Military aviation
World War I, Wars of Independence, Independence of the Baltic States, World War II, Soviet Occupation, Restored Independence
Pärast Läti riigi väljakuulutamist 1918. aasta detsembri alguses alustati Läti relvajõudude moodustamist.
7. juunil 1919 asutati Läti relvajõudude lennupark (moto — "Kõik Läti heaks!"), mille esimeseks ülemaks sai Alfred Valeika. 1921. aastal muudeti lennupark lennudiviisiks ja 18. septembril 1926 lennurügemendiks.
Aastatel 1919–1940 muutus Läti sõjalennundus Balti riikide tugevaimaks. Sel ajal ehitati Läti lennundusel lennukeid nii oma tehases VEF kui ka Liepāja sõjasadama töökodades. Samuti oli lennukeid Euroopast, peamiselt Inglismaalt. Lennurügement koosnes hävituslennukite eskadrillidest, luurelennukite eskadrillidest, mereväe lennueskadrillist ja lennukooli üksusest, mis koolitas piloote ja spetsialiste kõigiks vajalikeks teenistusteks. 1939. aastal koosnes lennurügemendist: rügemendi staap Riias, 8 operatiiveskadrillist (60 lennukit, 120 pilooti ja 80 spetsialisti), sõjalennukool, remonditöökojad ja varustusdepoo.
Lennurügement lakkas ametlikult eksisteerimast 25. detsembril 1940 pärast Läti okupeerimist NSV Liidu poolt.
Pärast Läti taasiseseisvumist alustati ka Läti kaitsejõudude taastamist. 24. veebruaril 1992 loodi kaitsejõudude peakorteris õhu- ja õhutõrjedirektoraat, mis hiljem muudeti õhujõudude peakorteriks. 17. juunil 1992 allkirjastas kaitseminister korralduse õhujõudude taastamise kohta.
More information sources
Allikad:
https://www.mil.lv/lv/vienibas/gaisa-speki
Seotud objektid
Spilve Airfield
Located in Riga, Pārdaugava, in the Spilve meadows near Iļģuciems.
Spilve is famous in the history of military heritage for the grandiose Battle of Spilve in the 18th century and the Spilve airfield. Starting in the 20th century, it was used for testing aircraft, but during World War I it became a witness to the history of Latvian aviation.
During World War I, the Spilve meadows were used by the Russian army's air force for the purposes of fighting the German army. With the creation of Latvia, the airfield became the country's most important air force base and a training ground for pilots. The airfield's previous names were "Spilves Air Port" or "Riga Air Port", later "Riga Central Airport". It was the main airport in Latvia until the opening of the airport "Riga" in 1975.
Perhaps the Spilve airfield near Riga and the dream of reaching for the stars have contributed to the impressive achievements of many Latvian pilots. Perhaps, however, the beginning of Latvian aviation is much older and can be found in Priekule, where a Latvian blacksmith Zviedris made a flight from a church tower with a homemade device.
Today, the Spilve airfield is still in operation. You can see the airport building, built in 1954, which embodies the Soviet classicism or “Stalin Empire” style.
Sources:
Irbītis, K. Latvian aviation and its pioneers. Riga: Zinātne, 2004.
Brūvelis, E. History of Latvian Aviation: 1919-1940. Riga: Zinātne, 2003.
Official website of the state agency "Civil Aviation Agency". Available: https://www.caa.gov.lv/lv/latvijas-aviacijas-vesture-isuma [accessed 22.02.2021].
Riga Airmuseum (Riga Aviation museum)
The Riga Air Museum is located in Skulte village, Marupe municipality, in the territory of Riga Airport, next to the aircraft observation area. It is a privately made tourist attraction that opened in 1997. It has taken more than 50 years to create this collection. Aviation equipment has been gathered from Latvia, Russia, Poland, Ukraine, the Czech Republic and the USA. It is one of the largest and most valuable collections in Europe. The idea of a Latvian Aviation Museum was conceived at least 80 years ago. The history of Latvian aviation dates back to the time when the world's first aircraft were being developed. Latvian pilots were among those who participated in achieving many world records. After World War I and the Latvian War of Independence the Latvian Army started to form an air force, and there was a need to preserve historical evidence. In the 1930s, there was an opportunity to start work on creating a museum. It already had acquired some particularly valuable historical items in its collection. World War II thwarted this project and the collection was lost. Nowadays there are about 40 aircraft objects, mainly manufactured in the Soviet Union. And the exposition gives an insight into the history of Soviet aviation.
Skulte airplane IL-28
Located in the village of Skulte in Mārupe municipality, near Riga International Airport.
Skulte was one of the model villages created for Soviet military personnel. An aviation unit was located there, which carried out the bombing of Berlin and other cities in 1941, and also participated in the occupation of the Baltic States. In 1978, an environmental object - an IL-28 aircraft - was installed there to highlight the merits of Soviet Army pilots in World War II.
After the war, the Soviet Union continued its active armament policy. The IL-28 was the first, most widely produced Soviet jet bomber. The first serial atomic bomb, the RDS-4 ("Tatyana"), was dropped from the same model in 1953 to test the army's ability to launch an attack after a nuclear explosion. The aircraft had various modifications. During tests, it reached a speed of 906 km/h, carrying several tons of cargo and making a flight of 2,445 km. It was piloted by a crew of 3 people.
