Lielais pārrobežu maršruts - militārais mantojums Latvijas un Lietuvas 100 gados

PSRS-Vācijas kara darbībā 1944. gada jūlijā-augustā sagrautās Sv. Trīsvienības baznīcas tornī Jelgavā 1952. gada 12. oktobrī tobrīd tikai 14 gadus vecais Egons Užkurelis kopā ar par gadu vecāko draugu Jāni Ģēģeri izkāra pašdarinātu Latvijas valsts karogu. Šis datums bija izvēlēts tāpēc, ka tā bija svētdiena, kad Pārliel­upē notika Jelgavas meistarsacīkstes motobraukšanā, kur pulcējās daudz cilvēku un no turienes labi varēja redzēt baznīcas torni. Karogu izgatavoja no gultas palaga, nokrāsojot to ar ūdenskrāsām. Tā pagatavošanas veids vēlāk ļāva čekistiem nojaust, ka karoga pacēlāji jāmeklē skolēnu vidū.

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs atrodas ēkā – Academia Petrina, Jelgavā.

Šī ēka celta 1775. gadā kā pirmā augstskola Latvijas teritorijā un ir viena no retajām sabiedriskajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies un atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 1944. gada vasarā Jelgava zaudēja gandrīz visu – lielu daļu iedzīvotāju un vēsturisko apbūvi, kas pēc Otrā pasaules kara gandrīz netika atjaunota. 

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis” atrodas Jelgavā, Stacijas parkā, pretī Dzelzceļa stacijas ēkai. Tas atklāts 1932. gada 22. jūnijā, piedaloties Valsts prezidentam A. Kviesim un ir celts par godu Jelgavas atbrīvošanai 1919. gada 21. novembrī, Latvijas Neatkarības kara laikā.
1940. gadā, pirmajā padomju okupācijas periodā, pieminekli pārmaiņas neskāra. 1941. gadā, kad padomju okupantus nomainīja vācu okupācijas spēki, vācu okupācijas pārvaldes vadītājam fon Mēdemam, kas bija atgriezies Jelgavā (viņa senči bija Jelgavas pils sākotnējie cēlāji), pieminekļa nepārprotamā simbolika nepatika. 1942. gada 31. oktobrī vācu okupācijas varas iestādes...

Piemineklis Jelgavas aizstāvjiem atrodas pie Svētes skolas, Jelgavas novads.

1991. gadā pie Svētes skolas atklāja pieminekli Daugavgrīvas zemessargiem, kuri 1915. gada aprīļa beigās apturēja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai. 1915.gada maija sākumā Jelgavā šim notikumam tika veltīta plaša demonstrācija. Faktu, ka latviešu zemessargiem izdevās apturēt vācu uzbrukumu, izmantoja J. Čakste un domubiedri, lai pamatotu ideju par latviešu strēlnieku...

Atrodas Elejā, vecajā dzelzceļa stacijas ēkā.

Biedrības “Zemgales strēlnieks” Elejas vecajā dzelzceļa stacijas ēkā izveidojusi  Elejas kara muzeju. Elejas kara muzeja ekspozīcija  galvenokārt attiecas uz Otro pasaules karu. Muzeja ekspozīcijā skatāmi formas tērpi, ekipējums, bruņojums un tā laika fotogrāfijas. Vēl muzejā skatāmi eksponāti, kas saistāmi ar novada un   Eleju, tās militāro vēsturi un personām. Muzejā ir...

Jonišķu vēstures un kultūras muzejs atrodas Jonišķu centrā. Muzejs darbojas kopš 1989.gada, tajā ir eksponētas ekspozīcijas, kas reprezentē novada vēsturiskās un arheoloģiskās vērtības, etniskās kultūras un sakrālās mākslas mantojumu.

Pēc vēsturnieka un muzeologa, partizānu kustības pētnieka Dariusa Vīča iniciatīvas muzejā tika iekārtota Jonišķu novada partizāniem veltīta ekspozīcija. Atsevišķā telpā tiek prezentētas par...

Šauļu vēstures muzejs atrodas Aušras alejā, Šauļu pilsētas centrālajā daļā. Muzejs durvis vēra pēc rekonstrukcijas 2022. gadā. Tas atrodas vēsturiskajā "Aušras" muzeja ēkā, kas celta 1932. gadā pēc vietējā arhitekta Vladas Bites projekta. Sākotnēji ēkā atradās skola, un 1933. gadā daļa no tās tika nodota muzejam.

Šodien Šauļu vēstures muzejs satiekas ar jaunākajām tehnoloģijām un tradicionālo muzeoloģiju, atvērta mūsdienīga atvērto krātuvju izstāde, kā arī tiek aplūkota Šauļu pilsētas vēsture no...

