Totalitārisms II WW2, IV Padomju okupācija
Totalitārisms (no latīņu totalis ‘visaptverošs’; angļu Totalitarianism, vācu Totalitarismus, franču totalitarisme, krievu тоталитаризм) - politiskā sistēma, kurā valsti pārvalda bez sabiedrības līdzdalības, lēmumi totalitārismā tiek pieņemti bez saskaņošanas ar sabiedrības vairākumu; nozīmīgākās sociālās, ekonomiskās un politiskās darbības totalitārā režīmā kontrolē valsts. Tas ir diktatūras veids, kurā vara ierobežo cilvēku visās sfērās. Diktatūras apstākļos vara pieder nelielam cilvēku lokam vai pat vienam cilvēkam. Raksturīgas pazīmes: valsts vara tiek koncentrēta šauras grupas - kliķes rokās; opozīcijas apspiešana, vispārējs terors kā valsts pārvaldes instruments visu dzīves sfēru pakļaušana valsts un dominējošās ideoloģijas interesēm; permanenti mobilizēta sabiedrība, izmantojot vadonības kultu, masu kustības, propagandu u.c. līdzekļus; agresīva, uz ekspansiju vērsta ārpolitika; pilnīga kontrole pār sabiedrisko dzīvi.
Latvijā totalitāro režīmu laiku hronoloģiski iedala 3 posmos: 1) PSRS pirmā okupācija no 1940.gada 17. jūnija līdz 1941.gada jūlijam; 2) nacistiskās Vācijas okupācija no 1941. gada jūlija līdz 1944. gada rudenim (Kurzemē līdz 1945. gada maijam); 3) padomju otrās okupācijas periods no 1944. gada rudens līdz Staļina nāvei 1953. gadā.
Totalitārisma termina autors ir itāļu publicists – antifašists Džovanni Amendola (Giovanni Amendola). 1925. gadā šo apzīmējumu pārņēma Itālijas premjerministrs un diktators Benito Musolini (Benito Amilcare Andrea Musolini), un fašisti to sāka uzskatīt par savas politiskās sistēmas apzīmējumu. No itāļu fašistiem “totalitārisma” ideju pārtvēra vācu labējie intelektuāļi, piemēram, filozofs Karls Šmits (Carl Schmitt) – liberālisma un liberālās valsts kritiķis.
Akadēmiskajā vidē pastāv diskusijas par to, kurus režīmus var uzskatīt par totalitāriem. Visumā pastāv konsenss, ka par tādiem uzskatāmi 20. gadsimta režīmi nacistiskajā Vācijā (1934–1945), PSRS J. Staļina laikā (1929–1953), Ķīnā Mao Dzeduna valdīšanas laikā (1949–1976), Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) Kimu (dinastijas valdīšanas laikā (1948. gads – mūsdienas), kā arī Pola Pota režīms Kambodžā (1976–1979). Par citām valstīm vai nosaukto valstu citiem laika posmiem viedokļi dalās.
Papildus izziņas avoti
Daina Bleiere. Totalitārisms. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/51186
Totalitārisms. Vikipēdija. https://lv.wikipedia.org/wiki/Totalit%C4%81risms
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Latvijas Okupācijas muzejs
Latvijas Okupācijas muzejs aicina izzināt Latvijas okupācijas stāstu no 1940. līdz 1991. gadam par Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīmu valdīšanu.
Ekspozīcijas koncepcija, dizains un realizācija – dizaina birojs H2E.
...
Uzvaras parks
Atrodas Rīgā, Pārdaugavā, netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
Uzvaras parks ir viens no lielākajiem un pretrunīgāk vērtētajiem parkiem Latvijā. Tas aizņem 36.7 ha teritorijas, kur izveidots Padomju okupācijas varu slavinošs monumentāls ansamblis “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotajiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Būvēts vietā, kur atradās 17.gs. nocietinājumi un bija pēdējā zināmā publiskā nāvessoda izpildes vieta Latvijā.
...
Piemineklis Sarkanajai armijai- Tukuma atbrīvotājiem
Atrodas Tukumā, Mālkalnā, Jelgavas ielā 15A.
