Latgale - Latvijas austrumu pierobeža

Daugavpils cietoksnis ir valsts nozīmes arhitektūras un kultūr vēstures piemineklis. Tas ir pēdējais pasaulē uzceltais bas tionu tipa cietoksnis un vienīgais Centrāleiropā saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs bez būtiskām izmaiņām. Tā būvniecība sākās 1810. gadā, Cariskajai Krievijai gatavo joties Napoleona iebrukumam, un turpinājās līdz 1878. ga dam. 1812. gadā pie vēl nepabeigtā cietokšņa norisinājās krievu un franču karaspēku kaujas. Pēc Napoleona kariem cietokšņa celtniecība turpinājās, taču jau būvniecības laikā tas sāka zaudēt savu militāro nozīmi. Pirmā pasaules kara laikā (1915-1918) cietoksnis kalpoja kā krievu armijas atbalsta un loģistikas bāze.

1918. gada februārī to ieņēma vācu karaspēks, bet decembrī – lielinieku spēki. 1920. gada janvārī cietoksni atguva poļu karaspēks, kas palīdzēja Latvijas armijai atbrīvot Latgali no lieliniekiem. 1920.-1940. gadā cietoksnī dislocējās Latvijas armijas 4. Zemgales divīzija. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā cietoksnī izvietojās Sar kanās armijas daļas, bet vācu okupācijas laikā tur atradās Sarkanās armijas karagūstekņu nometne “Štalags-340”. Pēc otrreizējās padomju okupācijas 1944. gadā cietoksnī atkal tika izvietotas padomju armijas daļas. Latvija cietoksni at guva 1993. gadā pēc Krievijas armijas aiziešanas.

Daugavpils skrošu rūpnīca, dibināta 1885. gadā, ir vecākā munīcijas ražotne Ziemeļeiropā, vienīgā šāda veida rūpnī ca Baltijā un viens no vecākajiem industriālā mantojuma objektiem Latvijā. Tajā atrodas Eiropā vienīgais strādājo šais svina skrošu liešanas tornis. Gadsimtu gaitā rūpnīca ir nepārtraukti ražojusi augstas kvalitātes medību skrotis un turpina to darīt arī mūsdie nās. Rūpnīcā saglabājušās iekārtas un konstrukcijas no 19. gadsimta, kas papildinātas pirms un pēc Pasaules kariem.

Munīcijas ražošanā tiek izmantotas mūsdienīgas iekārtas. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt vēsturisko ekspozīciju, skrošu liešanas cehu, un uzkāpt rūpnīcas unikālajā 31,5 metrus augstajā tornī, zem kura atrodas 13,5 metrus dziļā dzesēšanas aka. Šī rūpnīca ir populārs tūrisma galamērķis, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu apmeklētājus, ļau jot iepazīt 19. gadsimta rūpniecības mantojumu un apska tīt senās iekārtas darbībā. Pēc rūpnīcas apskates intere senti var izmēģināt saražoto produkciju rūpnīcas šautuvē.

WW2 – Otrā pasaules kara ekspozīcija Aglonā jeb kara muzejs izveidots 2008. gadā un ir viena no plašākajām un interesantākajām šāda veida ekspozīcijām Latvijā. Kolekcija nepārtraukti tikusi papildināta ar jauniegūtiem eks ponātiem, kara dalībnieku un karalaika paaudzes cilvēku stāstiem. Muzeja kodolu veido ieroči, ekipējums, munīcija un for mas tērpi, kas tika izmantoti Otrajā pasaules karā.

Papildus apskatāmi sadzīves priekšmeti, lidmašīnu atlūzas un citi eksponāti. Viens no vērtīgākajiem un unikālākajiem eksponātiem ir Feldpost (karalauka) vēstuļu sarakste starp oberleitnantu Augustu un viņa mīļoto Martu, kas piecu kara gadu laikā starp diviem mīlošiem cilvēkiem veidoja dialogu ar laimīgām beigām. Ekspozīcijas fonā skatāmas kara laika hronikas.

Ekspozīcija nav politizēta un vienlīdzīgi atspoguļo abas karojošās puses, ļaujot skatītājiem to uztvert bez vērtējumiem par labo vai slikto, pateicoties šai pieejai ekspozīcija ir viegli uztverama.

Piemineklis 3. Jelgavas kājnieku pulka 1920. gada 16. janvāra brīvības cīņām Latgalē. Ar uzrakstu: “3. Jelgavas kājnieku pulka cīņu vieta uzvaras gājiens pa Latgali. 1920.16.I. Mēs nesām sauli, brīvību un patstāvību Latvijai”

Pieminekli atklāja  1936. gada. 16. augustā  ģenerālis Žanis Bachs (1885. – 1941.), iesvētīja mācītājs Ādams Vizulis (1891. – 1970). Pieminekļa meta autors Inženieris Zilēvičs

Latvijas Neatkarības kara (1918.–1920.) Latgales atbrīvošanas operācija sākās 1920. gada 3. janvārī. Līdz janvāra vidum Latvijas un Polijas armija no Krievijā varu sagrābušajiem lielinieku spēkiem bija atbrīvojušas Daugavpili un lielāko daļu Latgales dienvidu līdz Dagdas – Indras līnijai. 9. janvārī sākas Latvijas armijas uzbrukums Ziemeļlatgalē, kurš strauji virzījās Kārsavas un Pitalovas staciju virzienā.

Pa vidu starp abiem uzbrukumu virzieniem palika lielinieku kontrolētais rajons Varakļānu, Viļānu un Rēzeknes apkārtnē. 20. janvārī Latvijas armijas vienības sāka Rēzeknes atbrīvošanas operāciju. Jau 21. janvārī tika atbrīvota Rēzekne. Latvijas armija visā Austrumu frontes plašumā sasniedza latviešu apdzīvoto zemju robežu janvāra beigās. Jau 1. februārī Padomju Krievija parakstīja pamiera līgumu ar Latviju.

Ar uzvaru Latgales kaujās tika iegūta Latvijas Austrumu robeža un iespēja Latgali pievienot Latvijai. Latvijas armija 1920. gadā izkaroja galīgo Latvijas apvienošanu un neatkarību.

Piemineklis ar datējumu 1920.16.I. ir veltīts brīdim, kad 3. Jelgavas kājnieku pulks nostājās izejas pozīcijās pirms Rēzeknes atbrīvošanas operācijas.