Piemiņas vieta nacionālo partizānu 1945. gada 13. februāra kaujas vietā Kalna pagasta Dimantu mežā
Piemiņas vieta
Piemiņas vieta izveidota pie reģionālā autoceļa P74 Siliņi - Aknīste, 12 kilometrus no Aknīstes nogriežoties uz Latvijas valsts mežu “Žagaru ceļa”.
Elkšņu pagasta ziemeļdaļas plašais mežu masīvs jau 1944. gada vasaras beigās kļuva par pulcēšanās vietu cilvēkiem, kuri gatavojās bruņotai cīņai pret padomju okupācijas varu. 1944. gada beigās Aknīstes apkārtnē sāka veidoties nacionālo partizānu grupas. Piemērota vieta partizānu nometnes izveidošanais bija Dimantu mežs, kas atradās Elkšņu lielā meža dienvidu malā, netālu no Aknīstes Lielā purva. Tur, nepilnus 10 kilometrus no Aknīstes pagasta, nacionālie partizāni pārziemošanai izveidoja trīs ziemas bunkurus. Mežā sapulcēto vīru sakari tika nodrošināti ar tuvējo māju - Baltimores, Gargrodes, Līči, Priedes, Krūmi un citu māju iedzīvotāju, kaimiņu un partizānu piederīgo atbalstu.
Partizānu kauja ar LPSR Valsts Drošības ministrijas karaspēka karavīriem Dimantu mežā norisinājās 1945. gada 13. februārī. Čekisti, saņēmuši gūstā ķīlniekus, dzina tos uz priekšu, lai viņi uzrādītu partizānu bunkurus. Mežabrāļi, redzēdami briesmas, atklāja uguni, nesaudzējot ķīlniekus. Kaujā krita 10 padomju okupācijas karaspēka pārstāvji, astoņi nacionālie partizāni un četri ķīlnieki. Neraugoties uz mežabrāļu zaudējumiem, čekistiem neizdevās ieņemt partizānu bunkurus. Dzīvi palikušie partizāni sagaidīja tumsu un atstāja apmetni. Kaujā ievainotie čekas karavīri, vaidēdami nespēja atstāt karalauku. Pēc šīs kaujas, kas uzskatāma par mežabrāļu pirmajām „kaujas kristībām”, partizāni jutušies kā brāļi un šautene likusies dārgāka par visu, kā vienīgā uzticamā glābēja.
Baltais krusts un informatīvais stends Dimantu mežā uzstādīts Lāčplēša dienā - 2022. gada 11. novembrī. Piemiņas vietas izveidi atbalstījusi Jēkabpils novada pašvaldība, biedrība “Tēvzemes sargi” un Latvijas valsts meži. Informatīvā stenda saturiskās daļas autors - vēsturnieks Haralds Bruņinieks.
Izmantotie avoti un saites:
H.Bruņinieks. Nāvi mānot. Rīga: Latvijas Mediji, 2022, 213.-221. lpp.
https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/kalna-pagasta-atklaj-mezabraliem-veltitu-pieminas-vietu/
https://selija.com/apskati/kultura-un-vesture/dimantu-meza-kaujas-pieminas-vieta/
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Sēlijas mežabrāļu apmetne Sūpes purvā
Sūpes purvs saistās ar nacionālo partizānu apmetņu un cīņu vietām, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā. Tas aprakstīts literāti trimdas latvieša Alberta Eglīša balādē par notikumiem viņa dzimtajā pusē Sūpes purvā „Sūnās un dūņās” - veltījums Sūpes purva partizāniem:
… „1945. gadā Kvēlojot rudenim purvā -
Pokļevinska dzimumdienā Lieljānis dala vakariņās:
Vītolos raudzētu alu,
Romulānos kultu sviestu,
Sausku mātes ķimeņu maizi,
Mārkutānos žāvētu šķiņķi,
Un Stučkas sīpolus,
Ildzenieces sieru.
Telpas sveķainajās sienās
Dun zibeņiem piestigušas sirdis,
Un vienpadsmit dvēselēs gurst-
Zemē sadrūmušās saknes…..”
Šī pagātnes interpretācija ar Otrā pasaules kara pēckara notikumiem ietvēra cilvēku liecības, gara izpausmi un vērtību sistēmu. Tas atgādina par tautas sniegto atbalstu nacionālajiem partizāniem, kurus okupācijas vara tik viegli uzvarēt nevarēja.