Piemineklis atklāts 1975. gadā, lai izceltu Sarkanās armijas nopelnus 2. pasaules kara laikā. Tas kalpoja par padomju ideoloģijas un propagandas līdzekli, simboliski nostiprinot okupācijas režīma klātbūtni Latvijā un veidojot mītu par Padomju varu kā “atbrīvotājiem”. Pieminekļa autore ir tēlniece un Tukuma novadniece Arta Dumpe.
...
Privāta militārā kolekcija Mundigciemā
Militārā privātkolekcija kolekcija Mundigciemā. Aivars Ormanis jau daudzus gadus nodarbojas ar vēsturisku priekšmetu kolekcionēšanu – dažādu periodu un valstu militārās formas, spectērpi, kamuflāžas, sakaru ierīces, sadzīves priekšmeti, aizsarglīdzekļi, kas attiecināmi uz Otro pasaules karu, padomju armijas un neatkarīgās Latvijas atjaunošanas periodiem.
Kolekcija pašlaik nav labiekārtota, eksponāti atrodas kādreizējā kolhoza šķūnī.
Alūksnes muzejs
Atrodas Alūksnes Jaunās pils telpās.
Alūksnes muzeja piedāvājumā militārais mantojums atspoguļojas pamatekspozīcijās: "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba", kas veidota represiju atcerei un atklāj Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, un Alūksnes vēstures ekspozīcijā "Laikmetu mielasts", kur satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa...
Melānijas Vanagas muzejs un Sibīrijas zemnīca
Muzejā apskatāmi materiāli par rakstnieces un kultūrvēsturnieces dzīvi, literāro darbību, dzimtu un likteņiem. Videomateriāli par Sibīriju un tur dzīvojošajiem izsūtītajiem latviešiem. Sibīrijas zemnīca – neklātienes ceļojums uz rakstnieces izsūtījuma vietu Krasnojarskas novada Tjuhtjetā. Zemnīcas izskats un iekārtojums rada reālu priekšstatu par dzīvi svešumā. Zemnīcā ir unikāli, vēsturiski priekšmeti, atvesti no Tjuhtjetas muzeja – bērza tāss trauks tujesok, māla krūze – krinka un petrolejas lampa. Muzejā ir videointervijas ar novada politiski represētajiem cilvēkiem un 18 M.Vanagas grāmatas “Veļupes krastā” varoņiem.
...
Padomju armijas militārā bāze Pāvilostā - aktīvās atpūtas centrs
PSRS laikā šeit atradās robežsardzes daļa, citas padomju armijas daļas - sakarnieki un zeme - gaiss raķešu bāze atradās vairākus kilometrus tālāk mežā. Pēc neatkarības atgūšanas bija izvietota Latvijas armija.
Kādreizējā padomju armijas militārajā bāze šobrīd ir ierīkots rekreācijas, aktīvās atpūtas un nometņu centrs - personības izaugsmei mijiedarbībā ar dabu un apkārtējiem cilvēkiem.
...
Deportāciju piemiņas vagons - muzejs pie Skrundas stacijas
Deportāciju vagons atrodas Skrundas stacijā pie pasažieru perona.
Vagons un pie tā esošais piemineklis veltīts 1941. un 1949. gada deportācijās cietušajiem Skrundas un tuvāko pagastu iedzīvotājiem. Piemiņas vieta iekārtota un atklāta 1998. gada 25. martā, bet vagons un ekspozīcija atjaunoti 2020. gadā. Ekspozīcijā redzami no tuvākās apkārtnes izsūtīto iedzīvotāju saraksti, aplūkojamas fotogrāfijas un lasāmi stāsti par izsūtījumā pieredzēto.
...
Karosta (Maršruts)
Karosta ir lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā un aizņem gandrīz vienu trešdaļu no visas Liepājas teritorijas. Karosta ir unikāls militāro un fortifikācijas būvju komplekss Baltijas jūras krastā, kas ir īpašs Latvijas un pasaules vēsturē un arhitektūrā.
Mūsdienu Karostā savdabīgi savijas grezna 19. gs. beigu arhitektūra un militārais skarbums. Ēkās saskatāms Krievijas impērijas un PSRS militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. Karosta...
