Lielais pārrobežu maršruts - militārais mantojums Latvijas un Lietuvas 100 gados

PSRS-Vācijas kara darbībā 1944. gada jūlijā-augustā sagrautās Sv. Trīsvienības baznīcas tornī Jelgavā 1952. gada 12. oktobrī tobrīd tikai 14 gadus vecais Egons Užkurelis kopā ar par gadu vecāko draugu Jāni Ģēģeri izkāra pašdarinātu Latvijas valsts karogu. Šis datums bija izvēlēts tāpēc, ka tā bija svētdiena, kad Pārliel­upē notika Jelgavas meistarsacīkstes motobraukšanā, kur pulcējās daudz cilvēku un no turienes labi varēja redzēt baznīcas torni. Karogu izgatavoja no gultas palaga, nokrāsojot to ar ūdenskrāsām. Tā pagatavošanas veids vēlāk ļāva čekistiem nojaust, ka karoga pacēlāji jāmeklē skolēnu vidū.

E. Užkureli un J. Ģēģeri apcietināja 1952. gada 23. oktobrī, kam sekoja pratināšana Jelgavā un LPSR Valsts drošības ministrijā Rīgā Stūra mājā. Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija apsūdzēja E. Užkureli un J. Ģēģeri pretpadomju propagandā un aģitācijā un dalībā kontrrevolucionārā organizācijā. 1953. gada 10. janvārī E. Užkurelim piesprieda piecus, bet J. Ģēgerim 15 gadus ieslodzījumā. Apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā E. Užkurelis atradās septiņus mēnešus līdz 1953. gada 12. aprīlim, kad viņu atbrīvoja uz amnestijas pamata.

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs atrodas ēkā, kuras nosaukums ir Academia Petrina (Pētera aka dēmija). Tā celta 1775. g. kā pirmā augstskola Latvijas te ritorijā un ir viena no retajām sabiedriskajām celtnēm, kas Jelgavā saglabājusies un atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 1944. g. vasarā Jelgava zaudēja gandrīz visu – lielu daļu iedzīvotāju un vēsturisko apbūvi, kas pēc Otrā pa saules kara tikpat kā netika atjaunota. Pašreizējā muzeja priekštecis – Kurzemes Provinces muzejs – dibināts 1818. g. Tas bija otrs vecākais muzejs Latvijā un pirmais ārpus Rī gas. Ēkā Academia Petrina muzejs atrodas kopš 1952. g. Mūsdienās muzejā aplūkojamas pastāvīgās ekspozīcijas par izcilo latviešu mākslinieku Ģedertu Eliasu (1887–1975), aizvēsturi un viduslaikiem Zemgalē, Jelgavu Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā (1561–1795), Kurzemes gu berņas (1795–1918) un neatkarīgajā Latvijas valstī (1918 1940). Muzeja ekspozīcijā “Zem svešām varām dzīve turpinās” skatāma dzīve Latvijā vācu un padomju okupācijas laikā. Muzeja piedāvātā virtuālā ekspozīcija “Kari un karavīrs cauri Jelgavas laiku lokiem” ir ieskats dažādajos karos, kas skāruši Jelgavu, tostarp Pirmā un Otrā pasaules kara vēstures notikumiem.

