Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP)
I WW1, I Neatkarības kari

Atrodas Valkā, Rīgas ielas labajā pusē, vēsturiskajā Vidzemes draudžu skolotāju semināra ēkā.

Ēkā no 1853.gada līdz 1890.gada darbojās Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs. To līdz 1881.gadam vadīja latviešu pedagogs, koru kultūras pamatlicējs Jānis Cimze. Pēc skolotāju semināra slēgšanas ēka 80 gadus kalpojusi dažādām izglītības, kultūras un sadzīves vajadzībām. Valkas novadpētniecības muzejs ēkā atrodas kopš 1970.gada.

Valkas novadpētniecības muzejā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija “Valka – Latvijas neatkarības šūpulis”. Tā veidota kā stāsts par sabiedriski politiskajiem notikumiem Valkā no 1914. līdz 1920.gadam, kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti. Ekspozīcijā atspoguļoti Latvijas valsts organizēšanas priekšdarbi un Ziemeļlatvijas brigādes veidošana Valkā. Caur četrām sajūtām – Ceļa, Padomes, Štāba un Mājas – ekspozīcijā apskatāmas tēmas par Valkas pilsētu, bēgļiem, LZS dibināšanu (1917.g.), LPNP (1917.g.), Latviešu pagaidu Nacionālo teātri (1918.g.), Iskolatu – Padomju Latvijas pagaidu valdību, Ziemeļlatvijas armijas izveidošanu (1919.g.), ģenerāli Pēteri Radziņu. Ekspozīcijā veiksmīgi blakus tradicionālajiem krājuma eksponēšanas veidiem, izmantoti interaktīvi multimediju risinājumi.

Informācija un anotācijas tulkotas igauņu un angļu valodā.

Monuments “Veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei” atrodas Valkā Rīgas un Raiņa ielu krustojumā (adrese Raiņa iela 9A).

Monumentu atklāja 2017. gada 2. decembrī Latvijas simtgades programmas ietvaros, par godu Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes sanākšanai 1917. gadā.

Ansambļa idejas autore ir tēlniece Arta Dumpe, akmeņkalis – Ivars Feldbergs, arhitektonisko plānošanu veica SIA "Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi".

Monumenta pamatni veido liels dzirnakmens – kā dzīves, laika un notikumu aplis. Tā sānos ir iegravēti LPNP valdes locekļu vārdi. No dzirnakmens kā likteņa ceļi debesu jumā uzvijas trīs novadi – Vidzeme, Kurzeme un Latgale ar vēsturiskajiem ģerboņiem. Kompozīciju noslēdz Betlēmes zvaigzne, kas pārtop jaunās Latvijas valsts saulē. Latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis Kārlis Skalbe /1879-1945/ ir rakstījis: “Arī Latvijai ir bijusi sava Betlēme, mazā nabadzīgā Valka...”.

Piemineklis Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei ir sava veida parādu atdošana cilvēkiem, kuri 1917. gadā Valkā riskējot ar savām dzīvībām, ideālu vadīti, faktiski neiespējamā situācijā ielika pamatus Latvijas valstij.

Tobrīd Valka bija pilsēta ar lielāko latviešu iedzīvotāju skaitu Vācijas vēl neokupētajā teritorijā. Pēc Rīgas krišanas tā kļuva par latviešu sabiedriskās, politiskās un kultūras dzīves centru. Šeit sapulcējās tie, kurus vienoja vēlme īstenot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības. No 1917. gada 29. novembra – 2. decembrim (pēc jaunā stila) Valkas pilsētas rātsnamā (tagad ēka Valgā Kesk iela Nr.11) notika Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes 1.sesija, kurā piedalījās gandrīz visu ietekmīgāko latviešu sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvji. Viņi pirmo reizi oficiāli deklarēja savas darbības mērķi - neatkarīgas nacionālas valsts izveidošanu, pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos.

Kuģa “Saratov” īstā piestātnes vieta atrodas Liepājā, Vecā ostmalā 59 pie laivu piestātnēm. 

1888. gadā būvēts Kopenhāgenā kuģubūvētavā “Buvmeistar & Wain” ar nosaukumu “Leopold II”.1911. gadā to pārpirka akciju sabiedrība Krievijas Ziemeļrietumu kuģniecība un pārdēvēja par “Saratov”, par kuģa kapteini kļūst latvietis Aleksandrs Remess.

1915. gada maijā, kad Liepāju ieņēma vācu karaspēks, “Saratov” atradās ostā bojātā stāvoklī.

1919. gada 10. janvārī tvaikoni “Saratov” pārņēma Latvijas Pagaidu valdības vajadzībām. No 1919. gada aprīļa līdz 1919. gada jūlija uz kuģa “Saratov” pēc “16. aprīļa apvērsuma” atradās K. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība, kas bija spiesta glābties Sabiedroto flotes aizsardzībā.

1919. gada 8. jūlijā, pēc K. Ulmaņa Pagaidu valdības nogādāšanas Rīgā, tvaikoni izmantoja satiksmē starp Rīgu, Ventspili un Liepāju.

Pēc Latvijas un Padomju Krievijas 1920.gada 11.augusta miera līguma nosacījumiem tvaikonis “Saratov” bija jāatdod padomju pusei. 1923. gada 2. janvārī tvaikoni nodeva Padomju Krievijas pārstāvim. 1923. gada 15.janvārī tvaikonis “Saratov” gāja bojā pie Akmeņraga.

1936. gadā Latvijas jūrniecības departaments kuģa vraku pārdeva kādam uzņēmumam, kas to izcēla un nodeva metāllūžņos Liepājas drāšu fabrikai.

Rubeņa bataljona muzejs atrodas Ugālē. Tas stāsta par ģenerāļa J. Kureļa grupas R. Rubeņa komandētā bataljona cīņām Kurzemē 1944. gadā, par kureliešu darbību un nacionālās pretošanās kustību. Muzejā izvietota ekspozīcija par Latvijas Centrālās padomes (LCP) un tās Ventspils grupas darbību, arī UNESCO programmā "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautais LCP Memorands ar 188 parakstiem un parakstītāju fotogrāfijām. LCP bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943. līdz 1994. gadam, ko dibināja ar nolūku koordinēt dažādu latviešu pretestības kustību darbību, lai atjaunotu Latvijas valstisko neatkarību. Muzejs piedāvā arī izbraukumu pa vietām, kas saistītas ar bataljona vēsturi (apmetne ar rekonstruēto bunkuru Usmas pagastā, cīņu vietas Rendas un Zlēku pagastos, u.c.).

Iespējams vienoties par pārvietojamās ekspozīcijas izvietošanu (8 gab. viegli pārvietojamas un saliekamas planšetes: 80x200 cm).