Militārā aviācija
I Maailmasõda ja iseseisvumine, First Independance, II Maailmasõda, IV Nõukogude okupatsioon, Restored Independance

Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918.gada decembra sākumā sākās Latvijas bruņoto spēku veidošana. 

1919. gada 7. jūnijā tika dibināts Latvijas Bruņoto spēku Aviācijas parks (devīze — "Visu par Latviju!"), par tā pirmo komandieri kļuva Alfrēds Valeika. 1921. gadā Aviācijas parku pārveidoja par Aviācijas divizionu, bet 1926. gada 18. septembrī — par Aviācijas pulku.

No 1919.gada līdz 1940.gadam Latvijas kara aviācija izveidojās par spēcīgāko Baltijas valstīs. Toreizējai Latvijas aviācijai bija pašu rūpnīcā VEF un Liepājas kara ostas darbnīcās būvētas lidmašīnas. Bija arī  lidmašīnas no Eiropas, galvenokārt no Anglijas. Aviācijas pulks sastāvēja no iznīcinātāju eskadriļām, izlūklidmašīnu eskadriļām, Jūras aviācijas eskadriļas un aviācijas skolas vienības, kas sagatavoja lidotājus un visu nepieciešamo dienestu speciālistus. 1939.gadā Aviācijas pulka sastāvā ietilpa: pulka štābs Rīgā, 8 operatīvās eskadriļas (60 lidmašīnas, 120 pilotu un 80 speciālistu), Kara aviācijas skola, remontdarbnīcas, Apgādes noliktava.

Aviācijas pulks oficiāli beidza pastāvēt 1940. gada 25. decembrī pēc PSRS īstenotās Latvijas okupācijas.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sākās arī Latvijas Aizsardzības spēku atjaunošana. 1992. gada 24. februārī Aizsardzības spēku štābā tika izveidota Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvalde, kas vēlāk tika pārveidota par Gaisa spēku štābu. 1992. gada 17. jūnijā aizsardzības ministrs parakstīja pavēli par Gaisa spēku atjaunošanu.  

442Latvijasarmijaskaralidotājs20gs20gadiUguns.jpg
446L1.jpg
Rohkem teabeallikaid

Avoti:

https://www.mil.lv/lv/vienibas/gaisa-speki

Seotud objektid

Spilve airport

Atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Spilves pļavās netālu no Iļģuciema.

Spilve militārā mantojuma vēsturē slavena ar vērienīgo Spilves kauju 18.gs. un Spilves lidlauku. Sākot ar 20.gs., tā tika izmantota lidaparātu izmēģināšanai, bet 1.pasaules karā kļuva par Latvijas aviācijas vēstures liecinieci.

1.pasaules karā Spilves pļavas izmantotas Krievijas armijas gaisa spēku vajadzībām cīņā pret Vācijas armiju. Līdz ar Latvijas izveidi, lidlauks kļuva par valsts gaisa spēku nozīmīgāko bāzi un lidotāju apmācību vietu. Lidlauka agrākie nosaukumi bija “Spilves gaisa osta” vai “Rīgas gaisa osta”, vēlāk “Rīgas Centrālā lidosta”.  Tā bija Latvijas galvenā lidosta līdz lidostas “Rīga” atklāšanai 1975. gadā.

Iespējams, Spilves lidlauks pie Rīgas un sapnis par zvaigžņu sasniegšanu ir sekmējis daudzu latviešu lidotāju iespaidīgos sasniegumus. Varbūt tomēr Latvijas aviācijas sākums ir krietni senāks un ir meklējams Priekulē, kur kāds latviešu kalējs Zviedris ar paštaisītu ierīci veica pārlidojumu no baznīcas torņa.

Mūsdienās joprojām darbojas Spilves lidlauks. Var aplūkot 1954. gadā celto lidostas ēku, kas iemieso padomju klasicisma jeb “Staļina ampīra” stilu.

Avoti:

Irbītis, K. Latvijas aviācija un tās pioneri. Rīga: Zinātne, 2004.

Brūvelis, E. Latvijas aviācijas vēsture: 1919-1940. Rīga: Zinātne, 2003.

Valsts aģentūras “Civilā aviācijas aģentūra” oficiālā mājaslapa. Pieejams: https://www.caa.gov.lv/lv/latvijas-aviacijas-vesture-isuma [aplūkots 22.02.2021.].

Riga Airmuseum (Riga Aviation museum)

MUZEJS ĪSLAICĪGI SLĒGTS!

Atrodas Mārupes novada Skultes ciemā, lidostas „Rīga” teritorijā blakus lidmašīnu vērošanas laukumam.

