Latgale - Latvijas austrumu pierobeža

Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 2 km2. Daugavpils cietoksnis ir pēdējais uzceltais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Skatoties no putna lidojuma, cietoksnis atgādina zvaigznes formu. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.

Ne mazāk nozīmīga ir arī cietokšņa iekšējā apbūve, kurā līdz mūsdienām ir saglabājušās 80 vēsturiskās ēkas un 10 ielas. Lielākā daļa no šīm ēkām saglabājušās cietoksnī no 19. gs.

Cietoksnis būvēts no 1810. gada līdz 1878. gadam. Cariskā Krievija Dinaburgas cietokšņa celtniecību uzsāka, gatavojoties Napaleona iebrukumam. 1812. gadā pie vēl nepabeigtā cietokšņa notika krievu un franču karspēka kaujas. Pēc Napaleona kariem cietokšņa būvniecība turpinājās, taču jau būvniecības laikā tas sāka zaudēt savu nozīmi un 1856. gadā jau bija kļuvis par 2. klases cietoksni, bet 1897. gadā kļuva par Dvinskas cietoksni – noliktavu. Cietokšņa pabeigšanas brīdī 1878. gadā tas jau bija novecojis un kļuvis par pēdējo uzbūvēto bastionu tipa cietoksni Eiropā. Tas arī tiek pieskaitīts Nocietināto Ideālo pilsētu kategorijai, kā arī tas ir vienīgais bez ievērojamām pārmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs Centrāleiropā.

Cietoksnim 1915.–1918. gadā bija svarīga krievu armijas atbalsta un loģistikas bāzes loma Pirmā pasaules kara laikā, kad vācu karspēks centās ieņemt Daugavpili. 1918. gada februārī cietoksni ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada decembrī to ieņēma uzbrūkošie lielinieku spēki, bet 1920. gada janvārī to ieņēma poļu karaspēks, kurš palīdzēja Latvijas armijai atbrīvot Latgali no lielinieku spēkiem.

1920.–1940. gadā Daugavpils cietoksnī dislocējās Latvijas armijas 4. Zemgales divīzija.

Pēc Latvijas okupācijas cietoksnī iekārtojās Sarkanās armijas daļas, bet vācu okupācijas laikā cietoksnī atradās sarkanarmijas gūstekņu nometne Štalags-340. Pēc otrreizējās padomu okupācijas cietoksnī atkal izvietojās padomju armijas daļas. Latvija cietoksni atguva tikai 1993. gadā pēc Krievijas armijas daļu izvākšanās.

Šobrīd cietoksnis ir populārs tūrisma objekts ar vairākiem muzejiem. Notiek pakāpeniska cietokšņa restaurācija.

Daugavpils skrošu rūpnīca dibināta 1885. gadā. Rūpnīca ir vecākā munīcijas ražotne Ziemeļeiropā. Vienīgā šāda veida rūpnīca Baltijā, un viens no vecākajiem industriālā mantojuma objektiem Latvijā. Rūpnīcā atrodas Eiropā vienīgais strādājošais svina skrošu liešanas tornis.

Cauri gadsimtiem rūpnīca vienmēr ir ražojusi augstas kvalitātes medību skrotis, ko tā turpina darīt arī joprojām. Rūpnīcā redzamas iekārtas un konstrukcijas, kas tika uzbūvētas 19.gs, papildinātas pirms un pēc abiem Pasaules kariem, bet tās labi saskaņojas ar modernajām iekārtām, kas tiek izmantotas munīcijas ražošanā.

Rūpnīca piedāvā apskatīt vēsturisko ekspozīciju, skrošu liešanas cehu, uzkāpt tās unikālajā 31,5 m augstajā tornī, zem kura atrodas 13,5 m dziļā dzesēšanas aka. Munīcijas rūpnīca ir galamērķis daudziem pašmāju un ārvalstu tūristiem, kas vēlas šodien sajust unikālo 19. gadsimta atmosfēru un iepazīt senās iekārtas darbībā. Pēc rūpnīcas apskates ikvienam ir iespēja izmēģināt saražoto produkciju rūpnīcas šautuvē.

WW2 – 2. pasaules kara ekspozīcija Aglonā jeb kara muzejs izveidots 2008. gadā. Kolekcija tiek nepārtraukti papildināta, un tie, kuri apmeklēja muzeju pirmajā gadā, šodien ieraudzītu daudz lielāku un plašāku ekspozīciju, kā arī Otrā pasaules kara ieročus. Šo gadu laikā ir daudz lasīts, runāts ar to gadu gājuma cilvēkiem un kara veterāniem.

Muzeja kodols ir ieroči, ekipējums, munīcija, formas tērpi, kas piedalījās Otrā pasaules kara konfliktā. Ir apskatāmi arī sadzīves priekšmeti, pat lidmašīnu atlūzas utt. Kā visdārgākā un unikālākā ir feldpost (karalauka) vēstuļu sarakste starp oberleitenantu Augustu un viņa mīļoto Martu 5 kara gadu garumā. Dialogs vēstulēs starp diviem viens otru mīlošiem cilvēkiem ar laimīgām beigām. Fonā var skatīt to laiku hroniku. Ekspedīcija nav politizēta, bet gan vienlīdzīgi sadala abas karojošās puses. Šeit nav ne labo, ne slikto, varbūt tāpēc ir viegli skatāma.

Droši var apgalvot, ka tā ir viena no plašākajām un interesantākajām šāda veida ekspozīcijām Latvijā.

Piemineklis 3. Jelgavas kājnieku pulka 1920. gada 16. janvāra brīvības cīņām Latgalē. Ar uzrakstu: “3. Jelgavas kājnieku pulka cīņu vieta uzvaras gājiens pa Latgali. 1920.16.I. Mēs nesām sauli, brīvību un patstāvību Latvijai”

Pieminekli atklāja  1936. gada. 16. augustā  ģenerālis Žanis Bachs (1885. – 1941.), iesvētīja mācītājs Ādams Vizulis (1891. – 1970). Pieminekļa meta autors Inženieris Zilēvičs

Latvijas Neatkarības kara (1918.–1920.) Latgales atbrīvošanas operācija sākās 1920. gada 3. janvārī. Līdz janvāra vidum Latvijas un Polijas armija no Krievijā varu sagrābušajiem lielinieku spēkiem bija atbrīvojušas Daugavpili un lielāko daļu Latgales dienvidu līdz Dagdas – Indras līnijai. 9. janvārī sākas Latvijas armijas uzbrukums Ziemeļlatgalē, kurš strauji virzījās Kārsavas un Pitalovas staciju virzienā.

Pa vidu starp abiem uzbrukumu virzieniem palika lielinieku kontrolētais rajons Varakļānu, Viļānu un Rēzeknes apkārtnē. 20. janvārī Latvijas armijas vienības sāka Rēzeknes atbrīvošanas operāciju. Jau 21. janvārī tika atbrīvota Rēzekne. Latvijas armija visā Austrumu frontes plašumā sasniedza latviešu apdzīvoto zemju robežu janvāra beigās. Jau 1. februārī Padomju Krievija parakstīja pamiera līgumu ar Latviju.

Ar uzvaru Latgales kaujās tika iegūta Latvijas Austrumu robeža un iespēja Latgali pievienot Latvijai. Latvijas armija 1920. gadā izkaroja galīgo Latvijas apvienošanu un neatkarību.

Piemineklis ar datējumu 1920.16.I. ir veltīts brīdim, kad 3. Jelgavas kājnieku pulks nostājās izejas pozīcijās pirms Rēzeknes atbrīvošanas operācijas.