Pa Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu - mežabrāļu cīņu vietām

Atrodas Rīgas ielā netālu no Krustpils luterāņu baznīcas.

1996. gada 22. septembrī, Krustpilī atklāja piemiņas akmeni Rihardam Pārupam un viņa vadītajai nacionālo partizānu grupai. Piemiņas akmeni veidojis tēlnieks Ilgvars Mozulāns, bet tā tapšanu finansiāli atbalstīja Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Šo pasākumu organizēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valde.

Pētera Prauliņa (1911-1949) Biržu pagasta nacionālo partizānu grupa ietilpa Mārtiņa Pokļevinska (1902-1951) grupējuma vadītajā sastāvā. Grupa veica vairākas partizānu akcijas, kurās sodīja padomju kolaborantus un veica okupācijas varas saimniecisko iestāžu pārtikas un mantu rekvizīcijas. P. Prauliņa grupas partizāni neievēroja pietiekamu konspirāciju, viņu apmetnē viesojās daudzas personas, kas radīja iespēju nodevībai. Militārās pieredzes trūkums bija viens no partizānu bruņotās kustības trūkumiem. 

Piemiņas vieta izveidota pie reģionālā autoceļa P74 Siliņi - Aknīste, 12 kilometrus no Aknīstes nogriežoties uz Latvijas valsts mežu “Žagaru ceļa”.

Elkšņu pagasta ziemeļdaļas plašais mežu masīvs jau 1944. gada vasaras beigās kļuva par pulcēšanās vietu cilvēkiem, kuri gatavojās bruņotai cīņai pret padomju okupācijas varu. 1944. gada  beigās Aknīstes apkārtnē sāka veidoties nacionālo partizānu grupas. Piemērota vieta partizānu nometnes izveidošanais bija Dimantu mežs, kas atradās Elkšņu lielā meža dienvidu malā...

Mūsdienās bijušās Susējas pagastmājas ēkā atrodas Sansusī rezidenču centrs. Uz ēkas fasādes vēl joprojām var redzēt uzbrukuma pēdas, ko atstājušas nacionālo partizānu  1945. gada 7. jūlija uzbrukuma laikā raidītās lodes.

Bijusī Susējas pagastmāja, kas tobrīd funkcionēja kā padomju okupācijas varas vietējā izpildkomiteja,  cieta Sēlijas nacionālo partizānu uzbrukumā 1945. gada 7. jūlijā. Iebrukums Susējas...

Susējas nacionālo partizānu vienība veidojās no mazākām sadrumstalotām mežabrāļu grupiņām, jo sākotnēji iztrūka līdera, kas spētu tās apvienot. Īslaicīgi Susējas partizānu darbību centās koordinēt Artūrs Grābeklis, vēlāk  Markejs Gorovņovs, kurš krita 1945. gada ziemā. Susējas nacionālo partizānu vienības nostiprināšanās notika pēc tam, kad pēc Vācijas vispārējās kapitulācijas Kurzemē, Sēlijā ieradās bijušais leģionārs Alberts Kaminskis. Viņš  iedibināja stingrāku disciplīnu un apvienoja mazākas grupas kopīgai cīņai pret padomju okupācijas varu. Veidojās sadarbība arī ar tuvējo pagastu un apkārtņu mežabrāļu grupām, īpaši ar Gārsenes grupu un lietuviešu partizāniem, kas bija apmetušies Lietuvas un Latvijas pierobežā.

Sēlijas nacionālo partizānu Brāļu kapos atklāti 2004. gada 30. oktobrī ar Latvijas Aizsardzības ministrijas un Aknīstes pašvaldības atbalstu. Tur apbedīti 1949. gada 19. decembra kaujā Kalna pagasta Dimantu mežā kritušie partizāni Alberts Karankevičs (1914-1949), Vilis Tunķels (1911-1949), Arnolds Tunķels (1926-1949), Osvalds Tunķels (1929-1949), Ēvalds Kundzāns (1927-1949).

2005. gadā šeit pārapbedīti arī 1945. gada 13. februāra kaujā Elkšņu mežā kritušie partizāni Juris Alfreds Voldemārs Lācis (1908-1945), Eduards Kaminskis (1910-1945), Osvalds Mežaraups...

