Lettisches Okkupationsmuseum Museum

Latvijas_Okupacijas_muzejs_02.jpg
Quelle: Lettisches Besatzungsmuseum.
20220502_164135.jpg
Latvijas_Okupacijas_muzejs_01.jpg
Latvijas_Okupacijas_muzejs_03.jpg
Latvijas_Okupacijas_muzejs_04.jpg
Latvijas_Okupacijas_muzejs_05.jpg
Latvijas_Okupacijas_muzejs_06.jpg
Latvijas_Okupacijas_muzejs_07.jpg
Latvijas_Okupacijas_muzejs_08.jpg
Latvijas_Okupacijas_muzejs_09.jpg
Latvijas_Okupacijas_muzejs_10.jpg
okupacijasmuzejs2025-1.jpg
okupacijasmuzejs2025-2.jpg
okupacijasmuzejs2025-3.jpg
okupacijasmuzejs2025-4.jpg
okupacijasmuzejs2025-5.jpg
okupacijasmuzejs2025-6.jpg
okupacijasmuzejs2025-7.jpg
okupacijasmuzejs2025-8.jpg
okupacijasmuzejs2025-9.jpg
okupacijasmuzejs2025.jpg
Loading...
 Latviešu Strēlnieku laukums 1, Rīga, Latvija, Lettland
 +371 67229255
 Latvijas Okupācijas muzejs

Die Museumsausstellung beleuchtet die Geschichte Lettlands von 1940 bis 1991, also die nationalsozialistische und die sowjetische Besatzungszeit.  

Das „Haus der Zukunft“ ist ein Projekt des renommierten lettisch-amerikanischen Architekten Gunārs Birkerts zur Renovierung und Erweiterung des lettischen Okkupationsmuseums sowie zur Schaffung einer neuen Ausstellung. Die Ausstellung „Die Geschichte des KGB in Lettland“ befindet sich im sog. Eckhaus, dem ehemaligen Gebäude des Staatssicherheitskomitees der UdSSR (KGB). Das Lettische Okkupationsmuseum wurde 1993 gegründet. 

Es erinnert an die lange verdrängte Geschichte Lettlands: den Staat, sein Volk und das Land unter zwei totalitären Mächten von 1940 bis 1991. 

2020 umfasste der Museumsfundus mehr als 70000 Objekte (Dokumente, Fotos, schriftliche, mündliche und materielle Zeitzeugnisse, Gegenstände und Erinnerungsstücke). Museumsmitarbeiter haben mehr als 2400 Videozeugnisse aufgezeichnet – eine der größten Sammlungen zum Phänomen Besatzung in Europa. Die Ereignisse, die über die Menschen in Lettland, Litauen und Estland hereinbrachen, sind ein lebendiges Zeugnis für die Erfahrungen der Völker zwischen zwei totalitären Regimen.

 

Verwendete Quellen und Referenzen:

Offizielle Website des Lettischen Besatzungsmuseums: www.okupacijasmuzejs.lv

Bildungsprogramme

No okupācijas līdz brīvībai

Nodarbība muzejā.

Mērķis: Izprast Latvijas 20. gadsimta notikumus: kā Latvija zaudēja valstisko neatkarību, kā pārdzīvoja Otro pasaules karu un divu totalitāru varu – nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas, kā atguva neatkarību, kļuva par brīvu valsti un pilntiesīgu starptautisku organizāciju dalībvalsti.

Jaunā ekspozīcija  ar muzeja krājuma materiāliem, gaismas, skaņas un dizaina elementiem veido muzeja stāstu “Caur tumsas labirintu ved gaismas pavediens”, ar kuru skolēni iepazīsies gida vadītā ekskursijā.

Karoga stāsts

Nodarbība muzejā.

Nodarbībā skolēni iepazīs nozīmīgākos 20. gadsimta Latvijas vēstures notikumus, pētot Latvijas valsts karogu kā brīvības, cerības, latvietības un pretošanās simbolu. Analizējot dažādus vēstures avotus, skolēni izzinās karoga nozīmi neatkarīgās Latvijas laikā, Otrā pasaules kara un okupācijas gados, pretošanās kustībās, padomju represiju apstākļos un cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Nodarbība rosinās ne tikai izprast vēstures notikumus, bet arī pārdomāt Latvijas karoga nozīmi mūsdienās un tā vietu katra cilvēka un ģimenes dzīvē.

Deportācijas. Ģimeņu stāsti.

