Routen zum Militärerbe-Touren

Die Tour führt zu Stätten, die mit Ereignissen am Ende des Zweiten Weltkriegs in Verbindung stehen, die von Oktober 1944 bis Mai 1945 stattfanden. Damals zogen sich die deutschen Verbände von Riga nach Kurland (lett. Kurzeme) zurück, wo sechs große Schlachten an verschiedenen Abschnitten ausgetragen wurden. Die Kampfhandlungen, die im auch als „Kurland-Kessel“ oder „Festung Kurland“ bezeichneten Gebiet stattfanden, sind als äußerst brutale Auseinandersetzungen in die Geschichtsbücher eingegangen. Der Roten Armee gelang es nicht, Kurzeme bis zur Kapitulation der deutschen Armee zu erobern.

Die Tour führt zu militärhistorischen Stätten in der Nähe der Hauptstadt Tallinn und zu Museen, in denen die verschiedenen Kriege und die Zeit der sowjetischen Besatzung in Estland dargestellt werden.

Die Tour stellt die Militärgeschichte Lettlands und Estlands vor, die mehr als 100 Jahre – vom Ersten Weltkrieg bis in die Gegenwart – zurückreicht. Der Schwerpunkt liegt auf der Entstehung beider Staaten am Ende des Ersten Weltkriegs. Es wird vermittelt, wie Lettland und Estland ihre Souveränität in den Unabhängigkeitskriegen bewahrten, wie beide Länder im Zweiten Weltkrieg verwüstet wurden, warum Partisanen noch Jahrzehnte nach Kriegsende der sowjetischen Besatzung widerstanden und wie die Unabhängigkeit nach fünfzig Jahren der Fremdherrschaft wiederhergestellt wurde. 

Saaremaa und Hiiumaa sind die beiden größten Inseln Estlands und markieren die westliche Grenze des Landes. Zu allen Zeiten hatte man hier ein Augenmerk auf die Verstärkung der Küstenverteidigung. Sowohl im Ersten als auch im Zweiten Weltkrieg kam es auf den Inseln zu Gefechten zwischen verschiedensten Streitkräften. Im Untergrund gegen das Sowjetregime agierende Partisanen, die sog. „Waldbrüder“, kämpften auch nach dem Krieg auf der Insel Hiiumaa weiter.

Diese Tour führt durch den Lahemaa-Nationalpark, zur Kreisstadt Rakvere im Norden Estlands und in die Grenzstadt Narva im Osten des Landes. Außerdem werden militärische Stätten und ehemals gesperrte Gebiete besucht.

Die Tour erkundet die Aktivitäten der sowjetischen Armee und des KGB* in den 50 Jahren der sowjetischen Besetzung Lettlands und Estlands. Während dieser Zeit wurden Armeestützpunkte, geheime Militäreinrichtungen und -flugplätze errichtet und betrieben sowie abgeriegelte Militärgebiete geschaffen. Der KGB stellte die Loyalität der Bevölkerung zum Sowjetregime auf die Probe. Wer Widerstand leistete, wurde moralisch und physisch vernichtet.

Maršrutā iepazīsiet liecības par pretošanās kustību padomju un vācu okupācijas režīmam, autentiski rekonstruētiem nacionālo partizānu bunkuriem un apmeklēsiet labiekārtotas apmetnes, kauju un piemiņas vietas, iepazīsiet kureliešu atmiņu stāstus audiogidā, vietējās vēstures zinātāju stāstus un iespēju nakšņot rubeniešu bunkurā.

Latvijas Centrālās padomes Ventspils sakaru grupas darbības un piemiņas vietas, kas veltītas slepenajām bēgļu laivu akcijām no Kurzemes piekrastes uz Gotlandi Zviedrijā.

Maršrutā iepazīsiet liecības par bruņotās pretošanās kustību padomju okupācijas režīmam Sēlijā, nacionālo partizānu bunkuru vietas un apmeklēsiet kauju un piemiņas vietas, iepazīsiet partizānu un viņu atbalstītāju atmiņu stāstus.

Die Tour befasst sich mit den Ereignissen der Schlacht von Cēsis (dt. Wenden) im Jahr 1919, als die Streitkräfte der Provisorischen Regierung Lettlands zusammen mit estnischen Verbänden die Einheiten der zumeist aus Deutschen bestehenden Baltischen Landeswehr und der Eisernen Division besiegten. In der estnischen Geschichtsschreibung sind die Kämpfe auch als „Landeswehr-Krieg“ bekannt. Die Schlacht von Cēsis gehört zu den wichtigsten Ereignissen des lettischen Unabhängigkeitskrieges und spielte eine wichtige Rolle bei den Bestrebungen, die am 18. November 1918 ausgerufene Unabhängigkeit des neu gegründeten lettischen Staates zu verteidigen.