The plane is not only a witness to military heritage, but also a symbol of ideology. In 2010, to celebrate the victory of the Soviet Army over Germany, the plane was restored. There have also been several unsuccessful attempts to dismantle it as an object glorifying the Latvian occupation regime. This was successful in 2022, when the plane was moved.
Currently, the aircraft can be viewed nearby at the Riga Aviation Museum in Skulte, as well as get an idea of the village built for Soviet Army military personnel.
Aviation Museum "Sky-Zoo"
The Aviation Museum “Sky Zoo” is located in Smārde parish, Tukums municipality, in the territory of Jūrmala Airport that was once the Tukums Military Airfield. The exhibit includes aircrafts YAK-40, AN-2, SU22M4, PZL TS-11 Iskra and a helicopter MI-24. Tour of the airfield includes hangars, caponiers and engineering equipment. The airfield was used by both the German and Soviet armies. During the Soviet occupation it was one of the most important military airfields in the territory of Latvia. The fighters stationed there were intended to attack enemy ships and bomb coastal fortifications. On the night of 9 November 1975, a battle alarm was received at the Tukums airfield – there was enemy warship in the territorial waters of the Soviet Union (in the Gulf of Riga), and it had to be destroyed. Several planes took off from Tukums. However, it turned out that it was the Soviet naval warship ‘Storozhevoi’ (Guardian) on which an armed mutiny against the existing Soviet regime took place. When the planes reached the warship, the battle was still ongoing. Later the rebel leader Valery Sablin, a Soviet naval officer, was wounded and the mutiny ended. He was sentenced to death for treason. This was one of the most dramatic events showing the discontent with the regime and marking the approach of its collapse.
Latvian Military Aviation Airport
Located in the territory of Vecgulbene Manor - in the historical center.
In the interwar period, Gulbene was home to a Latvian army garrison, where the 7th Sigulda Infantry Regiment battalion was stationed. In the mid-1930s, the creation of a military aviation base began, because for the successful operation of military aviation, an extensive network of airfields must be ensured even in peacetime. Airfields are especially important in places where important railway and road junctions have been established. On November 11, 1935, construction of a military airfield began here. In 1937, a newly formed Aviation Regiment unit was stationed in Gulbene, which became the 6th reconnaissance squadron of the Latgale Division, increasing the number of army units near the eastern border of Latvia.
The Orangery building is visible.
Vaiņode air base
Vaiņode airfield still has 16 Soviet-era aircraft hangars and an 1800 m section of the once 2500 m long runway. The airfield can only be visited with a previous booking. Vaiņode airfield was established during the Latvian independence as one of the cradles of Latvian aviation and was later one of the largest military airfields in the Baltic States. In 1916, two hangars for German Army airships were built. Airships were used to gather intelligence and bomb the positions of the Russian Army. Later the city of Riga bought the airship hangars and used their roof structures to build the pavilions of the Riga Central Market. In May 1940, the 31st Fast Bomber Aviation Regiment of the Red Army moved to Vaiņode, and the construction of a standardized concrete slab runway began. At the end of the summer of 1944 the partially completed airfield was used by various German aviation units, however, at the end of World War II, the same airfield was used by the Red Army aviation units fighting the German Army group called ‘Kurzeme’. After World War II the Soviet Air Forces were stationed in Vaiņode until 1992.
Kurzeme fortress museum in Zante
Will be open from May 1st.
Rumbula õhuväebaas
Asub Riia kaguosas Rumbulas, Maskavas tänava ja Daugava jõe vahel.
Rumbulas asus Nõukogude armee õhuväebaas ja tsiviillennujaam Riia peamise lennujaama kõrval Spilves. Mõlemad lennujaamad eksisteerisid kuni Riia lennujaama avamiseni. Enne Teist maailmasõda ja Läti okupeerimist asus Rumbulas Läti armee lennuväerügemendi lennuväli.
Pärast Teist maailmasõda hakkas Nõukogude Liit tootma reaktiivmootoriga lennukeid, mis vajasid pikemaid ja sujuvamaid lennuradasid. Vanu lennuvälju laiendati ja ehitati uusi. Baltimaade muutuvad ilmastikuolud ja esimeste reaktiivlennukite lühike lennuaeg olid põhjuseks paljude varulennuväljade loomisele. Reaktiivlennukite müra tekitas Riia elanike seas rahulolematust, sest sõjaväelennuväli asus elamupiirkondadele liiga lähedal ja võis tekitada ohtlikke olukordi. 1973. aastal see suleti ja selle asemele ehitati Lielvārde lennuväli, kuhu viidi üle lahingulennukid. Vahetult enne sulgemist puhkes rahvusvaheline skandaal. Seal peksti läbi USA õhujõudude ohvitser, kes oli üks Moskva sõjaväeatašeedest. Väidetavalt ründas teda 14-20 lennujaama töötajat, kes kahtlustasid, et lennuvälja pildistatakse.
Täna saate külastada mahajäetud lennuvälja ala.