Pāvilostas novadpētniecības muzeja pastāvīgā ekspozīcija
Muzeja patstāvīgā ekspozīcija stāsta par Pāvilostas pilsētas vēsturi un par bēgļi gaitām Otrā pasaules kara laikā un pēc tā, padomju laikiem piekrastē, dzintaru ķeršanu pludmalē, kā arī ar svarīgākajiem notikumiem 100 gadu griezumā Pāvilostā. Apmeklētājiem iespēja iejusties zvejnieku lomā un ar 3D brillēm piedalīties reņģu un nēģu zvejā.
Blakus muzejam atrodas Laivu māja, kurā apskatāmi lielgabarīta eksponāti. Savulaik ēkā glabājusies laiva, ar kuru glābšanas dienesta komanda devusies jūrā glābt nelaimē nokļuvušos...
Stendes stacija karalauka dzelzceļā un piemiņas akmens deportētajiem
Dzelzceļa līnija Ventspils - Mazirbe, kā arī Stendes - Dundagas pagarinājums līdz Mazirbei ar atzarojumu uz Pitragu bija paredzēti tikai militāri stratēģiskām vajadzībām. Šo līniju būvniecības laikā un arī vēlāk no šī reģiona bija evakuēti visi civiliedzīvotāji. Galvenais karalauka dzelzceļu uzdevums Irbes šauruma apvidū bija nodrošināt Vācu armijas krasta aizsardzības pozīcijas ar lielgabaliem un munīciju.
...
Saistītie stāsti
1949.gadā pie Skrundas stacijas slepus nofotografētais deportācijas ešelons
1949. gada 25. martā Skrundas skolnieks Elmārs Heniņš pieredzēja, kā tiek aizvesti viņa klasesbiedri. Paņēmis fotoaparātu un uzkāpis tuvējā pakalna priedē, viņš dokumentēja notiekošo, attēlus vēlāk paslēpjot.
Kolkas krasta apsardzes novērošanas tornis
Kolkas raga pēdējās priedēs paslēpies robežapsardzības tornis, kurā PSRS laikos nemitīgi atradās robežsargu postenis un tam blakus esošā nelielā mūra ēciņa tagad pamesti un iet postā likteņa varā.
1946.gada 23.februāra kauja Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā
1945/46. gada ziemu Misiņa grupa aizvadīja Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā, kur bija uzcelti vairāki bunkuri. Te mitinājās aptuveni 40 partizāni. 1946. gada 23. februārī nometni ielenca PSRS iekšlietu karaspēks un notika sīva kauja
Kabiles ieņemšana 1945. - 1946. gadu mijā
Vienas no spilgtākajām pēckara bruņotās pretošanās izpausmēm Kurzemē bija Kabiles ieņemšana 1945. gada Ziemassvētkos un tai sekojošā kauja netālu no Āpuznieku mājām1946. gada 1. janvārī
Pēteris Čevers - nacionālais partizāns un grupas komandieris
Pēteris Čevers bija Latvijas armijas karavīrs, Latviešu leģiona kapteinis, nacionālais partizāns (no 1945. gada 9. maija), nacionālo partizānu grupas komandieris (1948.—1950.)
Bijušā leģiona leitnanta - čekas aģenta Arvīda Gailīša loma Pētera Čevera gupas likvidēšanā
Kapteini Pēteri Čeveru un vēl septiņus partizānus sagūstīja 1950. gada 1. novembrī Engures mežu masīvā, kur pavisam nejauši netālu bija novietojusies bijušā leģiona leitnanta Arvīda Gailīša (aģenta-kaujinieka segvārds "Grosbergs") viltus partizānu grupa. Tajā ietilpa LPSR VDM operatīvie darbinieki un aģenti-kaujinieki, kuri tēloja "mežabrāļus".
ASV CIA desantētais Leonīds Zariņš - čekas "vervēšanai nederīgs"
Leonīds Zariņš ASV tika savervēts par CIA aģentu un 1953. gadā lidmašīnā no Vācijas viņš šķērsoja PSRS robežu un nolaidās ar izpletni Auces tuvumā. Diemžēl, viena no kontaktpersonām, ar ko viņam bija jāuzņem sakari, bija kļuvis par dubultaģentu, un Leonīdu drīz arestēja. Viņš atteicās sadarboties ar čekistiem un 1954. gadā viņu bez tiesas prāvas nošāva.