Sukilėių kalnelis ir smilšu kalns Šauļu pilsētas rietumu daļā, kura vēsturi ietekmējuši abi pasaules kari.
Vieta kļuva bēdīgi slavena 19. gadsimtā. II lpp.: pilskalnā apglabāti 1863.-1864. sacelšanās pret cariskās Krievijas impērijas apspiešanu dalībnieki, notiesāti uz nāvi. Par šo vietu sāka izplatīties šausminošas leģendas, tā bija pamesta un reti apmeklēta, galu galā nodēvēta par dumpinieku kalnu. Pirmā pasaules kara laikā tur tika apglabāti Vācijas impērijas karavīri.
1926. gadā ir uzsākta kalna uzturēšana. Pilsētas inženieris Karolis Reisons brīvprātīgi sagatavoja nemierniekiem veltītā pieminekļa-obeliska projektu. 1928. gadā dumpinieku kalnā nosvinēja...

2021. gadā 22. oktobris Šauļos Ežero un Viļņas ielu krustojumā tika atklāts laukums Taisnīgie starp tautām. Šis ir pirmais piemineklis Tautu Taisnīgajiem Lietuvā. Pieminekļa autors ir dizainers Adas Toleiķis no Šauļiem, bet iniciatore – Šauļu apriņķa ebreju kopienas priekšsēdētāja Sanija Kerbelis.
Izveidotajā piemineklī "Jungtis" ir Šauļu apriņķa Tautu Taisnīgo vārdi, pieminot 148 ebreju glābējus, un mākslinieciski akcenti iezīmē Šauļu geto vārtu atrašanās vietas. Šauļu pilsētā tika izveidoti divi geto: tā sauktajā Kaukazo kvartālā un Ežero–Trakų ielā. ceturksnis. Uz pirmo geto tika nosūtītas fiziski spēcīgas un veselas personas, uz otro - speciālisti (ārsti, mehāniķi un citi)...

Pie Radvilišķu dzelzceļa stacijas atrodas rekonstruēts deportācijas vilciena vagons, kas atgādina traģisku vēstures lappusi, kad okupācijas padomju vara masveidā deportēja Lietuvas Republikas iedzīvotājus uz attāliem Padomju Savienības novadiem. No Radvilišķu pilsētas vien tika izsūtīti vairāk nekā 3000 iedzīvotāju.
Kopumā 1941.-1952.gadā no Lietuvas tika izsūtīti aptuveni 135 500 cilvēku. 1941.gada 14.jūnijā - pirmajā masu deportāciju dienā Lietuvā - Radvilišķu pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājus sāka "iesēdināt" deportācijas vilcienu vagonos.
...

Šeduvas I un II holokausta vietas atrodas Liaudiškių mežā (Radvilišķu rajons), aptuveni 10 km uz dienvidrietumiem no Šeduvas. Uz grants ceļa ir novietots apskates objekts.

Pirmā ebreju tautības cilvēku mirstīgo atlieku kapsēta aizņem 375 m² platību, ko ieskauj mežs, kura lielākā daļa ir klāta ar akmeņiem. Šajā vietā tika nogalināti un apglabāti aptuveni 400 cilvēku. Apmēram 500 m attālumā atrodas otrie kapi. Ebreju tautības cilvēku mirstīgās atliekas apglabātas 144 m² platībā. Vietnes reljefs ir līdzens, lielākā daļa teritorijas ir arī bruģēta ar...

1948. gadā Rudenī Augšāmcelšanās apriņķa štābs meklēja ziemošanas vietu, kam tika izvēlēta partizānu A. un S. Mikniu atbalstītāju sēta Minaiču ciemā (Radviliškio rajons). Partizāni zem klēts izraka nelielu bunkuru, kurā apmetās apgabala štāba darbinieki.

1949. gadā 16. februāris partizānu komandieri Minaičos pabeidza sastādīt un publicēja Lietuvas Brīvības cīņu deklarāciju, kuras galvenais mērķis ir Lietuvas parlamentārās republikas...

Viļņas pilsētā, netālu no Lietuvas Republikas Seima Otrās palātas

1991. gadā Janvārī Lietuvas tautas, kas meklēja brīvību un aizstāvēja to, pūlēm Lietuvas parlamenta namu ieskauja barikādes. Barikādes bija mēģinājums pasargāt sevi no tā laika Padomju Savienības militārās agresijas - padomju mēģinājumiem veikt apvērsumu Lietuvā un atjaunot padomju varu. Tas ieskauj parlamentu līdz 1992. gadam. beigas 1993. gadā pie Lietuvas...

Piemineklis atrodas Giedraičių pilsētā.

