Militārā aviācija
I WW1, I Neatkarības kari, Baltijas valstu neatkarība, II WW2, IV Padomju okupācija, Atjaunotā neatkarība
Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918.gada decembra sākumā sākās Latvijas bruņoto spēku veidošana.
1919. gada 7. jūnijā tika dibināts Latvijas Bruņoto spēku Aviācijas parks (devīze — "Visu par Latviju!"), par tā pirmo komandieri kļuva Alfrēds Valeika. 1921. gadā Aviācijas parku pārveidoja par Aviācijas divizionu, bet 1926. gada 18. septembrī — par Aviācijas pulku.
No 1919.gada līdz 1940.gadam Latvijas kara aviācija izveidojās par spēcīgāko Baltijas valstīs. Toreizējai Latvijas aviācijai bija pašu rūpnīcā VEF un Liepājas kara ostas darbnīcās būvētas lidmašīnas. Bija arī lidmašīnas no Eiropas, galvenokārt no Anglijas. Aviācijas pulks sastāvēja no iznīcinātāju eskadriļām, izlūklidmašīnu eskadriļām, Jūras aviācijas eskadriļas un aviācijas skolas vienības, kas sagatavoja lidotājus un visu nepieciešamo dienestu speciālistus. 1939.gadā Aviācijas pulka sastāvā ietilpa: pulka štābs Rīgā, 8 operatīvās eskadriļas (60 lidmašīnas, 120 pilotu un 80 speciālistu), Kara aviācijas skola, remontdarbnīcas, Apgādes noliktava.
Aviācijas pulks oficiāli beidza pastāvēt 1940. gada 25. decembrī pēc PSRS īstenotās Latvijas okupācijas.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sākās arī Latvijas Aizsardzības spēku atjaunošana. 1992. gada 24. februārī Aizsardzības spēku štābā tika izveidota Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvalde, kas vēlāk tika pārveidota par Gaisa spēku štābu. 1992. gada 17. jūnijā aizsardzības ministrs parakstīja pavēli par Gaisa spēku atjaunošanu.
Papildus izziņas avoti
Avoti:
https://www.mil.lv/lv/vienibas/gaisa-speki
Saistītie objekti
Spilves lidlauks
Atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Spilves pļavās netālu no Iļģuciema.
Spilve militārā mantojuma vēsturē slavena ar vērienīgo Spilves kauju 18.gs. un Spilves lidlauku. Sākot ar 20.gs., tā tika izmantota lidaparātu izmēģināšanai, bet 1.pasaules karā kļuva par Latvijas aviācijas vēstures liecinieci.
1.pasaules karā Spilves pļavas izmantotas Krievijas armijas gaisa spēku vajadzībām cīņā pret Vācijas armiju. Līdz ar Latvijas izveidi, lidlauks kļuva par valsts gaisa spēku nozīmīgāko bāzi un lidotāju apmācību vietu. Lidlauka agrākie nosaukumi bija “Spilves gaisa osta” vai “Rīgas gaisa osta”, vēlāk “Rīgas Centrālā lidosta”. Tā bija Latvijas galvenā lidosta līdz lidostas “Rīga” atklāšanai 1975. gadā.
Iespējams, Spilves lidlauks pie Rīgas un sapnis par zvaigžņu sasniegšanu ir sekmējis daudzu latviešu lidotāju iespaidīgos sasniegumus. Varbūt tomēr Latvijas aviācijas sākums ir krietni senāks un ir meklējams Priekulē, kur kāds latviešu kalējs Zviedris ar paštaisītu ierīci veica pārlidojumu no baznīcas torņa.
Mūsdienās joprojām darbojas Spilves lidlauks. Var aplūkot 1954. gadā celto lidostas ēku, kas iemieso padomju klasicisma jeb “Staļina ampīra” stilu.
Avoti:
Irbītis, K. Latvijas aviācija un tās pioneri. Rīga: Zinātne, 2004.
Brūvelis, E. Latvijas aviācijas vēsture: 1919-1940. Rīga: Zinātne, 2003.
Valsts aģentūras “Civilā aviācijas aģentūra” oficiālā mājaslapa. Pieejams: https://www.caa.gov.lv/lv/latvijas-aviacijas-vesture-isuma [aplūkots 22.02.2021.].
Rīgas Aviācijas muzejs
Atrodas Mārupes novada Skultes ciemā, lidostas „Rīga” teritorijā blakus lidmašīnu vērošanas laukumam.
Rīgas Aviācijas muzejs ir pašiniciatīvas ceļā tapis tūrisma objekts, kas atklāts 1997. gadā. Kolekcija ir veidota vairāk nekā 50 gadu garumā. Aviācijas tehnika ir apkopota no Latvijas, Krievijas, Polijas, Ukrainas, Čehijas un ASV. Tā ir viena no lielākajām un vērtīgākajām kolekcijām Eiropā. Iespējams, nākotnē tā kļūs par pamatu Latvijas aviācijas muzeja izveidei Spilvē.