Rīgas Aviācijas muzejs ir pašiniciatīvas ceļā tapis tūrisma objekts, kas atklāts 1997. gadā. Kolekcija ir veidota vairāk nekā 50 gadu garumā. Aviācijas tehnika ir apkopota no Latvijas, Krievijas, Polijas, Ukrainas, Čehijas un ASV. Tā ir viena no lielākajām un vērtīgākajām kolekcijām Eiropā. Iespējams, nākotnē tā kļūs par pamatu Latvijas aviācijas muzeja izveidei Spilvē.

Idejai par Latvijas aviācijas muzeju ir vismaz 80 gadu sena priekšvēsture. Latvijas aviācijas vēsture ir sākusies laikā, kad pasaulē attīstījās pirmie lidaparāti. Latviešu lidotāji bija starp tiem lidotājiem, kuri piedalījās daudzu pasaules rekordu sasniegšanā. Pēc 1. pasaules un Latvijas Neatkarības kara Latvijas armijai veidojās gaisa spēki, un bija nepieciešamība saglabāt vēstures liecības. 20.gs. 30. gados radās iespēja uzsākt darbu, lai taptu muzejs. Tā kolekcijā jau atradās īpaši vērtīgas vēstures liecības.  2. pasaules karš ieceri izjauca, un kolekcija zuda.

Mūsdienās var aplūkot aptuveni 40 lidaparātus, kas galvenokārt ražoti Padomju Savienībā. Ekspozīcija sniedz ieskatu Padomju aviācijas vēsturē.

 

Skulte airplane IL-28

Atrodas Mārupes novadā Skultes ciemā netālu no Starptautiskās lidostas “Rīga”.

Skulte bija viens no tipveida ciematiem, kas tika izveidots Padomju armijas militārpersonām. Tur atradās aviācijas vienība, kas 1941. gadā veica Berlīnes u.c. pilsētu bombardēšanu, kā arī piedalījās Baltijas valstu okupācijā. 1978. gadā tur uzstādīja vides objektu - lidmašīnu IL-28, lai izceltu Padomju armijas lidotāju nopelnus 2. pasaules karā.

Pēc kara Padomju Savienība turpināja aktīvu bruņošanās politiku. IL-28 bija pirmais, visvairāk ražotais padomju reaktīvais bumbvedējs.  No tāda paša modeļa lidmašīnas 1953. gadā tika nomesta pirmā sērijveida atombumba RDS-4 (“Tatjana”), lai pārbaudītu armijas spēju veikt uzbrukumu pēc kodolsprādziena. Lidmašīnai bija dažādas modifikācijas. Izmēģinājumos tā sasniedza ātrumu 906 km/h, pārvadājot vairākas tonnas smagu kravu un veicot 2445 km garu lidojumu. To vadīja 3 cilvēku apkalpe.

Lidmašīna nav tikai militārā mantojuma liecinieks, bet arī ideoloģijas simbols. 2010. gadā, atzīmējot Padomju armijas uzvaru pār Vāciju, lidmašīna tika atjaunota. Bijuši arī vairāki nesekmīgi mēģinājumi to demontēt kā Latvijas okupācijas režīmu slavinošu objektu.

Mūsdienās var aplūkot lidmašīnu, kā arī gūt priekštatu par Padomju armijas militārpersonām būvētu ciematu.

 

Aviation Museum “SKY ZOO”

Atrodas Tukuma novada Smārdes pagastā, lidostas „Jūrmala Airport” teritorijā.

Lidosta “Jūrmala airport” un lidaparātu kolekcija atrodas vietā, kur agrāk atradās Tukuma kara lidlauks. Ticis izmantots Vācijas un Padomju armijas vajadzībām. Padomju okupācijas laikā lidlauks bija viens no svarīgākajiem armijas lidlaukiem Latvijas teritorijā. Tur bija izvietotas kaujas lidmašīnas, kas bija paredzētas uzbrukumiem pretinieka kuģiem un piekrastes nocietinājumu bombardēšanai.

1975. gada 9. novembra naktī Tukuma lidlaukā tika saņemts kaujas trauksmes signāls, ka Padomju Savienības teritoriālajos ūdeņos, Rīgas jūras līcī, atrodas pretinieka kara kuģis, kas jāiznīcina. No Tukuma gaisā pacēlās vairākas lidmašīnas. Sliktās redzamības un kļūdas dēļ sākotnēji notika uzbrukums kravas kuģim, līdz tika atrasts īstais mērķis. Izrādījās, ka tas ir Padomju kara flotes kuģis “Сторожевой” (tulk. “Sargs”), uz kura notika bruņota sacelšanās pret pastāvošo padomju režīmu. Lidmašīnām sasniedzot kara kuģi, notika abpusēja kauja. Vēlāk dumpinieku līderis, padomju kara flotes virsnieks Valērijs Sablins, tika ievainots, un ar to noslēdzās sacelšanās. Viņam piesprieda nāves sodu par dzimtenes nodevību. Viens no dramatiskākajiem notikumiem, kas parādīja neapmierinātību ar pastāvošo režīmu un tā sabrukuma tuvošanos.