Nõukogude õhujõudude sihtmärgi polügoon Zvārde linnas
Zvārde prügila asub Zvārde vallas Salduse piirkonnas. Tegemist on endise NSV Liidu sõjalennunduse harjutusväljakuga, mille pindala on üle 24 000 hektari.
Endise lennuvälja territooriumil asuvad mitmed vaatamisväärsused: ohvitseride kurgan, Zvārde ja Ķērkliņi kiriku varemed, Rīteļi kalmistu, endine sõjaväebaas "Lapsas" jt. Kuni Teise maailmasõjani asus vaatetorni asukohas "Vairogi" maja. Polügooni ehitamise ajal kuhjati see, mis talust alles oli jäänud - müürid, õunaaia jäänused ja osa Veczvārde mõisa varemetest - kokku künkaks ja sellele ehitati vaatetorn. Seda kasutati vaatluspunktina sõjaväe õppemanöövrite koordineerimiseks. See koht on rahva seas tuntud kui Kurgan. Küngast avaneb vaade endisele harjutusväljakule ja Zvārde looduspargi ja looduskaitseala metsaaladele. Hea koht lindude vaatlemiseks. Kurgāni ümbrus ei ole haljastatud.
Ķērkliņu kiriku varemed
Die Ruinen der Kirche von Ķerkliņu befinden sich etwa 5 Kilometer nordwestlich von Kokmuiža, in der Nähe des Ķerkliņu-Sees. Die Kirche wurde 1641 von Heinrich von Dönhoff (Derkarth), dem Besitzer des Gutshofs Ķerkliņi, erbaut. Die ursprüngliche Holzkirche wurde durch einen Steinbau ersetzt, unter dem Gräber für die Toten der Familien Dönhof und später Kleist errichtet wurden. Die Gräber wurden bereits während der Unruhen von 1905 zerstört, aber 1949 wurden die Särge von den Gräbern in die Kirche gebracht. Die Kirche war ein Beispiel für den kurzzeitigen Barockstil - ihre Schnitzereien wurden von den Holzschnitzern aus Kuldīga und Liepāja angefertigt. Obwohl die Besitzer des Schlosses und der Kirche zu verschiedenen Zeiten von finanziellen Problemen geplagt waren, wurde die Kirche im Laufe ihres Bestehens mehrmals umgebaut. Sie wurde auch im Ersten Weltkrieg in Mitleidenschaft gezogen, woraufhin die Gemeinde das Mauerwerk 1929 wieder aufbaute und 1934 eine Orgel einbaute. Leider wurde die Kirche während des Zweiten Weltkriegs beschädigt und vieles ging verloren. Es ist daher lobenswert, dass vor dem Wiederaufbau der Kirche im Jahr 1933 viele einzigartige Barockskulpturen fotografiert und inventarisiert wurden und sogar in den Archiven des Denkmalamtes landeten. Mit der Errichtung der Mülldeponie und der Vertreibung der Bewohner wurde die Kirche nie restauriert. Heute sind die Kirchenmauern und der Turm zu sehen.
Zvārde lasketiir ja endine nõukogude sõjaväebaas "Lapsas"
Prügila teenindusbaas asub Striķu mõisast umbes 2 kilomeetrit ida pool, Saldus-Auce maanteel. Saldusest lõuna pool asub endine nõukogude sõjaväe lennunduse sihtmärgipolk (sõjaväeosa nr 15439) Zvārde. Lennuvälja territooriumil asuvad mitmed vaatamisväärsused - Zvārde ja Ķerkliņi kirikute varemed, Rīteļi kalmistu varemed, lennuvälja vaatluspost, nn ohvitseride kurgan ja endine lennuvälja personalibaas ja lasketiir "Lapsas".
Zvārde õhulasketiirus oli vaja umbes ühe kompanii suurust üksust õhulasketiiru teenindamiseks - sihtmärkide paigaldamiseks, kahjustuste parandamiseks, õhulasketiiru valvamiseks ja õhulendude koordineerimiseks. See asus kuni Teise maailmasõjani "Lapsas" nimelise maja territooriumil. Koos lennuvälja ehitamisega rajati kasarmud, transpordihooned, lennujuhtimistorn ja lasketiiruväljak väljaõppejõudude jaoks.
Pärast Läti taasiseseisvumist tegutses siin Zvārde kaitseväe väljaõppekeskus, kuid alates 2007. aastast on ala valla omandis ja renditud mitmetele jahikollektiividele. Endistes kasarmutes asub Zvārde valla ajalugu käsitlev näitus.
Nõukogude armee vaatlustorn (ohvitseride kurgan)
"Ohvitseride kurgan" asub vähem kui kilomeetri kaugusel Zvārde kiriku varemetest. Kurgan koosneb ümberkaudsete majade ja mõisa varemetest ja jäänustest, mis on kokku buldoositud. Kurganile on ehitatud vaatetorn. Praegune torn on kande järgi ehitatud 1981. aastal. Torni kasutati pommitamiste registreerimiseks. Harjutuspommid olid vähendatud lõhkeainesisaldusega, mistõttu nende tabamusi tuli hoolikamalt jälgida. Plahvatamata pommid neutraliseeriti kohe, kuid kõiki ei suudetud leida.