Idejai par Latvijas aviācijas muzeju ir vismaz 80 gadu sena priekšvēsture. Latvijas aviācijas vēsture ir sākusies laikā, kad pasaulē attīstījās pirmie lidaparāti. Latviešu lidotāji bija starp tiem lidotājiem, kuri piedalījās daudzu pasaules rekordu sasniegšanā. Pēc 1. pasaules un Latvijas Neatkarības kara Latvijas armijai veidojās gaisa spēki, un bija nepieciešamība saglabāt vēstures liecības. 20.gs. 30. gados radās iespēja uzsākt darbu, lai taptu muzejs. Tā kolekcijā jau atradās īpaši vērtīgas vēstures liecības. 2. pasaules karš ieceri izjauca, un kolekcija zuda.
Mūsdienās var aplūkot aptuveni 40 lidaparātus, kas galvenokārt ražoti Padomju Savienībā. Ekspozīcija sniedz ieskatu Padomju aviācijas vēsturē.
Skultes lidmašīna IL-28
Atrodas Mārupes novadā Skultes ciemā netālu no Starptautiskās lidostas “Rīga”.
Skulte bija viens no tipveida ciematiem, kas tika izveidots Padomju armijas militārpersonām. Tur atradās aviācijas vienība, kas 1941. gadā veica Berlīnes u.c. pilsētu bombardēšanu, kā arī piedalījās Baltijas valstu okupācijā. 1978. gadā tur uzstādīja vides objektu - lidmašīnu IL-28, lai izceltu Padomju armijas lidotāju nopelnus 2. pasaules karā.
Pēc kara Padomju Savienība turpināja aktīvu bruņošanās politiku. IL-28 bija pirmais, visvairāk ražotais padomju reaktīvais bumbvedējs. No tāda paša modeļa lidmašīnas 1953. gadā tika nomesta pirmā sērijveida atombumba RDS-4 (“Tatjana”), lai pārbaudītu armijas spēju veikt uzbrukumu pēc kodolsprādziena. Lidmašīnai bija dažādas modifikācijas. Izmēģinājumos tā sasniedza ātrumu 906 km/h, pārvadājot vairākas tonnas smagu kravu un veicot 2445 km garu lidojumu. To vadīja 3 cilvēku apkalpe.
Lidmašīna nav tikai militārā mantojuma liecinieks, bet arī ideoloģijas simbols. 2010. gadā, atzīmējot Padomju armijas uzvaru pār Vāciju, lidmašīna tika atjaunota. Bijuši arī vairāki nesekmīgi mēģinājumi to demontēt kā Latvijas okupācijas režīmu slavinošu objektu.
Mūsdienās var aplūkot lidmašīnu, kā arī gūt priekštatu par Padomju armijas militārpersonām būvētu ciematu.
Aviācijas muzejs “SKY ZOO”
Atrodas Tukuma novada Smārdes pagastā, lidostas „Jūrmala Airport” teritorijā.
Lidosta “Jūrmala airport” un lidaparātu kolekcija atrodas vietā, kur agrāk atradās Tukuma kara lidlauks. Ticis izmantots Vācijas un Padomju armijas vajadzībām. Padomju okupācijas laikā lidlauks bija viens no svarīgākajiem armijas lidlaukiem Latvijas teritorijā. Tur bija izvietotas kaujas lidmašīnas, kas bija paredzētas uzbrukumiem pretinieka kuģiem un piekrastes nocietinājumu bombardēšanai.
1975. gada 9. novembra naktī Tukuma lidlaukā tika saņemts kaujas trauksmes signāls, ka Padomju Savienības teritoriālajos ūdeņos, Rīgas jūras līcī, atrodas pretinieka kara kuģis, kas jāiznīcina. No Tukuma gaisā pacēlās vairākas lidmašīnas. Sliktās redzamības un kļūdas dēļ sākotnēji notika uzbrukums kravas kuģim, līdz tika atrasts īstais mērķis. Izrādījās, ka tas ir Padomju kara flotes kuģis “Сторожевой” (tulk. “Sargs”), uz kura notika bruņota sacelšanās pret pastāvošo padomju režīmu. Lidmašīnām sasniedzot kara kuģi, notika abpusēja kauja. Vēlāk dumpinieku līderis, padomju kara flotes virsnieks Valērijs Sablins, tika ievainots, un ar to noslēdzās sacelšanās. Viņam piesprieda nāves sodu par dzimtenes nodevību. Viens no dramatiskākajiem notikumiem, kas parādīja neapmierinātību ar pastāvošo režīmu un tā sabrukuma tuvošanos.
Mūsdienās ir iespēja apskatīt dažādus lidaparātus un lidostas infrastruktūru.
Latvijas kara aviācijas aerodroms
Atrodas Vecgulbenes muižas teritorijā – vēsturiskajā centrā.