Die Landkreise Pärnumaa und Läänemaa befinden sich an der Westküste Estlands. Osmussaar ist eine 4,8 km2 große Insel in der Mündung des Finnischen Meerbusens, die einst als Grenzvorposten diente. Nach dem Zweiten Weltkrieg wurde eine sowjetische Armeeeinheit auf der Insel stationiert; die gesamte Insel war ein geschlossenes Militärgebiet.

Diese Tour führt zu Orten, die mit den Weihnachtsschlachten – dem Angriff der Lettischen Schützen auf die deutschen Truppen im harten Winter des Jahres 1916 – in Verbindung stehen. Die Weihnachtsschlachten (in der deutschen Geschichtsschreibung auch „Schlachten an der Aa“) gelten als das bekannteste und dramatischte Ereignis in der Geschichte Lettlands während des Ersten Weltkriegs. 

Viele Menschen in Lettland und Estland konnten im Zweiten Weltkrieg und unmittelbar nach dem Krieg das Leben unter dem Sowjetregime nicht akzeptieren und wollten die Selbstständigkeit ihrer Länder wiederherstellen. Sie gingen in die Wälder, lebten in selbst gebauten Unterständen und verübten Sabotageakte gegen die sowjetischen Besatzungsbehörden. Die Menschen hofften, dass die freien Nationen des Westens die sowjetische Besetzung ihrer Staaten nicht tolerieren würden und dass Lettland und Estland ihre Unabhängigkeit bald wiedererlangen würden. Die nationalen Partisanen (oft auch „Waldbrüder“ genannt) kämpften im Untergrund bis zum Ende der 1950er Jahre weiter, einige wenige sogar noch Jahrzehnte länger.

Die Ostseeküste bildete während der Sowjetzeit die Westgrenze des kommunistischen Riesenreiches, die man landläufig als Eisernen Vorhang bezeichnete. Sie isolierte die Bewohner des Sowjetstaates vom Rest der Welt. Der größte Teil der Küstengebiete Lettlands und Estlands, in denen sich Militärbasen, Wachtürme und Geschützbatterien befanden, war während der Sowjetzeit gesperrt. Für das Verlassen und Betreten des Gebietes benötigten selbst die Anwohner Sondergenehmigungen. Trotz der streng überwachten Grenzen gab es immer wieder Versuche, in den Westen zu fliehen.

Die Tour führt zu Stätten, die mit den Ereignissen des Estnischen Freiheitskrieges in Verbindung stehen, von Pärnu im Westen Estlands bis zur an der lettischen Grenze gelegenen Stadt Valga. Der Estnische Freiheitskrieg wurde von 1918 bis 1920 geführt.

Latgale ir Latvijas, Baltijas un Eiropas Savienības austrumu pierobeža. Jau vēsturiski Latgale ir atradusies dažādu vēsturisko notikumu un teritoriju krustcelēs. 20. gs. to nav saudzējuši abi pasaules kari, ne arī pēdējam karam sekojošais padomju okupācijas peridods. Veicot maršrutu, var iepazīt ļoti daudzveidīgu militārā mantojuma objektu klāstu, jo reģionā ir atrodas objekti no visiem 20.gs. militārās vēstures laika posmiem.

Maršruts ved pa Latvijas dienviddaļu, tuvu Lietuvas robežai un tālāk pagriežas pa Eiropas savienības pierobežu - Latgali Balvu virzienā. Tas savieno divus tālākos punktus - Liepāju Latvijas dienvidrietumos ar Balviem valsts ziemeļaustrumos, iepazīstinot ar Otrā pasaules kara lieciniekiem gan Kurzemes katlā, gan Austrumlatvijā un karam sekojošo padomju okupāciju un tās sekām, kas atstājušas smagas pēdas 20. gs. cilvēku likteņos.

Maršruts izved cauri Latvijas dienviddaļai, tuvu Lietuvas robežai no galējiem rietumiem - Liepājas līdz dienvidaustrumiem - otrai Latvijas lielākai pilsētai - Daugavpilij. Maršruta tematika ir Pirmas pasaules karš un tam sekojošās Brīvības cīņas

Baltijas valstis padomju un aukstā kara laikā bija galējā padomju savienības rietumu robeža. Aiz tās atradās padomijas propogandas sludinātie “pūstošie rietumi”. Lai padomju cilvēki neredzētu un nepiedzīvotu - kā dzīvo cilvēki rietumos no padomju impērijas, ļoti rūpīgi tika sargātas PSRS robežas. Tika aizliegta pat individuālā zveja Baltijas jūrā, baidoties, ka cilvēki ar laivām bēgs pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Tas bija laiks, kad Baltijas valstis bija t.s. Dzelzs priekškara teritorija, ko šķērsot izdevās g.k. “izredzētajiem” un bieži vien režīmam pietuvinātām personām. Sabrūkot totalitāram padomju režīmam, sabruka arī Dzelzs priekškars. Kaut arī šī maršruta pamattēma ir Otrais pasaules karš un tā sekas - padomju okupācija, aukstais karš un Dzelzs priekškars, maršrutā ir iekļauti arī objekti no citiem 20.gs. militārajiem periodiem un arī no mūsdienām.

