Militārā mantojuma tūrisms - Muzeji

Viļakas muzejs piedāvā skolēniem un studentiem unikālu ekskursiju-muzejpedagoģisko programmu nacionālo partizānu apmetnē Stompakos. Ekskursijas laikā iepazīstam nacionālo partizānu darbību Ziemeļlatgalē, apskatām atjaunotos bunkurus un piedalāmies dažādu uzdevumu veikšanā. Mācāmies šifrēt tekstu, nacionālo partizānu darbības jomu iepazīšana (nometne, diversantu grupa, atbalstītāji, attieksme dažādos laikos, Stompaku kauja un Stompaku kaujas karotāju sastāvs), parakstīšanās speciālā žurnālā ar savu izdomāto segvārdu, pazudušo tekstu meklēšana). 

Ekskursija pa pilsētu, kuras laikā iepazīstam vietas, kas saistās ar II pasaules karu, apskatām Viļakas muzeja ekspozīcijas militāro sadaļu, Viļakas katoļu baznīcu un blakus esošo nacionālo partizānu piemiņas vietu, kā arī apskatām ebreju holokausta piemiņas vietu. 

Spēles ideja - dot iespēju dalībniekiem aktīvi līdzdarboties – domāt, meklēt, skriet, slēpties, pieņemt lēmumus, palīdzēt biedriem, izbaudīt sajūtas, ko nav viegli atrast mūsdienu sakārtotajā ikdienā. Spēle notiek Ziemeļu fortos – pazemē un virszemē.

Ekskursijas laikā Jums būs iespēja apskatīt cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem, uzzināt Karostas vēsturi un interesantus notikumus no cietuma dzīves, apskatīt kameras un karceri, kā arī iepazīt Karostas cietuma muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par II Pasaules karu, Kureliešiem, padomju laikiem.

“Aiz restēm” ir vēsturisks realitātes uzvedums ar skatītāju līdzdalību. Tas veidots pēc patiesiem stāstiem no Karostas virssardzes dzīves. Uzveduma būtība un mērķis ir ļaut katram dalībniekam iejusties cietumnieka lomā un iepazīties ar interesantākajiem un šokējošākajiem faktiem no cietuma vēstures.

Ekskursija ar šova elementiem ir pasākums tiem, kas grib ko vairāk par parastu ekskursiju un kam ir bail piedalīties izrādē “Aiz restēm”! Ekskursijas laikā jāievēro disciplīna, jāpiedalās ierindas mācībā, iespējams, ka tiksiet ievietots kamerā, bet nepaklausības gadījumā tiksiet sodīt.

Studiju programma sastāv no 2 galvenajām daļām:

Pārgājiens Sinimägedelā - sniedz pārskatu par ainavas īpatnībām, tās vēsturi, ģeogrāfiskajām un ģeoloģiskajām iezīmēm, veģetāciju un iepazīstina ar vietām, kas saistītas ar II ms.
Praktiskais uzdevums – dažādu laiku karšu lasīšana, pozicionēšana un ainavu izmaiņu analīze.

Bērni skatās filmu "Nepieskarieties bumbai", viņi var redzēt un aptaustīt Zilajos kalnos atrastās lietas. Darba lapas/zīmējumu lapas tiek aizpildītas nodarbības beigās. Programma notiek sadarbībā ar glābšanas dienestu.

Otrā pasaules kara karojošās puses, kādi bija ieroči, formas tērpi.
Igauņi strēlnieku korpusā un vācu militārajās daļās, kādas bija izvēles un vai tās bija brīvprātīgas izvēles.
1944. gada vācu atkāpšanās kaujas Igaunijas teritorijā, situācijas, kurās abās frontes pusēs atradās igauņi.
Kā mūsdienās zina un atrod, kas ir apbedīts masu kapos.
Ieroču un formas tērpu ieviešana, ieskaitot to, kuras armijas bruņojumā ierocis ietilpa un kādas bija armijām raksturīgās atšķirības zīmes.
Ekskursija uz Põrguaugumäe (piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem) un Parkimäe (kalnā atradās Vaivaras muiža un tur atrodas 1. pasaules kara bunkuri).
Filmas "1944" skatīšanās pēc vēlēšanās.

Studenti saņem mobilizācijas ielūgumus. Programmas gaitā uzzināsiet, kā igaunis nokļuva armijā un kādas formas tērpos viņš bija; kādi bija ieroči, kas tika izmantoti tajā laikā. Dzīves apstākļi kara laikā, tostarp pārtikas talonu izplatīšana.
Gaisa trauksmes organizēšana, Narvas marta bombardēšanas tēma.
Pirmās palīdzības sniegšana.
Kā tika raktas tranšejas un kad tās ir noderīgas.
Ekskursija uz Pārgimē (kalnā atradās Vaivaras muiža, tur atrodas Pirmā pasaules kara laika bunkuri).
Filmas "1944" skatīšanās pēc vēlēšanās.

Vaivaras Sinimägedes muzejs aicina piedalīties ceļojumā laikā, kurā tiek atdzīvināta 1944. gada bēgšana no Narvas reģiona. Pirms piedzīvojuma norises dalībniekiem pa e-pastu tiek nosūtīts scenārijs, kurā aprakstīta evakuācija un piedāvātas lomas atbilstoši dalībniekiem. Tas dod iespēju izdarīt izvēli, ko ņemt līdzi, ko vilkt un kāda varētu būt piknika ēdienkarte ceļojuma beigās. Tāpat iepriekš iesūtītais scenārijs palīdz dalībniekiem sniegt dažus mājienus, lai piedzīvojuma laikā ievērotu noteiktas detaļas, lai ceļojums būtu pēc iespējas reālāks. Taču arī radošums vienmēr ir apsveicams un bieži vien padara piedzīvojumu vēl neaizmirstamāku un patīkamāku.

Ceļošana laikā ir piemērota gan pieaugušo draugu grupām, gan ģimenēm ar bērniem. Tas ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem piedzīvojumiem un sniedz labu iespēju vēlāk pārrunāt mūsdienu bēgļu jautājumus.
Šādos gadījumos nav iespējams, ka katrs brauciens norit tāpat kā visi iepriekšējie. Šajā piedzīvojumā ļoti liela loma ir pašiem piedzīvojumu meklētājiem. Viss atkarīgs no dalībniekiem. Tāpēc piedzīvojums ir pilnīgi unikāls un rada jaunas emocijas ikvienam, arī tiem, kas tam jau ir izgājuši cauri.
Instruktori, kas vada ceļojumu laikā, ir savas jomas speciālisti, kas rūpīgi pārdomājuši visu scenāriju. Tātad jūs varat būt pārliecināti, ka jūsu piedāvātais pakalpojums būs pirmās klases.
Lai izbaudītu piedzīvojumu, ir nepieciešama iepriekšēja rezervācija, un ceļojums sākas Vaivara Sinimägede muzejā.

Programmas laikā skolēni uzzinās par muzeja eksponātu stāstiem: ko un ko ēda karavīri, kur glabājās dokumenti, kādai jābūt karavīru formai un ko viņi nēsāja līdzi. Jūs varat aptaustīt un izmēģināt eksponātus (ķiveres, cepures, ieročus). Runā, ka kāpēc mēs glabājam lietas muzejā.

Programmas laikā skolēni apgūst, kā lasīt karti, ko nozīmē kartē esošie simboli un krāsas. Izmantojot karti, skolēni atrod kontrolpunktus un risina atbilstošos uzdevumus. Apvidus spēle iet cauri Sīnimē apmetnes interesantākajām vietām, piemēram, Sīnimē pamatskolai, Pirmā pasaules kara bunkuriem un Pargimegi. Spēles laikā notiks arī muzeja apmeklējums.

Skolēni uzzinās par Otro pasaules karu Igaunijas teritorijā. Iepazīties ar Vācijas un Padomju armijas formas tērpiem un ieročiem. Pēc vēlēšanās ir iespēja pielaikot apģērbu.

Nodarbības laikā skolēni orientēšanās spēles veidā uzzina par Oskara Kalpaka dzīves ceļu un  komandās veic uzdevumus brīvā dabā muzeja apkārtnē.