Nodarbība muzejā.

Nodarbības mērķis - izprast padomju varas īstenoto 1941. un 1949. gada deportāciju norisi un cilvēku dzīvi izsūtījumā.

Gida vadībā skolēniem būs iespēja uzzināt par okupāciju un padomju režīma īstenotajām represijām, izmantojot ekspozīcijā pieejamajos ģimeņu stāstus, plašāk apskatot tieši izsūtīšanu uz ieslodzījuma un nometinājuma vietām. Skolēni uzzinās par deportāciju cēloņiem, norisi un sekām. Lielākā uzmanība pievērsta vēstures avotu analīzei, meklējot atbildes uz jautājumu – kā izdzīvot un saglabāt pašcieņu skarbajos apstākļos?

Propaganda. Karš Ukrainā.

Nodarbība tiešsaistē.

Mērķis: Izprast propagandas jēdzienu un nozīmi, saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā.

Mūsdienās demokrātiskajās valstīs uzskatu un vārda brīvība ir pašsaprotama. Laikā, kad notiek Krievijas karš Ukrainā, informācijas par to masu medijos, sociālajos tīklos un dažādās interneta platformās ir daudz, taču – kā tajā visā orientēties?  Kas ir propaganda un kā tā strādā? Kā saprast, ka fakti ir sagrozīti un nepatiesi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mēģināsim rast atbildes nodarbības laikā.

Pretošanās

Nodarbības mērķis - izprast, kā notika pretošanās padomju okupācijas režīmam, un kāpēc ir svarīgi iestāties pret ļaunumu vēsturē un šodien.
Skolēni iepazīs ekspozīciju, pievēršoties ar tēmu saistītiem jēdzieniem – okupācija, aneksija, bruņota pretošanās, nevardarbīga pretošanās, represijas. Pēc tam skolēni ekspozīcijā meklēs atbildes uz jautājumiem – PAR un PRET ko iestājās indivīdi un organizācijas gan okupētajā Latvijā, gan trimdā, kādas metodes izmantoja, un kas ar viņiem notika. Pēc tam visi kopā analizēs iegūto informāciju un nodarbības noslēgumā piedalīsies improvizētā demonstrācijā “Neesi vienaldzīgs, esi aktīvs”, kurai būs jāsagatavo plakāts par skolēniem aktuālu problēmu– PAR vai PRET ko viņi šobrīd iestājas!

Izdzīvot Ziemassvētkus

Nodarbība tiešsaistē.

Nodarbības mērķis: izprast, kā okupācijas apstākļos cilvēki spēja pretoties padomju varas ideoloģijai un saglabāja Ziemassvētku tradīcijas.

Ziemassvētki ir vieni no gaidītākajiem gada svētkiem, un it kā pašsaprotami šķiet, ka katrs pats izvēlas, kā tos svinēt – iet vai neiet uz baznīcu, kādas dāvanas pirkt un kādus ēdienus likt galdā. Padomju okupācijas gados totalitāra režīma apstākļos šos svētkus un tradīcijas uzskatīja par nevēlamiem,  aizstājot tos ar Jaungada svinībām un liedzot cilvēkiem iespēju svinēt kā agrāk. Taču cilvēki arī šajos apstākļos meklēja iespējas un atrada veidus, kā svinēt Ziemassvētkus pēc vecajām tradīcijām.

Klusēt nedrīkst domāt

Nodarbības mērķis - veicināt izpratni par kultūras norišu un mākslas elementu izmantošanu ideoloģijā padomju okupācijas apstākļos (1945-1990), kad paralēli pastāvēja oficiālā, varas atzītā māksla un neoficiālā, kas palīdzēja saglabāt ticību brīvībai un kuru vara aizliedza, bet tās autorus – represēja.  
Skolēni, analizējot dažādu jomu elementus (literatūra, tēlotājmāksla, vide, vizuālā māksla un svētki), iepazīs padomju okupācijas laika kultūru un mākslu, attīstīs kritisko domāšanu un nostiprinās izpratni par brīvas, demokrātiskas valsts un personības nozīmi.  

Par savu zemi jāstāv. Barikāžu laiks.

Nodarbība tiešsaistē.

Mērķis: Iepazīt 1991. gada Barikāžu notikumus un to nozīmi Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā, izprast cilvēku drosmi, vienotību un gatavību aizstāvēt savu valsti nevardarbīgā veidā, kā arī apzināties šī laika vēsturisko un cilvēcisko nozīmi mūsdienu Latvijā.

