Karinis paveldas palei Geležinę uždangą

Baltijas valstis padomju laikā un Aukstā kara laikā bija galējā Padomju Savienības rietumu robeža. Aiz tās atradās padomijas propogandas sludinātie “pūstošie rietumi”. Lai padomju cilvēki neredzētu un nepiedzīvotu, kā dzīvo cilvēki rietumos no padomju impērijas, ļoti rūpīgi tika sargātas PSRS robežas. Tika aizliegta pat individuālā zveja Baltijas jūrā, baidoties, ka cilvēki laivās bēgs pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Tas bija laiks, kad Baltijas valstis atradās tā sauktajā Dzelzs priekškara teritorija, ko šķērsot izdevās galvenokārt “izredzētajiem” un bieži vien režīmam pietuvinātām personām. Sabrūkot totalitārajam padomju režīmam, sabruka arī Dzelzs priekškars. Kaut arī šī maršruta pamattēma ir Otrais pasaules karš un tā sekas - padomju okupācija, Aukstais karš un Dzelzs priekškars, maršrutā ir iekļauti arī objekti no citiem 20.gs. militārajiem periodiem un mūsdienām. Šis ir turpinājums tāda paša nosaukuma maršrutam, kas sākas Igaunijā, Tallinā, un virzās gar Igaunijas un Latvijas piekrasti: "Militārais mantojums gar Dzelzs priekškaru. Maršruts ar automašīnu no Tallinas līdz Liepājai". Šo maršrutu vai tā kādu daļu var savienot ar šādiem maršrutiem Latvijā un Lietuvā: “Padomju Lietuvas ainas”, “Aukstā kara un padomju okupācijas mantojums Žemaitijā”, “Pirmais pasaules karš un neatkarības kari Dienvidlatvijā”, “Pa Baltijas ceļu no Viļņas līdz Rīgai”, “Otrais pasaules karš un tā sekas – padomju okupācija Dienvidlatvijā un Latgalē”.