Vecumnieku dzelzceļa stacija Infrastruktūra
Vecumnieku dzelzceļa stacija atrodas dienvidos no Vecumnieku ciema.
Vecumnieku dzelzceļa stacija būvēta 1904. gadā kā dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava stacija. Sākumā tā saukta par “Neugut” (vācu okupācijas laikā 1916./1917. gadā par “Neugut Kurland”). Lielāku nozīmi tā ieguvusi Pirmā pasaules kara laikā, kad no tās uzbūvēts Eiropas platuma dzelzceļa atzars. 1916. gadā, kad vācu armijas frontes līnija bija nostiprinājusies un nostabilizējusies līdztekus Daugavas kreisajam krastam, 15. martā tika pieņemts lēmums frontes apgādes vajadzībām no Vecumniekiem līdz Baldonei (stacija: Mercendarbe - Merzendorf) uzbūvēt dzelzceļa līniju 25 km garumā ar sliežu platumu 1435 mm. 30. martā darbu uzsāka ap 5000 strādnieki un līdz 1. maijam līnija bija uzbūvēta līdz Skarbes stacijai, bet 6. maijā – līdz Mercendarbei. Staciju secība virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem bija šāda: Neugut Kurland, Nougut Nord, Birsemnek, Gedeng, Skarbe, Merzendorf. Lielākajā no stacijām – Skarbē notika kravu pārkraušana, no kurienes ar zirgu transportu to tālāk nogādāja uz fronti. Šis dzelzceļš pastāvēja tikai dažus gadus, vēl 1921.gadā pa dzelzceļa līniju pārvadāja baļķus un malku, līdz 1925. gadā to nojauca. Dzelzceļa līnijas vieta dažādos posmos ir ļoti atšķirīga – vietām pa to iet dažādas nozīmes ceļi, vietām tā kā labi redzams uzbērums šķērso meža masīvus. Ir vietas, kas veģetācijas periodā ir grūti izejamas.
Pie bijušās Gediņu stacijas (“Bahnhoff Gedeng”) ziemeļaustrumu virzienā atzarojās šaursliežu dzelzceļš, kura sliedes tālāk gāja Daugavas virzienā. Pie Silu mājām tas šķērsoja Silupi (Kausupi) (bij. stacija "Bhf. Sille), bet pie Podnieku mājām tas sazarojās. Pirmais zars gāja pa labi uz Berkavu, bet otrais pa kreisi uz Vilku kalniem un tālāk atgriezās pie platsliežu (1435 mm) dzelzceļa Skarbes stacijā.
1917. gada septembrī vācieši uzbūvēja vēl vienu – šaursliežu dzelzceļa līniju (sliežu platums – 600 mm) no Mercendarbes un Skarbes līdz Daugavai, kur uzcēla pontona tiltu un 1. oktobrī atklāja satiksmi līdz pat Ikšķilei. 4. decembra pali ar vižņiem minēto tiltu aiznes.
Kopš 1919. gada stacija saukta par Vecmuižu. Karā nopostītās koka stacijas ēkas vietā 1926. gadā uzbūvēta mūra ēka (arhitekts J. Neijs). 1940. gadā stacija pārdēvēta par Vecumniekiem. 2000. gadā līnijā Jelgava—Krustpils tika slēgta pasažieru vilcienu satiksme, pašlaik šī līnija tiek izmantota tikai kravas vilcienu satiksmei.
Izmantotie avoti un saites:
https://www.youtube.com/watch?v=WqRwtDSicCY
https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-vecumnieku-stacija-un-paligeka-no-sliezu-celu-puses
T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga: Jumava, 2009, 98. lpp.
Saistītie stāsti
600mm šaursliežu dzelzceļi Sēlijā
Mēdz sacīt, ka karš ir visu lietu tēvs, un tā tas burtiski ir bijis ar Latvijas lauku platuma dzelzceļiem. Jebkurai armijai, vai tā uzbrūk vai arī aizstāvas, nepieciešami prāvi resursi karadarbības nodrošināšanai. Vācu armijai 1915. gadā ienākot Latvijas teritorijā, tā sastapās apgādes izaicinājumiem. 1915. gada beigās fronte bija nostabilizējusies gar Daugavas līniju. Vēsturiski Sēlijas teritorijā bija vērojams mazs iedzīvotāju blīvums, līdz ar to arī nebija plaši izvērsts satiksmes ceļu tīkls.