Pilsoniskās izglītības un vēstures izpratnes centra koncepcijas pamatā ir ceļinieka, bijušā Neatkarības kara dalībnieka, arhitekta un muzeja "Airītes" ēkas projektētāja Artūra Galindoma trīs sapņi – Cīņa par Latviju; Varoņu piemiņa; Valsts celšana un lepnums par Latviju. Šie sapņi ir no jauna materializējušies O. Kalpaka muzeja Pilsoniskās izglītības un vēstures izpratnes centra interaktīvajā saturā.
Vēstures izpratnes centra būtība un interaktivitāte iepazīstina ar mūsu valsts kultūrvēsturi, arhitektūru, materiālo kultūru un sabiedrisko dzīvi. Tā piedāvā unikālu un informatīvi daudzslāņainu vidi, kas iemieso bērnības atklājumu garu un kur vairāk kā ar 70 dažādām aktivitātēm var izzināt mūsu valsts vēsturi.

Nodarbības laikā skolēni iegūst zināšanas par 1.Latviešu atsevišķā bataljona kaujām Kurzemē un notikumiem O.Kalpaka muzeja teritorijā 2.pasaules kara laikā, kā arī darbojas komandās brīvā dabā, veicot praktiskus uzdevumus.

Nodarbības laikā skolēni uzzina par Oskara Kalpaka dzīves ceļu, iejūtas Kalpaka bataljona karavīru situācijā 1919.gada sākumā, komandās jeb rotās veic uzdevumus, kuri saistīti ar Latvijas armijas veidošanās sākumu.

Apmeklētājiem piedāvā doties ceļojumā pagātnē un sniedz ieskatu novada vēsturē sākot ar 9.g.t. pirms m.ē. Pievēršoties arī Pirmā pasaules kara notikumiem Daugavpilī, jo pilsēta šai laikā kļuva par kara darbības arēnu. Par to stāsta Krievijas un Vācijas armiju karavīru personīgās mantas, ieroči, un munīcija, kā arī pastkartes, fotogrāfijas un dokumenti. Stāsts par  Neatkarības karu un Daugavpils atbrīvošanas operāciju, par Latvijas Neatkarības laika dislocētajām Daugavpilī  Zemgales divīzijas daļām un Jātnieku pulku. Stāsts par Latvijas ieķlaušanu PSRS sastāvā, par Otro pasaules karu, kad tās teritoriju okupēja Vācijas karaspēks. Daugavpils apkārtnē tika izveidota padomju kara gūstekņu nometne "Štalag 340" un ebreju geto. 

Nodarbība notiek muzeja ekspozīcijas zālē "Novads Latvijas Republikas sastāvā 1918.-1940.g.", kur muzejpedagoga stāstīto papildina ekspozīcijas un krājuma priekšmeti, lai skolēniem sniegtu plašāku un atmiņā paliekošu stāstījumu par Latviju un Daugavpils pilsētu starpkaru periodā. Pēc stāstījuma tiek izspēlēta spēle, kur katrs var pārbaudīt savas zināšanas, kā arī radoši izpausties, apzīmējot koka medaļas ar Latvijas valsts simboliem. 

Lekcija notiek muzeja ekspozīcijas zālē "Novads Latvijas Republikas sastāvā 1918.-1940.g.". Uzsvars gida stāstījumā tiek likts uz svarīgākajiem notikumiem Latvijas valsts izveides laikposmā. Skaidroti un analizēti sarežģītie Neatkarības kara notikumi. 

Muzeja stundas mērķis ir iepazīstināt ar Tallinas evakuāciju un notikumiem pirms un pēc tās Otrā pasaules kara laikā. Muzeja stunda atklāj Otrā pasaules kara notikumu, notikumu pirms Jumindas raktuvju kaujas un okupāciju maiņas kontekstu. Muzeja stundas stāsts ir balstīts uz to cilvēku atmiņām, kuri piedalījās Jumindas raktuvju kaujā. Tiek aplūkota arī to kultūras darbinieku darbība, kuri okupāciju laikā evakuējās uz Padomju Savienību, papildinot zināšanas par mākslu, literatūru un mūzikas vēsturi.

Programmas laikā tiks piedzīvots piecu II MS bēgļu ceļojums no viņu dzimtās pludmales uz bēgļu nometni. Kopā viņi meklē pārvadātāju un piesakās bēgļa statusam Zviedrijā vai Vācijā. Ikvienam ir jāpieskaras savai sirdsapziņai un, ja nepieciešams, nedaudz jāpakļaujas, lai izietu pārbaudi un saņemtu atļauju uzturēties nometnē. Jo repatriācija var būt liktenīga...

Muzeja stundas mērķis ir iepazīstināt ar zemūdenes "Lembit" stāstu, zemūdeņu attīstību un dzīvi uz zemūdenes. Dosimies laika ceļojumā uz 20. gs. trīsdesmito gadu beigām, kad zemūdenes "Lembit" piedzīvojumi savijas ar Igaunijas valstij pagrieziena punktu. Pārrunāsim zinātnes un tehnoloģiju ietekmi uz cilvēka darbību. Iepazīsimies ar zemūdeņu kuģošanas vēsturi kopumā, kā arī to, kas ir tieši saistīta ar Igauniju. Skolēni uzzinās par operācijām, kurās piedalījās Lembits, bet jaunākie skolēni pievērsīsies dzīvei uz slavenākās Igaunijas zemūdenes. 1.–6. klasē aktivitātes ir rotaļīgākas: skolēni spēles veidā iepazīst Lembita vēsturi un vienlaikus Igaunijā notikušos notikumus. Ar 7.–12. klases skolēniem padziļināti apspriedīsim arī valsts aizsardzības tēmas vēsturē un mūsdienās: svarīgākos Igaunijas valsts izveides, veidošanās, zaudēšanas un atjaunošanas notikumus, izmantojot Lembita stāstu.

Nodarbība veidota uz ceļojošās izstādes “Deficīts un Blats” bāzes Skolēnu uzdevums – izmantojot dažādus avotus, iegūto informāciju salīdzināt, apkopot un izskaidrot vienaudžiem. Strādāt ar atslēgas vārdiem: deficīts, blats, perestroika, stagnācija. Iespēja piedalīties “Vērtīgu lietu un mantu loterijas” laimestu izlozē. Laimesti deficīta preces un palīdzība no skolotāja. Zināšanu nostiprināšanai un 100% ticībai, ka deficīts un blats patiesi darbojās skolēniem mājas darbs – savu radinieku, kuri piedzīvojuši šo laiku, intervēšana un atmiņu pierakstīšana. Nodarbības tēma saistīta ar mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” tēmām. 9.kl. “Padomju okupācija un tā sekas” un 12. kl. “Latvija PSRS sastāvā. Padomju laika ietekme uz Latvijas sabiedrību, saimniecību un kultūru”. Izstādes “Deficīts un Blats” autore Cēsu zonālā valsts arhīva vecākā eksperte Anda Opoļska.

Nodarbība veidota divās daļās. Pirmajā skolēni iepazīstas ar muzeja ekspozīciju: “Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē”, “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas.” Turpinājumā seko praktiska mācība par valsts karoga etiķeti un viktorīna ar dažādu tēmu jautājumiem par Latviju. Nodarbības tēma saistīta ar mācību priekšmeta “Latvijas vēsture” 6.-9. klašu tēmām.

Nodarbība notiek divās daļās. Programmas 1. nodarbībā skolēni apmeklē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju “Muzeja stāsti Latvijai” un izzina Preiļu ebreju kopienas vēsturi un kultūru. Iepazīstoties ar Preiļu ebreju meitenes Šeinas Gramas dienasgrāmatu, ko viņa sāka rakstīt dienā, kad nacistiskā Vācija iebruka PSRS, skolēni veido emocionālu saikni ar holokausta traģisko realitāti Preiļos 1941. gada vasarā. 2. nodarbība ir mācību ekskursija uz Preiļu holokausta upuru memoriālu, kuras laikā skolēni uzzina par holokausta traģēdiju, ebreju glābējiem un upuru piemiņas saglabāšanu Preiļos mūsdienās.
Programmas mērķi ir nostiprināt izpratni par 2. pasaules kara un holokausta notikumiem Latvijā, izmantojot lokālo vēsturi, kā arī veicināt tolerantas un līdzcietīgas personības attīstību.
Nodarbībās tiek pārrunātas tādas ar vēstures mācību priekšmetu saistītas tēmas kā 2. pasaules kara norises Latvijā, holokausts, nacisms, kolaboracionisms.

Ekspozīcija „Jāzeps Baško – gaisa fūrmanis” izveidota 2014. gadā un veltīta izcilā novadnieka, lidotāja, eskadriļas „Iļja Muromec” komandiera, Latvijas gaisa karaspēka organizatora,  ģenerāļa Jāzepa Baško 125. dzimšanas dienai un I pasaules kara 100-gadei. Muzeja krājuma izstāde veidota kā dizaina objekts – 6 reizes samazināts lidmašīnas „Iļja Muromec” modelis, uz kura informācija atrodama tekstu un attēlu veidā. Izstādi bagātina deponējumi no Latvijas kara muzeja kolekcijām un jauniegūtā informācija no Latvijas Valsts vēstures arhīva, Spilves aviācijas muzeja un atsevišķu personu privāto arhīvu materiāliem.