Torni jäänused on täna siin näha - telliskiviseinad. Kuna barjäär on suhteliselt kõrgel, võib selgel päeval näha isegi Leedu naftatöötlemistehast Mažeikiai linnas.
Ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas vieta
Atrodas Valkas pagastā, braucot pa autoceļu Valka – Rūjiena (P22) 4 kilometrā, pa labi, sekojot norādes zīmēm.
Pēteris Radziņš dzimis 1880.gada 2.maijā Lugažu pagasta “Jaunvīndedzēs”. Mācījies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. Iestājies kā brīvprātīgais krievu armijā. 1919.gada rudenī atgriezās Latvijā un 27.oktobrī iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku, uzņemoties šo amatu brīdī, kad bermontieši apdraudēja Rīgu. Kā štāba priekšnieks vadījis visas Rīgas, Zemgales un Latgales kaujas. 1920.gada 5.februārī paaugstināts par ģenerāli.
Mūsdienās netālu no dzimtas mājas aplūkojams piemiņas akmens, kas veltīts ģenerālim Pēterim Radziņam (1880 - 1930).
2017.gada 11.novembrī Rīgā, Daugavas gates stūrī, tika atklāta piemiņas plāksne Pēterim Radziņam.
Video: Ģenerāļa P. Radziņa piemiņas pasākums Rīgas Brāļu kapos 2019.gadā
Video: 2019.gada 2. maijā, ģenerāļa Pētera Radziņa 139. dzimšanas dienā, 11.novembra krastmalā, pie Prezidenta pils, goda sardzei un interesentiem piemiņas plāksni aptverot, notika atceres pasākums.
Valkas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā “Valka - Latvijas neatkarības šūpulis” atspoguļota arī ģenerāļa Pētera Radziņa dzīve un darbība.
Blakus tradicionālajiem krājuma eksponēšanas veidiem ekspozīcijā izmantoti interaktīvi multimediju risinājumi. Informācija un anotācijas tulkotas igauņu un angļu valodā.
Rīgas Centrāltirgus angāri
Atrodas Rīgas centrā iepretim Rīgas starptautiskajai autoostai, netālu no Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijas.
Rīgas Centrāltirgus ir lielākais Latvijas tirgus, kas savulaik tika atdzīts par labāko un modernāko tirgu Eiropā. Spilgts tā simbols ir 20.gs. 20. gados būvētie tirgus paviljoni, kas sākotnēji izmantoti militārām vajadzībām.
1. pasaules kara laikā Vācijas armija Kurzemē izveidoja Vaiņodes lidostu, kur pastāvīgi atradās vairāki dirižabļi. Tie bija iegarenas formas gaisa baloni, kas piepildīti ar gāzi, un korpusiem pievienotas telpas pasažieru un kravas pārvadāšanai. Vadāmību veica iekšdedzes vai elektro dzinējs un spārnojums korpusā. Dirižabļi bija domāti izlūkošanai vai pretinieka bombardēšanai, piemēram, veica uzbrukumu Krievijas armijas hidroplānu lidlaukam pie Roņu salas. Zināms, ka angārus sauca par “Walhalla” un “Walther”.
Pēc Latvijas Neatkarības kara angārus demontēja un izmantoja Rīgas Centrāltirgus angāru būvei, plānojot tos atstāt sākotnējos izmēros. Vēlāk tika nolemts izmantot tikai angāru augšējās daļas.
Mūsdienās var aplūkot Vācijas armijas dirižabļu angāra metāla konstrukcijas. Tirgus ļauj patīkamā veidā iepazīties ar Pasaules aviācijas pirmsākumu liecībām. Ekskursijas pieteikšana: +37167358157; gints.aksiks@rct.lv.
Rīteļu kapi
Pēc tam kad 1953. gadā šajā teritorijā pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma tika izveidots aviācijas mērķu poligons, Zvārdes baznīca, Ķerkliņu baznīca un Rīteļu kapi nonāca faktiski poligona centrā – blakus mākslīgi izveidotam lidlaukam ar pievadceļiem un aizsardzības pozīcijām, kuru par mērķi izmantoja padomju aviācijas lidotāji. Lidmašīnas uz šejieni lidoja gan no lidlaukiem Latvijas teritorijā, gan citām Padomju savienības vietām. Nepilnu 40 gadu laikā baznīca, kapi, bijusī muiža un desmitiem apkārtnē esošo ēku pārvērta drupās. Mūsdienās par šo vietu rūpējas Saldus Mārtiņa Lutera draudze. Apkārtne joprojām ir piesārņota ar nesprāgušu munīciju un staigāt ārpus ceļiem var būt bīstami.
Barbarisms kulmināciju sasniedza 1988. gadā, kad ar buldozeriem Rīteļu kapsēta ar kapa vietām un pieminekļiem tika nolīdzināta.
1990.gada 21. jūlijā vienā no pirmajām akcijām, kurā Latvijas iedzīvotāji pieprasīja PSRS armijai atstāt Zvārdes teritoriju, Saldū notika protesta mītiņš, pēc kura cilvēki devās uz Rīteļu kapiem. Mītiņa dalībniekus ielaida poligona teritorijā, un viņi nedaudz sakopa kapus un ieraka baltus krustus.
