Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas un memoriālais muzejs "Auči"
Muzejs

Auči ir Čakstes dzimtas īpašums Zemgalē, Jelgavas novada Salgales pagastā. Saimniecība atrodas Lielupes krastā, aptuveni 18 km no Jelgavas.

Čakstes dzimtas īpašumā mājas nonāca 1871. gadā, kad tās nopirka Jāņa Čakstes tēvs Sesavas pagasta Čakstu-Zirņu māju saimnieks Krišjānis Čakste. Viņš tām pievienoja vēl trīs mājas – Ramaņus, Pudžūs un Guleniekus. Īpašuma kopējā platība tolaik bija 214 ha.

Kad Pirmā pasaules kara laikā vācieši ieņēma Jelgavu, Jānis Čakste ar ģimeni devās bēgļu gaitās, vispirms apmetoties Tērbatas tuvumā, vēlāk Kazaņā. Aučos ģimene atgriezās 1918. gadā. Mājas bija izpostītas, lauki neapsēti, ganāmpulks izkliedēts. Arī cīņās ar bermontiešiem Auči nopietni cieta – mājas bija izdemolētas, ābeles nocirstas, mežiņā palikuši ierakumi.

1918. gada 11. novembrī J. Čakste no bēgļu gaitām Krievijā atgriezās savās tēva mājās, kur saņēma ziņu, ka 17. novembra Tautas padomes sēdē viņš ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Tā kā J.Čakstem šai laikā bija citi pienākumi un viņš pierunāja savu dēlu Gedimīnu pārtraukt ķīmijas studijas, lai kļūtu par Auču saimnieku. Šajā laikā notika plaša celtniecība un pēc arhitekta Roberta Legzdiņa skicēm tika uzcelta lielā dzīvojamā ēka ar torni.

Pēc vēstures liecībām (J. Čakstes dzimtas arhīvs / muzeja "Auči" dati), kad 1944. gadā Sarkanā armija gar Lielupes kreiso krastu virzījās uz Jelgavu, Auču īpašnieki atkal devās prom bēgļu gaitās. Dažus mēnešus fronte stiepās gar Lielupi – kreisajā pusē bija Sarkanā armija, labajā – Vērmahts. Mājas bieži apšaudīja, īpaši tornis cieta no smagās artilērijas šāviņiem. Tūlīt pēc otrā pasaules kara Aučos bija palikušas tikai dažas kalpotāju ģimenes. Sakarā ar to, ka grūtības ar pārtiku, šādas bez saimnieka palikušas saimniecības tika ierīkotas rūpnīcu un fabriku palīgsaimniecības, t.i., šeit tika izvietoti cilvēki, kuri audzēja dārzeņus, labību, lopus utt., sagatavotā produkcija tika vesta uz attiecīgo rūpnīcu un dalīta tās strādniekiem. Aučos atradās, šķiet, Rīgas Drāšu fabrikas palīgsaimniecība, lielajā mājā tika izmitinātas 6 iebraucēju ģimenes, kas nodarbojās ar saimniecību.

Ap 1949. gadu, sakarā ar kolektivizāciju, šādas palīgsaimniecības likvidēja un uz to bāzes veidoja tā saucamās valsts saimniecības (sovhozus). Tā kā Auču saimniecība nebija tik liela, to vienkārši pievienoja Bauskas rajona sovhozam Zālīte kā atsevišķu, diezgan tālu no centra esošu iecirkni (izveidoja pat taisnu ceļu cauri mežam un tiltu pāri Garozas upītei). Auču pārvaldniece tai laikā bija Nadježda Arsjanovna. Šajā laikā Aučos iekārtoja arī patērētāju biedrības veikalu, kas tur pastāvēja apmēram 10–15 gadus (tai laikā, kur tagad biljarda istaba). Tieši 1960. gadu sākumā Auču teritoriju pievienoja Emburgas pusē izveidotajam kolhozam Brīvais Vilnis.

1995. gadā prezidenta J. Čakstes vecākais mazdēls Jānis Konstantīns Čakste atguva dzimtas īpašumu un uzsāka Auču atjaunošanas darbus.

Pēc Konstantīna dzīves beigām īpašums ir nonācis Kristīnes Čakstes rokās. Dzīvojamā ēkā atrodas 3 brīvas telpas, kas ir atvēlētas J. Čakstes memoriālajam muzejam. Pārējo ēkas daļu apdzīvo cilvēki, kas apsaimnieko un uztur kārtībā Auči saimniecību.

Darba laiks – pēc iepriekšējas pieteikšanās