KGB kameru muzejs piedāvā ekskursijas visu vecumu cilvēkiem. Stundas laikā sniegsim pārskatu par pelēko māju, kur 1940.-1950. 60. gados darbojās NKVD/KGB, un ekspozīcija, kurā aplūkots Otrais pasaules karš, Igaunijas pēckara brīvības cīņas, komunistiskā režīma noziegumi, dzīves apstākļi pirmstiesas cietumā.

Propaganda"
Muzeja stunda sniedz skolēniem zināšanas par propagandas definīciju un veidošanās vēsturi un sniedz spilgtākus piemērus. Nodarbības sākumā neliela ekskursija iepazīstina ar muzeja ekspozīciju. Pēc tam iesaistām studentus semināra veida diskusijā, lai ar propagandu kā piemēru demonstrētu, kā, neskatoties uz laika ritējumu, dažas lietas politikā un karā gandrīz nemaz nemainās – atšķiras tikai līdzekļi un mērķi. Stundā kopā ar skolēniem vērojam un analizējam propagandas plakātus, meklējam izplatītākos simbolus, nacionālo stereotipu lietojumu u.c.
Skolēns, kurš piedalījās muzeja nodarbībā, zina propagandas jēdzienu un stereotipus, prot aprakstīt to veidošanas mērķus un sekas. Zina, kāda veida propaganda ir taisīta Igaunijā. Spēj veidot saiknes starp pagātni un tagadni. Nodarbība attīsta diskusiju un pašizpausmes prasmi

Muzeja stunda iepazīstina skolēnus ar mūsu dzimtās pilsētas likteni Otrajā pasaules karā. Nodarbības sākumā neliela ekskursija iepazīstina ar muzeja ekspozīciju. Tad skolēns iegūs zināšanas par 1941.‒1944.gadu, balstoties uz daudz fotomateriālu, kara laika periodiku un laikabiedru atmiņām. par kara notikumiem Tartu. Slaidu programma demonstrē kauju un kara noziegumu sekas un to, kāda Tartu bija kara laikā un kā tā izskatās tagad. Skolēns, kurš piedalījās muzeja stundā, zina Tartu vēsturi Otrā pasaules kara laikā. Zina, kāda bija dzīve kara laikā un kā karš ietekmēja cilvēkus, un prot veidot saiknes starp Tartu tā laika un šodienas starpā. Zina kara nozieguma jēdzienu

Muzeja nodarbība sniedz skolēniem zināšanas par 1941. un 1949. gadā Igaunijā veiktajām masu deportācijām. Nodarbības sākumā skolēni būs daļa no slaidu programmas, kas iepazīstina ar izsūtīšanas būtību, masveida pretcilvēcisko operāciju organizatorisko detaļu Igaunijā, mērķa grupām un izpildes specifiku. Programmas laikā studenti tiek iesaistīti savas izpratnes pasniegšanā un pozīciju ieņemšanā. Pēc slaidu programmas notiks ekskursija, kas iepazīstina ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju. Skolēns, kurš piedalījās muzeja stundā, zina deportācijas jēdzienu, mērķi un ietekmi. Zina, kāpēc un kā Igaunijā notika deportācijas, sākot no sarakstu sastādīšanas un beidzot ar tās tālejošajām sociālajām un ekonomiskajām sekām. Nodarbība attīsta diskusiju prasmes.

Muzeja nodarbība sniedz skolēniem zināšanas par dažādiem bruņotās pretošanās posmiem Igaunijas vēsturē. Galvenā uzmanība tiek pievērsta pēckara bruņotajai pretošanās kustībai, taču tiek aplūkots arī tā sauktais 1941. gada Vasaras kara periods. Muzeja nodarbībā tiek izmantoti atklājoši informatīvi vizuālie materiāli, kā arī īsi klipi, kas apraksta Meža brāļu izdzīvošanas un pretošanās stratēģijas.

Alūksnes Jaunajā pilī, kur savulaik bijusi 7.Siguldas kājnieku pulka mājvieta, mūsdienās atrodas Alūksnes novada muzejs, kurā skolēni izzinās Alūksnes vēsturi un armijas nozīmi tās izaugsmē ekspozīcijās “Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba”, kas vēsta par Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitām Sibīrijā un Tālajos Austrumos, bet Alūksnes vēstures ekspozīcijā “Laikmetu mielasts” būs interesanti uzzināt, kā satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa tajā veltīta 7. Siguldas kājnieku pulka ieguldījumam militārajā jomā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Programma veicina skolēniem izpratni par padomju varas īstenoto deportāciju norisi, latviešu dzīvi izsūtījumā, akcentējot nacionālās identitātes saglabāšanu un deportāciju radītās sekas Latvijas vēstures un kultūras attīstībā. Nodarbības laikā skolēni tiks iesaistīti piecu dažādu deportācijas notikumus piedzīvojušu personāžu likteņstāstu izzināšanā. Deportēto bērnu likteņstāstus izspēlēs muzeja darbinieki, nodarbības norisē iesaistot skolēnus. Stingrā sarkanarmieša uzraudzībā dalībniekiem būs jāatrod represēto dienasgrāmatās iztrūkstošie fragmenti, jāorientējas krievu valodā uzrakstītajā spriedumā, jāatrod šifrēts teksts, jāizlasa tas spoguļrakstā, jāanalizē foto materiāls un jāmeklē atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Deportāciju laika traģiskumu paspilgtinās neērtie darbošanās apstākļi, materiālu nepieejamība, pretrunīgas, bezierunu prasības, par kuru neievērošanu deportāciju laikā tika piemērots sods. Programmas laikā skolēni mācās saskatīt, atklāt un analizēt cēloņsakarības vēstures procesos un izmantot tās sabiedrisko procesu skaidrošanai. Izzina deportāciju laikā notikušās pārmaiņas un secina, kā tās saistītas ar politisko situāciju Latvijā un pasaulē. Analizē pārmaiņas ietekmējošus faktorus. Mācās sadarboties ar vienaudžiem, izmantot dažādus lietiskos avotus. Programmas laikā skolēni mācās atpazīt un piedāvāt risinājumus situācijās, kurās tiek apdraudēta cilvēku fiziskā un emocionālā drošība, diskutēt par dzīvības vērtības morālajiem un ētiskajiem aspektiem. Tiek apgūtas prasmes demonstrēt uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību neviennozīmīgās situācijās. Progammas norises ilgums ir 60 min. Tās norise iespējama arī izbraukumos uz skolām.

Atslēgvārdi: valsts robeža pret kontroles līniju, Saatse zābaks, robežsargu uzdevumi, Setomā robežu veidošanās, Saatse nulk, Setomā daba un kultūra

Saatse muzejs, pateicoties tā atrašanās vietai netālu no pagaidu kontroles līnijas, var piedāvāt aizraujošu lomu spēli. Lomu spēles laikā dalībnieki var iejusties robežsargu un kontrabandistu lomās un risināt dažādus uzdevumus, kuru galvenās tēmas ir: valsts robeža, robežsargi, nelegālā tirdzniecība un arī personu apliecinoši dokumenti cauri gadsimtiem. Lomu spēles laikā dalībnieki var atrast kontrolpunktus reljefā iepriekš noteiktā secībā, izmantojot karti, kur viņiem jāatrisina uzdevumi atbilstoši savām lomām. Papildus kontrabandistiem un robežsargiem katrā komandā ir viens dalībnieks ar papildu uzdevumu - "dabas apzinīgs vides aizstāvis", kura uzdevums ir kopā ar komandu meklēt atbildes uz papildu dabas/vides tematiskiem jautājumiem.

Mores kauju muzejā apskatāma labiekārtota militārās tehnikas brīvdabas ekspozīcija ar tās ievērojamāko apskates objektu Sarkanās armijas tanku T-34. Iekštelpu ekspozīcija veltīta Mores kauju piemiņai un to vēsturiski nozīmīgajiem pavērsieniem II Pasaules kara laikā un I Pasaules kara notikumiem Mores pagastā, un Brīvības cīņām Latvijā. Apskatāmas dažādas novadpētniecības izstādes, 19.gs. un 20.gs. mājsaimniecības un amatniecības priekšmeti. Novada amatnieku darbu izstādes un oriģinālu suvenīru plaša izvēle. Muzejā var saņemt bukletu “Mores kauju piemiņas vietas”, kurā ir īss vēstures un apskates vietu apraksts un cita nepieciešamā informācija, lai patstāvīgi apmeklētu netālo Mores kauju piemiņas parku ar senās frontes līnijas būvēm un kritušo karavīru Brāļu kapus Mores pagastā.

