Daugavpils cietoksnis Muzejs

Daugavpils cietoksnis ir valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis. Tas ir pēdējais pasaulē uzceltais bastionu tipa cietoksnis un vienīgais Centrāleiropā saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs bez būtiskām izmaiņām.

Tā būvniecība sākās 1810. gadā, Cariskajai Krievijai gatavojoties Napoleona iebrukumam, un turpinājās līdz 1878. gadam. 1812. gadā pie vēl nepabeigtā cietokšņa norisinājās krievu un franču karaspēku kaujas. Pēc Napoleona kariem cietokšņa celtniecība turpinājās, taču jau būvniecības laikā tas sāka zaudēt savu militāro nozīmi.

Pirmā pasaules kara laikā (1915-1918) cietoksnis kalpoja kā krievu armijas atbalsta un loģistikas bāze. 1918. gada februārī to ieņēma vācu karaspēks, bet decembrī – lielinieku spēki. 1920. gada janvārī cietoksni atguva poļu karaspēks, kas palīdzēja Latvijas armijai atbrīvot Latgali no lieliniekiem. 1920.-1940. gadā cietoksnī dislocējās Latvijas armijas 4. Zemgales divīzija. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā cietoksnī izvietojās Sarkanās armijas daļas, bet vācu okupācijas laikā tur atradās Sarkanās armijas karagūstekņu nometne “Štalags-340”. Pēc otrreizējās padomju okupācijas 1944. gadā cietoksnī atkal tika izvietotas padomju armijas daļas. Latvija cietoksni atguva 1993. gadā pēc Krievijas armijas aiziešanas.