Poligona izmantošana turpinājās vēl līdz 1992. gadam un pat vēl 1992. gada martā kāda lidmašīna, kura pacēlās no Lielvārdes nezināmu iemeslu dēļ poligona teritorijā avarēja. Poligona atmīnēšanu Latvijas Aizsardzības spēki uzsāka 1993. gada maijā, pēc Krievijas armijas aiziešanas. Zvārdes baznīcā pirmā sakopšanas talka notika 1994. gadā. 2008. gadā Zvārdes iedzīvotāji Rīteļu kapos uzstādīja piemiņas akmeni “Piedodiet, ka nenosargājām…”.
Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcija "Jāzeps Baško - gaisa fūrmanis"
Ekspozīcija „Jāzeps Baško – gaisa fūrmanis” lidotāja, eskadriļas „Iļja Muromec” komandiera, Latvijas gaisa karaspēka organizatora, ģenerāļa Jāzepa Baško 125. dzimšanas dienai un Pirmā pasaules kara 100-gadei.
Muzeja krājuma izstāde ir kā dizaina objekts – 6 reizes samazināts lidmašīnas „Iļja Muromec” modelis, uz kura informācija atrodama tekstu un attēlu veidā. Izstādi bagātina deponējumi no Latvijas kara muzeja kolekcijām un jauniegūtā informācija no Latvijas Valsts vēstures arhīva, Spilves aviācijas muzeja un atsevišķu personu privāto arhīvu materiāliem. Jāzeps Baško pamatoti ir viens no visvairāk apbalvotajiem latviešiem un pasaules aviācijas celmlaužiem. Ar lidmašīnu ”Iļja Muromec” viņš sasniedza 4 pasaules aviācijas rekordus. Viņa vārds ierakstīts Luija Blerio Zelta grāmatā Parīzē, t.i., pasaules labāko lidotāju Zelta grāmatā.
Jāzeps Baško apbalvots ar visiem tā laika cariskās Krievijas ordeņiem, Latvijā – Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru, Viestura ordeņa 2. šķiru, Aizsargu nopelnu krustu, kā arī ar Čehoslovākijas, Igaunijas, Somijas un Polijas augstākajiem apbalvojumiem.
Dienējis cariskās Krievijas armijā, boļševiku Sarkanajā armijā, bet 1921. gadā pārnācis dienestā Latvijas armijā. Pēc Latvijas okupācijas no dienesta atvaļināts.
Zokņu lidlauks
Šauļu pilsētas daļā, ko sauc par Zokņiem, kopš starpkaru perioda darbojas lidlauks, kas vēlāk kļuva par lidostu.
1931. gadā tika nolemts izveidot lidlauku Zokņos, līdzenie lauki un grants augsne bija ideāli piemērota lidmašīnām. 1. jūnijā no Kauņas uz Zokņiem tika pārvietota 3. un 4. izlūkošanas eskadriļa, kas bija aprīkota ar LVG C.VI un Albatros C.XV lidmašīnām. Tika uzcelti angāri, štāba ēka un kazarmas, un par bāzes pirmo komandieri kļuva majors Leonards Peseckas.
Pieaugot Lietuvas militārās aviācijas spējām, Zokņu lidlauks paplašinājās: šeit tika uzcelti jauni angāri, lidmašīnu remonta darbnīcas, un netālu no Šilēniem tika izveidots bombardēšanas poligons. 1937. gadā uz Zokņiem tika pārvietota 5. eskadriļa ar iznīcinātājiem Letov Š-20 un FIAT CR20, un 1938. gadā šie vecie iznīcinātāji tika aizstāti ar moderniem Gloster Gladiator, kas guva izcilus rezultātus Somijas-PSRS (Ziemas) karā.
1936. gadā S. Raštiķa militāro reformu laikā militārā aviācija tika decentralizēta, un Zokņu lidlauks kļuva par vienu no galvenajām valsts militārajām bāzēm. Šeit paplašinājās militārās aviācijas spēki, tika izveidotas aviācijas darbnīcas, kas veicināja lidmašīnu apkopi un remontu, un vēlāk tur strādāja slaveni konstruktori, piemēram, Broņus Oškinis. Zokņu lidlauks kļuva par stratēģisku punktu, kura nozīme pieauga, pateicoties kodolieroču izvietošanai tuvumā padomju laikā.
2005. gadā pēc pilsētas uzņēmēju lūguma tika izveidots Šauļu pilsētas pašvaldības uzņēmums “Šauļu lidosta”. Pēc tam, kad Lietuva kļuva par NATO dalībvalsti, sākās arī lidlauka skrejceļu remonts: 2005. gadā tika veikta rezerves skrejceļa rekonstrukcija. Līdzekļus piešķīra NATO.
Galvenā skrejceļa rekonstrukcija tika oficiāli pabeigta ar skrejceļa atklāšanu 2006. gada 26. oktobrī. Speciālisti, kas veica rekonstruētā lidlauka lidojumu apsekošanu un sertifikāciju, atzina to par labāko visā Austrumeiropā.