Ekspozīcijā atspoguļots nozīmīgs vēstures posms Austrumlatgales attīstībā no 1918.–1945. gadam. Ekspozīcijā aplūkojamas dažādas šī vēsturiskā laikmeta relikvijas.

Drošas šaušanas simulators piedāvā iespēju praktizēties gan jauniešiem, kas interesējas par šaušanas sportu, gan vecvecākiem ar interesi par militāro jomu. Ekrānā redzamais mērķis parāda šaušanas rezultātus un palīdz uzlabot sniegumu.

Ekskursija gida pavadībā pa Valgas Kara muzeju sniedz lielisku ieskatu Igaunijas vēsturē, sākot no 20. gadsimta. Muzejs piedāvā ieskatu Igaunijas civildienesta un valsts aizsardzības iestāžu vēsturē. Ekskursija ir veidota atbilstoši vecuma grupai.

Aizsardzības līnijas "Pastaiga" lekcija Sooru plato jeb Paju kaujas laukā

Ir iespējams pasūtīt lekcijas par dažādām tēmām no Igaunijas militārās vēstures: 1. pasaules karš Igaunijā, Neatkarības karš, meža brālība, neatkarības atgūšana u.c.

Būs lekcija un iepazīstināšana ar muzeja izstādi.

Lāzercīņas ir jautras, sociālas sacensības starp komandām. Piedāvājam cīņas gan muzeja teritorijā, gan tranšeju kompleksā, gan pārveidotā PSRS laika šķūnī. Lāzercīņas ir paredzētas ne tikai bērniem, bet arī labi piemērotas korporatīviem pasākumiem vai komandu treniņiem. Lāzerspēles attīsta reakcijas ātrumu, lēmumu pieņemšanas prasmes un sadarbību. Spēlētāji gūst gan labu fizisko slodzi, gan neaizmirstamu spēļu pieredzi.

Jūs varat izvēlēties starp trim kaujas vietām: militārā muzeja pagalmu, ierakumiem Sooru kalnā vai ēku Reku treniņu laukumā. Lietus laikā āra spēles nenotiks.

Grupām novadīt ekskursiju var gids, kurš zin katra priekšmeta vēsturi un tā pielietojumu. Salīdzinoši nelielajā telpā ir 1000+ eksponāti, kuri prasmīgi izvietoti un ir viegli apskatāmi apmeklētājiem, nemērojot garus ceļus un daudzus stāvus. Muzeja kodols ir 2. pasaules kara konflikta ieroči. Ir apskatāmas arī formas, munīcija, sadzīves priekšmeti, lidmašīnu atlūzas utt. Kā visdārgākā un unikālākā ir feldpost (karalauka) vēstuļu sarakste starp oberleitenantu Augustu un viņa mīļoto Martu piecu kara gadu garumā. Dialogs vēstulēs starp diviem viens otru mīlošiem cilvēkiem ar laimīgām beigām. Fonā var skatīt to laiku hroniku. Ekspedīcija nav politizēta, bet gan vienlīdzīgi sadala abas karojošās puses. Šeit nav ne labo, ne slikto, varbūt tāpēc ir viegli skatāma un patīk apmeklētājiem.

Spēle aktīviem cilvēkiem, kuri nebaidās doties slepenā uzdevumā - tumsā, dūmu aizsegā pa pazemes gaiteņa labirintiem. Realitātes spēles „Objekts X” mērķis ir ļaut dalībniekiem iejusties slepeno aģentu lomās un izpildīt slepenu uzdevumu autentiskā vidē.

Piedzīvo padomju laika noskaņas un uzzini vairāk par Latvijas vēsturi, viesojoties padomju laika slepenajā bunkurā, kas būvēts valsts vadītājiem, gatavojoties atomkaram. Bunkurs pārsteidz ar autentiskiem atribūtiem un aizraujošiem vēsturiskajiem stāstiem.

Programmas mērķis ir rosināt skolniekus interesēties par pagātni, tās notikumiem, un meklēt kopsakarības ar tagadni. Kopā noskatīties 5 īsfilmas par dzīvi un ikdienu Latvijā 20.gs. otrajā pusē. Iepazīsimies ar “laika kapsulā” nosūtītajiem priekšmetiem, to izcelsmi, ražotāju..., paralēli uzzinot, kā un kur meklēt ražotāju. Un tad, caur uzdevumiem un spēlēm izvērtēt un salīdzināt tos laikus ar mūsdienām. Šī programma nav par karu, bet pilnīgi noteikti tā ir saistīta ar kara atstātajām sekām uz Latvijas iedzīvotāju ikdienu un ekonomiku.

Programmas mērķis ir veicināt izpratni par Lāčplēša dienu un stiprināt jaunās paaudzes nacionālo identitāti. Šajā nodarbībā skolēniem ir iespēja, aizceļojot uz 1919. gadu, daloties komandās, skolēni iejutīsies divu pretinieku - Latvijas armijas un Bermonta karaspēka lomās. Izmantojot atbilstošu ekipējumu, veiks dažādus uzdevumus, izveidos aizsargpozīcijas, dosies izlūkos, veidos slēpņus, lai nodarbības beigās noskaidrotu vēsturisko uzvarētāju. Maršrutā izveidota riņķveida pastaigu taka, kurā iekļaujas blindāža, zemnīca, artilērijas punkts, lielgabals. Visi pieminētie apskates punkti izvietoti tur, kur arheoloģiskajos izrakumos atrastas liecības par to atrašanās vietām. Šajā maršrutā ir arī piemiņas akmens brīvības cīņās kritušajiem un makets, kurā attēlota karavīru apmetnes vieta kāda tā bija Pirmā pasaules kara laikā. Visas takas garumā ir izstādīti stendi ar norādēm Braila rakstā un visam var piekļūt arī cilvēki, kas pārvietojas ratiņkrēslos, lai šo vietu var iepazīt un izbaudīt arī cilvēki.

Nodarbība piedāvā skolēniem iespēju iegūt dziļaku izpratni par Pirmā pasaules kara notikumiem un tā dalībnieku ikdienu. Skolēniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes – dokumentu, frontes ziņojumu, fotogrāfiju pētīšana, aktīvi līdzdarbojoties un sarunājoties ar muzeja speciālistu programmas dalībnieki izzina Prmajā pasaules karā pielietoto ieroču veidus, Krievijas un Vācijas armiju munīciju. Dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja atšifrēt “Morzes koda” sistēmas ziņojumu, klausīties karavīru dziesmas,  izstaigāt krievu armijas tranšeju imitāciju un iegremdēties frontes līnijas atmosfēru, kā arī uzrakstīt pašam vēstuli no kara līnijas. 

Nodarbība ļaus ieskatīties 20.gs. sākuma vēsturē, pētīt un izjust Pirmā pasaules kara notikumus un tā dalībnieku ikdienu. 
Pirmais pasaules karš visbiežāk asociējas ar visu lielvalstu iesaistīšanu karadarbībā, ar tūkstošiem kilometru garām ierakumu sistēmām, Rietumu un Austrumu fronti, ar 500 tūkstošu bēgļu plūsmu, ar indīgo gāzu pielietošanu, tomēr tā ir tikai daļa no kara notikumiem. Ne mazāk apjomīga karadarbība norisinājās tepat Augšdaugavas novada teritorijā. Karš, kurš līdz nepazīšanai izmainīja novada ainavu, pastāvēja pie Dvinska (Daugavpils) gandrīz trīs gadus. Lai gan ir pagājuši jau vairāk nekā 100 gadi kopš šiem notikumiem, kara atskaņas-ierakumi, bunkuri, munīcija-joprojām ir atrodamas.
Nodarbības laikā, izmantojot arhīva dokumentus un artefaktus, būs iespēja noskaidrot, kā karš ienāca šajā apvidū, kas noteica karojošo pušu pozīciju izvietojumu, kauju raksturojumu, radot izpratni par karadarbības gaitu. Apmeklētājiem būs iespēja ne tikai gūt teorētiskas zināšanas per karadarbību, bet arī interaktīvi darboties, restaurēt tā laika notikumus, pastaigāt pa krievu armijas tranšejā (imitācija, kas atrodas pašā muzejā), izjust priekšējās frontes līnijas atmosfēru, izdarīt secinājumus par kara jēgu mūsdienu pasaulē.
 

