Lielstraupes pils Muzejs

Lielstraupes pils. Avots: www.tourism.straupe.lv
Lielstraupes pils. Avots: www.tourism.straupe.lv
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Pauls Ludvigs Evalds fon Kleists (1881-1954). Avots: https://www.wikiwand.com/en/Paul_Ludwig_Ewald_von_Kleist
Lai arī daudziem no Vācijas armijas demobilizētajiem kareivjiem peļņas un zemes iespējas Latvijā bija vilinošās, daudziem vairāk interesēja iespēja turpināt karu un militārus piedzīvojumus. Šajā laikā Vācijā un tās okupētajās Austrumu teritorijās izveidojās daudzas brīvkorpusu vienības, kas vērsās pret sociāldemokrātu vadīto Vācijas republiku. Strauja brīvprātīgo ieplūšana sākās februārī. Ja var ticēt fon der Golcam, dažādo vācu un vācbaltiešu vienību kopskaits 1919. gada vasarā sasniedza 30-40 000 kareivju. Līdz 1919. gada aprīļa mēnesim Kurzemē bija sapulcināti apmēram 6000 vācu brīvprātīgo. Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Dzelzsdiv%C4%ABzija
Notiek ielāde...
 Lielstraupes pils, Straupe, Straupes pag., Cēsu nov., Latvija
72

Atrodas Straupes centrā

Cēsu kauju laikā Lielstraupes pilī atradās Dzelsdivīzijas (vācu: Eiserne Division) Paula Ludviga Evalda fon Kleista kaujas grupas komandpunkts. 
Kauju laikā to apmeklēja majors Bišofs, kapteinis Guderiāns u.c. No pils tika vadīts uzbrukums Stalbes virzienā 21.-22. jūnijā. 

Dzelzsdivīzija bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas Brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem. Tā bija pazīstamākā vācu brīvkorpusu daļa un viena no labāk apmācītajām un kaujasspējīgākajām karaspēka daļām Baltijā 1919. gadā.

Padomju varas gados, no 1949. līdz 1959. gadam muižas pilī atradās un darbojās Lielstraupes mašīnu traktoru stacijas pārvalde. Šajā laikā pilī tika ierīkotas arī mācību telpas un traktoristu kopmītnes, bet bijušajā muižas stallī atradās darbnīcas.

No 1963. līdz 2018.gadam pili apsaimniekoja medicīnas iestādes, un par Straupes narkoloģisko slimnīcu Latvijā mēdza teikt, ka te “ārstē pat sienas”.  

Tagad pils ir atvērta apskatei un apmeklētājiem tā piedāvā ceļojumu cauri gadsimtiem kopā ar orientēšanos pils labirintos. 

Izmantotie avoti un saites:

Ēvalda Krieviņa pētījums par Cēsu kaujām, 2021.gada 16.februāris
http://www.tourism.straupe.lv/id130/lielstraupes-pils

Saistītie stāsti

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.