"Kara lauka" dzelzceļi

Piejūras brīvdabas muzejā Ventspilī šaursliežu dzelzceļš jeb Mazbānītis piedāvā izbraucienus divās dzelzceļa līnijās: Riņķa līnija – 1,4 km un Kalna līnija – 3,0 km garumā. Par Mazbānīti Ziemeļkurzemē dēvē vilcienu, kas pasažierus un kravu transportēja pa 600 mm platām šaursliežu dzelzceļa sliedēm laikā no 1916. līdz 1963. gadam. Tas ir militārās vēstures mantojums no Pirmā pasaules kara, kas savulaik spēlēja nozīmīgu lomu visas Ziemeļkurzemes, bet īpaši lībiešu zvejniekciemu kultūras un ekonomikas uzplaukumā, nodrošinot saikni apdzīvoto vietu starpā un dodot darba vietas.

Dienvidos un ziemeļos no Baldones – Tomes ceļa, V4 (Pirmā Pasaules kara laika kartē saukts par “Düna Straße”) Pirmā Pasaules kara laikā bija izveidota šausliežu dzelzceļa sistēma frontes vajadzību nodrošināšanai. Dienvidos no minētā ceļa atradās “Bhf. (Bahnhoff) Waldl. (Waldlager – “Meža nometne vai noliktavas”) Salit” – stacija “Meža nometne/noliktavas? Dzelzceļa līnijas vietu var izsekot gan dažāda laika un mēroga kartēs un LIDAR kartēs, gan arī dabā. Minētais dzelzceļa posms atzarojas no mūsdienu Vecumnieku stacijas (Bhf. Neugut Kurland) – Mercendarbes (Merzendorf) platsliežu dzelzceļa aptuveni kilometru austrumos no Gēdiņu mājām (stacija – “Bahnhoff Gedeng”). No Gediņu stacijas pirmo kilometru dzelzceļa līnijas vietu mūsdienās klāj...

Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas kartēs iezīmēts ap 8 km garš ceļš ar šādu nosaukumu sākās pie bijušā Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) jeb tautā vēlāk sauktā – Mātītes pieminekļa un beidzās pie bijušajām Aurmaņu mājām (Auermann). Mūsdienās ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā orientētais Ķeizerdambis dabā ir izejams ar kājām vai izbraucams ar divriteni visā tā garumā. Aptuveni 4 km garumā tas stiepjas kā meža – zemes (vietām – ar liela izmēra grants šķembām) ceļš, 4 km – kā grants seguma ceļš (sakrīt ar Latvijas Valsts mežu uzbūvētajiem Abermaņa un Egles - Kaulupes ceļiem). Posms starp Elges – Kaulupes ceļu un Abermaņu ceļu LVM kartēs saukts arī par Mātītes stigu. Ķeizerdambis savā vidusdaļā šķērso...

Atrodas mežā 0,6 – 0,7 km dienvidos no Latgaļu ciema. Vislabāko priekštatu par teritoriju var gūt, ja to iepriekš izpēta LIDAR kartēs, jo dabā ierakumu pozīcijas un citi pirms gadsimta cilvēku raktie zemes virsmas veidojumi nezinātājam var palikt neievēroti. Spriežot pēc izrakumos (veicis kāds cits) redzamajām ķieģeļu krāsns atliekām un citām pazīmēm, šeit atradušās vācu armijas kazarmas. Blakus kazarmām pa Lielo Kūrfirstu dambi no mūsdienu Lāčplēša stacijas gar Birzgali un tālāk līdz Daugavas frontes līnijas apgādei bija uzcelts šaursliežu dzelzceļš. 0,5 km austrumos no kazarmām atradās t.s. Kurzemes jeb Mātītes piemineklis (Kurland Denkmal), bet Daugavas kreisajā krastā 1,3 km rādiusā ap kazarmām bija izveidoti trīs dzelzsbetona...

Ap 22 km gara Pirmā Pasaules kara laika šaursliežu dzelzceļa līnija, kas sākās pie tagadējās Lāčplēša (Jelgavas – Krustpils dzelzceļa līnija) dzelzceļa stacijas (bij. Bahnhoff Kerghof), apjoza Birzgali no austrumiem, šķērsoja Ņegas upīti, tad pagriezās uz rietumiem, divas reizes šķērsodama mūsdienu Abermaņa ceļu (savieno Ķegumu ar Vecumnieku (P88) ceļu) un tad pa Ķeizardambi (Kaiser – Damm) virzījās līdz bijušam Kurzemes piemineklim (Kurland Denkmal), kur, spriežot pēc LIDAR kartes redzamā (sadalās trīs atzaros?), atradās gala stacija. Kurzemes piemineklis atradās 680 m dienvidaustrumos no Latgaļu ciema. Dzelzceļa galvenais mērķis bija nodrošināt un atbalstīt Daugavas kreisā krasta fronti ar nepieciešamo. Pie Ķeizerdambja Pirmā Pasaules...

