Lielais pārrobežu maršruts - militārais mantojums Latvijas un Lietuvas 100 gados

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis atrodas Jelgavas pilsētas centrā.

Torņa vēsture sniedzas vairāk nekā četros gadsimtos, kļūstot par nozīmīgu liecinieku gan pilsētas attīstībai, gan traģiskiem notikumiem. Baznīcu sāka celt 1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles, un tās tornis, kas tika pabeigts 1688. gadā meistara Martina Knoha vadībā, kļuva par vienu no ievērojamākajām pilsētas būvēm.

Otrā pasaules kara laikā Jelgava tika smagi nopostīta, un baznīca nodega 1944. gadā pēc PSRS aviācijas uzlidojuma. Pēc kara padomju varas iestādes baznīcas altāra daļu uzspridzināja, bet mūrus nojauca. Vienīgi tornis tika saglabāts kā stratēģisks objekts, jo tas bija augstākais punkts pilsētā. Kara laikā un pēc tā tornis tika izmantots militārām vajadzībām. No torņa novēroja pretinieku pozīcijas un kontrolēja apkārtni.

Pēckara gados tornis kalpoja arī kā stratēģisks punkts pretošanās kustības aktivitātēm. Tas kļuva par slepenu tikšanās vietu un bāzi informācijas nodošanai, kas bija būtiska cīņā pret padomju režīmu. Tornis, saglabājot savu vēsturisko nozīmīgumu, mūsdienās atdzimis kā kultūras un izziņas centrs.

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs atrodas ēkā, kuras nosaukums ir Academia Petrina (Pētera akadēmija). Tā celta 1775. g. kā pirmā augstskola Latvijas teritorijā un ir viena no retajām sabiedriskajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies un atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 1944. g. vasarā Jelgava zaudēja gandrīz visu – lielu daļu iedzīvotāju un vēsturisko apbūvi, kas pēc Otrā pasaules kara tikpat kā netika atjaunota. Pašreizējā muzeja priekštecis – Kurzemes Provinces muzejs – dibināts 1818. g. Tas bija otrs vecākais muzejs Latvijā un pirmais ārpus Rīgas. Ēkā Academia Petrina muzejs atrodas kopš 1952. g. Mūsdienās muzejā aplūkojamas pastāvīgās ekspozīcijas par izcilo latviešu mākslinieku Ģedertu Eliasu (1887–1975), aizvēsturi un viduslaikiem Zemgalē, Jelgavu Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā (1561–1795), Kurzemes guberņas (1795–1918) un neatkarīgajā Latvijas valstī (1918 - 1940).

Muzeja ekspozīcijā “Zem svešām varām dzīve turpinās” skatāma dzīve Latvijā vācu un padomju okupācijas laikā. Muzeja piedāvātā virtuālā ekspozīcija “Kari un karavīrs cauri Jelgavas laiku lokiem” ir ieskats dažādajos karos, kas skāruši Jelgavu, tostarp Pirmā un Otrā pasaules kara vēstures notikumiem.

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis” atrodas Jelgavā, Stacijas parkā, pretī Dzelzceļa stacijas ēkai. Tas atklāts 1932. gada 22. jūnijā, piedaloties Valsts prezidentam A. Kviesim un ir celts par godu Jelgavas atbrīvošanai 1919. gada 21. novembrī, Latvijas Neatkarības kara laikā.

1940. gadā, pirmajā padomju okupācijas periodā, pieminekli pārmaiņas neskāra. 1941. gadā, kad padomju okupantus nomainīja vācu okupācijas spēki, vācu okupācijas pārvaldes vadītājam fon Mēdemam, kas bija atgriezies Jelgavā (viņa senči bija Jelgavas pils sākotnējie cēlāji), pieminekļa nepārprotamā simbolika nepatika. 1942. gada 31. oktobrī vācu okupācijas varas iestādes deva rīkojumu pieminekļa autoram Kārlim Jansonam nokalt vācu bruņinieka tēlu.

