Neatkarības karš. Jelgavas atbrīvošana.
Jelgavas atbrīvošana 1919. gada novembrī bija Latvijas armijas uzbrukuma operācija no 1919. gada 15. līdz 21. novembrim Latvijas brīvības cīņu laikā, kurā tā piespieda Veimāras Republikas pakļautībā esošās Rietumkrievijas armijas daļas atstāt Jelgavu. Uzbrukuma dēļ nepiepildījās Vācijas valdības nodomi sākt pamiera sarunas ar Latvijas Pagaidu valdību, lai vienotos par Kurzemes un Zemgales tālāko politisko statusu. Latvijas bruņoto spēku virspavēlniecība nolēma līdz Latvijas valsts pasludināšanas pirmajai gadadienai ieņemt Jelgavu.
Naktī uz 1919. gada 21. novembri Latvijas armijas 6. Rīgas kājnieku pulks sāka uzbrukuma operāciju pret Dzelzsdivīzijas 1. Kurzemes kājnieku pulku un Rosbaha brīvprātīgo pulku (Freikorps Roßbach), kas bija izveidojuši aizsardzības līniju gar Iecavas upi ar mīnmetējiem un ložmetējiem daudzajos ķieģeļu cepļos upes krastos. 6. Rīgas kājnieku pulka II bataljons kapteiņa Jāņa Priedes vadībā ar diviem lielgabaliem un bruņumašīnu rīta agrumā uzbruka gar Rīgas-Jelgavas šoseju, III bataljons no Purmaļu māju rajona, bet I bataljons un vieglā lielgabalu baterija palika rezervē. Pirms kaujas ar lielgabaliem apšaudīja ķieģeļu cepļus, bet pēc kājnieku uzbrukuma sākuma apšaudīja pretinieka lielgabalu bateriju pie Valdekas muižas. Tās pašas dienas rītā 7. Siguldas kājnieku pulks un 8. Daugavpils kājnieku pulks tuvojās pilsētai no ziemeļrietumu puses Lielupes kreisajā pusē, kur 8. pulka I bataljons no rīta ieņēma Līvberzes staciju, Upes muižu un Bērzu muižu.
Pēc sīvas cīņas ap plkst. 07.00 6. Rīgas kājnieku pulka II bataljona 7. rotai izdevās izdzīt ienaidnieku no ķieģeļu cepļiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas, tā šķērsoja Iecavas upi un strauji virzījās pa šoseju uz priekšu, ieņēma Valdekas muižu ar tās lielgabalu bateriju. Ap plkst. 09.30 rota sasniedza Ozolmuižas ceļu un ieņēma pozīciju Lielupes krastā pie koka tilta iepretī Jelgavas pilij, kur to apturēja stipra ložmetēju uguns no otra krasta. No Tetelmindes puses sāka pienākt ienaidnieka karaspēka nodaļas, kas sīvā kaujā tika sakautas Jelgavas preču stacijas rajonā. Savukārt pulka III bataljons nespēja šķērsot Iecavas upi iecirknī no Brankām līdz Purmaļiem, jo ienaidnieks nikni aizstāvēja ķieģeļu cepļus. Ap plkst. 11.00 6. pulka komandieris pavēlēja III un I bataljonam pa ieņemto Rīgas-Jelgavas šoseju doties uz Jelgavu, atstājot Purmaļu rajonā vienīgi instruktoru rotu.
Latvijas armijas uzbrukuma laikā Dzelzsdivīzijas ložmetējnieki turēja zem stipras uguns gan koka, gan dzelzs tiltu pāri Lielupei. Lai izvairītos no aplenkuma, Dzelzsdivīzijas komandieris pieņēma lēmumu atstāt Jelgavas pilsētu. Dienas pirmajā pusē 8. Daugavpils kājnieku pulka III bataljons bez nopietnas pretestības ieņēma Meijas muižu un pēcpusdienā caur Ezera vārtiem iegāja Jelgavas ziemeļrietumu nomalē. 7. Siguldas pulka II bataljons iegāja pilsētā no rietumu puses pa Dobeles šoseju, bet I bataljons, virzīdamies gar Lielupi caur Ozolu muižu, šķērsoja Lielupi un iegāja pilsētā no ziemeļu puses.
6. Rīgas pulka 4 rotas šķērsoja Lielupi augšup no preču stacijas un ap plkst. 17.30 ieņēma Jelgavas dzelzceļa pasažieru staciju. Pulka pārējās rotas pārgāja pāri Lielupes tiltiem un drīz vien savienojās ar 8. un 7. pulka vienībām, kuras bija ienākušas pilsētā no ziemeļrietumiem un rietumiem. Stacijas rajonā sakautais ienaidnieka karaspēks atstāja 11 lielgabalus un lielu daudzumu munīcijas. Pie Tušķiem kapteiņa Aparnieka 1. partizānu pulka karavīri nolaida no sliedēm pretinieka bruņuvilcienu.
