DOTs (ДОТ) I WW1, II WW2, IV Padomju okupācija

Sarkanās Armijas 8. igauņu strēlnieku korpusa kritušā virsnieka Jakoba Kundera piemiņas vieta (dzots) atrodas pie kapsētas 200 metrus uz dienvidrietumiem no Blīdenes – Remtes ceļa un Rīgas – Liepājas dzelzceļa krustojuma.

1945. gada 17. martā sākās pēdējais Sarkanās armijas uzbrukuma mēģinājums Kurzemē. Igauņu 8. strēlnieku korpusa 7. igauņu strēlnieku divīzijas uzdevums bija sasniegt Rīgas – Liepājas...

Atrodas ap 0,25 km austrumos no neliela strauta (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) paplašinājuma Ķeguma HES krasta nogāzē. No Jaunjelgavas – Ķeguma ceļa (P85) to var meklēt, ejot gar Daugavas krastu (aizaudzis, pirms tam – meža izcirtums). Uzmanīgs vērotājs to pamanīs arī no upes, jo vasaras laikā šeit sazēlusi lekna veģetācija. Ugunspunkta betona daļas ir klātas ar zaļu sūnu, atverē redzamas metāla un koka konstrukcijas. Tā kā Ķeguma HES viļņu darbības rezultātā ugunspunkts atrodas noskalota krasta malā, tas var būt apmeklējumam bīstams. Blakus atrodas dziļa bedre (bumbu bedre?). Šis ir astotais (no Ķeguma HES, Jaunjelgavas virzienā) no Daugavas kreisā krasta 1. Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem...

Atrodas mežā 0,6 – 0,7 km dienvidos no Latgaļu ciema. Vislabāko priekštatu par teritoriju var gūt, ja to iepriekš izpēta LIDAR kartēs, jo dabā ierakumu pozīcijas un citi pirms gadsimta cilvēku raktie zemes virsmas veidojumi nezinātājam var palikt neievēroti. Spriežot pēc izrakumos (veicis kāds cits) redzamajām ķieģeļu krāsns atliekām un citām pazīmēm, šeit atradušās vācu armijas kazarmas. Blakus kazarmām pa Lielo Kūrfirstu dambi no mūsdienu Lāčplēša stacijas gar Birzgali un tālāk līdz Daugavas frontes līnijas apgādei bija uzcelts šaursliežu dzelzceļš. 0,5 km austrumos no kazarmām atradās t.s. Kurzemes jeb Mātītes piemineklis (Kurland Denkmal), bet Daugavas kreisajā krastā 1,3 km rādiusā ap kazarmām bija izveidoti trīs dzelzsbetona...

Ap 22 km gara Pirmā Pasaules kara laika šaursliežu dzelzceļa līnija, kas sākās pie tagadējās Lāčplēša (Jelgavas – Krustpils dzelzceļa līnija) dzelzceļa stacijas (bij. Bahnhoff Kerghof), apjoza Birzgali no austrumiem, šķērsoja Ņegas upīti, tad pagriezās uz rietumiem, divas reizes šķērsodama mūsdienu Abermaņa ceļu (savieno Ķegumu ar Vecumnieku (P88) ceļu) un tad pa Ķeizardambi (Kaiser – Damm) virzījās līdz bijušam Kurzemes piemineklim (Kurland Denkmal), kur, spriežot pēc LIDAR kartes redzamā (sadalās trīs atzaros?), atradās gala stacija. Kurzemes piemineklis atradās 680 m dienvidaustrumos no Latgaļu ciema. Dzelzceļa galvenais mērķis bija nodrošināt un atbalstīt Daugavas kreisā krasta fronti ar nepieciešamo. Pie Ķeizerdambja Pirmā Pasaules...

Atrodas uz pussalas starp Pludinātājiem un Latgaļu ciemu. Viļņu erozijas rezultātā objekts ir noslīdējis no krasta nogāzes līdz upes tagadējam ūdens līmenim. Kad Ķeguma HES ūdenskrātuvē ir augstāks ūdens līmenis, to apskalo Daugavas ūdeņi. Kad ūdens līmenis ir zemāks, tas pilnībā atrodas sausumā. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var labi apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Otrs variants – doties ar kājām pa mazu taciņu gar Daugavas krastu, kas ved no labiekārtotās...