Gulbenē starpkaru periodā atradās Latvijas armijas garnizons, kurā bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulka bataljons, 1930-to gadu vidū uzsāka militāras aviācijas bāzes veidošanu, jo kara aviācijas veiksmīgai darbībai jau miera laikā jānodrošina plašs aerodromu tīkls. Īpaši nozīmīgi aerodromi tādās vietās, kur izveidojušies svarīgi dzelzceļu un ceļu mezgli.1935.gada 11.novembrī te uzsāka kara aerodroma būvniecība. Ar 1937.gadu Gulbenē izvietoja jaunizveidotu Aviācijas pulka vienību, kas kļuva par Latgales divīzijas izlūku 6.eskadriļu, palielinot armijas vienību skaitu Latvijas austrumu robežas tuvumā.
Redzama Oranžērijas ēka.
Vaiņodes lidlauks
Vaiņodes lidlauks ir veidojies jau Latvijas brīvvalsts laikā šeit bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem un tas ir bijis viens no lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijā.
1916. gadā tika uzbūvēti divi angāri dirižabļiem Valters (Walter) un Valhalla (Walhalla). Angāri bija 240 m gari, 42 m plati un 35 m augsti. Dirižabļu uzdevums bija veikt izlūkošanu un bombardēt krievu armijas pozīcijas.
Neatkarības kara laikā uz Vaiņodes lidlauku 1919. gada 9. februārī pārbāzējās no Vācijas armijas vienības, kas tajā laikā atbalstīja Latvijas Pagaidu valdību. Vaiņodes lidlauku izmantoja arī kā vācu vienību štābu un apgādes punktu.
1924. gadā Rīgas pilsēta nopirka Vaiņodes dirižabļu angārus un izmantoja to jumtu konstrukcijas, lai uzbūvētu Rīgas Centrālā tirgus paviljonus. Tā kādreizējo dirižabļu angāri ir kļuvuši par Rīgas pazīšanas zīmi gan pašiem rīdziniekiem, gan ārzemju viesiem. 1920. – 30. gados Vaiņodes lidlaukā notika gaisa planieristu pasākumi.
Atbilstoši 1939. gada 5. oktobrī noslēgtajam Latvijas un Padomju Savienības savstarpējās palīdzības paktam, 1940. gada maijā uz Vaiņodi pārcēlās Sarkanās armijas Gaisa spēku 31. ātro bumbvedēju pulks, kura štābs izvietojās bijušās Vaiņodes muižas ēkā. Uz dienvidiem no muižas ēkās sākās standartizēta betona plākšņu skrejceļa izbūve. 1944. gada vasaras beigās daļēji pabeigto lidlauku izmantoja dažādas vācu aviācijas vienības, savukārt pašās Otrā pasaules kara beigās lidlauku izmantoja Sarkanās armijas aviācijas vienības, kas cīnījās pret vācu armiju grupu “Kurzeme”.
Pēc Otrā pasaules kara laika beigām, sākot ar 1946. gadu, Vaiņodē izvietojās Padomju Gaisa spēku 54. gvardes iznīcinātāju pulks (54-й гвардейский истребительный авиационный Керченский Краснознамённый полк), kas šeit atradās līdz 1992. gadam. No 1960. gada aviācijas pulka galvenais uzdevums bija Padomju armijas Baltijas kara apgabala pretgaisa aizsardzības nodrošināšana. Pulka bruņojumā secīgi atradās MIG – 15bis, MIG – 17, JAK – 25M, SU – 15, SU – 15TM un, īsi pirms pulka pārvietošanas uz Krievijas Federāciju SU – 27 lidmašīnas. Vaiņodes bāzē izvietojās arī tehniskās apkopes, apsardzes un dažādas saimniecības vienības.
Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas 1995. – 1997.gadā Vaiņodes lidlauks daļēji tika nojaukts un dzelzsbetona plātnes, kas klāja skrejceļus un lidlauka teritoriju tika izmantotas Liepājas ostas sakārtošanai un attīstībai. Tā kā lidlaukā ir palikuši lidmašīnu angāri un 1800 metri no viena skrejceļa, tad šobrīd ir iespējas vieglajām lidmašīnām un planieriem veikt lidojumus. Raķešu kosmiskā modelisma federācija ik gadu lidlaukā organizē FAI Pasaules kausa posmu un Latvijas čempionātus. Lidlauku šobrīd izmanto Latvijas Aeroklubs savu pasākumu rīkošanai un zemnieku saimniecības un uzņēmēji savas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Latvijas autobraucēji izmanto skrejceļu un lidlauka teritoriju treniņu un sacensību rīkošanai gan vasarā, gan ziemā.
Lidlauks ir privātīpašums, tāpēc savu vizīti nepieciešams pieteikt iepriekš.