Nodarbībā mēs ceļojam laikā uz nesenu pagātni un runājam par dzīvi Sāmsalā Igaunijas Padomju Sociālistiskās Republikas laikā. Nodarbībā gūtā pieredze ļauj skolēniem atklāt tā laika daudzveidību un izprast apstākļus, kādos dzīvoja, strādāja un mācījās viņu vecvecāki. Skolēniem ir iespēja salīdzināt savas izvēles un iespējas ar tām, kas bija pieejamas tajā laikā.

Skolēniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes muzeja zālēs.Pirmajā zālē skolēni var iegūt priekšstatu par dzīvi PSRS, par Atmodu, redzēt plakātus par sociālajām tēmām. Otrajā zālē skolēni skatās filmu “Mūsu barikāžu laiks”, pārrunā stratēģiski svarīgos, aizsargājamos objektus.Trešajā zālē “Ar garaspēku pret karaspēku” skolēni uzzina par abiem pretspēkiem Tautas fronti un Interfronti, citām Latvijas pilsētām, kas arī bija ļoti svarīgi punkti barikādēs, kā arī var aplūkot Ministru Padomes maketu un skārienjūtīgajos ekrānos var apskatīt fotomateriālus un videomateriālus no 1991. gada barikāžu muzeja krājuma. Zālē, kas veltīta 20. janvāra apšaudei skolēniem ir iespēja vērot speciāli veidotu animācijas filmu, kur ir rekonstruēts 20. janvāra uzbrukums Iekšlietu ministrijai. Zālē “Barikāžu atbalss pasaulē” ir iespēja aplūkot barikāžu laika auto un satelīta šķīvi, kas pārraidīja informāciju par barikādēm uz citām valstīm. Pēc ekspozīcijas apskates skolēniem izdala darba lapas. Lai tās aizpildītu skolēniem, jāatceras, ko stāstīja ekskursijas vadītājs, un ekspozīcijā patstāvīgi meklē norādes un atbildes uz jautājumiem.

Skolēniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes muzeja zālēs un Rīgā, barikāžu vietās. Pirmajā zālē skolēni var iegūt priekšstatu par dzīvi PSRS, par Atmodu, redzēt plakātus par sociālajām tēmām. Otrajā zālē Otrajā zālē skolēni skatās filmu “Mūsu barikāžu laiks”, pārrunā stratēģiski svarīgos, aizsargājamos objektus. Trešajā zālē “Ar garaspēku pret karaspēku” skolēni uzzina par abiem pretspēkiem Tautas fronti un Interfronti, citām Latvijas pilsētām, kas arī bija ļoti svarīgi punkti barikādēs, kā arī var aplūkot Ministru Padomes maketu un skārienjūtīgajos ekrānos var apskatīt fotomateriālus un videomateriālus no 1991. gada barikāžu muzeja krājuma. Zālē, kas veltīta 20. janvāra apšaudei skolēniem ir iespēja vērot speciāli veidotu animācijas filmu, kur ir rekonstruēts 20. janvāra uzbrukums Iekšlietu ministrijai. Zālē “Barikāžu atbalss pasaulē” ir iespēja aplūkot barikāžu laika auto un satelīta šķīvi, kas pārraidīja informāciju par barikādēm uz citām valstīm. Skolēniem tiek dots uzdevums sadalīties trīs komandās un ekskursijas vadītājs nosaka katras komandas uzdevumu. Vēlāk skolēni gida pavadībā aplūko galvenās barikāžu vietas Vecrīgā, par kurām būs pirms tam dzirdējuši – Doma laukumu, Saeimas namu un pie tā novietoto barikāžu dalībnieku piemiņas plāksni, Bastejkalnu un bijušo Iekšlietu ministrijas ēku, Brīvības pieminekli, 11. novembra krastmalu un Kaļķu ielu – kā vienīgo iebraukšanas ceļu Vecrīgā 1991. gada janvārī.

Skolēniem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes muzeja zālēs. Pirmajā zālē skolēni var iegūt priekšstatu par dzīvi PSRS, par Atmodu, redzēt plakātus par sociālajām tēmām. Otrajā zālē skolēni iejūtas trīs barikāžu laika tēlos, ietērpjot kādu no grupas dalībniekiem barikāžu aizstāvja, Latvijas Republikas milicijas darbinieka vai OMON kaujinieka tēlā, izvēlētos piemērotus priekšmetus no rekvizītu kastēs esošajiem. Trešajā zālē skolēni uz īpaši veidotām pilsētas kartēm izvieto tehnikas vienības modeļus tajos pilsētas objektos, kurus, viņuprāt, būtu nepieciešams aizstāvēt šodien un kuri tika aizstāvēti 1991. gadā. Zālē, kas veltīta 20. janvāra apšaudei skolēniem ir iespēja vērot speciāli veidotu animācijas filmu, kur ir rekonstruēts 20. janvāra uzbrukums Iekšlietu ministrijai. Zālē “Barikāžu atbalss pasaulē” ir iespēja aplūkot barikāžu laika auto un satelīta šķīvi, kas pārraidīja informāciju par barikādēm uz citām valstīm. Skolēniem tiek dots uzdevums sadalīties trīs komandās un ekskursijas vadītājs nosaka katras komandas uzdevumu – sagatavot īsu ziņu par kādu no barikāžu notikumiem, kas tiks raidīta 1) radio 2) TV vai atspoguļots presē.

Vecpilsēta slēpj gadsimtiem ilgu vēsturi. Lai gan Vecrīgu galvenokārt pazīstam caur tās viduslaiku un mūsdienu ēkām un būvēm, tiešsaistes vidē avastusrada.ee atrodamā orientēšanās spēle “20. gadsimta vēsturiskās vietas Vecrīgā” aizved spēlētājus uz jaunākās vēstures takām, uz 1918.–2010. gadu. Tajā iekļautas desmit vēsturiskas ēkas un vietas ar jautājumiem, kas prasa uzmanību un aizraujošu papildu informāciju. Atklāt gaida ēkas, kas saistītas ar Igaunijas tumšāko vēsturi, vietas, kas saistītas ar neatkarības atjaunošanu, kā arī nozīmīgas kultūrvēsturiskas ēkas.

Džordža Orvela romāns "1984" ataino totalitāru sabiedrību, kurā visi nodod visus pārējos. Kā sveša vara nostiprinās okupētā teritorijā un kā vara sāk veidot mūsu domas un rīcību? Kāpēc daži piekrīt svešai varai, bet citi paliek pie savas pārliecības un pretojas? Muzeja stundā mēs izpētīsim stāstus par kolaboracionismu gan vācu, gan padomju okupācijas laikā. Izmantojot aktīvas mācību metodes, mēs apspriedīsim kolaboracionisma cēloņus un sekas gan sabiedrības, gan personiskā līmenī. Diskusijā atskaites punktus meklējot arī Orvela slavenajā romānā.

1944. gadā gandrīz 80 000 cilvēku pameta Igauniju, baidoties no pirmā okupācijas gada šausmu atkārtošanās. Kas bija tie, kas nolēma doties prom? Kāpēc viņi devās prom? Ko viņi juta? Ar ko viņi riskēja, bēgot, un kas viņus sagaida jaunajā dzīvesvietā? Kādas bija adaptācijas grūtības jaunā valstī? Kā viņi saglabāja savu kultūru ārzemēs? Uz šiem jautājumiem muzeja nodarbība meklē atbildes. Nodarbība palīdz izprast bēgļu galvenās problēmas un labāk viņus izprast.

Muzeja nodarbība “2 stāsti, 2 vietas – maņu ceļojums vēsturē” galvenokārt paredzēta skolēniem ar īpašiem garīgās attīstības un mācīšanās traucējumiem, ar kuriem pārrunāsim, kas ir vēsture un kāpēc mēs studējam vēsturi. Lai labāk izprastu Igaunijas jaunāko laiku vēsturi, dosimies ceļojumā laikā uz 1941. un 1944. gadu, kur runāsim par deportāciju un Lielo bēgšanu, izmantojot 14 gadus veco Hansa un Urves stāstu. Stāstu ilustrēšanai izmantosim redzes, dzirdes, taustes un ožas maņas. Ceļojuma laikā atklāsim, ko Hanss paņēma līdzi deportācijai un kā izskatījās viņa mājas tālu Sibīrijā. Izmantojot emociju kartes, pārrunāsim, kā Urve varēja justies, kad viņai bija jāveic bēgšanas ceļojums uz brīvo pasauli, un kādi pārbaudījumi viņu sagaidīja ceļojumā un jaunajā dzīvesvietā. Nodarbības beigās pārdomāsim, vai un kādas līdzības ir Hansa un Urves stāstos, salīdzinot ar mūsdienu jauniešu stāstiem gan Igaunijā, gan citviet.

