Verleihung des 7. Sigulda-Infanterie-Regiments in Bermontiad, Verleihung des Lāčplēsis-Kriegsordens an den großen Soldaten Valija Veščūnas in Alūksne

121230878_1270582659719052_7609834855709806489.jpg
V. Veščuna-Jansone. 20.gs. 20. gadu sākums, Rīga. K. Iltnera fotostudija. Meitas Aretas Jansones īpašums. Avots: lv100.lv

Dižkareivis Valija Veščunas pēc Latvijas Neatkarības kara apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 19. novembra cīņām ar bermontiešiem pie Plāņu mājām. Valija Veščunas bija viena no pirmajām, kas zem ienaidnieka uguns šķērsoja Lielupi.

“Es jau mācēju šaut, un tas bija 1919. gadā Spilves pļavās. Šajā laikā mūsu pulki bija daudzkāršojušies. Mēs no ienaidnieka lodēm slēpāmies aiz siena gubām. Nezinu, vai kādam trāpīja vai nē, bet ne jau tas ir galvenais. Pat ar domu, ka kāds latvju kareivis varētu tikt ievainots, manai sirdij bija par daudz. Bija jau nācies redzēt ievainotos, un tas arī izsauca manu naidu pret Bermontu un viņa salašņu bandu. Neapzināta neapmierinātība par nedrošo esamību, protams, pastāvēja arī agrāk, tagad tā realizējās konkrētā formā. Manī radās arī izpratne par pastāvīgās latvju valsts izveidošanas nepieciešamību un nozīmi. Bermonts gāja mums pa priekšu, visu izlaupīja, bet ikvienam kareivim taču mājās bija sieva, bērni vai vecāki, radi, kuriem līdz ar to tika atrauts kumoss mutei. Bermontieši, atnākuši svešā zemē, juta atbildību tikai savas eksistences un vēder priekšā. Mēs bijām atbildīgi par savas tēvzemes un tautas turpmāko pastāvēšanu, par šā mazā zemes pleķīša nākotni. Jā, toreiz viņus aizdzinām līdz Akmenei. Mēs vienkārši nepieļāvām domu, ka varam zaudēt, un tāpēc arī uzvarējām.(..)

Mūsu 7. Siguldas kājnieku pulks bija apmeties Alūksnes tuvumā. Pati ceremonija (Lāčplēša kara ordeņa pasniegšana) norisinājās aptuveni tā. Karaspēks bija nostājies ierindā laukumā, ordeni piešķīra Latvijas prezidents Čakste. Es tiku uzaicināta uz Alūksnes pili, kur tika rīkotas svētku pusdienas. Pēc tam pa Alūksnes pils logiem vērojām karaspēka parādi. Atceros vairs tikai dažus, kas bija kopā ar mani - pulkvedi Frickausu, viņa sievu.”

LNVM virtuālā izstāde "Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere - Valerija Valija Veščuna-Jansone" https://www.youtube.com/watch?v=ZtOtskNlhZQ

Erzähler: Valija Valerija Veščunas-Jansone; Diese Geschichte aufegschrieben: Ralfs Vilands
Verwendete Quellen und Referenzen:

Valijas Valerijas Veščunas-Jansones atmiņas. // Ralfs Vilands. Viņai bija sešpadsmit. Jūrmala, 1989. gada 30. marts, Nr. 13.
Alūksnes muzejs
LNVM virtuālā izstāde "Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere - Valerija Valija Veščuna-Jansone" http://lnvm.lv/?p=12079
https://www.la.lv/skukis-kas-nebijas-naves

121230878_1270582659719052_7609834855709806489.jpg

Связанные объекты

Sudrabkalniņš-Hügel - Denkmal für den Kampf gegen die Bermondt-Armee

Das Hotel liegt in Riga, Pardaugava, an der Kreuzung der Sloka und Kurzeme Avenue.

Anfang November 1919, während des lettischen Unabhängigkeitskrieges, fanden in Pardaugava Straßenkämpfe zwischen der lettischen Armee und den Bermont-Truppen statt. In der Gegend fand ein entscheidender Angriff auf die Bermont-Armee statt. 1937 wurde nach dem Projekt von Kārlis Zāle in Sudrabkalniņa ein Denkmal enthüllt, das die gefallenen Soldaten des 6. Rigaer Infanterieregiments ehrt und die militärischen Merkmale hervorhebt.

Als Gedenkmauer konzipiert - eine symbolische Festung, deren Tor einen Löwen darstellt, der den Weg eines gegnerischen Angriffs blockiert. Aus den Steinblöcken der Schutzmauer der Festung Daugavgrīva gemauert und aus dem restlichen Granit des Freiheitsdenkmals geschmiedet. Die Kosten für die Gedenkstätte betrugen fast 35.000 Lats. Zum Vergleich: Für einen solchen Betrag konnten 4 in Lettland hergestellte Autos „Ford - Vairogs V8 De Luxe“ gekauft werden.

Heute können Sie einen der beeindruckendsten Orte der Erinnerung an den Unabhängigkeitskrieg sehen.

 
Alūksne muuseum

Alūksne muuseum asub 19. sajandi lõpus uusgooti stiilis ehitatud Alūksne Uues Lossis, mis on riiklik arhitektuurimälestis. Muuseumis on välja pandud näitused „Totalitaarse režiimi ohvrite mälestustuba”, mis jutustab Alūksne valla elanike saatusest Siberis ja Kaug-Idas, ja „Ajastute pidusöök“, mis tutvustab Alūksne ajalugu eelajaloost tänapäevani. Eraldi väljapanek on pühendatud 7. Sigulda jalaväepolgu panusele sõjas, kultuuris ja ühiskonnaelus. 7. Sigulda jalaväepolku hakati moodustama 20. juunil 1919 Naukšēni mõisas. Esialgu moodustati Põhja-Läti Brigaadi reservpataljoni põhjal lahingurühm, kuhu kuulus 22 ohvitseri ja 1580 sõdurit; seda kutsuti Dankersi diviisiks. See kuulus 3. Jelgava polgu 2. pataljoni koosseisu, aga pärast 23. augustit, mil täiendati roodude arvu, 7. Sigulda jalaväepolgu koosseisu. Polk võitles Bermondti vastu ning viidi 5. jaanuaril 1920 üle Latgale rindele enamlaste vastu võitlema. Pärast rahulepingu sõlmimist Nõukogude Venemaaga valvas polk Läti idapiiri. Läti Vabadussõjas kaotas elu üle 200 polgu sõduri, 85 sõdurile anti Karutapja orden. 1921. aastal paigutati 7. Sigulda jalaväepolk Alūksnesse. Polgu staap seati sisse Alūksne Uues Lossis. Pärast Teist maailmasõda võtsid lossi üle Nõukogude julgeolekuasutused. Alates 1950. aastate lõpust on seal tegutsenud kultuuriasutused: täitevkomitee kultuuri- ja kinematograafiaosakond, pioneerimaja, raamatukogu, kino ja muuseum.

Treasure House of the Free State

A unique exposition on the history of military and civil awards of the first free state of Latvia, as well as various organizations related to the activities of state and civil organizations in the period from the Latvian War of Independence to the Second World War.

Several hundred different historical evidences from Latvian and foreign private collections are exhibited in the exhibition house, covering the period from 1918 to 1940, revealing the pages of the history of Latgale and Rēzekne.