Pakri salas - padomju aviācijas mērķu poligons
Pakri salas – Vaike Pakri (Mazā Pakri) un Suur Pakri (Lielā Pakri) – atrodas Somu līča dienvidu daļā, pie Paldiski pilsētas Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē. Šīs salīdzinoši nelielās salas ir piemērs Baltijas reģiona militārā mantojuma vēsturiskajai slāņainībai, īpaši 20. gadsimta otrajā pusē, kad tās tika pilnībā militarizētas kā padomju aviācijas poligons.
Vēsturiskais konteksts un militarizācija
Pēc Igaunijas okupācijas 1940. gadā un pēc Otrā pasaules kara beigām Pakri salas nonāca Padomju Savienības tiešā militārā kontrolē. Tās tika pilnībā atbrīvotas no civiliedzīvotājiem – salas apdzīvojušie zviedru izcelsmes un igauņu saimnieki tika piespiedu kārtā pārvietoti uz kontinentu vai padzīti. Tas bija tipisks Baltijas jūras piekrastes militarizācijas piemērs padomju varas nostiprināšanas laikā.
Padomju armija šajās salās izveidoja aviācijas mērķu poligonu. Šeit trenējās aviācijas bumbvedēji un uzbrukuma aviācija – lidmašīnas no kontinenta (īpaši no Paldiski bāzes) veica mācību bombardēšanu, iznīcinot salās izvietotus mērķus. Tika būvētas speciālas betonētas un metāla mērķu imitācijas, kā arī izbūvēti novērošanas un komandpunkti. Salu reljefs un ģeogrāfiskā izolācija padarīja tās par “ideālu” mācību poligonu, kur sprādzienu un bombardēšanas radītais postījums neapdraudēja civiliedzīvotājus un infrastruktūru kontinentā.
Militārā mantojuma materiālās liecības
Mūsdienās Pakri salas ir faktiski tāds kā brīvdabas muzejs, kur var pētīt aukstā kara laika militāro infrastruktūru. Salās saglabājušās iebetonētas mērķu imitācijas, sprādzienu bumbu bedres, fragmentētas konstrukcijas, bunkuru un novērošanas punktu drupas. Vairākās vietās sastopami arī nesprāgušie lādiņi – neskatoties uz periodiskajām atmīnēšanas operācijām, pilnībā droša pārvietošanās nav garantēta. Tas padara šīs salas ne vien interesantu, bet arī bīstamu militārā mantojuma vietu.
Salas arī labi ilustrē padomju armijas inženiertehnisko pieeju: poligona izbūve bija funkcionāla, standartizēta un ļoti izturīga, ar minimālām rūpēm par vietējo vidi vai kultūrvēsturisko mantojumu. Vienlaikus tieši šī masīvā, bieži pārmērīgā būvniecība padarīja padomju militāro mantojumu ļoti ilgmūžīgu – pat vairākus gadu desmitus pēc poligona slēgšanas tā pēdas ir skaidri redzamas.
Cilvēku izlikšana un kultūrainavas pārvēršana
Pakri salu militarizācija nozīmēja arī pilnīgu kultūrainavas pārvēršanu. Vietējie iedzīvotāji, kas tur bija dzīvojuši gadsimtiem (ar spēcīgām zviedru kolonistu tradīcijām), zaudēja dzimto vidi. Salas kļuva par slēgtu militāro zonu, kur civilā dzīve tika dzēsta no kartes – padomju stratēģiskās telpas tipisks piemērs.
Neatkarības laiks un traģiskais incidents
Igaunijai atgūstot neatkarību, padomju armija sāka pamest Paldiski un Pakri salas. Tomēr militārais mantojums neizzuda vienas nakts laikā. 1990. gados tika mēģināts pārņemt kontroli pār šīm bīstamajām un pamestajām teritorijām. Viena no traģiskākajām epizodēm notika 1997. gada martā: Igaunijas policijas un robežsardzes specvienības vienība mēģināja sasniegt Suur Pakri salu, ejot pa seklu jūras sēkli. Stiprs vējš un ledainais ūdens apstākļus padarīja liktenīgus – vairāki apmācīti vīri noslīka.
Mantojums un nākotne
Mūsdienās Pakri salas ir aizsargājama dabas teritorija. Savdabīgā ironija ir tāda, ka ilgstošā militārā izolācija faktiski palīdzēja saglabāt bioloģisko daudzveidību – cilvēku aiziešana ļāva dabai atgūt teritoriju. Taču padomju poligona radītie piesārņojuma riski un nesprāgušie lādiņi paliek reāla problēma.
Pakri salas ir uzskatāms piemērs postmilitārā mantojuma problemātikai Baltijā: te sastopas stratēģiskās vēstures pēdas, piespiedu pārvietošana un identitātes zaudēšana, ekoloģiskā degradācija un reizē negaidīta dabas atjaunošanās. Tās ir arī materiāla liecība par aukstā kara ģeopolitisko telpu – par to, kā nelielas salas varēja kļūt par globālu militāro interešu instrumentu un kā šī pagātne turpina ietekmēt mūsu skatījumu uz ainavu un vēsturi.
Ņemot vērā potenciālu bīstamību, Pakri salas ieteicams apmeklēt vietējo gidu pavadībā.