Rumbulas lidlauks
Atrodas Rīgas dienvidaustrumos, Rumbulā, starp Maskavas ielu un Daugavu.
Rumbulā bija Padomju armijas gaisa spēku aviobāze un civilā lidosta līdzās Rīgas galvenajai lidostai Spilvē. Abas lidostas pastāvēja līdz lidostas “Rīga” atklāšanai. Pirms 2. pasaules kara un Latvijas okupācijas Rumbulā atradās Latvijas armijas Aviācijas pulka lidlauks.
Pēc 2. pasaules kara Padomju Savienība sāka ražot lidmašīnas ar reaktīvajiem dzinējiem, kam nepieciešami garāki un gludāki skrejceļi. Tika paplašināti vecie un būvēti jauni lidlauki. Baltijas mainīgie laika apstākļi un pirmo reaktīvo lidmašīnu īsais lidojuma laiks bija iemesls, lai izveidotu daudzus rezerves lidlaukus. Reaktīvo lidmašīnu troksnis radīja neapmierinātību Rīgas iedzīvotājiem, jo militārais lidlauks atradās pārāk tuvu dzīvojamiem rajoniem un varēja radīt bīstamas situācijas. 1973. gadā to slēdza un vietā uzcēla Lielvārdes lidlauku, uz kuru pārcēla kaujas lidmašīnas. Īsi pirms slēgšanas notika starptautisks skandāls. Tur tika piekauts ASV Gaisa spēku virsnieks, kurš bija viens no militārajiem atašejiem Maskavā. Viņam esot uzbrukuši 14 - 20 lidostas darbinieku, kuriem bija aizdomas, ka tiek veikta lidlauka fotografēšana.
Mūsdienās var aplūkot pamesto lidlauka teritoriju.
Zvārdes mērķpoligons
Bijušais Padomju Kara aviācijas mērķu poligons (karaspēka daļa Nr. 15439) Zvārdē atrodas dienvidos no Saldus, vairāk kā 24 000 hektāru plašs.
Bijušā poligona teritorijā ir apskatāmi vairāki objekti: Virsnieku kurgāns, Zvārdes un Ķērkliņu baznīcu drupas, Rīteļu kapi, bijusī armijas bāze "Lapsas" un citi.
Poligona izveide sākās 1953. gadā, kad pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma 24418,5 hektāru zemes tika nodots padomju militāristu rīcībā. Tika likvidēti Zvārdes un Ķērkliņu ciemati un pārtraukta lauksaimnieciskā darbība daļā Blīdenes, Saldus, Novadnieku, Jaunauces un Kursīšu pagastos. Vietējiem iedzīvotājiem teritorija bija jāpamet līdz 1955. gada 1. maijam. Vieta tika izvēlēta, jo Otrā pasaules kara laikā – 1944. gada beigās un 1945. gada janvārī - martā apkārtnē bija notikušas smagas kaujas, zeme bija izpostīta un daudzi pirmskara iedzīvotāji nebija atgriezušies pēc bēgļu gaitām.
Pēc tam kad 1953. gadā šajā teritorijā pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma tika izveidots aviācijas mērķu poligons, Zvārdes baznīca, Ķerkliņu baznīca un Rīteļu kapi nonāca faktiski poligona centrā – blakus mākslīgi izveidotam lidlaukam ar pievadceļiem un aizsardzības pozīcijām, kuru par mērķi izmantoja padomju aviācijas lidotāji. Lidmašīnas uz šejieni lidoja gan no lidlaukiem Latvijas teritorijā, gan citām Padomju savienības vietām. Nepilnu 40 gadu laikā baznīca, kapi, bijusī muiža un desmitiem apkārtnē esošo ēku pārvērta drupās.
Poligona mērķu laukums tika izveidots pie pašas Zvārdes muižas – uz rietumiem no Svētaiņu ezera. Tā centrā tika izveidots lidlauks ar 1,8 km garu skrejceļu, pievadceļiem un gan atklātām, gan ieraktām pozīcijām, kurās izvietoja lidmašīnu, tanku u.c. objektu mērķus. Lidotāju bumbu mešanu vadīja un pilotu precizitāti noteica no “Virsnieku kurgāna”. Lidmašīnas uz šejieni veikt uzlidojumus devās no Lielvārdesm Tukuma, Šauļiem, Kaļiņingradas u.c. lidlaukiem.
Aktīva poligona izmantošana notika līdz 1993. gadam, kad to 1993. gada 13. janvārī nodeva atpakaļ Latvijas varas iestādēm. Sākās pakāpeniska poligona atbrīvošana no nesprāgušās munīcijas, ceļu ierīkošana un cilvēku atgriešanās bijušajās mājās.