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis” atrodas Jel gavā, Stacijas parkā, pretī Dzelzceļa stacijas ēkai. Tas atklāts 1932. gada 22. jūnijā, piedaloties Valsts prezidentam A. Kvie sim un ir celts par godu Jelgavas atbrīvošanai 1919. gada 21. novembrī, Latvijas Neatkarības kara laikā. 1940. gadā, pirmajā padomju okupācijas periodā, pieminek li pārmaiņas neskāra. 1941. gadā, kad padomju okupantus nomainīja vācu okupācijas spēki, vācu okupācijas pārval des vadītājam fon Mēdemam, kas bija atgriezies Jelgavā (viņa senči bija Jelgavas pils sākotnējie cēlāji), pieminekļa nepārprotamā simbolika nepatika. 1942. gada 31. oktobrī vācu okupācijas varas iestādes deva rīkojumu pieminekļa autoram Kārlim Jansonam nokalt vācu bruņinieka tēlu. 1950. gadā padomju okupācijas varas iestādes pavēlēja pieminekli iznīcināt. Ar traktora palīdzību Lāčplēsi nogāza no pjedestāla, sadauzīja un mēģināja pilnīgi iznīcināt akmeņu drupinātājā. Tomēr Lāčplēsis izrādījās tik ciets, ka drupinātājs salūza. Pieminekļa nesadrupināto vidusdaļu slepus ieraka zemē bērnudārza teritorijā. 1988. gadā pieminekļa fragments tika atrasts un šobrīd atro das pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Pieminekli atjaunoja un atklāja 1992. gada 21. novembrī. Tā autors ir tēlnieks Andrejs Jansons, kurš atjaunoja sava tēva K. Jansona veidoto pieminekli.

Piemineklis Jelgavas aizstāvjiem – Daugavgrīvas zemes sargiem, kuri 1915. gada aprīļa beigās apturēja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai, tika atklāts 1991. gadā pie Svētes skolas Jelgavas novadā. 1915. gada maija sākumā Jelgavā notika plaša demonstrācija, kas bija veltīta šim nozīmīgajam notikumam. Faktu, ka latviešu zemessargiem izdevās apturēt vācu uzbrukumu, Jānis Čakste un viņa domubiedri izmantoja, lai pamatotu ideju par latviešu strēlnieku vienību dibināšanu Pirmā pasaules kara laikā.

Pieminekļa autore ir tēlniece Alīna Veibaha (1923-2011).

Muzejs atrodas Elejā, bijušajā dzelzceļa stacijas ēkā. Elejas kara muzeju izveidojusi biedrība “Zemgales strēl nieks”. Biedrības pārstāvji aktīvi nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas.

Muzeja ekspozīcija galvenokārt veltīta Otrajam pasaules karam. Tajā apskatāmi formas tērpi, ekipējums, bruņojums un tā laika fotogrāfijas. Muzejā ir iespējams nofotografēties dažādu vēstures posmu un armiju militārajās formās. Nelie lajā divstāvu ēkā izvietoti vairāki simti militārā mantojuma eksponātu. Papildus izstādīti eksponāti, kas saistīti ar Elejas pilsētu un novadu, tā vēsturi un ievērojamām personām.

Jonišķu centrā 1989. gadā tika ierīkots Jonišķu Vēstures un kultūras muzejs. Tajā ir skatāmas ekspozīcijas, kas atspoguļo novada vēsturiskās un arheoloģiskās bagātības, etnisko kultūru un sakrālās mākslas mantojumu. Pēc vēsturnieka Darjus Viča iniciatīvas muzejā ir iekārtota Jonišķu novada partizāniem veltīta ekspozīcija. Atsevišķā telpā var iepazīt partizānu – cīnītāju par Lietuvas brīvību – personības un viņu cīņu pret padomju okupācijas varu. Ekspozīcijā ir apskatāma autentiska rakstāmmašīna “Olympia”, kas ir kalpojusi pēdējiem Jonišķu novada partizāniem Kostam Ļuberskim-Žvainam un Steponam Erstikam-Patašonam. Ar to tika drukāti partizānu periodiskā izdevuma “Partizanų šūvių aidas” (“Partizānu šāvienu atbalss”) numuri. Pagrīdes laikraksts tika izdots no 1952. līdz 1957. gadam Jozapaviču dzimtenes teritorijā (Akmenes, Jonišķu, Žagares un Kuršēnu rajonu nomalēs). Tas ir visvēlāk izdotais partizānu periodiskais izdevums. Rakstāmmašīna ir pārveidota interaktīvai informācijas ieguvei – piespiežot tās taustiņus, apmeklētājs redz fotoattēlus un dzird stāstus par partizānu pretošanos. Eksponējamais radiouztvērējs arī ļauj klausīties partizānu dziesmas.