Mūsdienās ir iespēja apskatīt dažādus lidaparātus un lidostas infrastruktūru.

 

Latvijas kara aviācijas aerodroms

Atrodas Vecgulbenes muižas teritorijā – vēsturiskajā centrā.

Gulbenē starpkaru periodā atradās Latvijas armijas garnizons, kurā bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulka bataljons, 1930-to gadu vidū uzsāka militāras aviācijas bāzes veidošanu, jo kara aviācijas veiksmīgai darbībai jau miera laikā jānodrošina plašs aerodromu tīkls. Īpaši nozīmīgi aerodromi tādās vietās, kur izveidojušies svarīgi dzelzceļu un ceļu mezgli.1935.gada 11.novembrī te uzsāka kara aerodroma būvniecība. Ar 1937.gadu Gulbenē izvietoja jaunizveidotu Aviācijas pulka vienību, kas kļuva par Latgales divīzijas izlūku 6.eskadriļu, palielinot armijas vienību skaitu Latvijas austrumu robežas tuvumā.

Redzama Oranžērijas ēka.

Vaiņode air base

Vaiņodes lidlauks ir veidojies jau Latvijas brīvvalsts laikā šeit bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem un tas ir bijis viens no lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijā.

1916. gadā tika uzbūvēti divi angāri dirižabļiem Valters (Walter) un Valhalla (Walhalla). Angāri bija 240 m gari, 42 m plati un 35 m augsti. Dirižabļu uzdevums bija veikt izlūkošanu un bombardēt krievu armijas pozīcijas.

Neatkarības kara laikā uz Vaiņodes lidlauku 1919. gada 9. februārī pārbāzējās no Vācijas armijas vienības, kas tajā laikā atbalstīja Latvijas Pagaidu valdību. Vaiņodes lidlauku izmantoja arī kā vācu vienību štābu un apgādes punktu.

1924. gadā Rīgas pilsēta nopirka Vaiņodes dirižabļu angārus un izmantoja to jumtu konstrukcijas, lai uzbūvētu Rīgas Centrālā tirgus paviljonus. Tā kādreizējo dirižabļu angāri ir kļuvuši par Rīgas pazīšanas zīmi gan pašiem rīdziniekiem, gan ārzemju viesiem. 1920. – 30. gados Vaiņodes lidlaukā notika gaisa planieristu pasākumi.

Atbilstoši 1939. gada 5. oktobrī noslēgtajam Latvijas un Padomju Savienības savstarpējās palīdzības paktam, 1940. gada maijā uz Vaiņodi pārcēlās Sarkanās armijas Gaisa spēku 31. ātro bumbvedēju pulks, kura štābs izvietojās bijušās Vaiņodes muižas ēkā. Uz dienvidiem no muižas ēkās sākās standartizēta betona plākšņu skrejceļa izbūve. 1944. gada vasaras beigās daļēji pabeigto lidlauku izmantoja dažādas vācu aviācijas vienības, savukārt pašās Otrā pasaules kara beigās lidlauku izmantoja Sarkanās armijas aviācijas vienības, kas cīnījās pret vācu armiju grupu “Kurzeme”.

Pēc Otrā pasaules kara laika beigām, sākot ar 1946. gadu, Vaiņodē izvietojās Padomju Gaisa spēku 54. gvardes iznīcinātāju pulks (54-й гвардейский истребительный авиационный Керченский Краснознамённый полк), kas šeit atradās līdz 1992. gadam. No 1960. gada aviācijas pulka galvenais uzdevums bija Padomju armijas Baltijas kara apgabala pretgaisa aizsardzības nodrošināšana. Pulka bruņojumā secīgi atradās MIG – 15bis, MIG – 17, JAK – 25M, SU – 15, SU – 15TM un, īsi pirms pulka pārvietošanas uz Krievijas Federāciju SU – 27 lidmašīnas. Vaiņodes bāzē izvietojās arī tehniskās apkopes, apsardzes un dažādas saimniecības vienības.

Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas 1995. – 1997.gadā Vaiņodes lidlauks daļēji tika nojaukts un dzelzsbetona plātnes, kas klāja skrejceļus un lidlauka teritoriju tika izmantotas Liepājas ostas sakārtošanai un attīstībai. Tā kā lidlaukā ir palikuši lidmašīnu angāri un 1800 metri no viena skrejceļa, tad šobrīd ir iespējas vieglajām lidmašīnām un planieriem veikt lidojumus. Raķešu kosmiskā modelisma federācija ik gadu lidlaukā organizē FAI Pasaules kausa posmu un Latvijas čempionātus. Lidlauku šobrīd  izmanto Latvijas Aeroklubs savu pasākumu rīkošanai un zemnieku saimniecības un uzņēmēji savas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Latvijas autobraucēji izmanto skrejceļu un lidlauka teritoriju treniņu un sacensību rīkošanai gan vasarā, gan ziemā.

Lidlauks ir privātīpašums, tāpēc savu vizīti nepieciešams pieteikt iepriekš.

Kurzeme fortress museum in Zante

The museum exposition helps obtaining an idea of the progress of the World War II in the Kurzeme Fortress and about the fates of the soldiers. At the museum, the guests can see also a historical exhibition of the World War I and II including a collection of items of local history and military nature, an exposition "Latvian army 1918 - 1945", AN-2 airplane, armoured personal carrier, and a Red Army tank. Restored entrenchments and bunker of those times are open for the visitors to explore.

Rumbula Air Base

Atrodas Rīgas dienvidaustrumos, Rumbulā, starp Maskavas ielu un Daugavu.

Rumbulā bija Padomju armijas gaisa spēku aviobāze un civilā lidosta līdzās Rīgas galvenajai lidostai Spilvē. Abas lidostas pastāvēja līdz lidostas “Rīga” atklāšanai. Pirms 2. pasaules kara un Latvijas okupācijas Rumbulā atradās Latvijas armijas Aviācijas pulka lidlauks.

Pēc 2. pasaules kara Padomju Savienība sāka ražot lidmašīnas ar reaktīvajiem dzinējiem, kam nepieciešami garāki un gludāki skrejceļi. Tika paplašināti vecie un būvēti jauni lidlauki. Baltijas mainīgie laika apstākļi un pirmo reaktīvo lidmašīnu īsais lidojuma laiks bija iemesls, lai izveidotu daudzus rezerves lidlaukus. Reaktīvo lidmašīnu troksnis radīja neapmierinātību Rīgas iedzīvotājiem, jo militārais lidlauks atradās pārāk tuvu dzīvojamiem rajoniem un varēja radīt bīstamas situācijas. 1973. gadā to slēdza un vietā uzcēla Lielvārdes lidlauku, uz kuru pārcēla kaujas lidmašīnas. Īsi pirms slēgšanas notika starptautisks skandāls. Tur tika piekauts ASV Gaisa spēku virsnieks, kurš bija viens no militārajiem atašejiem Maskavā. Viņam esot uzbrukuši 14 - 20 lidostas darbinieku, kuriem bija aizdomas, ka tiek veikta lidlauka fotografēšana.

Mūsdienās var aplūkot pamesto lidlauka teritoriju.

 

Zvārdes mērķpoligons (MARŠRUTS)

Pirms poligona ierīkošanas pagastu nopostīja 2. pasaules karš. Padomju laikā Zvārdes pagasts tika likvidēts, un lielākā daļa tā teritorijas tika nodota PSRS gaisa karaspēka daļai mērķpoligona izveidošanai. No 1954. līdz 1993.gadam šeit bija aviācijas uzlidojumu mērķpoligons. Šāva arī no „Neuzvaramā” borta ieročiem. Padomju aviācijas treniņiem tika atvēlētas ne tikai  agrākās zemnieku sētas, bet arī Rīteļu kapsēta. Pati mērķu zona bija dziļāk mežos un aizņēma aptuveni 1800 kvadrātkilometru teritoriju. 78% no teritorijas klāj meži, purvi un aizaugošas pļavas. Ceļi poligona laikā bija visai nosacīti. Tikai deviņdesmito gadu vidu tika uzbūvēts grants ceļš, kas savienoja Kokmuižu ar Striķiem. Pārējos ceļus ar laiku sabūvēja mežu īpašnieki, lai tos varētu apsaimniekot.

Zvārdes pagasts tika atjaunots tikai 1993. gadā pēc PSRS bruņoto spēku aviācijas daļu aiziešanas no Zvārdes.

Zvārdē lielākā daļa ceļu ir bez asfalta klājuma. Ir izveidots maršruts apceļošanai ar mašīnu.