Mūsdienās poligona teritorija joprojām ir piesārņota ar nesprāgušo munīciju, jo liela daļa munīcijas – līdz pat 10 – 30% neuzsprāga, tāpēc tur atrodoties jāņem vērā īpaša piesardzība – nerakt un neaiztikt sprādzienbīstamus priekšmetus un priekšmetus, kuru izcelsme ir militāra. Turklāt munīcija šeit saglabājusies arī no Otrā pasaules kara kaujām.
Zvārdes poligona 3D modelis:
https://sketchfab.com/3d-models/zvardes-merkpoligons-4c93587aba324c22b1fd7b027e184a50
Ķerkliņu baznīcas drupas
Ķerkliņu baznīcas drupas atrodas aptuveni 5 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kokmuižas, netālu no Ķerkliņu ezera. Baznīcu 1641. gadā cēlis Ķerkliņu muižas īpašnieks Heinrihs fon Dēnhofs (Derkarts). Sākotnējo koka baznīcu nomainīja mūra celtne, zem kurām izbūvēja kapenes Dēnhofu un vēlāko īpašnieku Kleistu dzimtu mirušajiem. Kapenes tika postītas jau 1905. gada nemieros, bet 1949. gadā zārkus no kapenēm pārbedīja pie baznīcas. Baznīca bija Kurzemes baroka stila piemērs – tās kokgriezumus bija veidojuši Kuldīgas – Liepājas koktēlniecības meistari. Lai gan muižas un baznīcas īpašniekus dažādos laikos vajāja arī finansiālas problēmas, tomēr savas pastāvēšanas laikā baznīca piedzīvoja vairākas pārbūves. Tā cieta arī Pirmā pasaules kara laikā, pēc kura 1929. gadā draudze atjaunoja baznīcas mūra daļu, bet 1934. gadā iebūvēja ērģeles. Diemžēl Otrā pasaules kara gados baznīca piedzīvoja postījumus un daudz kas no to tā zuda, tāpēc atzīstami, ka pirms baznīcas pārbūves, 1933. gadā daudzi unikāli baroka koktēlniecības priekšmeti tika fotografēti, uzskaitīti un nonāca pat Pieminekļu valdes arhīvā. Līdz ar poligona izveidošanu un iedzīvotāju padzīšanu, baznīcu vairs neatjaunoja. Mūsdienās šeit redzamas baznīcas sienas un tornis.
Kādreizējā padomju militārā bāze un šautuve "Lapsas"
Poligona apkalpes bāze atrodas aptuveni 2 kilometrus uz autrumiem no Striķu muižas, braucot pa Saldus – Auces ceļu. Bijušais Padomju Kara aviācijas mērķu poligons (karaspēka daļa Nr. 15439) Zvārdē atrodas dienvidos no Saldus. Tā teritorijā atrodas vairāki apskates objekti – Zvārdes un Ķerkliņu baznīcas drupas, izpostītā Rīteļu kapsēta, mērķpoligona novērošanas punkts, jeb t.s. “Virsnieku kurgāns” un kādreizējā poligona apkalpes personāla bāze un šautuve “Lapsas”.
Zvārdes aviācijas mērķu poligona apkalpošanai – mērķu uzstādīšanai, bojājumu novēršanai, poligona apsardzei un aviācijas lidojumu koordinēšanai bija nepieciešama aptuveni vienu rotu liela vienība. Tā bāzējās vietā, kur līdz Otrajam pasaules karam atradās mājas ar nosaukumu “Lapsas”. Līdz ar poligona izveidi, šeit tika izbūvētas kazarmas, transporta novietnes, lidojumu vadības tornis un ierīkota šautuve personāla apmācībai.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šeit darbojās Aizsardzības spēku Zvārdes mācību centrs, bet kopš 2007. gada teritorija ir nodota pašvaldības īpašumā un to nomā vairāki mednieku kolektīvi. Bijušajās kazarmu telpās aplūkojama ekspozīcija par Zvārdes pagasta vēsturi.
Padomju armijas mērķpoligona novērošanas tornis (Virsnieku kurgāns)
“Virsnieku kurgāns” atrodas nepilnu kilometru no Zvārdes baznīcas drupām. Kurgāns veidots no apkārtējo māju un muižas drupām un paliekām, kas ar buldozeru sastumtas vienuviet. Uz kurgāna uzbūvēja novērošanas torni. Kā vēsta uzraksts, tad pašreizējais tornis uzbūvēts 1981. gadā. Torni izmantoja lai reģistrētu bumbu trāpījumus. Mācību bumbas bija ar samazinātu sprāgstvielas daudzumu, tāpēc to trāpījumi bija uzmanīgāk jāvēro. Nesprāgušās bumbas centās uzreiz neitralizēt, tomēr ne visas bija iespējams atrast.
Mūsdienās šeit redzamas torņa paliekas – ķieģeļu sienas. Tā kā kurgāns ir salīdzinoši augsts, skaidrā laikā no tā iespējams pat saskatīt Lietuvas naftas rūpnīcu Mažeiķos.
Ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas vieta
Atrodas Valkas pagastā, braucot pa autoceļu Valka – Rūjiena (P22) 4 kilometrā, pa labi, sekojot norādes zīmēm.
Pēteris Radziņš dzimis 1880.gada 2.maijā Lugažu pagasta “Jaunvīndedzēs”. Mācījies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. Iestājies kā brīvprātīgais krievu armijā. 1919.gada rudenī atgriezās Latvijā un 27.oktobrī iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku, uzņemoties šo amatu brīdī, kad bermontieši apdraudēja Rīgu. Kā štāba priekšnieks vadījis visas Rīgas, Zemgales un Latgales kaujas. 1920.gada 5.februārī paaugstināts par ģenerāli.
Mūsdienās netālu no dzimtas mājas aplūkojams piemiņas akmens, kas veltīts ģenerālim Pēterim Radziņam (1880 - 1930).
2017.gada 11.novembrī Rīgā, Daugavas gates stūrī, tika atklāta piemiņas plāksne Pēterim Radziņam.
Video: Ģenerāļa P. Radziņa piemiņas pasākums Rīgas Brāļu kapos 2019.gadā
Video: 2019.gada 2. maijā, ģenerāļa Pētera Radziņa 139. dzimšanas dienā, 11.novembra krastmalā, pie Prezidenta pils, goda sardzei un interesentiem piemiņas plāksni aptverot, notika atceres pasākums.
Valkas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā “Valka - Latvijas neatkarības šūpulis” atspoguļota arī ģenerāļa Pētera Radziņa dzīve un darbība.
Blakus tradicionālajiem krājuma eksponēšanas veidiem ekspozīcijā izmantoti interaktīvi multimediju risinājumi. Informācija un anotācijas tulkotas igauņu un angļu valodā.
Rīgas Centrāltirgus angāri
Atrodas Rīgas centrā iepretim Rīgas starptautiskajai autoostai, netālu no Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijas.
Rīgas Centrāltirgus ir lielākais Latvijas tirgus, kas savulaik tika atdzīts par labāko un modernāko tirgu Eiropā. Spilgts tā simbols ir 20.gs. 20. gados būvētie tirgus paviljoni, kas sākotnēji izmantoti militārām vajadzībām.
1. pasaules kara laikā Vācijas armija Kurzemē izveidoja Vaiņodes lidostu, kur pastāvīgi atradās vairāki dirižabļi. Tie bija iegarenas formas gaisa baloni, kas piepildīti ar gāzi, un korpusiem pievienotas telpas pasažieru un kravas pārvadāšanai. Vadāmību veica iekšdedzes vai elektro dzinējs un spārnojums korpusā. Dirižabļi bija domāti izlūkošanai vai pretinieka bombardēšanai, piemēram, veica uzbrukumu Krievijas armijas hidroplānu lidlaukam pie Roņu salas. Zināms, ka angārus sauca par “Walhalla” un “Walther”.
Pēc Latvijas Neatkarības kara angārus demontēja un izmantoja Rīgas Centrāltirgus angāru būvei, plānojot tos atstāt sākotnējos izmēros. Vēlāk tika nolemts izmantot tikai angāru augšējās daļas.
Mūsdienās var aplūkot Vācijas armijas dirižabļu angāra metāla konstrukcijas. Tirgus ļauj patīkamā veidā iepazīties ar Pasaules aviācijas pirmsākumu liecībām. Ekskursijas pieteikšana: +37167358157; gints.aksiks@rct.lv.
Rīteļu kapi
Pēc tam kad 1953. gadā šajā teritorijā pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma tika izveidots aviācijas mērķu poligons, Zvārdes baznīca, Ķerkliņu baznīca un Rīteļu kapi nonāca faktiski poligona centrā – blakus mākslīgi izveidotam lidlaukam ar pievadceļiem un aizsardzības pozīcijām, kuru par mērķi izmantoja padomju aviācijas lidotāji. Lidmašīnas uz šejieni lidoja gan no lidlaukiem Latvijas teritorijā, gan citām Padomju savienības vietām. Nepilnu 40 gadu laikā baznīca, kapi, bijusī muiža un desmitiem apkārtnē esošo ēku pārvērta drupās. Mūsdienās par šo vietu rūpējas Saldus Mārtiņa Lutera draudze. Apkārtne joprojām ir piesārņota ar nesprāgušu munīciju un staigāt ārpus ceļiem var būt bīstami.
Barbarisms kulmināciju sasniedza 1988. gadā, kad ar buldozeriem Rīteļu kapsēta ar kapa vietām un pieminekļiem tika nolīdzināta.
1990.gada 21. jūlijā vienā no pirmajām akcijām, kurā Latvijas iedzīvotāji pieprasīja PSRS armijai atstāt Zvārdes teritoriju, Saldū notika protesta mītiņš, pēc kura cilvēki devās uz Rīteļu kapiem. Mītiņa dalībniekus ielaida poligona teritorijā, un viņi nedaudz sakopa kapus un ieraka baltus krustus.