Kāpēc pagātnes izpēte mums ir tik svarīga? Kā mēs iegūstam informāciju no vēstures avotiem, kuru izcelsme mums nav zināma? Kāda ir atšķirība starp mutvārdu, rakstisko, vizuālo un materiālo vēstures avotu izpēti? Ko nozīmē avotu kritika? Muzeja nodarbība ir piemērota jauniešiem, kuri sāk studēt vēsturi un vēlas labāk izprast vēsturnieka darbu. Mēs pētīsim muzeja kolekcijās esošos avotus, kas aplūko Igaunijas jaunākās vēstures tumšāko pusi – vācu un padomju okupāciju, deportācijas, holokaustu, kā arī materiālos vēstures avotus, kas skar ikdienas dzīvi. Nodarbības beigās skolēniem būs pašu sastādīts ceļvedis vēsturniekiem pagātnes izpētei.

Virtuālais laika ceļojums VR Tallina 1939/44 vispirms aizved jūs atpakaļ laikā pirms Otrā pasaules kara un iepazīstina ar Tallinas Harju ielas vēsturi. Ar VR briļļu palīdzību jūs varat telpiski, krāsaini un interaktīvi izbaudīt, cik skaista bija Tallina pirms Otrā pasaules kara. Vēsturnieku sastādīts audiogids iepazīstina ar Tallinas ēku, uzņēmumu un kafejnīcu vēsturi. Virtuālā ceļojuma otrā daļa aizved jūs atpakaļ vācu okupācijas laikā, kas ietver padomju gaisa spēku uzbrukumu Tallinai un Harju ielas marta bombardēšanas sekas 1944.–1946. gadā. Programma turpinās Vabamu un ar biogrāfiju palīdzību pēta, kāda varēja un var būt cilvēka dzīve kara laikā un skarbas politikas apstākļos. Kāpēc daudzi cilvēki nolēma pamest savu dzimteni? Kas palika un paliks? Kuru vardarbīgi aizveda? Kādas izvēles jauniešiem bija jāizdara pagātnē un kādas izvēles viņiem jāizdara šodien? Arī mēs paši katru dienu savā dzīvē izdarām vieglākas vai grūtākas izvēles, kas var neatgriezeniski ietekmēt mūsu likteni. Bet kā ir ar mūsu senčiem? Kāds bija viņu liktenis? Kādas bija vai nebija viņu izvēles? Kopīgā programma sniedz labu pārskatu par Tallinas likteni Otrajā pasaules karā un māca mums izprast cilvēku izvēles kara laikā, kuri tiek galā ar grūtībām, neskatoties ne uz ko.

Muzeja stundā mēs, izmantojot personīgos stāstus, apspriedīsim dažādas pretošanās formas padomju okupācijas laikā, veidojot paralēles ar mūsdienu nebrīvajām sabiedrībām. Mēs runāsim par Otto Tīfa valdību, studentu pretošanos, Meža brāļiem, disidentiem, cīņu ārvalstīs un Dziesmoto revolūciju. Izmantojot avotu analīzi, mēs meklēsim atbildes uz vairākiem jautājumiem. Kas motivēja jauniešus palikt uzticīgiem savām vērtībām, vienlaikus riskējot nonākt ieslodzījuma nometnē? Ar kādām izvēlēm saskārās Meža brāļu palīgi? Kāda loma pretošanās kustībā bija pagrīdes literatūrai?

Orientēšanās spēle “Pa neatkarības atjaunošanas ceļiem” aizved spēlētājus atpakaļ uz Dziesmotās revolūcijas laiku, 1987.–1991. gadu. Dziesmotā revolūcija ir kopīgs nosaukums masveida nacionālistu demonstrācijām, kas notika pirms neatkarības atjaunošanas Igaunijā, kur patriotisku dziesmu dziedāšanai bija svarīga loma. Spēlē ir iekļautas 13 vēsturiskas ēkas un vietas, kā arī uzdevumi, kas prasa uzmanību, diskusijas un kustību, kā arī aizraujoša papildu informācija. Atkarībā no jautājuma formas pie papildu informācijas varēsiet nokļūt tikai pēc atbildes saglabāšanas. Ja vietas kartē ir atzīmētas hronoloģiskā secībā, varat droši šķērsot punktus, kas atrodas tuvu viens otram rindā.

Kopš kara sākuma 2022. gadā Igaunijas tautas atbalsts Ukrainai ir bijis liels: vai tas izpaustos demonstrācijās, ziedotā naudā un lietās, brīvprātīgajā darbā vai citos veidos. Muzeja stundā mēs izpētīsim, kā spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir brīvas valsts pamats, un vai un kā Igaunijas pilsoniskā sabiedrība ir mainījusies, palīdzot Ukrainai. Mēs arī apspriedīsim humāno palīdzību un attīstības sadarbību plašākā nozīmē. Nodarbībā galvenā uzmanība tiks pievērsta līdzdalības diskusijām un gadījumu izpētei.

Nodarbība paredzēta 7.–12. klašu skolēniem un tajā tiek aplūkota kara un miera tēma, stāstot stāstus par igauņu izvēlēm Otrā pasaules kara laikā un sekojošajām okupācijām. Šajā uz vērtībām balstītajā un uz aktīvu mācīšanos vērstajā muzeja stundā mēs, izmantojot Otro pasaules karu un biogrāfijas, izpētīsim, kāda varētu un var būt cilvēka dzīve kara laikā un skarbas politikas apstākļos. Ko cilvēki ir gatavi riskēt, lai aizstāvētu savu dzimteni, tuviniekus un brīvības, un ko šīs izvēles var nest? Mēs sīkāk analizēsim politisko situāciju un izvēles Igaunijā pirms un pēc Otrā pasaules kara. Mēs arī runāsim par pretošanos, bēgšanu un došanos uz fronti pret svešu varu, balstoties uz piecu dažādu cilvēku biogrāfijām. Turklāt mēs apspriedīsim, ko katrs no mums var darīt, lai saglabātu un novērtētu mūsu grūti iegūto nacionālo neatkarību un brīvības, kas rodas ar demokrātiju.

Mums visiem ir tiesības, taču mēs bieži vien mēdzam aizmirst, ka tiesības ietver arī pienākumus. Kādas cilvēka pamattiesības ir uzskaitītas Bērnu tiesību konvencijā? Muzeja stundā mēs, izmantojot reālus stāstus, pārdomāsim vienlīdzības, brīvības un cilvēka cieņas tēmu gan vēsturē, gan mūsdienu Igaunijā. Lai atdzīvinātu diskusiju, mēs centīsimies iejusties reālu cilvēku ādā, neatkarīgi no tā, vai šo apavu valkātājs ir Hanss, kurš uzauga Sibīrijā, vai Urve, kura aizbēga uz Zviedriju. Līdz stundas beigām tiks aizpildīta klases tiesību un pienākumu deklarācija, lai mēs varētu turpināt atcerēties: tiesības un brīvības var saglabāt tikai tad, ja mēs pildām savus pienākumus.

Vai pirms Angry Birds, planšetdatoriem, Monster lellēm un Jenku Juss multfilmām bija spēles, rotaļlietas, bērnu raidījumi vai filmas? Klīst baumas, ka tādi bija. Muzeja stundā iepazīsim rotaļlietas, spēles un bērnu raidījumus, kas bija pazīstami mūsu vecvecākiem, kuri dzīvoja Igaunijas PSR. Apskatīsim automašīnu modeļus, kas braukāja pa viesistabas parketa grīdu laikā, kad Bītli darīja lielas lietas pasaulē. Dzirdēsim stāstus par rotaļlietām, kas sagādāja prieku igauņu zēniem un meitenēm, kuri Otrā pasaules kara laikā aizbēga uz Rietumiem, un bērniem no ģimenēm, kas tika deportētas uz Sibīriju. Ar radošu aktivitāšu palīdzību skolēni kļūst par mazajiem vēsturniekiem, kuri sniedz savu interpretāciju vēsturiskiem priekšmetiem.