Pēc nogriešanās no reģionālā autoceļa 3604 (Rokiškis – Maineivos – Naujasodė) starp Juodupi un Žobiškis virzienā uz Plunksnočių mežu

Slēpjoties no vajāšanām un ziņkārīgo skatieniem, Lietuvas partizāni cēla bunkurus visdīvainākajās un negaidītākajās vietās: meža brikšņos, zemnieku pirtīs, zem šķūnīšiem un šķūņiem, uz peldošām salām ezeros un purvos.

Obeļos, Vytauto st. (uz ceļa Obeliai–Zarasai, KK117) pa kreisi (ir ceļa zīme).

Muzejs dibināts 1998. gadā. Tā iepazīstina ar Lietuvas valsts attīstību, Obelių reģiona vēsturi, lietuviešu tautas mākslu, un liela daļa ekspozīcijas ir veltīta brīvības cīņu tēmai. Ne velti šis muzejs tiek pasniegts kā patriotiskās un nacionālās audzināšanas iestāde.

No Antazaves pilsētas var nokļūt pa meža ceļiem.

1944. gadā 2010. gada nogalē Lietuvas ziemeļaustrumos Antazaves apkaimē tika izveidota Lietuvas partizānu Loķa komanda, kuru vadīja bijušais Lietuvas armijas virsnieks kapteinis Mykolas Kazanas. Topošā valstsvienība egļu un priežu blīvi klātā augstienē pie Vincežera ezera Antazaves tīrelī uzstādīja piecas zemes būdas.

Utenā, netālu no galveno autoceļu Kauņa–Daugpilis (A6) un Viļņa–Utena (A14) krustojuma.

Muzejā 2015. gadā atrodas bijušajā Utenas šaursliežu dzelzceļa stacijā. Kā tas tiek pasniegts, tas ir muzejs, kas pilns ar dzeju un smalki atklāj pēckara patiesību. Izstādē "Kopējā Eiropas identitāte totalitāro režīmu kontekstā" tiek piedāvāts iepazīt visas Lietuvas un Eiropas pagātni caur viena Lietuvas reģiona vēsturi. Tas stāsta par Eiropas sadalīšanu 1939. gadā. pēc slepeno...

Brauc pa 1216. ceļu Šimoņu mežā (ir norādes zīme, stends).

Pēckara Lietuvas partizānu kauju laikā Šimonių giria bija Aļģimantas apriņķa lielākās Aukštaitijas partizānu vienības darbības centrs. Šajā rajonā 1945.g darbojās ap 200, un 1952. g jau tikai 20-30 partizāni. No 1947.-1949 Šimonias mežā tika nodibināti Austrumlietuvas partizānu apgabala komandieri (Karalis Mindaugs). Jonass Kimšto-Žalgiris un 1949. g pēdējā amatu pārņēmušā...

Pabraucot garām Anrioniškis pilsētas kapiem (ir norādes).

Šajā slēptuvē no 1944. līdz 1949. gadam darbojās Lietuvas partizānu komandpunkts Austrumlietuvas (Karalias Mindaugas) apgabalā. 1944. gadā Balys Žukauskas kopā ar brāļiem Petrusu un Juozu Jovaišiem slēpni nodibināja vasarā un sāka slēpties 1944. gadā. izsludināja mobilizācijas Sarkanajā armijā. 1945. gadā Gada nogalē viesošanos sāka Antans Slučka-Šarūnas, kurš...

Anīkšču rajona Troškūnu pilsētas centrā, netālu no Sv. Trīsvienības baznīca.

1944-1953 Partizānu kara laikā Lietuvas teritorija tika sadalīta 9 partizānu apgabalos. 1947-1950 Panevēžas un Anīkšču apkaimē darbojās Lietuvas partizānu Aļģimantu apriņķis, kura tapšana ir cieši saistīta ar Troškūniem. Šīs pilsētas iedzīvotāji organizēja partizānu vienības Aukštaitijā. Troškūnos dzimis un dzīvojis pirmais Aļģimanta apriņķa komandieris Antanas Slučka-Šarūnas.