"Sõda ei ole lõppenud enne, kui viimane sõdur on maetud" (Saldus Saksa sõdurite kalmistu)

IMG_20200913_172709.jpg
Foto: Jana Kalve

Kurzeme kā atsevišķs un nošķirts kaujas lauks izveidojās 1944. gada 10. oktobrī. Apmēram 500 000 Vācijas bruņoto spēku karavīru skaitījās ielenkti. Atbilstoši 1. Baltijas frontes štāba ziņojumiem, bija nepieciešama tikai "neliela piepūle", lai pilnībā atbrīvotu visu Baltijas piekrasti. Tomēr kaujas Kurzemē turpinājās vēl septiņus mēnešus un Kurzeme kļuva par Otrā pasaules kara beigu simbolu. 

Septiņu mēnešu kauju laikā līdz 1945. gada maijam Vācijas bruņotie spēki Kurzemē zaudēja 154 108 kritušus, ievainotus un bez vēsts pazudušus karavīrus. Kopš 1997. gada sākta kara apbedījumu izpēte un karavīru pārapbedīšana pie Saldus un pašreiz šeit ir atrodami 27 000 kritušo karavīru vārdi

Kurzeme kā atsevišķs un nošķirts kaujas lauks izveidojās 1944. gada 10. oktobrī. Sarkanās armija jau kopš 1944. gada jūlija beigām mēģināja izmantot panākumus Baltkrievijā, kur nepilna mēneša laikā tika iznīcināta vācu armiju grupa “Centrs”. 1944. gada augusta sākumā padomju karaspēka 3. gvardes mehanizētā korpusa vienības ieņēma Tukumu un sasniedza Klapkalnciemu pie Rīgas jūras līča, pārtraucot sauszemes satiksmi starp Vērmahta armiju grupu “Ziemeļi” un Vāciju. Tomēr pirmais Sarkanās armijas mēģinājums satiksmi pārtraukt nebija sekmīgs, jo vācu pretuzbrukuma rezultātā jau 1944. gada augusta beigās sauszemes koridoru pie Tukuma atjaunoja.

Nākamais vācu armijas ielenkšanas mēģinājums sākās 1944. gada 14. septembrī, kad trīs Baltijas frontes ar 1 546 000 karavīru sāka uzbrukumu Rīgas virzienā. Arī šis mēģinājums beidzās nesekmīgi un Sarkanajai armijai nācās mainīt plānus. Trešais mēģinājums, pazīstams ar nosaukumu “Klaipēdas uzbrukuma operācija”, bija ne tikai sekmīgs, bet kļuva par vienu no lielākajiem Sarkanās armijas sasniegumiem Otrā pasaules kara laikā. 5. gvardes tanku armija, sākot uzbrukumu 5. oktobrī, Baltijas jūras piekrasti pie Palangas sasniedza jau 10. oktobra vakarā.

Apmēram 500 000 Vācijas bruņoto spēku karavīru skaitījās ielenkti. Atbilstoši 1. Baltijas frontes štāba ziņojumiem, bija nepieciešama tikai neliela piepūle, lai pilnībā atbrīvotu visu Baltijas piekrasti. Tomēr kaujas Kurzemē turpinājās vēl septiņus mēnešus un Kurzeme kļuva par Otrā pasaules kara beigu simbolu.

Septiņu mēnešu kauju laikā līdz 1945. gada maijam Vācijas bruņotie spēki Kurzemē zaudēja 154 108 kritušus, ievainotus un bez vēsts pazudušus karavīrus. Precīzs kritušo un bez vēsts pazudušo skaits nav zināms, bet varēja sasniegt līdz 50 000 karavīru. Pēc kara beigām vācu karavīru kapsētas padomju vara iznīcināja. Kritušo karavīru ekshumācija no kaujas laukiem un nopostītajām kapsētām sākās 1990. gadu sākumā.