Atrodas ap 0,1 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī, apaudzis ar kokiem, krūmiem un citu veģetāciju un nezinātājam pa lielāku gabalu no ūdens puses var atgādināt lielāku akmeni. Viens no orientieriem ir uz tā augošs bērzs. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m austrumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl...

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas (iepretim Ņegu mājām), tās kreisajā krastā. Viens no vizuāli un ainaviski iespaidīgākajiem un arī labāk saglabājušamies betona ugunspunktiem, ko apskalo Daugavas viļņi. To var redzēt jau pa lielāku gabalu. No krasta līdz ugunspunkta augšdaļai (apaugusi ar zāli) uzbūvēta laipa. Ugunspunkta betona sienās iemūrētas šaursliežu dzelzceļa (?) sliedes. No laipas puses var iekļūt tā iekšpusē. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta...

Atrodas Inčukalna novadā, ceļa malā pie Gaujas ciema netālu no autoceļu A2 un A3 savienojuma.

Nocietinājums ir ļoti rets un vērtīgs fortifikācijas piemērs. Būve paredzēta vienam cilvēkam, lai novērotu svarīgu satiksmes mezglu. ZR virzienā atrodas tilts pār Gauju, A - pāreja pār Inčupīti, DR  - ceļu sazarojums un D - viens no galvenajiem satiksmes ceļiem- Vidzemes šoseja. Dzelzsbetona nocietinājums bija daļa no apkārtnē esošajiem ierakumiem, kuru celšanas laiks precīzi...

Dzelzsbetona ložmetēju bunkuri tika uzbūvēti 1941. gadā. Igauņu valodā lietotais vārds Dott ir igauņu adaptācija padomju armijas terminam ДОТ (долговременная огневая точка), kas burtiski tulkots kā pastāvīgas šaušanas punkts. Tā ir slēgta aizsardzības struktūra, kas izgatavota no akmens, betona, bruņu flīzēm utt.

Sarves-Lehtmas aizsardzības līnija nekad nepieredzēja lielu militāru darbību, jo ienaidnieks ieradās no negaidītas puses. Aizsardzības līnija bija izbūvēta Hījumā austrumu un ziemeļu...

Pirmā pasaules kara muzejs atrodas Augšdaugavas novada Medumu ciemā, Medumu pamatskolas bijušo darbnīcu ēkā ~600 m no A13 ceļa.
Pirmā pasaules kara laikā tagadējo Augšdaugavas novadu šķērsoja “Dzīvības un Nāves” frontes līnija, kurai abās pusēs tika veidoti ierakumi, tranšejas un izbūvēti bunkuri. Meduma pagasta mežos, kā arī turpat Demenes un Sventes pagastu mežos ir saglabājušies vācu armijas bunkuri, kas, atšķirībā no krievu armijas veidotajiem koka bunkuriem, tika būvēti no betona. 
Pirmā pasaules kara muzeja ekspozīcija sastāv no vairākām daļām. Muzejā ir iespējams iepazīties gan ar Medumu vēsturi pirms kara, gan ar Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā un arī...

Atrodas uz nelielas salas (ap 0,2 km gara) Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, kas atrodas tuvu krastam, iepretim Baložiem un Jāņa Kūpinātavai. Sala ir radusies, veidojot Pļaviņu ūdenskrātuvi un paceļot ūdenslīmeni, jo pirms tam tā ir bijusi Daugavas ielejas krasta daļa. Salu klāj mežs ar biezu pamežu, kur grūti pārvietoties. Ugunspunktam (cietis no apšaudes? uzspridzināts?) ir labi saglabājušās tikai divas sienas. Tam nav jumta daļas.

Atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves neliela līča ragā starp Bitāniem un Baložiem, apmēram iepretim Čoču kapiem. Ugunspunkts ir lieliski nomaskēts uz nelielas dolomīta klinšu radzes, saplūstot ar apkaimes ainavu, pār kuru līgst koku lapotne, tādēļ nezinātājam to grūti pamanīt. Ugunspunkta paliekas atrodas tuvu ūdens līmenim (kad ūdenskrātuvē tas nav pazemināts) un to var atpazīt pēc metāla stieņiem, ar kuriem ir bijis nostiprināts būves kontūrs. Ūdenskrātuves viļņi ir stipri erodējuši krastu.