1950. gadā padomju okupācijas varas iestādes pavēlēja pieminekli iznīcināt. Ar traktora palīdzību Lāčplēsi nogāza no pjedestāla, sadauzīja un mēģināja pilnīgi iznīcināt akmeņu drupinātājā. Tomēr Lāčplēsis izrādījās tik ciets, ka drupinātājs salūza. Pieminekļa nesadrupināto vidusdaļu slepus ieraka zemē bērnudārza teritorijā.

1988. gadā pieminekļa fragments tika atrasts un šobrīd atrodas pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Pieminekli atjaunoja un atklāja 1992. gada 21. novembrī. Tā autors ir tēlnieks Andrejs Jansons, kurš atjaunoja sava tēva K. Jansona veidoto pieminekli.

Piemineklis Jelgavas aizstāvjiem – Daugavgrīvas zemessargiem, kuri 1915. gada aprīļa beigās apturēja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai, tika atklāts 1991. gadā pie Svētes skolas Jelgavas novadā. 1915. gada maija sākumā Jelgavā notika plaša demonstrācija, kas bija veltīta šim nozīmīgajam notikumam. Faktu, ka latviešu zemessargiem izdevās apturēt vācu uzbrukumu, Jānis Čakste un viņa domubiedri izmantoja, lai pamatotu ideju par latviešu strēlnieku vienību dibināšanu Pirmā pasaules kara laikā.

Pieminekļa autore ir tēlniece Alvīne Veinbaha (1923-2011).

Muzejs atrodas Elejā, bijušajā dzelzceļa stacijas ēkā. Elejas kara muzeju izveidojusi biedrība “Zemgales strēlnieks”. Biedrības pārstāvji aktīvi nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas.

Muzeja ekspozīcija galvenokārt veltīta Otrajam pasaules karam. Tajā apskatāmi formas tērpi, ekipējums, bruņojums un tā laika fotogrāfijas. Muzejā ir iespējams nofotografēties dažādu vēstures posmu un armiju militārajās formās. Nelielajā divstāvu ēkā izvietoti vairāki simti militārā mantojuma eksponātu. Papildus izstādīti eksponāti, kas saistīti ar Elejas pilsētu un novadu, tā vēsturi un ievērojamām personām.

Jonišķu centrā 1989. gadā tika ierīkots Jonišķu Vēstures un kultūras muzejs. Tajā ir skatāmas ekspozīcijas, kas atspoguļo novada vēsturiskās un arheoloģiskās bagātības, etnisko kultūru un sakrālās mākslas mantojumu. Pēc vēsturnieka Darjus Viča iniciatīvas muzejā ir iekārtota Jonišķu novada partizāniem veltīta ekspozīcija. Atsevišķā telpā var iepazīt partizānu – cīnītāju par Lietuvas brīvību – personības un viņu cīņu pret padomju okupācijas varu. Ekspozīcijā ir apskatāma autentiska rakstāmmašīna “Olympia”, kas ir kalpojusi pēdējiem Jonišķu novada partizāniem Kostam Ļuberskim-Žvainam un Steponam Erstikam-Patašonam. Ar to tika drukāti partizānu periodiskā izdevuma “Partizanų šūvių aidas” (“Partizānu šāvienu atbalss”) numuri. Pagrīdes laikraksts tika izdots no 1952. līdz 1957. gadam Jozapaviču dzimtenes teritorijā (Akmenes, Jonišķu, Žagares un Kuršēnu rajonu nomalēs). Tas ir visvēlāk izdotais partizānu periodiskais izdevums. Rakstāmmašīna ir pārveidota interaktīvai informācijas ieguvei – piespiežot tās taustiņus, apmeklētājs redz fotoattēlus un dzird stāstus par partizānu pretošanos. Eksponējamais radiouztvērējs arī ļauj klausīties partizānu dziesmas.