Kopš 1997. gada sākta kara apbedījumu izpēte un karavīru pārapbedīšana pie Saldus un pašreiz šeit ir atrodami 27 000 kritušo karavīru vārdi. Darbi vēl arvien turpinās, jo visas karavīru apbedījumu vietas vēl nav izpētītas. Pārapbedīto karavīru uzvārdi liecina par to, ka vācu armijā starp vāciešiem, austriešiem ir bijuši iesaukti arī latvieši, igauņi, lietuvieši, norvēģi, dāņi un citu tautību pārstāvji.

Loo jutustaja: Valdis Kuzmins; Loo ülestähendaja: Valdis Kuzmins, Jana Kalve
IMG_20200625_191600.jpg
IMG_20200913_172709.jpg
IMG_20210316_160609.jpg
IMG_20210316_161443.jpg
SaldusVācuKapi_RudolfRoggan.jpg
SaldusVācuKapi_krustscentrā.jpg
SaldusVācuKapi_puķes.jpg
SpurensucheBaltikum.pdf
WernerHAUPTKurland_Bildchrinik.jpg

Susijusios vietos

Saldus Saksa sõdurite kalmistu

Saldus Saksa sõduri kalmistu asub Saldus-Ezere maanteel. 8 hektari suurusele kalmistule maeti ümber umbes 25 000 Saksa sõdurit ja mõned Läti leegionärid. Ümbermatmine on toimunud 1997. aastast.

1. maist 1. oktoobrini saab mälestustoas vaadata ekspositsiooni Kuramaa lahingutest. Sel perioodil on mälestustuba avatud tööpäeviti 9.00-17.00, laupäeviti ja pühapäeviti on kalmistul ka matkajuht. Samuti on kättesaadavad Saldusse maetud sõdurite ja langenud sõdurite registrid kogu Lätis.

Ezere kohalik ajaloohoidla "Muitas Nams" ("Tollimaja")

Ezere tollimaja asub Ezeres Saldus-Mažeikiai maantee lähedal Läti-Leedu piiril. Selles hoones kirjutati 8. mail 1945 alla nn Kuramaa taskusse piiratud Saksa armeeüksuste "Kurzeme" (Kuramaa) kapitulatsioonilepingule. Arvatakse, et Teine maailmasõda lõppes tegelikult Ezeres. Tollimajas on II maailmasõja lõpu sündmusi kajastav väljapanek ja Ezere valla ajalugu vanast ajast kuni tänapäevani kirjeldavad eksponaadid. 7. mai 1945. aasta hommikul saatis Leningradi rinde ülem marssal L. Govorov armeegrupi "Kurzeme" juhtkonnale ultimaatumi, et see paneks relvad maha. Üleandmisakt allkirjastati asjaosaliste poolt 8. mail ja selles kirjeldati üksikasjalikult üleandmise korda, relvade kogumiskohti, esitatavaid dokumente ja andmeid ning muid praktilisi meetmeid.

Guided excursion in Priekule “Along the Footsteps of World War II in the "Courland Pocket””

The guided tours feature the battlefields of World War II in the vicinity of the town of Priekule. The duration of the tour can be adjusted to suit the interests of the group: from 10 kilometres in three hours to 40 kilometres in six hours. All year round, the tours are available in Latvian, Russian and English. Tours must be booked in advance. The tours are suitable for travellers from 13 years of age. The most suitable mode of transportation is a car or bus with up to 30 seats. Key stops: Gramzda parish where the Soviet Army initiated its attack on the German Army in Priekule in the autumn of 1944. Priekule Brothers’ Cemetery: the largest Brothers’ Cemetery in the Baltics with more than 23,000 Red Army soldiers resting here. Priekule: a site of strategic importance in the south of the ‘Courland Pocket’ where a particularly heavy and difficult battle was fought. Krote parish where in the February of 1945 the attack of the Soviet Army on the German forces besieged in the ‘Courland Pocket’ stopped on the banks of the Vārtāja river.