Muzeja nodarbības centrā ir diskusija “Kas ir brīvība?”. Ko brīvība varēja nozīmēt vecmāmiņām un vectēviem? Ko brīvība varēja nozīmēt tiem bērniem, kuriem nācās bēgt ar laivu pāri vētrainajai jūrai? Kas bija brīvība tiem, kas tika aizsūtīti tālu uz Sibīriju un uzauga bez vecākiem? Vai rotaļlietu trūkums ir brīvības ierobežojums? Mēs centīsimies rast atbildes uz daudziem mūsdienu jautājumiem, izmantojot bērnu dzīvesstāstus. Kāpēc ir svarīgi atbalstīt un palīdzēt vienam otru? Vai, lai būtu brīvs, ir jādzīvo mājās? Vai par brīvību ir jācīnās? Vai visi var būt brīvi? Vai var būt laimīgs, ja neesi brīvs? Mēs apspriedīsim šos un daudzus citus jautājumus. Lai diskusija būtu neaizmirstama, katrs bērns izveidos savu personīgo brīvības kompasu.

Muzeja nodarbība piedāvā iespēju apmeklēt bēdīgi slavenās cietuma kameras Pagari ielā un kopīgi pārdomāt, kāpēc ir svarīgi tās atcerēties un pieminēt. Mēs apspriedīsim noziegumus pret cilvēci un domāsim par to, kas liek cilvēkam sadarboties ar totalitāru režīmu un iznīcināt līdzpilsoņus. Mazās grupās mēs izpētīsim mājas un VDK vēsturi. Mēs dzirdēsim rosinošus stāstus par politiskā terora aizkulises un pretošanās iespējām. Mēs iepazīsim to cilvēku atmiņas, kuri bija ieslodzīti Pagari mājā un kuri no tās iznāca dzīvi. Mēs izpētīsim cilvēka jūtas un domas bezcerīgā situācijā un to, kas viņam palīdzēja pārdzīvot šo grūto dzīves posmu. Nodarbības beigās mēs apspriedīsim, kā šādi stāsti palīdz mums uzlabot rītdienu un ko katrs no mums var darīt, lai novērstu pagātnes noziegumu atkārtošanos. Pirms vai pēc aktivitātes: iesakām noskatīties video par bailēm un represijām mācību vidē “Vēsture uz ekrāna”.

Muzeja stundā mēs caur dzīvesstāstiem izpētīsim, kāda varēja un var būt cilvēka dzīve kara laikā un skarbas politikas apstākļos. Kāpēc daudzi cilvēki nolēma pamest savu dzimteni? Kas palika un paliks? Kuru vardarbīgi aizveda? Kādas izvēles jauniešiem bija jāizdara pagātnē un kādas izvēles mums jāizdara šodien? Arī mēs paši katru dienu savā dzīvē izdarām vieglākas vai grūtākas izvēles, kas var neatgriezeniski ietekmēt mūsu dzīves likteni. Bet kā ir ar mūsu senčiem? Kāds bija viņu dzīves liktenis? Kādas bija vai nebija viņu izvēles? Muzeja stundā mēs atskatīsimies uz bēgšanu un represijām vācu un padomju okupācijas laikā. Grupās mēs pētīsim, kas varēja ietekmēt Olafa, Lindas, Magdas un daudzu citu cilvēku pieņemtos lēmumus un kā viņu izdarītās izvēles ietekmēja viņu turpmāko dzīvi.

Lekūra + muzeja apmeklējums.

Īsa lekcija + lodēšanas ēdiena gatavošana āra militārajā virtuvē.

Profesionālu deminieru lekcija, darbnīca

Ziemassvētku kauju muzejā – autentiskā I pasaules kara kaujas laukā, jauniešiem veidosim priekšstatu par cilvēka lomu kara apstākļos, karavīru ikdienas dzīvi un dalību kaujās. Ar ieskatu militārā disciplīnā un dažādiem, uz komandas saliedēšanu vērstiem, interaktīviem uzdevumiem, radīsim emocijas, kas liks aizdomāties. Pēc nodarbības muzeja teritorijā iespēja izmantot ugunskura vietu un 7 km garu informatīvu pastaigu taku pa kauju vietām.

Nodarbība notiek divās daļās. Programmas 1. nodarbībā skolēni apmeklē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju “Muzeja stāsti Latvijai” un izzina Preiļu ebreju kopienas vēsturi un kultūru. Iepazīstoties ar Preiļu ebreju meitenes Šeinas Gramas dienasgrāmatu, ko viņa sāka rakstīt dienā, kad nacistiskā Vācija iebruka PSRS, skolēni veido emocionālu saikni ar holokausta traģisko realitāti Preiļos 1941. gada vasarā. 2. nodarbība ir mācību ekskursija uz Preiļu holokausta upuru memoriālu, kuras laikā skolēni uzzina par holokausta traģēdiju, ebreju glābējiem un upuru piemiņas saglabāšanu Preiļos mūsdienās. Programmas mērķi ir nostiprināt izpratni par 2. pasaules kara un holokausta notikumiem Latvijā, izmantojot lokālo vēsturi, kā arī veicināt tolerantas un līdzcietīgas personības attīstību. Nodarbībās tiek pārrunātas tādas ar vēstures mācību priekšmetu saistītas tēmas kā 2. pasaules kara norises Latvijā, holokausts, nacisms, kolaboracionisms.

Programma pieejama “Skolas somas” piedāvājumā.

Raksti ir daļa no kara. Jau senie karotāji savas sejas un miesas pārklāja ar kara gleznām, kas viņos iedvesa spēku un drosmi. Mūsdienās maskēšanās formas tērps palīdz mūsdienu karavīram paslēpties no ienaidnieka. Militārās parādes formas tērpiem un ieročiem ir skaisti raksti, lai uzsvērtu svinīgumu utt. Šīs spēles laikā spēlētāji meklē rakstus un formas kara muzeja ekspozīcijā. Tos var atrast visur - kartēs, sienās, ieročos, formas kubos. Spēlētāji tiek veidoti komandās pa 3-4 dalībniekiem un jāiziet visas muzeja ekspozīcijas. Pēc atbildes uz pēdējo jautājumu jūs atgriežaties spēles sākuma punktā, pēc kura tiek pārskatītas pareizās atbildes un apspriestas ar spēles vadītāju.

Darbnīcā runāsim par zobeniem, no kā tapa pirmie zobeni, ko zobena nešana nozīmēja karotājam senāk un ko tas nozīmē mūsdienās. Bērni var izpētīt, kuri zobeni ir atrodami kara muzejā, un uzzināt, no kādām daļām zobens ir izgatavots. Darbnīcas laikā bērni gatavo papīra zobenus, dekorējot tos pēc savas izdomas.

Ekskursija pa muzeju maziem bērniem.

Kopš seniem laikiem karotāji ir izpelnījušies godu un slavu ar savu drosmi un gudrību, kā arī saņēmuši ordeņus par savu varonību. Šajā darbnīcā kopā ar bērniem redzēsim, kādi ordeņi atrodami kara muzejā un īsumā iepazīstināsim ar ordeņu vēsturi. Noslēgumā katrs izgatavo krāšņu pasūtījumu.

Izglītības programmā aplūkota situācija Igaunijā pēc Otrā pasaules kara līdz aukstā kara beigām, kad PSRS sabruka. Darbnīcā skolēni uzzina, kā Igaunijā notika pretošanās pēc Otrā pasaules kara beigām. Pārrunāsim, vai un kā, neskatoties uz okupāciju un represijām, Igaunijas teritorijā izvietotās padomju militārās bāzes un neatkarības centienu apspiešanu, cilvēkos dzīvoja sapnis par brīvu valsti un Igaunijas neatkarības atgūšana kļuva iespējama. . Programma norisinās situācijas spēles veidā, kur dalībnieku uzdevums ir izvēlēties tēlu un analizēt viņa izvēles un iespējas iestāties par Igaunijas brīvību aukstā kara laikā gan tepat, gan aiz "dzelzs priekškara" .

Ekskursija iepazīstina ar muzeja ekspozīciju: Hījumā piekrastes aizsardzības būves, ieroči un munīcija. Katram eksponātam ir savs stāsts: kur un kad tas tika atrasts, kas to atrada un kas interesants par to ir teikts. Padomju robežsardzes laikmetu Hījumā nevar pārvērtēt vai ignorēt: mēs iepazīstināsim ar kazarmu vidi, novērošanas un sakaru aprīkojumu, kā arī pagalmā ierīkosim robežjoslas rekonstrukciju. Padomju armijas "militārais dizains" mums ir efektīvi palīdzējis, kolekcijās var pat parādīt, kā no nekā tika izgatavoti drēbju pakaramie un kā tika veidotas kazarmu mēbeles.

Stāsti ar attēliem un muzeja eksponātiem. Iespēja dot skolēniem uzdevumus. Izvēle starp trim tēmām: 1) Neatkarības kara izšķirošās kaujas 1919. gada 3.–6. janvārī; 2) Bruņuvilcieni Neatkarības karā; 3) Jāns Leps - Neatkarības kara varonis un sportists no Anijas pašvaldības.