Poligona izmantošana turpinājās vēl līdz 1992. gadam un pat vēl 1992. gada martā kāda lidmašīna, kura pacēlās no Lielvārdes nezināmu iemeslu dēļ poligona teritorijā avarēja. Poligona atmīnēšanu Latvijas Aizsardzības spēki uzsāka 1993. gada maijā, pēc Krievijas armijas aiziešanas. Zvārdes baznīcā pirmā sakopšanas talka notika 1994. gadā. 2008. gadā Zvārdes iedzīvotāji Rīteļu kapos uzstādīja piemiņas akmeni “Piedodiet, ka nenosargājām…”.
Saistītie stāsti
Rīgas Centrāltirgus angāri
Laikā, kad tapa Rīgas Centrāltirgus tas bija viens no pašiem modernākajiem tirgiem pasaulē. Tas tapa par pamatu izmantojot 1. pasaules kara Vācijas armijas dirižabļu angāru metāla konstrukcijas. Autors apraksta Rīgas Centrāltirgus būvniecības priekšnoteikumus un būvdarbu vērienu padarot to par vienu no vērienīgākajām būvēm pēc kara Latvijā un vienu no modernākajiem tirgiem pasaulē.
Aviācijas motoru izmēģinājumu laboratorija
Padomju laikā ziemeļos no Spilves ielas atradās dīvains objekts, ja atmiņa neviļ - ar diviem no sarkaniem ķieģeļiem celtiem zemiem taisnstūrveida „mega – skursteņiem”, no kurienes samērā bieži atskanēja lidmašīnu motoru rēkoņai līdzīga reaktīva skaņa.
Atmiņas par Spilves helikoperu bāzi
Padomju laikā Spilves lidostas dienvidrietumdaļā atradās helikopteru bāze. To varēja labi pārskatīt no tuvāk esošajām Kleistu meža kāpām, gan Rīgas – Bolderājas dzelzceļa atzara, kas veda uz Rīgas laku un krāsu fabriku.
Vienotās Aviācijas svētki- īsti tautas svētki
Teicējs apraksta vienu no Latvijas populārākajiem un plašāk apmeklētākajiem pasākumiem – Aviācijas svētkus Spilvē. Raksturo svētku noriesi un vērienu. Tiek uzsvērta aviācijas popularitāte Latvijā.
Skultes militārais bumbvedējs
Raksts laikrakstā spilgti demonstrē situāciju mūsdienu Latvijā, kad daudzviet ir saglabāti un tiek pat atjaunoti (Nereti par pašvaldības līdzekļiem) Padomju okupācijas armiju slavinoši vides objekti. Varas neizlēmība un gribas trūkums rada ilgstošas, konfrontējošas situācijas sabiedrībā. Dažādie pieminekļi, memoriāli un vides objekti netiek uztvertas kā vēstures vai piemiņas vietas, bet gan kā instrumenti, kas turpina Padomju okupācijas režīma ideoloģiju.
Tukuma lidlauka noslēpums
Tukuma lidlauks glabā noslēpumu, ko neviens vēl nav atrisinājis - vai lidlauka teritorijā tiešām ir atomraķetes kodolgalviņa, ko tur noraka Krievijas armijas specdienests, 90.gados atstājos lidlauku?
Vai Tukuma lidlaukā bija apraktas kodolgalviņas?
Uz atklātu sarunu Tukuma rajona laikrakstam „Neatkarīgās Tukuma Ziņas” pieteicies bijušais sardzes vada komandieris Aivars Skurstenis. Viņš savulaik bijis rezerves virsnieks un ārrindas zemessargs, kam 1993. gadā piedāvāja sarga vietu Laimoņa Mucenieka vadītajā agrofirmā «Durbe». Tur bija jāsargā ofiss – Līvānu mājiņa. Tāds ir stāsta sākums.
Kara lidlauks pie Tukuma
Šodien knapi saskatāmajos, ar zāli apaugušos angāros pie lielceļa uz Tukumu Padomju laikos stāvēja armijas iznīcinātāji. Arī tajos laikos lidlauks ar angāriem bija nomaskēts un par to nezinātāji nemaz nenojauta.
Uzlidojums Vaiņodes lidlaukam 1941.gadā
Stāsts par vācu aviācijas uzlidojumu Vaiņodes lidlaukam 1941.gada jūnijā
Tukuma rezerves lidlauka apsaimniekošana 90os.
Līdz ar Padomju okupācijas karaspēka aiziešanu iesākās daudzu, agrāko kara bāžu izlaupīšana. Padomju karavīri centās izvest pēc iespējas vairāk un atstāt degradētu infrastruktūru. Pēc karaspēka aiziešanas šīs bāzes turpināja izlaupīt civiliedzīvotāji un izsaimniekot agrāko, militāro infrastruktūru.