Gedenkstätte für Hermann Faul

Es befindet sich an der Kreuzung von Landstraßen, die von der Straße von Pienava nach Džūkste abzweigt.

Denkmal für H. Faul und die neun deutschen und lettischen Soldaten, die in der Schlacht vom 27. Dezember 1944 gefallen sind (wahrscheinlich durch einen Volltreffer einer Kanonengranate) und seither als vermisst gelten, da keine sterblichen Überreste, Dokumente oder andere Hinweise auf ihre Identität gefunden wurden.

Gedenkstätte Bruderfriedhof-Soldatenfriedhof Priekule

Das Ensemble des Bruderfriedhofes Priekule an der Straße Liepāja-Priekule-Skuoda ist der größte sowjetische Soldatenfriedhof des Zweiten Weltkrieges im Baltikum. Hier wurden mehr als 23 000 sowjetische Gefallene beigesetzt. Die „Operation Priekule“ ab Oktober 1944 bis zum 21. Februar 1945 war eine der erbittertesten Kampfhandlungen in Kurland. Die für beide Seiten verlustreiche Schlacht von Priekule im Februar 1945 dauerte sieben Tage und Nächte ohne Unterbrechung. Bis zur Umwandlung der Kriegsgräberstätte in eine Gedenkstätte zierte den Bruderfriedhof Priekule das letzte vom herausragenden lettischen Bildhauers K. Zāle (1888-1942) geschaffene Denkmal, das ursprünglich zur Erinnerung an die Unabhängigkeitskämpfe in Aloja errichtet werden sollte. Zwischen 1974 und 1984 wurde der Bruderfriedhof Priekule auf einer Fläche von 8 ha zu einem Gedenkensemble für die Gefallenen des Zweiten Weltkriegs umgestaltet. Beteiligt waren die Bildhauerin P. Zaļkalne, die Architekten A. Zoldners und E. Salguss sowie der Dendrologe A. Lasis. Die 12 m hohe Skulptur der „Mutter Heimat“ steht im Zentrum der Gedenkstätte. Die Namen der Gefallenen sind in Granitplatten eingraviert. Bis zur Wiederherstellung der Unabhängigkeit Lettlands 1991 wurde der Tag des Sieges alljährlich am 9. Mai hier groß gefeiert.

„Auf den Spuren des Zweiten Weltkrieges im Kurland-Kessel“ - Führung in Priekule

Die Besichtigungstouren führen zu den Schlachtfeldern des Zweiten Weltkrieges rund um Priekule. Dauer und Umfang einer Tour kann je nach Interesse der Besucher variiert werden – für 10 km sind etwa 3 Stunden zu veranschlagen, für 40 km etwa 6 Stunden. Die Führungen werden das ganze Jahr über in lettischer, russischer und englischer Sprache angeboten. Besuche sind im Voraus zu vereinbaren. Die Touren sind für Besucher ab einem Alter von etwa 13 Jahren geeignet. Als Verkehrsmittel bieten sich Pkws oder ein Bus mit bis zu 30 Plätzen an.

Zu den wichtigsten Programmpunkten zählen: Gramzda, wo im Herbst 1944 der Angriff der sowjetischen Armee auf die deutschen Stellungen im Raum Priekule begann;

der Soldatenfriedhof Priekule – der größte Bruderfriedhof im Baltikum, auf dem mehr als 23 000 gefallene Rotarmisten ihre letzte Ruhe fanden;

Priekule – ein strategisch wichtiger Ort im südlichen Teil des Kurland-Kessels, wo äußerst heftige und unübersichtliche Kampfhandlungen stattfanden;

und Krote, wo der Vorstoß der sowjetischen Armee auf die im Kurland-Kessel eingeschlossenen deutschen Truppenteile im Februar 1945 an den Ufern des Flusses Vartāja zum Stehen kam.