1932. gadā 19. jūnijs Giedraičos tika atklāts piemineklis par Lietuvas brīvību kritušajiem. Pieminekļa būvniecības iniciatori bija Giedraiču iedzīvotāji - gleznotājs un pieminekļa autors Antanas Jaroševičius, priesteris Meigys, Malvina Valeikienė un Matas Valeika, kas atbalstīja lietuviešu karavīrus kaujā, Širvintu sabiedrība un Lietuvas armija savāca 11 000 litu. par pieminekli...

200 m pēc nogriešanās no 172. ceļa no Giedraičių pilsētas.

2020. gadā 21. novembris uzvaras piemiņai Giedraiču kaujas vietā kalnā tika atklāts tēlnieka Džiuga Jurkūna veidotais piemineklis. Piemineklis pārinterpretē starpkaru periodā notikušās kaujas starp Lietuvas armiju un Polijas armiju, lai atteiktos no konflikta naratīva, un uzsvērta abu valstu savienības nozīme aktuālo notikumu kontekstā. Ar rūsu klātais lielgabals atspoguļo spēcīgo...

Utenā, netālu no galveno autoceļu Kauņa–Daugpilis (A6) un Viļņa–Utena (A14) krustojuma.

Muzejā 2015. gadā atrodas bijušajā Utenas šaursliežu dzelzceļa stacijā. Kā tas tiek pasniegts, tas ir muzejs, kas pilns ar dzeju un smalki atklāj pēckara patiesību. Izstādē "Kopējā Eiropas identitāte totalitāro režīmu kontekstā" tiek piedāvāts iepazīt visas Lietuvas un Eiropas pagātni caur viena Lietuvas reģiona vēsturi. Tas stāsta par Eiropas sadalīšanu 1939. gadā. pēc slepeno...

6 km no Visaginas, uz Visaginas–Ignalinas atomelektrostacijas ceļa (KK177).

Tā ir vienīgā atomelektrostacija Baltijas valstīs. Dažkārt to dēvē arī par Černobiļas atomelektrostacijas "māsu", jo abās elektrostacijās tika uzbūvēti padomju laikā ražoti RBMK tipa reaktori. Pirmais Ignalinas elektrostacijas reaktors (enerģijas bloks) tika nodots ekspluatācijā 1983. gadā. Kopumā tika plānots uzbūvēt četrus šādus reaktorus. Pēc to visu uzbūvēšanas Ignalinas...

Tilžės ciemā, tieši pie 5303.ceļa.

1915-1918 Vācu 8.armijas 88.divīzijas, kas šajā frontē cīnījās pret Krievijas armiju, atbalsta punkta bruņas paredzētas karavīru aizsardzībai no spēcīgiem uguns triecieniem. Visi šāda veida slēpņi tika uzbūvēti pēc tipiskas shēmas, atšķīrās tikai mucu izmēri. Slēpnis-komandpostenis uzbūvēts, izmantojot pēc iespējas izturīgāku būvmateriālu - betonu un armatūru. Fasādes...

Pirmā pasaules kara laikā vācu armijas blindāža (komandpunkts) atrodas Kimbartišķes ciemā, blakus ceļam Nr. 5303.
No 1915. līdz 1918. gadam vācu 8. armijas 88. divīzija šajā frontes posmā cīnījās pret Krievijas armiju. Šeit atradās blindāža (komandpunkts). Tā bija celta no visizturīgākajiem būvmateriāliem – betona un armatūras stieņiem – un tai ir divas ieejas ar nelielu logu rindu starp tām. Blindāžai bija elektrība, un ūdeni ņēma no tuvumā esošas akas; tur bija divas krāsnis, koka soliņi un guļvieta. Virsnieku, sakaru biroju un pārģērbšanās telpu sienas bija baltas.
...

Turmantos pilsēta Zarasu rajonā.

Pirmā pasaules kara laikā Turmants bija nozīmīgs loģistikas punkts vācu armijas 88. divīzijai, kas aizstāvēja Austrumu fronti. Pirmā pasaules kara ekspozīcija Turmantā ir daļa no starptautiskā maršruta "Pirmā pasaules kara takas" un atrodas Turmanta pamatskolas ēkā. Modernajā un papildinātajā virtuālās realitātes ekspozīcijā atradīsi daudz unikālu Pirmā pasaules kara artefaktu...

Pirmā pasaules kara muzejs atrodas Augšdaugavas novada Medumu ciemā, Medumu pamatskolas bijušo darbnīcu ēkā ~600 m no A13 ceļa.
Pirmā pasaules kara laikā tagadējo Augšdaugavas novadu šķērsoja “Dzīvības un Nāves” frontes līnija, kurai abās pusēs tika veidoti ierakumi, tranšejas un izbūvēti bunkuri. Meduma pagasta mežos, kā arī turpat Demenes un Sventes pagastu mežos ir saglabājušies vācu armijas bunkuri, kas, atšķirībā no krievu armijas veidotajiem koka bunkuriem, tika būvēti no betona. 
Pirmā pasaules kara muzeja ekspozīcija sastāv no vairākām daļām. Muzejā ir iespējams iepazīties gan ar Medumu vēsturi pirms kara, gan ar Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā un arī...