Krustpils (Jēkabpils) lidlauks
Krustpils lidlauks bija izvietots pie Veselmuižas. Neliels aerodroms te bija jau Pirmā pasaules kara laikā. Tā robežas nedaudz paplašināja Latvijas brīvvalsts laikā. Te bija izvietota tālo izlūku 7. eskadriļa. Viens no komandieriem bija kapteinis Ēriks Mellups. Ap 1935. gadu uzcēla jaunu dzelzsbetona angāru un divstāvu kazarmas. Kara sākumā lidlaukā atradās no citām vietām pārvietotās lidmašīnas, kurus iznīcināja vācu aviācija.
Padomju okupācijas gados lidlauka robežas tika ievērojami paplašinātas. 1941. gada februārī sarkanajai armijai tika nodoti 282 ha apkārtējo māju zemes. 1941. gada aprīlī tika pieprasīti gandrīz 700 ha. Tādā veidā tika nopostītas apkārtnes saimniecību 152 ēkas. Būvdarbos tika iesaistīti apkārtnes pagastu iedzīvotāji 50 km joslā.
1974. gadā sakarā ar pacelšanās un nolaišanās joslas palašināšanu lidlauku palielināja vēl par 44 ha.
Mūsdienās Jēkabpils lidlauks ir pamests militārs lidlauks, daļēji privatizēts ar daļēji saglabātu skrejceļu un ēkām.
Related stories
Rīgas Centrāltirgus angāri
Laikā, kad tapa Rīgas Centrāltirgus tas bija viens no pašiem modernākajiem tirgiem pasaulē. Tas tapa par pamatu izmantojot 1. pasaules kara Vācijas armijas dirižabļu angāru metāla konstrukcijas. Autors apraksta Rīgas Centrāltirgus būvniecības priekšnoteikumus un būvdarbu vērienu padarot to par vienu no vērienīgākajām būvēm pēc kara Latvijā un vienu no modernākajiem tirgiem pasaulē.
Aviācijas motoru izmēģinājumu laboratorija
Padomju laikā ziemeļos no Spilves ielas atradās dīvains objekts, ja atmiņa neviļ - ar diviem no sarkaniem ķieģeļiem celtiem zemiem taisnstūrveida „mega – skursteņiem”, no kurienes samērā bieži atskanēja lidmašīnu motoru rēkoņai līdzīga reaktīva skaņa.
Atmiņas par Spilves helikoperu bāzi
Padomju laikā Spilves lidostas dienvidrietumdaļā atradās helikopteru bāze. To varēja labi pārskatīt no tuvāk esošajām Kleistu meža kāpām, gan Rīgas – Bolderājas dzelzceļa atzara, kas veda uz Rīgas laku un krāsu fabriku.
Vienotās Aviācijas svētki- īsti tautas svētki
Teicējs apraksta vienu no Latvijas populārākajiem un plašāk apmeklētākajiem pasākumiem – Aviācijas svētkus Spilvē. Raksturo svētku noriesi un vērienu. Tiek uzsvērta aviācijas popularitāte Latvijā.
Skultes militārais bumbvedējs
Raksts laikrakstā spilgti demonstrē situāciju mūsdienu Latvijā, kad daudzviet ir saglabāti un tiek pat atjaunoti (Nereti par pašvaldības līdzekļiem) Padomju okupācijas armiju slavinoši vides objekti. Varas neizlēmība un gribas trūkums rada ilgstošas, konfrontējošas situācijas sabiedrībā. Dažādie pieminekļi, memoriāli un vides objekti netiek uztvertas kā vēstures vai piemiņas vietas, bet gan kā instrumenti, kas turpina Padomju okupācijas režīma ideoloģiju.
Tukuma lidlauka noslēpums
Tukuma lidlauks glabā noslēpumu, ko neviens vēl nav atrisinājis - vai lidlauka teritorijā tiešām ir atomraķetes kodolgalviņa, ko tur noraka Krievijas armijas specdienests, 90.gados atstājos lidlauku?
Vai Tukuma lidlaukā bija apraktas kodolgalviņas?
Uz atklātu sarunu Tukuma rajona laikrakstam „Neatkarīgās Tukuma Ziņas” pieteicies bijušais sardzes vada komandieris Aivars Skurstenis. Viņš savulaik bijis rezerves virsnieks un ārrindas zemessargs, kam 1993. gadā piedāvāja sarga vietu Laimoņa Mucenieka vadītajā agrofirmā «Durbe». Tur bija jāsargā ofiss – Līvānu mājiņa. Tāds ir stāsta sākums.
Kara lidlauks pie Tukuma
Šodien knapi saskatāmajos, ar zāli apaugušos angāros pie lielceļa uz Tukumu Padomju laikos stāvēja armijas iznīcinātāji. Arī tajos laikos lidlauks ar angāriem bija nomaskēts un par to nezinātāji nemaz nenojauta.
Uzlidojums Vaiņodes lidlaukam 1941.gadā
Stāsts par vācu aviācijas uzlidojumu Vaiņodes lidlaukam 1941.gada jūnijā
Tukuma rezerves lidlauka apsaimniekošana 90os.