Nodarbībā iepazīst spilgtu personību Latvijas militārajā vēsturē  - Valdi Matīsu. Apskata viņam veltīto ekspozīciju ar formas tērpiem, apbalvojumiem un fotogrāfijām.  Veic dažādus uzdevumus, kas veicina izpratni par vēsturi.

Balvu Novada muzejā ekspozīcijā "Ziemeļlatgale Latvijas neatkarībai" iepazīstas ar Latgales partizāna pulka vēsturi. Pēc tam dodas pastaigā pa Balviem, apskatot ar Latgales partizāniem saistītas vietas -  Latgales partizāniem veltīto pieminekli un vietu, kur kādreiz atradies pulka štābs.

Ekskursijas laikā apmeklētājiem ir iespēja apskatīt mūsdienīgu un interaktīvu ekspozīciju "Karadarbības beigas Kurzemē" par karadarbības beigām Latvijā un armijas grupas Kurzeme kapitulācijas akta parakstīšanas notikumu Ezerē. Tā uzsver arī karadarbības sekas mūsdienās, kur Otrā pasaules kara liecības nav tikai vēsture, bet arī ikdienas realitāte. Ekspozīcija ir daudzslāņaina un domāta kā skolēniem, tā interesentiem. Turklāt, domājot par ārzemju apmeklētājiem, saturs ir pieejams arī angļu valodā. Lai uzrunātu vēstures entuziastus ekspozīcijas satura padziļinātajā daļā ir iespēja atrast specifisku, detalizētu informāciju par karojošo pušu armijas vienībām Kurzemē Otrā pasaules kara beigās. Krātuvē vēl iespēja uzzināt par Ezeres pagasta vēsturi, personībām un notikumiem dažādos laika periodos.

Stāsts par sabiedriski politiskajiem notikumiem Valkā no 1914. līdz 1920.gadam.

II Pasaules kara un padomju laika liecību kolekcijas apskats ar stāstu. Digitālā ekspozīcija par Ludzas novada robežu, robežsargu darbību un dzīvi sākot ar 1920. gadu. 

Leģendārais Veruma mežsargs Alfrēds Kārmanni (1922–2010) jau jaunībā devās uz mežu pēc otrās padomju okupācijas sākuma 1944. gada rudenī. Pēc gada viņš reidā ar sprādzienbīstamas lodes ievainojumu tika ievainots kreisajā rokā un ar dzīvību izglābās, pateicoties latviešu mežabrāļiem, kuri organizēja medicīnisko palīdzību. Alfrēds zaudēja kreiso roku. Neskatoties uz to, viņam izdevās pretoties vēl septiņus gadus, un tikai ar saindētu dzērienu, ko piedāvāja nodevējs, kurš kļuva par MGB aģentu, mežabrālis tika pieķerts dzīvs. Viņam piesprieda divdesmit piecus gadus piespiedu darba, šim utopiskajam sodam pievienoja vēl piecus gadus nosūtīšanas uz izlīgumu. Alfrēds varēja atgriezties okupētajā Igaunijā 1981. gadā, viņa vajāšana apstājās tikai dziesmotās revolūcijas gados.

Pēc Alfrēda Kārmaņa iniciatīvas Igaunijas Republikas konstitūcijas preambulā ierakstīts princips, ka Igaunijas valstij un tās konstitūcijai ir jānodrošina igauņu nācijas un kultūras saglabāšana visu laikmetu garumā.

Alfrēds Kārmans bija viens no aktīvākajiem vīriem Veruma neatkarības atjaunošanā: viņš palīdzēja atjaunot Aizsardzības līgu un tika ievēlēts par Igaunijas Kongresa pārstāvi. Viņš ir izdevis grāmatas, no kurām pazīstamākās ir Pret nāvējošo ienaidnieku (2000) un Brīvības gars (2000). Apbalvots ar Kotkaristu IV šķiras medaļu.

Mums visiem dzīvē ir jāizdara izvēle, dažas svarīgākas par citām. Vēstures izpētes mērķis ir attīstīt spriestspēju. Vēsture sniedz iespēju paskatīties uz priekšteču pieņemto lēmumu rezultātiem. Muzeja stundā mēs pārdomājam Veruma jaunatnes izvēles iespējas 20. gadsimta 40. gados. Lai iegrimtu laikmetā, cenšamies iejusties vairāku īstu cilvēku ādā, vai tas būtu Alfrēds, kurš devās uz mežu, Kārlis, kurš aizbēga uz Zviedriju, vai Aleksandrs, kurš palika mājās. Mēs domājam par to, kādas bija viņu izvēles un ko mēs darītu viņu vietā. 80 gadu attālums no šiem notikumiem dod mums iespēju uzzināt, kādas bija šo izvēļu sekas.

Kurators Jāks Pihlaks. 1. Igaunijas neatkarības dzimšana un Neatkarības karš; 2. Igaunijas Brīvības krusta kavalieri; 3. Viljandi muzeja vēsture; 4. Kultūras mantojuma aizsardzības kustība Viljandi apriņķī; 5. Lāčus medījošie igauņi.

Vecāka munīcijas ražotne Ziemeļeiropa (celta 1885. gadā) un vienīgā šāda veida rūpnīca Baltijā. Ekskursijas laikā iespējams apskatīt vēsturisko ekspozīciju, skrošu liešanas cehu, uzkāpt unikālajā tornī, zem kura atrodas 19 metrus dziļa dzesēšanas aka un apmeklēt šautuvi.

Laikaposms pēc Pirmā pasaules kara daudzviet pasaulē bija satraukumu un lielu pārmaiņu laiks. Tika pārmērītas valstu robežas un teritorijas, gāzti monarhi un veidotas jaunas valstis. 1918. gadā tika nodibināta arī Latvija. Kā tas notika, kur un kad? Kas bija tie drosmīgie un stiprie, kuri gāja kara laukā un cīnījās par savu dzimteni? Kā tika apbalvoti mūsu tautas un zemes aizstāvji par varonību? Stāsts par Lāčplēša kara ordeni un ogrēniešiem – šī ordeņa kavalieriem. Nodarbības ieguvums – izpratne un zināšanas par mūsu valstij vēsturiski nozīmīgiem notikumiem un cilvēkiem, bez kuru drošsirdības Latvijas valsts nebūtu tāda, kāda tā ir šodien.

1926. gadā pēc ģenerāļa Nikolaja Rīka iniciatīvas Verskā, Õrsavas ezera krastā, tika izveidota Igaunijas Republikas Aizsardzības spēku Pečoru Ziemeļu nometne. Tā bija aizsardzības spēku vasaras apmācību centrs, kur trenējās kavalērijas un artilēristi no visas Igaunijas. Pašu karavīru spēkos tika uzceltas karavīru kazarmas, štāba ēka, dzīvojamās mājas virsnieku ģimenēm, nometnes priekšniekam un komandantam, maiznīca, zirgu staļļi, veikals, kazino un ēdnīca ar 500 vietām, kā arī citas palīgēkas. Karavīru ierašanās pavasarī ievērojami atdzīvina reģiona dzīvi. Lielākā daļa ēku līdz šim ir iznīcinātas, bet ir saglabājušās kazarmas, kurās atradās karavīri, un dažas dzīvojamās ēkas. 2020. gadā restaurētā veidolā tika atklāta ģenerāļa Nikolaja Rīka vasaras rezidence, kas bija daļa no nometnes ēku kompleksa un ir lielisks 20. gadsimta 20. gados iecienītā jūgendstila paraugs. Pastaigājoties pa Ziemeļu nometni, ar vecu fotogrāfiju un stāstu palīdzību atdzīvinām bijušo nometnes dzīvi.

Muzejā var aplūkot lielāko velosipēdu kolekciju Baltijā. Kopumā muzejā atrodas aptuveni 60 Latvijā izgatavoti un lietoti velosipēdi, tostarp, armijas parauga divriteņi. Velosipēdu muzejs Saulkrastos pievilina apmeklētājus ar senatnes gaisotni un interesanto kolekciju. Par unikālu vēstures liecinieci kļuvusi tēva un dēla Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekcija. Muzejā aplūkojams viens no pirmajiem augstrata divriteņiem, velosipēds ar pirmajām piepūšamajām riepām un pat koka divritenis. Kolekcijā plaši pārstāvētas dažādas lietas, kas saistītas ar divriteņu lietošanu, riteņbraukšanas sportu, biedrībām un velosipēdu ražošanu. Turklāt kolekcija visu laiku tiek papildināta. Muzeja apmeklējums gida pavadījumā ar saistošu stāstījumu.