Lielais pārrobežu maršruts - militārais mantojums Latvijas un Igaunijas 100 neatkarības garos

PSRS-Vācijas kara darbībā 1944. gada jūlijā-augustā sagrautās Sv. Trīsvienības baznīcas tornī Jelgavā 1952. gada 12. oktobrī tobrīd tikai 14 gadus vecais Egons Užkurelis kopā ar par gadu vecāko draugu Jāni Ģēģeri izkāra pašdarinātu Latvijas valsts karogu. Šis datums bija izvēlēts tāpēc, ka tā bija svētdiena, kad Pārliel­upē notika Jelgavas meistarsacīkstes motobraukšanā, kur pulcējās daudz cilvēku un no turienes labi varēja redzēt baznīcas torni. Karogu izgatavoja no gultas palaga, nokrāsojot to ar ūdenskrāsām. Tā pagatavošanas veids vēlāk ļāva čekistiem nojaust, ka karoga pacēlāji jāmeklē skolēnu vidū.

E. Užkureli un J. Ģēģeri apcietināja 1952. gada 23. oktobrī, kam sekoja pratināšana Jelgavā un LPSR Valsts drošības ministrijā Rīgā Stūra mājā. Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija apsūdzēja E. Užkureli un J. Ģēģeri pretpadomju propagandā un aģitācijā un dalībā kontrrevolucionārā organizācijā. 1953. gada 10. janvārī E. Užkurelim piesprieda piecus, bet J. Ģēgerim 15 gadus ieslodzījumā. Apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā E. Užkurelis atradās septiņus mēnešus līdz 1953. gada 12. aprīlim, kad viņu atbrīvoja uz amnestijas pamata.

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs atrodas ēkā – Academia Petrina, Jelgavā.

Šī ēka celta 1775. gadā kā pirmā augstskola Latvijas teritorijā un ir viena no retajām sabiedriskajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies un atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 1944. gada vasarā Jelgava zaudēja gandrīz visu – lielu daļu iedzīvotāju un vēsturisko apbūvi, kas pēc Otrā pasaules kara gandrīz netika atjaunota. 

Muzejs dibināts 1918.gadā, tas joprojām atrodas tā sākotnējā ēkā – Academia Petrina. Mūsdienās muzejā aplūkojamas pastāvīgās ekspozīcijas par slaveno mākslinieku Ģedertu Eliasu, Jelgavas un Zemgales vēsturi un pašu muzeja ēku. Viena no retajām senajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies pēc 2. pasaules kara.

Muzeja piedāvātā digitālā ekspozīcija “Kari un karavīrs cauri Jelgavas laiku lokiem” ir vien neliels ieskats karu uzskaitē un notikumu hronoloģijā, kas reiz skārušas Latvijas teritoriju. Pirmā un Otrā pasaules kara vēstures notikumi un Jelgavas piedzīvoto karu stāsts cauri vēstures lokiem. Ekspozīcijas autori cer, ka ekspozīcija sniegs emocionāli spilgtu un saturiski virzītu vēstījumu, kas veltīts kariem Zemgales reģionā un Jelgavas vēsturē, īpaši akcentējot latviešu karavīra dalību nacionālajos formējumos no aizvēstures līdz mūsdienām, asociatīvi piedzīvojot pārtapšanu no mierīga iedzīvotāja par karotāju.

Muzejā aplūkojama vēl viena ekspozīcija:  “Zem svešām varām dzīve turpinās” , kurā skatāma dzīve Latvijā okupācijas režīmā. 20. gs. gandrīz 70 gadus Latvija politiski bija pakļauta svešām varām, kas lielā mērā noteica Latvijas ekonomisko un sociālo struktūru, reizēm arī sociālo atpalicību, sabiedriskās attiecības un spriedzi nacionālo attiecību jomā. Jelgavā, tāpat kā visā Latvijā, 1940. gads bija robežšķirtne, atšķirīgs bija vien tas, ka Jelgava tuvāko 4 gadu laikā zaudēja gandrīz visu – iedzīvotājus, pašu pilsētu un pat cerību, vai kaut kas no Jelgavas pagātnes godības vēl paliks. Sociālistiskos pārkārtojumus vadīja Latvijas komunistiskā partija, veidojot teritoriālās organizācijas. Mēs soļojām zem citiem karogiem, tikāmies mītiņos, piedalījāmies gājienos, pastaigājāmies Jelgavas Centrālajā laukumā un dzīvojām savu ikdienas dzīvi padomju simbolu ielenkumā. Tie uzrunāja mūs no māju sienām, skolām, darbavietas, mākslas un pat ikdienā lietotajām precēm. Veikalos mēs norēķinājāmies rubļos un kapeikās. Padomju Latvijas pilsoņi dzīvoja un strādāja, un tikai daži joprojām dziļi sirdī glabāja sapni par to, ka Jelgavā reiz atkal plīvos sarkanbaltsarkanais karogs.