Pirmā Pasaules kara laika vietas (ceļa) vārds – “Prinz – Leopold Straße” – Prinča Leopolda ceļš. Ap 7 km garš vēsturisks meža ceļš vai tā vieta, kas sākās pie Lielā Kūrfirstu dambja (Große Kurfürsten Damm) un Ķeizerdambja (Kaiser - Damm) savienojuma vietas pie t.s. Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) un izvijas cauri mežam Birzgales virzienā, savienojoties ar Pirmā Pasaules kara laika šaursliežu dzelzceļa līniju: Lāčplēsis – Latgaļi. Rietumos no ceļa un ap  2 km dienvidos no Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) vietas atrodas Pirmā Pasaules kara laika šautuve. Mūsdienās Prinča Leopolda ceļu var iziet ar kājām, izbraukt ar riteni un auto (piemērotos apstākļos). Ceļš šķērso Konupīti un Ņegas pieteku.

Aptuveni 0,7 x 0,4 km liela, ar mežu apaugusi teritorija ziemeļos no Jelgavas – Krustpils dzelzceļa un austrumos no Taurkalnes ciema, ko šķērso meža ceļš un stigas. Dabā un LIDAR kartēs ir redzamas ap 100 taisnās rindās raktas četrstūrveida bedres ar nelieliem vaļņiem un izeju. Pēc Daumanta Krastiņa: “Daļēji zemē ieraktas vācu noliktavas. Virsbūvē koka vai gofrētā skārda jumts. Šeit dažas garākas ar ieejām abos galos bija personāla kazarmas. Blakus Pirmā Pasaules kara normālā un lauku dzelzceļa stacija, bet Otrā pasaules kara laikā varēja atjaunot virsbūvi un izmantot grupas Nord apgādei, izmantojot netālo Daugavas tiltu. Ja Otrā pasaules kara laikā glabāja munīciju, tad to paspējuši izlietot līdz uzlaišanas gaisā 19. vai 20.09.1944.” Saglabājušies...

1916. g., kad vācu armijas frontes līnija bija nostiprinājusies un nostabilizējusies līdztekus Daugavas kreisajam krastam, 15. martā tika pieņemts lēmums frontes apgādes vajadzībām no Vecumniekiem (Bhf. Neugut Kurland) līdz Baldonei (stacija: Mercendarbe - Merzendorf) uzbūvēt dzelzceļa līniju 25 km garumā ar sliežu platumu 1435 mm. 30. martā darbu uzsāka ap 5000 strādnieki un līdz 1. maijam līnija bija uzbūvēta līdz Skarbes stacijai, bet 6. maijā – līdz Mercendarbei. Staciju secība virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem bija šāda: Neugut Kurland, Nougut Nord, Birsemnek, Gedeng, Skarbe, Merzendorf. Lielākajā no stacijām – Skarbē notika kravu pārkraušana, no kurienes ar zirgu transportu to tālāk nogādāja uz fronti. Vēl 1921. g. pa dzelzceļa...

Par Mazbānīti Ziemeļkurzemē dēvē vilcienu, kas pasažierus un kravu transportēja pa 600 mm platām šaursliežu dzelzceļa sliedēm laikā no 1916. līdz 1963. gadam. Tas ir militārās vēstures mantojums no Pirmā pasaules kara, kas savulaik spēlēja nozīmīgu lomu visas Ziemeļkurzemes, bet īpaši lībiešu zvejniekciemu kultūras un ekonomikas uzplaukumā, nodrošinot saikni apdzīvoto vietu starpā, dodot darba vietas.

Dzelzceļa līnija Ventspils - Mazirbe, kā arī Stendes - Dundagas pagarinājums līdz Mazirbei ar atzarojumu uz Pitragu bija paredzēti tikai militāri stratēģiskām vajadzībām. Šo līniju būvniecības laikā un arī vēlāk no šī reģiona bija evakuēti visi civiliedzīvotāji. Galvenais karalauka dzelzceļu uzdevums Irbes šauruma apvidū bija nodrošināt Vācu armijas krasta aizsardzības pozīcijas ar lielgabaliem un munīciju.

Mazā Bānīša parks atrodas kādreizējā Viesītes depo atrašanās vietā.

Mazā Bānīša parks ir atpazīstamākā Viesītes muzeja daļa. Muzeja teritorijā ietilpst Sēlijas māja (Sēlijas kultūrvēstures ekspozīcija) un Tūrisma informācijas punkts (kādreizējā dzelzceļa kantora ēka), bijusī Viesītes depo lokomotīvju remontdarbnīca, Amatniecības centrs un Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēstures ekspozīcija (dzelzceļa vagonu remontdarbnīcā).

Vecumnieku dzelzceļa stacija atrodas dienvidos no Vecumnieku ciema.

Vecumnieku dzelzceļa stacija būvēta 1904. gadā kā dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava stacija. Sākumā tā saukta par “Neugut” (vācu okupācijas laikā 1916./1917. gadā par “Neugut Kurland”). Lielāku nozīmi tā ieguvusi Pirmā pasaules kara laikā, kad no tās uzbūvēts Eiropas platuma dzelzceļa atzars. 1916. gadā, kad vācu armijas frontes līnija bija nostiprinājusies un...