Līdz ar Padomju okupācijas karaspēka aiziešanu iesākās daudzu, agrāko kara bāžu izlaupīšana. Padomju karavīri centās izvest pēc iespējas vairāk un atstāt degradētu infrastruktūru. Pēc karaspēka aiziešanas šīs bāzes turpināja izlaupīt civiliedzīvotāji un izsaimniekot agrāko, militāro infrastruktūru.
Rēzeknes bombardēšana 1944.gadā
Rēzeknes bombardēšana norisinājās 1944.gada Lieldienās, un tās rezultātā tika iznīcināta liela daļa pilsētas būvju un nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju, kamēr vēl vairāki tūkstoši palika bez pajumtes. Cilvēki, kas piedzīvojuši šos notikumus uz savas ādas un var par tiem mums pāstāstīt, tajā laikā bija vēl tikai bērni. Viens no viņiem arī šī stāsta autors.
Blēņas un spēles ar militāro munīciju
Pēc Otrā pasaules kara, Latvijas zeme bija pilna ar kara fiziskajām atliekām. Tas bija liels skaits lādiņu, nesprāgušu mīnu un vienkārši patronu. Arī šobrīd, īpaši vietās, kur notikusi aktīva kara darbība, tiek atrastas nesprāgušas mīnas, kas gan ir liels retums, kamēr pēckara gados šie lādiņi mežos un pat pagalmos bija iedzīvotāju ikdiena un pat bērnu rotaļlietas.
Padomju aviācija bombardē Rīteļu kapus
Rīteļu kapi faktiski atradās mērķu poligona centrā. Vietējiem iedzīvotājiem atlika vien noskatīties kā tie tiek iznīcināti.
Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - Poļigona vasaras
Pavadot bērnību Zvārdes mērķpoligona tuvumā, zem sprādzienu skaņām un lidojošām reaktīvajām lidmašīnām, taču tomēr reizēm nedēļas nogalēs varēja iekļūt poligonā. Pēc padomju armijas aizbraukšanas zeme bija nosēta ar bumbu krāteriem un daudziem sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ne tikai no poligona laika, bet arī no 2.Pasaules kara
Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - Fosfora kapsulas
Pavadot bērnību Zvārdes mērķpoligona tuvumā, zem sprādzienu skaņām un lidojošām reaktīvajām lidmašīnām, taču tomēr reizēm nedēļas nogalēs varēja iekļūt poligonā. Pēc padomju armijas aizbraukšanas zeme bija nosēta ar bumbu krāteriem un daudziem sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ne tikai no poligona laika, bet arī no 2.Pasaules kara. Īpaši puišeļiem patika dedzināt fosfora kapsulas ...
Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - nokritusī lidmašīna
Poligona izmantošana turpinājās vēl līdz 1992. gadam un pat vēl 1992. gada martā kāda lidmašīna, kura pacēlās no Lielvārdes nezināmu iemeslu dēļ poligona teritorijā avarēja.
Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - nokritusī lidmašīna
Poligona izmantošana turpinājās vēl līdz 1992. gadam un pat vēl 1992. gada martā kāda lidmašīna, kura pacēlās no Lielvārdes nezināmu iemeslu dēļ poligona teritorijā avarēja.
Cīravas lidlauka stāsts
Cīravas lidlauks – izveidots Otrā pasaules kara laikā, padomju gadots lietots kā DOSAAF lidlauks, šobrīd izmanto lauksaimniecības vajadzībām un izklaides braucieniem, kā arī angārā apskatāmi padomju laika lidaparāti
Zvārdes poligonā un Lēdurgā avarējušās Mig-27D lidmašīnas
1992. gada sākumā vienā dienā mīklainos apstākļos ar 40 minūšu intervālu Zvārdes poligonā un Lēdurgā avarē divas Krievijas padomju laikā ražotas "kara" lidmašīnas
Lēdurgā un Zvārdes poligonā avarē Krievijas militārās lidmašīnas
1992. gada sākumā vienā dienā mīklainos apstākļos ar 40 minūšu intervālu Lēdurgā un Zvārdes poligonā avarē divas padomju lidmašīnas Mig-27 D.
Par notriektā lidotāja kapu
Pirmajā pasaules karā masveidā tika izmantoti jauni tehniskie līdzekļi (ložmetēji, indīgās gāzes, tanki, zemūdenes, artilērijas viesuļuguns taktika, liesmu metēji, kaujas aviācija), kas cilvēku nogalināšanas apjomu sasniedza vēl līdz neredzētam līmenim. Mēdz teikt, ka gaisā tika izcīnītas pēdējās bruņinieku kaujas, jo starp lidotājiem valdīja savstarpēja cieņa un nerakstīti likumi. Kara sākumā, kad lidmašīnas vēl nebija aprīkotas ar ieročiem un lidoja novērošanas uzdevumos, pretējās puses lidotāji gaisā viens otru pat sveicināja. Savukārt vēlāk par notriektiem vai gūstā saņemtie pretinieka lidotājiem pretējo pusi mēdza informēt, aizlidojot uz pretinieka aerodromu un nometot lapiņu smilšu maisā vai pat sagūstīto lidotāju ziņojumu.