Atrodas Medumu ciemā, Jaunatnes ielā 4.

Stikānu ģimenes veidota vēsturisko liecību privātkolekcija. Ir izveidota Pirmā un Otrā pasaules kara artefaktu kolekcija, kas savākta lielākoties no Medumu pagasta un tuvākās apkārtnes. Apskatāmas gan militārā mantojuma lietas, gan sadzīves priekšmeti, monētas, fotogrāfijas.

Šeit var apskatīt padomju armijas tankus, bruņotas desanta izlūkmašīnas, militāros transportlīdzekļus, pašgājējus, lielgabalus un citas tehnikas vienības.

Kara tehnikas ekspozīcija atrodas līdzās viesnīcai “Sventes muiža”.

Daugavpils skrošu rūpnīca dibināta 1885. gadā. Rūpnīca ir vecākā munīcijas ražotne Ziemeļeiropā. Vienīgā šāda veida rūpnīca Baltijā, un viens no vecākajiem industriālā mantojuma objektiem Latvijā. Rūpnīcā atrodas Eiropā vienīgais strādājošais svina skrošu liešanas tornis.

Cauri gadsimtiem rūpnīca vienmēr ir ražojusi augstas kvalitātes medību skrotis, ko tā turpina darīt arī joprojām. Rūpnīcā redzamas iekārtas un konstrukcijas, kas tika uzbūvētas 19.gs...

Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 2 km2. Daugavpils cietoksnis ir pēdējais uzceltais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Skatoties no putna lidojuma, cietoksnis atgādina zvaigznes formu. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.

Ne mazāk nozīmīga ir arī cietokšņa iekšējā apbūve, kurā līdz mūsdienām ir saglabājušās 80 vēsturiskās ēkas un 10 ielas. Lielākā daļa no šīm ēkām saglabājušās cietoksnī no 19. gs.

Dabā grūti atrodams objekts. 

Pārgājiena garums: aptuveni 22 km, veicams apmēram 6 stundās.

Atrodas Krustpils pilī

Apskatāma ekspozīcija "Cīņas par brīvību 20. gadsimtā"
Padomju represijas. Smagas atmiņas. Te sēžot klubkrēslā, iespēja klausīties jēkabpilieša Ilmāra Knaģa grāmatas “Bij tādi laiki” fragmentus. Uz vienas no telpas sienām bezkaislīgi, kā titri pēc...

Atrodas Odzienas ielā 2, Pļaviņās.

Apskatāma pastāvīgā ekspozīcija „Latvijas armija Pļaviņās 20. gs.”.

Atrodas uz salas Kokneses pagastā.

Likteņdārzs ir dabā veidots simbols tautas nemitīgai atjaunotnei un izaugsmei – te satiekas gan cilvēka, gan valsts pagātne, tagadne un nākotne. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, arī Likteņdārzs tiek veidots, pateicoties ziedojumiem.

Ekspozīcija iekārtota Aizkraukles pagasta vecajā kultūras namā. Ekspozīcija atspoguļo padomju cilvēka sadzīvi, darbu, atpūtu, izglītību un kultūru, kā arī Aizkraukles (padomju laikā – Stučka) un Pļaviņu HES izveides vēsturi. Apskatāms “Sarkanais stūrītis” ar tā laika propagandas materiāliem, partijas funkcionāra kabinets, tipisks padomju laika dzīvoklis ar dzīvojamo istabu, virtuvi, vannas istabu un tualeti un to atbilstošajiem atribūtiem. Dažas telpas veltītas padomju laika medicīnai, tūrismam, sportam un represijām. Ekspozīcijas centrā ir plaša zāle ar padomju laikā ražotajām automašīnām. Ekspozīcijas izveidi 2016. g. uzsāka Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, izvietojot to trīs stāvos. Šobrīd tā ir Baltijā plašākā šāda veida minētajam periodam...

Atrodas Salaspils novadā, 1,2 kilometru attālumā no Rīgas - Daugavpils šosejas.

Salaspils memoriāls tika atklāts 1967. gadā vietā, kur 2. pasaules kara laikā atradās Salaspils nometne. Mītiem un puspatiesībām apvīta vieta, kas izmantota Padomju propagandai. Latvijas okupācijas varu - nacistu noziegumu un komunistiskās ideoloģijas piemērs.