Maršruts savieno divas galvaspilsētas - Rīgu un Viļņu, kā arī divas lielākās valstu pilsētas aiz galvaspilsētām - Kauņu un Daugavpili, šķērsojot piecus etnogrāfiskos reģionus. Veicot maršrutu, var iepazīt nozīmīgākus militārus objektus, kas atspoguļo vēsturiskos notikumus pagājušā gadsimtā un šī gadsimta sākumā.

Maršruts ved pa t.s. Baltijas ceļa koridoru. Baltijas ceļš notika 1989. g. 23. augustā ap 19 00, kad divi miljoni cilvēku trīs Baltijas valstīs sadevās rokās uz 15 minūtēm, veidojot ap 670 km garu dzīvo ķēdi starp trīs Baltijas valstu galvaspilsētām - Viļņu, Rīgu un Tallinu. Maršrutā ir iekļauti arī daži objekti no citiem 20.gs. militārās vēstures periodiem.

 Maršruta tēma ir Latvijas nacionālie partizāni, kas pretojās padomju okupācijas varai, dziļos mežos un purvos ierīkojot pazemes bunkurus, kuros tie dzīvoja vēl ilgu laiku pēc Otrā pasaules kara laika beigām. Maršrutā iekļautas nacionālo partizānu kauju, atdusas un piemiņas vietas dienvidaustrumu Latvijā un ziemeļaustrumu Lietuvā.

Pēc vācu okupācijas padomju vara atgriezās otrreiz. Lietuva šajā periodā nepastāvēja kā atsevišķa valsts, jo tika iekļauta PSRS sastāvā. Sākās pretošanās okupācijas režīmam un lielas deportācijas operācijas, ko īstenoja padomju vara. Pastiprinoties bruņošanās sacensībām aukstā kara laikā, padomju valdība izvietoja savus kodolieročus arī Lietuvā. Šajā maršrutā var iepazīt padomju varas un aukstā kara atstāto mantojumu, taču tajā ir iekļauti ir arī citi 20. gs. Laika posma objekti.

Padomju okupācijas laikā notika partizānu karš, kura laikā Lietuvas teritorija tika sadalīta 9 partizānu apgabalos. Lietuvas nacionālie partizāni bija labi organizēti un bruņoti, valkāja militārās formas un turpināja starpkaru Lietuvas armijas tradīcijas, cīnījās ar slepkavām, NKVD un Sarkanās armijas vienībām, gatavoja plānus uzbrukumiem. Slēpjoties no vajāšanām un ziņkārīgo skatieniem, Lietuvas partizāni cēla bunkurus meža biezokņos, purvos u.c. Šajā maršrutā var redzēt nacionālo partizānu dzīvi Lietuvā, taču tajā ir iekļauti arī citi 20. gs. perioda objekti.

Padomju Savienības okupācija Lietuvā ilga ap piecus gadu desmitus, atstājot dziļas pēdas visas valsts vēsturē. Pēc Otrā pasaules kara notika padomju represijas, nacionālo partizānu pretestība, Lietuvas militarizācija Aukstā kara laikā un Lietvas neatkarības atgūšana. Lietuva PSRS bija stratēģiski svarīga arī savas ģeogrāfijas (tuvuma Rietumiem) dēļ, tāpēc šeit tika izvietoti militārie objekti. Maršruts ļauj izprast padomju okupācijas apmērus un tās atstātās pēdas Lietuvas vēsturē, vienlaikus atklājot tautas spēju saglabāt savu identitāti un cīnīties par neatkarību. Šajā maršrutā var apskatīt padomju mantojumu Lietuvā, taču tajā ir iekļauti arī citi 20. gs. Pieminekļi un citu periodu objekti.

Maršrutā iepazīsiet liecības par bruņoto un nevardarbīgo pretošanās kustību padomju okupācijas režīmam Zemgalē, skolu jaunatnes un nacionālo partizānu darbības un piemiņas vietas, iepazīsiet pretošanās kustības dalībnieku un viņu atbalstītāju atmiņu stāstus.