Aizliegtais 18. novembris.

Nodarbība tiešsaistē.

Mērķis: Iepazīties ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieku darbību totalitāras valsts apstākļos, izprast Latvijas neatkarības zaudēšanu un padomju okupācijas ietekmi uz cilvēku dzīvi, kā arī noskaidrot, kas ir totalitāra valsts un kā tā ierobežoja brīvību. Nodarbībā skolēni aplūkos arī represijas pret iedzīvotājiem, nevardarbīgās pretošanās nozīmi, disidentu darbību un motivāciju, kā arī vērtības – brīvību, Tēvzemes mīlestību un patiesību – un to nozīmi Latvijā toreiz un mūsdienās.

Padomju deportācijas. Ar bērna acīm.

Nodarbība tiešsaistē.

rķis: Izprast padomju varas īstenotās deportācijas norisi un cilvēku dzīvi izsūtījumā, analizējot tās cēloņus, gaitu un sekas Latvijas sabiedrībā. Nodarbības laikā skolēni uzzinās par deportēto cilvēku piedzīvoto, emocionālajiem un fiziskajiem pārbaudījumiem, kā arī ikdienas dzīves apstākļiem izsūtījumā, strādājot ar dažādiem vēstures avotiem. Nodarbības laikā skolēni uzzinās par deportēto cilvēku piedzīvoto, strādājot ar avotiem – Benitas Plezeres zīmējumiem un viņas videoliecības fragmentiem. 

Gara spēka Atmoda.

Nodarbība tiešaistē.

Mērķis: iepazīties ar Atmodas un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas laika notikumiem un cilvēkiem. Izmantojot savas ģimenes pieredzi un autentiskus video sižetus, aicināsim skolēnus novērtēt valsts brīvību un nosargāt to. Nodarbība palīdzēs izprast situāciju pirms Atmodas, būtiskākos notikumus un organizāciju darbību šajā laikā, taču vislielākā vērība  pievērsta tautas gara spēkam, kas izpaudās gan iestājoties pret vides sagandēšanu,  gan drosmē doties pie miliču ieskautā Brīvības pieminekļa, lai pieminētu īpašu notikumu gadadienas. 

Zugehörige Geschichten

Erinnerungen an Žanis Lipke

Auf die sowjetische Besatzung folgte die deutsche. Die Nazis begingen Verbrechen an der Bevölkerung Lettlands. Eine dieser ethnischen Gruppen waren die Juden. Zunächst wurden Ghettos errichtet, dann folgte die Vernichtung der Juden. Viele Letten retteten Juden vor der Vernichtung. Einer von ihnen war Žanis Lipke.

Über die Besetzung Lettlands

Im Jahr 1940 wurde die Existenz des unabhängigen Staates Lettland durch die Besetzung und Annexion bzw. Eingliederung durch die Sowjetunion in die Union der Sozialistischen Sowjetrepubliken (UdSSR) unterbrochen.

Im Hof wurde eine Gedenkplakette für Admiral Makarow gefunden.

Ein kleines militärisches Relikt kann eine umfassende historische Geschichte erzählen. Und obwohl das Abzeichen Ereignisse aus dem Russisch-Japanischen Krieg symbolisiert, zeugt es auch von der facettenreichen Militärgeschichte und der Beteiligung unserer lettischen Schützen an anderen militärischen Konflikten, sowohl vor als auch nach den Unabhängigkeitskriegen.

Bombardierung von Rezekne im Jahr 1944

Die Bombardierung von Rēzekne fand Ostern 1944 statt. Dabei wurden große Teile der Stadt zerstört, Dutzende Zivilisten getötet und Tausende obdachlos. Diejenigen, die diese Ereignisse selbst miterlebt haben und uns davon berichten können, waren damals noch Kinder. Der Autor dieser Geschichte ist eines von ihnen.

Streiche und Spiele mit Militärmunition

Nach dem Zweiten Weltkrieg war Lettland von den physischen Überresten des Krieges übersät. Es gab unzählige Granaten, Blindgänger und Patronenhülsen. Selbst heute noch findet man, insbesondere an Orten, an denen aktiv Krieg geführt wurde, Blindgänger – eine große Seltenheit. In den Nachkriegsjahren hingegen gehörten diese Granaten zum Alltag der Bewohner, sowohl in Wäldern als auch in Gärten, und sogar im Spielzeug von Kindern.