Ķērkliņu baznīcas drupas

Ķērkliņu baznīca celta 1641. gadā. 19. gs. otrajā pusē to pārbūvēja Fon Kleistu dzimta, kas 18. gs. vidū savā īpašumā ieguva Ķērkliņu muižu.

Baznīcu sagrāva gan 1., gan 2. pasaules karā, un unikālā baroka stila iekārta gāja bojā. Līdz mūsdienām saglabājušies 17. gs. 2. puses altāra kokgriezumi un ķēniņa Dāvida tēls, kas glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Rīteļu kapi - Ķērkliņu baznīca 6,2 km.

Seotud lood

Rīgas Centrāltirgus angāri

Laikā, kad tapa Rīgas Centrāltirgus tas bija viens no pašiem modernākajiem tirgiem pasaulē. Tas tapa par pamatu izmantojot 1. pasaules kara Vācijas armijas dirižabļu angāru metāla konstrukcijas. Autors apraksta Rīgas Centrāltirgus būvniecības priekšnoteikumus un būvdarbu vērienu padarot to par vienu no vērienīgākajām būvēm pēc kara Latvijā un vienu no modernākajiem tirgiem pasaulē.

Lennukite mootorite katsetamise labor

Nõukogude ajal asus Spilvesi tänavast põhja pool kummaline objekt, kui mälu ei eksi - kahe madala ristkülikukujulise punastest tellistest ehitatud "megakorstnaga", kust lennukimootorite möirgamisega sarnane reaktiivne heli sageli kuulnud.

Mälestusi helikopteribaasist Spilve

Nõukogude ajal oli Spilve lennujaama edelaosas helikopteribaas. Seda oli hästi näha lähedalasuvatest Kleistu metsa luidetest, samuti Riia-Bolderāja raudteeharust, mis viis Riia laki- ja värvivabrikusse.

Vienotās Aviācijas svētki- īsti tautas svētki

Teicējs apraksta vienu no Latvijas populārākajiem un plašāk apmeklētākajiem pasākumiem – Aviācijas svētkus Spilvē. Raksturo svētku noriesi un vērienu. Tiek uzsvērta aviācijas popularitāte Latvijā.

Skultes militārais bumbvedējs

Raksts laikrakstā spilgti demonstrē situāciju mūsdienu Latvijā, kad daudzviet ir saglabāti un tiek pat atjaunoti (Nereti par pašvaldības līdzekļiem) Padomju okupācijas armiju slavinoši vides objekti. Varas neizlēmība un gribas trūkums rada ilgstošas, konfrontējošas situācijas sabiedrībā. Dažādie pieminekļi, memoriāli un vides objekti netiek uztvertas kā vēstures vai piemiņas vietas, bet gan kā instrumenti, kas turpina Padomju okupācijas režīma ideoloģiju.

Tukumsi lennuvälja saladus

Tukumsi lennuväli hoiab saladust, mida keegi pole veel lahendanud - kas tõesti on lennuvälja territooriumil tuumarakettide lõhkepea, mille tellib Vene armee eriteenistus, lahkusin lennuväljalt 90ndatel?

Kas tuumalõhkepead maeti Tukumsi lennuväljale?

Valvuri endine ülem Aivars Skurstenis on taotlenud avatud vestluse Tukumsi rajooni ajalehele "Neatkarīgās Tukuma Ziņas". Ta oli kunagi reservohvitser ja rindekaitsja, kellele pakuti 1993. aastal valvurikohta põllumajandusettevõttes "Durbe" eesotsas Laimonis Mucenieksiga. Kontorit - Līvāni maja - tuli seal valvata. See on loo algus.

Sõjalennuväli Tukumsi lähedal

Täna, nõukogude ajal, seisid armeehävitajad Tukumsi maanteel vaevumärgatavates, võsastunud angaarides. Isegi neil päevil oli angaaridega lennuväli maskeeritud ja asjatundmatud inimesed ei teadnud sellest.

Lend Vaiņode lennuväljale

Pealtnägija lugu sakslaste rünnakust Vaiņode lennuväljale 1941. aastal.

 

Tukuma rezerves lidlauka apsaimniekošana 90os.

Līdz ar Padomju okupācijas karaspēka aiziešanu iesākās daudzu, agrāko kara bāžu izlaupīšana.  Padomju karavīri centās izvest pēc iespējas vairāk un atstāt degradētu infrastruktūru. Pēc karaspēka aiziešanas šīs bāzes turpināja izlaupīt civiliedzīvotāji un izsaimniekot agrāko, militāro infrastruktūru.