Bijušais Pirmā Pasaules kara laika dzelzceļš: Vecumnieki - Mercendarbe
Infrastruktūra

1916. g., kad vācu armijas frontes līnija bija nostiprinājusies un nostabilizējusies līdztekus Daugavas kreisajam krastam, 15. martā tika pieņemts lēmums frontes apgādes vajadzībām no Vecumniekiem (Bhf. Neugut Kurland) līdz Baldonei (stacija: Mercendarbe - Merzendorf) uzbūvēt dzelzceļa līniju 25 km garumā ar sliežu platumu 1435 mm. 30. martā darbu uzsāka ap 5000 strādnieki un līdz 1. maijam līnija bija uzbūvēta līdz Skarbes stacijai, bet 6. maijā – līdz Mercendarbei. Staciju secība virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem bija šāda: Neugut Kurland, Nougut Nord, Birsemnek, Gedeng, Skarbe, Merzendorf. Lielākajā no stacijām – Skarbē notika kravu pārkraušana, no kurienes ar zirgu transportu to tālāk nogādāja uz fronti. Vēl 1921. g. pa dzelzceļa līniju pārvadāja baļķus un malku, līdz 1925. gadā to nojauca. Dzelzceļa līnijas vieta dažādos posmos ir ļoti atšķirīga – vietām pa to iet dažādas nozīmes ceļi, vietām tā kā labi redzams uzbērums šķērso meža masīvus. Ir vietas, kas veģetācijas periodā ir grūti izejamas.

Pie bijušās Gediņu stacijas (“Bahnhoff Gedeng”) ziemeļaustrumu virzienā atzarojās šaursliežu dzelzceļš, kura sliedes tālāk gāja Daugavas virzienā. Pie Silu mājām tas šķērsoja Silupi (Kausupi) (bij. stacija "Bhf. Sille), bet pie Podnieku mājām tas sazarojās. Pirmais zars gāja pa labi uz Berkavu, bet otrais pa kreisi uz Vilku kalniem un tālāk atgriezās pie platsliežu (1435 mm) dzelzceļa Skarbes stacijā. 

1917. g. septembrī vācieši uzbūvēja vēl vienu – šaursliežu dzelzceļa līniju (sliežu platums – 600 mm) no Mercendarbes un Skarbes līdz Daugavai, kur uzcēla pontona tiltu un 1. oktobrī atklāja satiksmi līdz pat Ikšķilei. 4. decembra pali ar vižņiem minēto tiltu aiznes.