Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Muzejs

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs atrodas ēkā – Academia Petrina, Jelgavā.

Šī ēka celta 1775. gadā kā pirmā augstskola Latvijas teritorijā un ir viena no retajām sabiedriskajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies un atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 1944. gada vasarā Jelgava zaudēja gandrīz visu – lielu daļu iedzīvotāju un vēsturisko apbūvi, kas pēc Otrā pasaules kara gandrīz netika atjaunota. 

Muzejs dibināts 1918.gadā, tas joprojām atrodas tā sākotnējā ēkā – Academia Petrina. Mūsdienās muzejā aplūkojamas pastāvīgās ekspozīcijas par slaveno mākslinieku Ģedertu Eliasu, Jelgavas un Zemgales vēsturi un pašu muzeja ēku. Viena no retajām senajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies pēc 2. pasaules kara.

Muzeja piedāvātā digitālā ekspozīcija “Kari un karavīrs cauri Jelgavas laiku lokiem” ir vien neliels ieskats karu uzskaitē un notikumu hronoloģijā, kas reiz skārušas Latvijas teritoriju. Pirmā un Otrā pasaules kara vēstures notikumi un Jelgavas piedzīvoto karu stāsts cauri vēstures lokiem. Ekspozīcijas autori cer, ka ekspozīcija sniegs emocionāli spilgtu un saturiski virzītu vēstījumu, kas veltīts kariem Zemgales reģionā un Jelgavas vēsturē, īpaši akcentējot latviešu karavīra dalību nacionālajos formējumos no aizvēstures līdz mūsdienām, asociatīvi piedzīvojot pārtapšanu no mierīga iedzīvotāja par karotāju.

Muzejā aplūkojama vēl viena ekspozīcija:  “Zem svešām varām dzīve turpinās” , kurā skatāma dzīve Latvijā okupācijas režīmā. 20. gs. gandrīz 70 gadus Latvija politiski bija pakļauta svešām varām, kas lielā mērā noteica Latvijas ekonomisko un sociālo struktūru, reizēm arī sociālo atpalicību, sabiedriskās attiecības un spriedzi nacionālo attiecību jomā. Jelgavā, tāpat kā visā Latvijā, 1940. gads bija robežšķirtne, atšķirīgs bija vien tas, ka Jelgava tuvāko 4 gadu laikā zaudēja gandrīz visu – iedzīvotājus, pašu pilsētu un pat cerību, vai kaut kas no Jelgavas pagātnes godības vēl paliks. Sociālistiskos pārkārtojumus vadīja Latvijas komunistiskā partija, veidojot teritoriālās organizācijas. Mēs soļojām zem citiem karogiem, tikāmies mītiņos, piedalījāmies gājienos, pastaigājāmies Jelgavas Centrālajā laukumā un dzīvojām savu ikdienas dzīvi padomju simbolu ielenkumā. Tie uzrunāja mūs no māju sienām, skolām, darbavietas, mākslas un pat ikdienā lietotajām precēm. Veikalos mēs norēķinājāmies rubļos un kapeikās. Padomju Latvijas pilsoņi dzīvoja un strādāja, un tikai daži joprojām dziļi sirdī glabāja sapni par to, ka Jelgavā reiz atkal plīvos sarkanbaltsarkanais karogs.