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis” atrodas Jelgavā, Stacijas parkā, pretī Dzelzceļa stacijas ēkai. Tas atklāts 1932. gada 22. jūnijā, piedaloties Valsts prezidentam A. Kviesim un ir celts par godu Jelgavas atbrīvošanai 1919. gada 21. novembrī, Latvijas Neatkarības kara laikā.
1940. gadā, pirmajā padomju okupācijas periodā, pieminekli pārmaiņas neskāra. 1941. gadā, kad padomju okupantus nomainīja vācu okupācijas spēki, vācu okupācijas pārvaldes vadītājam fon Mēdemam, kas bija atgriezies Jelgavā (viņa senči bija Jelgavas pils sākotnējie cēlāji), pieminekļa nepārprotamā simbolika nepatika. 1942. gada 31. oktobrī vācu okupācijas varas iestādes deva rīkojumu pieminekļa autoram Kārlim Jansonam nokalt vācu bruņinieka tēlu.
1950. gadā padomju okupācijas varas iestādes pavēlēja pieminekli iznīcināt. Ar traktora palīdzību Lāčplēsi nogāza no pjedestāla, sadauzīja un mēģināja pilnīgi iznīcināt akmeņu drupinātājā. Tomēr Lāčplēsis izrādījās tik ciets, ka drupinātājs salūza. Pieminekļa nesadrupināto vidusdaļu slepus ieraka zemē bērnudārza teritorijā.
1988. gadā pieminekļa fragments tika atrasts un šobrīd atrodas pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Pieminekli  atjaunoja un atklāja 1992. gada 21. novembrī. Tā autors ir tēlnieks Andrejs Jansons, kurš atjaunoja sava tēva K. Jansona veidoto pieminekli.

Piemineklis Jelgavas aizstāvjiem atrodas pie Svētes skolas, Jelgavas novads.

1991. gadā pie Svētes skolas atklāja pieminekli Daugavgrīvas zemessargiem, kuri 1915. gada aprīļa beigās apturēja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai. 1915.gada maija sākumā Jelgavā šim notikumam tika veltīta plaša demonstrācija. Faktu, ka latviešu zemessargiem izdevās apturēt vācu uzbrukumu, izmantoja J. Čakste un domubiedri, lai pamatotu ideju par latviešu strēlnieku vienību dibināšanu Pirmā pasaules karā. Pieminekļa tēlniece Alīna Veibaha (1923-2011).

Piemineklī iekalts teksts: “Es Jums saku sveši ļaudis – šai zemē nenāciet ;

Dzied man zelta lakstīgala zobentiņa galiņā ! ”

Atrodas Elejā, vecajā dzelzceļa stacijas ēkā.

Biedrības “Zemgales strēlnieks” Elejas vecajā dzelzceļa stacijas ēkā izveidojusi  Elejas kara muzeju. Elejas kara muzeja ekspozīcija  galvenokārt attiecas uz Otro pasaules karu. Muzeja ekspozīcijā skatāmi formas tērpi, ekipējums, bruņojums un tā laika fotogrāfijas. Vēl muzejā skatāmi eksponāti, kas saistāmi ar novada un   Eleju, tās militāro vēsturi un personām. Muzejā ir iespējams nofotografēties  dažādu periodu un armiju militārajās formās. Nelielajā divstāvu ēkā ir vairāki simti eksponātu, kuri ieinteresēs militārā mantojuma interesentus. Biedrības pārstāvji muzejā veic sabiedrības izglītošanu, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas.

Darba laiks:

Pirmdien, otrdien, trešdien, svētdien - apmeklējums iepriekš telefoniski jāpiesaka (+371 26864722).

Ceturtdiena, piektdiena, sestdiena – brīvdiena.

Jonišķu vēstures un kultūras muzejs atrodas Jonišķu centrā. Muzejs darbojas kopš 1989.gada, tajā ir eksponētas ekspozīcijas, kas reprezentē novada vēsturiskās un arheoloģiskās vērtības, etniskās kultūras un sakrālās mākslas mantojumu.

Pēc vēsturnieka un muzeologa, partizānu kustības pētnieka Dariusa Vīča iniciatīvas muzejā tika iekārtota Jonišķu novada partizāniem veltīta ekspozīcija. Atsevišķā telpā tiek prezentētas par Lietuvas brīvību izcīnīto partizānu personības un viņu cīņa pret padomju okupācijas varu.

Izstādē apskatāma autentiska rakstāmmašīna "Olympia", kas kalpojusi pēdējiem Jonišķu novada partizāniem Kostam Ļuberskim-Žvainim un Steponam Erstikijam-Patašonam: ar to tika iespiesti partizānu periodikas "Partizānu šāvienu atbalss" numuri. "Partizānu šāvienu atbalss" - pagrīdes laikraksts, iznāk 1952.-1957. Juozapaviča dzimtenes teritorijā (pie Akmenes, Jonišķu, Žagares un Kuršēnu rajonu robežām). Šis ir jaunākais partizānu periodiskais izdevums.

Iespiedmašīna ir pielāgota interaktīvai mācībām - nospiežot tās taustiņus, apmeklētājs redz fotogrāfijas un dzird partizānu pretošanās stāstus. Eksponētais radio ļauj klausīties arī partizānu radītās dziesmas.