Ar Jelgavas ieņemšanu 21. novembrī izbeidzās cīņas ar Bermonta armiju. Nākamajās dienās vēl notika nelielas sadursmes starp uzbrūkošās Latvijas armijas avangardiem un ienaidnieka arjergardiem. Uzvara bija tik pilnīga, ka ienaidnieks lielā steigā atgāja no Zemgales un Kurzemes, atstādams lielā vairumā dažādas kara mantas.
Papildus izziņas avoti
https://www.youtube.com/watch?v=gTRK-1IX6Bg
Peniķis M. Zemgales un Jelgavas atbrīvošana 1919. gada novembrī. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1938., Nr.4., 549. lpp.
https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-ministrijas-vesture/neatkaribas-kars-latvijas-armijas-simtgade
https://web.archive.org/web/20130406120550/http://www.latvietislatvija.com/Jelgavas_un_Zemgales_atbrivosana.htm
https://web.archive.org/web/20130406120854/http://www.latvietislatvija.com/18_novembri.htm
https://web.archive.org/web/20130406130756/http://www.latvietislatvija.com/22_novembri.htm
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-un-kapec-jazina-par-jelgavas-atbrivosanu-no-lieliniekiem.a313027/
https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2019-11-23/pedeja-siva-cina-pret-bermontiesiem-jelgavas-atbrivosana
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem „Lāčplēsis”
Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis” atrodas Jelgavā, Stacijas parkā, pretī Dzelzceļa stacijas ēkai. Tas atklāts 1932. gada 22. jūnijā, piedaloties Valsts prezidentam A. Kviesim un ir celts par godu Jelgavas atbrīvošanai 1919. gada 21. novembrī, Latvijas Neatkarības kara laikā.
1940. gadā, pirmajā padomju okupācijas periodā, pieminekli pārmaiņas neskāra. 1941. gadā, kad padomju okupantus nomainīja vācu okupācijas spēki, vācu okupācijas pārvaldes vadītājam fon Mēdemam, kas bija atgriezies Jelgavā (viņa senči bija Jelgavas pils sākotnējie cēlāji), pieminekļa nepārprotamā simbolika nepatika. 1942. gada 31. oktobrī vācu okupācijas varas iestādes deva rīkojumu pieminekļa autoram Kārlim Jansonam nokalt vācu bruņinieka tēlu.
1950. gadā padomju okupācijas varas iestādes pavēlēja pieminekli iznīcināt. Ar traktora palīdzību Lāčplēsi nogāza no pjedestāla, sadauzīja un mēģināja pilnīgi iznīcināt akmeņu drupinātājā. Tomēr Lāčplēsis izrādījās tik ciets, ka drupinātājs salūza. Pieminekļa nesadrupināto vidusdaļu slepus ieraka zemē bērnudārza teritorijā.
1988. gadā pieminekļa fragments tika atrasts un šobrīd atrodas pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Pieminekli atjaunoja un atklāja 1992. gada 21. novembrī. Tā autors ir tēlnieks Andrejs Jansons, kurš atjaunoja sava tēva K. Jansona veidoto pieminekli.
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs atrodas ēkā, kuras nosaukums ir Academia Petrina (Pētera akadēmija). Tā celta 1775. g. kā pirmā augstskola Latvijas teritorijā un ir viena no retajām sabiedriskajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies un atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 1944. g. vasarā Jelgava zaudēja gandrīz visu – lielu daļu iedzīvotāju un vēsturisko apbūvi, kas pēc Otrā pasaules kara tikpat kā netika atjaunota. Pašreizējā muzeja priekštecis – Kurzemes Provinces muzejs – dibināts 1818. g. Tas bija otrs vecākais muzejs Latvijā un pirmais ārpus Rīgas. Ēkā Academia Petrina muzejs atrodas kopš 1952. g. Mūsdienās muzejā aplūkojamas pastāvīgās ekspozīcijas par izcilo latviešu mākslinieku Ģedertu Eliasu (1887–1975), aizvēsturi un viduslaikiem Zemgalē, Jelgavu Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā (1561–1795), Kurzemes guberņas (1795–1918) un neatkarīgajā Latvijas valstī (1918 - 1940).
Muzeja ekspozīcijā “Zem svešām varām dzīve turpinās” skatāma dzīve Latvijā vācu un padomju okupācijas laikā. Muzeja piedāvātā virtuālā ekspozīcija “Kari un karavīrs cauri Jelgavas laiku lokiem” ir ieskats dažādajos karos, kas skāruši Jelgavu, tostarp Pirmā un Otrā pasaules kara vēstures notikumiem.
Saistītie stāsti
Ja nepieciešams, mēs cīnīsimies: Radvilišķu kaujā ar bermontiešiem 1919. gadā.
1919. gada 21.-22. novembrī Radvilišķu pilsētā notika liktenīgas kaujas starp Lietuvas armiju un bermontiešiem - apvienotu krievu karagūstekņu un vācu brīvprātīgo spēku, kas beidzās ar ievērojamu Lietuvas uzvaru.