas lodes ievainojumu tika ievainots kreisajā rokā un ar dzīvību izglābās, pateicoties latviešu mežabrāļiem, kuri organizēja medicīnisko palīdzību. Alfrēds zaudēja kreiso roku. Neskatoties uz to, viņam izdevās pretoties vēl septiņus gadus, un tikai ar saindētu dzērienu, ko piedāvāja nodevējs, kurš kļuva par MGB aģentu, mežabrālis tika pieķerts dzīvs. Viņam piesprieda divdesmit piecus gadus piespiedu darba, šim utopiskajam sodam pievienoja vēl piecus gadus nosūtīšanas uz izlīgumu. Alfrēds varēja atgriezties okupētajā Igaunijā 1981. gadā, viņa vajāšana apstājās tikai dziesmotās revolūcijas gados.

Pēc Alfrēda Kārmaņa iniciatīvas Igaunijas Republikas konstitūcijas preambulā ierakstīts princips, ka Igaunijas valstij un tās konstitūcijai ir jānodrošina igauņu nācijas un kultūras saglabāšana visu laikmetu garumā.

Alfrēds Kārmans bija viens no aktīvākajiem vīriem Veruma neatkarības atjaunošanā: viņš palīdzēja atjaunot Aizsardzības līgu un tika ievēlēts par Igaunijas Kongresa pārstāvi. Viņš ir izdevis grāmatas, no kurām pazīstamākās ir Pret nāvējošo ienaidnieku (2000) un Brīvības gars (2000). Apbalvots ar Kotkaristu IV šķiras medaļu.

Mums visiem dzīvē ir jāizdara izvēle, dažas svarīgākas par citām. Vēstures izpētes mērķis ir attīstīt spriestspēju. Vēsture sniedz iespēju paskatīties uz priekšteču pieņemto lēmumu rezultātiem. Muzeja stundā mēs pārdomājam Veruma jaunatnes izvēles iespējas 20. gadsimta 40. gados. Lai iegrimtu laikmetā, cenšamies iejusties vairāku īstu cilvēku ādā, vai tas būtu Alfrēds, kurš devās uz mežu, Kārlis, kurš aizbēga uz Zviedriju, vai Aleksandrs, kurš palika mājās. Mēs domājam par to, kādas bija viņu izvēles un ko mēs darītu viņu vietā. 80 gadu attālums no šiem notikumiem dod mums iespēju uzzināt, kādas bija šo izvēļu sekas.

Ekskursijas laikā apmeklētājiem ir iespēja apskatīt mūsdienīgu un interaktīvu ekspozīciju "Karadarbības beigas Kurzemē" par karadarbības beigām Latvijā un armijas grupas Kurzeme kapitulācijas akta parakstīšanas notikumu Ezerē. Tā uzsver arī karadarbības sekas mūsdienās, kur Otrā pasaules kara liecības nav tikai vēsture, bet arī ikdienas realitāte. Ekspozīcija ir daudzslāņaina un domāta kā skolēniem, tā interesentiem. Turklāt, domājot par ārzemju apmeklētājiem, saturs ir pieejams arī angļu valodā. Lai uzrunātu vēstures entuziastus ekspozīcijas satura padziļinātajā daļā ir iespēja atrast specifisku, detalizētu informāciju par karojošo pušu armijas vienībām Kurzemē Otrā pasaules kara beigās. Krātuvē vēl iespēja uzzināt par Ezeres pagasta vēsturi, personībām un notikumiem dažādos laika periodos.

Nodarbība veidota uz ceļojošās izstādes “Deficīts un Blats” bāzes Skolēnu uzdevums – izmantojot dažādus avotus, iegūto informāciju salīdzināt, apkopot un izskaidrot vienaudžiem. Strādāt ar atslēgas vārdiem: deficīts, blats, perestroika, stagnācija. Iespēja piedalīties “Vērtīgu lietu un mantu loterijas” laimestu izlozē. Laimesti deficīta preces un palīdzība no skolotāja. Zināšanu nostiprināšanai un 100% ticībai, ka deficīts un blats patiesi darbojās skolēniem mājas darbs – savu radinieku, kuri piedzīvojuši šo laiku, intervēšana un atmiņu pierakstīšana. Nodarbības tēma saistīta ar mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” tēmām. 9.kl. “Padomju okupācija un tā sekas” un 12. kl. “Latvija PSRS sastāvā. Padomju laika ietekme uz Latvijas sabiedrību, saimniecību un kultūru”. Izstādes “Deficīts un Blats” autore Cēsu zonālā valsts arhīva vecākā eksperte Anda Opoļska.

Nodarbība veidota divās daļās. Pirmajā skolēni iepazīstas ar muzeja ekspozīciju: “Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē”, “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas.” Turpinājumā seko praktiska mācība par valsts karoga etiķeti un viktorīna ar dažādu tēmu jautājumiem par Latviju. Nodarbības tēma saistīta ar mācību priekšmeta “Latvijas vēsture” 6.-9. klašu tēmām.