Rēzeknes bombardēšana 1944.gadā
Rēzeknes bombardēšana norisinājās 1944.gada Lieldienās, un tās rezultātā tika iznīcināta liela daļa pilsētas būvju un nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju, kamēr vēl vairāki tūkstoši palika bez pajumtes. Cilvēki, kas piedzīvojuši šos notikumus uz savas ādas un var par tiem mums pāstāstīt, tajā laikā bija vēl tikai bērni. Viens no viņiem arī šī stāsta autors.
Blēņas un spēles ar militāro munīciju
Pēc Otrā pasaules kara, Latvijas zeme bija pilna ar kara fiziskajām atliekām. Tas bija liels skaits lādiņu, nesprāgušu mīnu un vienkārši patronu. Arī šobrīd, īpaši vietās, kur notikusi aktīva kara darbība, tiek atrastas nesprāgušas mīnas, kas gan ir liels retums, kamēr pēckara gados šie lādiņi mežos un pat pagalmos bija iedzīvotāju ikdiena un pat bērnu rotaļlietas.
Padomju aviācija bombardē Rīteļu kapus
Rīteļu kapi faktiski atradās mērķu poligona centrā. Vietējiem iedzīvotājiem atlika vien noskatīties kā tie tiek iznīcināti.
Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - Poļigona vasaras
Pavadot bērnību Zvārdes mērķpoligona tuvumā, zem sprādzienu skaņām un lidojošām reaktīvajām lidmašīnām, taču tomēr reizēm nedēļas nogalēs varēja iekļūt poligonā. Pēc padomju armijas aizbraukšanas zeme bija nosēta ar bumbu krāteriem un daudziem sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ne tikai no poligona laika, bet arī no 2.Pasaules kara
Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - Fosfora kapsulas
Pavadot bērnību Zvārdes mērķpoligona tuvumā, zem sprādzienu skaņām un lidojošām reaktīvajām lidmašīnām, taču tomēr reizēm nedēļas nogalēs varēja iekļūt poligonā. Pēc padomju armijas aizbraukšanas zeme bija nosēta ar bumbu krāteriem un daudziem sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ne tikai no poligona laika, bet arī no 2.Pasaules kara. Īpaši puišeļiem patika dedzināt fosfora kapsulas ...
Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - nokritusī lidmašīna
Poligona izmantošana turpinājās vēl līdz 1992. gadam un pat vēl 1992. gada martā kāda lidmašīna, kura pacēlās no Lielvārdes nezināmu iemeslu dēļ poligona teritorijā avarēja.
Zvārdenieka bērnība bumbu sprādzienu ēnā - nokritusī lidmašīna
Poligona izmantošana turpinājās vēl līdz 1992. gadam un pat vēl 1992. gada martā kāda lidmašīna, kura pacēlās no Lielvārdes nezināmu iemeslu dēļ poligona teritorijā avarēja.
Cīravas lidlauka stāsts
Cīravas lidlauks – izveidots Otrā pasaules kara laikā, padomju gadots lietots kā DOSAAF lidlauks, šobrīd izmanto lauksaimniecības vajadzībām un izklaides braucieniem, kā arī angārā apskatāmi padomju laika lidaparāti
Zvārdes poligonā un Lēdurgā avarējušās Mig-27D lidmašīnas
1992. gada sākumā vienā dienā mīklainos apstākļos ar 40 minūšu intervālu Zvārdes poligonā un Lēdurgā avarē divas Krievijas padomju laikā ražotas "kara" lidmašīnas
Lēdurgā un Zvārdes poligonā avarē Krievijas militārās lidmašīnas
1992. gada sākumā vienā dienā mīklainos apstākļos ar 40 minūšu intervālu Lēdurgā un Zvārdes poligonā avarē divas padomju lidmašīnas Mig-27 D.
Par notriektā lidotāja kapu
Pirmajā pasaules karā masveidā tika izmantoti jauni tehniskie līdzekļi (ložmetēji, indīgās gāzes, tanki, zemūdenes, artilērijas viesuļuguns taktika, liesmu metēji, kaujas aviācija), kas cilvēku nogalināšanas apjomu sasniedza vēl līdz neredzētam līmenim. Mēdz teikt, ka gaisā tika izcīnītas pēdējās bruņinieku kaujas, jo starp lidotājiem valdīja savstarpēja cieņa un nerakstīti likumi. Kara sākumā, kad lidmašīnas vēl nebija aprīkotas ar ieročiem un lidoja novērošanas uzdevumos, pretējās puses lidotāji gaisā viens otru pat sveicināja. Savukārt vēlāk par notriektiem vai gūstā saņemtie pretinieka lidotājiem pretējo pusi mēdza informēt, aizlidojot uz pretinieka aerodromu un nometot lapiņu smilšu maisā vai pat sagūstīto lidotāju ziņojumu.