DOTs (ДОТ) I WW1, II WW2, IV Padomju okupācija

Sarkanās Armijas 8. igauņu strēlnieku korpusa kritušā virsnieka Jakoba Kundera piemiņas vieta (dzots) atrodas pie kapsētas 200 metrus uz dienvidrietumiem no Blīdenes – Remtes ceļa un Rīgas – Liepājas dzelzceļa krustojuma.

1945. gada 17. martā sākās pēdējais Sarkanās armijas uzbrukuma mēģinājums Kurzemē. Igauņu 8. strēlnieku korpusa 7. igauņu strēlnieku divīzijas uzdevums bija sasniegt Rīgas – Liepājas dzelzceļa līniju uz rietumiem no Blīdenes stacijas un nodrošināt 3. gvardes mehanizētā korpusa uzbrukumu Gaiķu virzienā. Līdz 17. marta vakaram 354. strēlnieku pulks pa mežu sasniedza dzelzceļu uz dienvidiem no Kaulaču muižas un turpināja uzbrukumus ziemeļrietumu virzienā. Tā kā 130. latviešu strēlnieku korpusa uzbrukumus Pilsblīdenes muižas virzienā nebija tik sekmīgs, igauņu 300. strēlnieku pulks saņēma uzdevumu naktī uz 18. martu uzbrukt rietumu un dienvidrietumu virzienā, lai šķērsotu dzelzceļu no ziemeļiem uz ieņemtu Blīdenes staciju.

Blīdenes stacija apkārtnē jau 1940. gada pavasarī Latvijas armija izbūvēja pagaidu barakas un noliktavas, kuras apzīmēja kā “Kazarmas”. Vācu armija 1945. gada laikā stacijas apkārtnē izveidoja vairākas pazemes patvertnes (bunkurus), kur ziemas laikā varēja dzīvot karavīri. Nocietinājumi, dzoti vai doti, šeit nebija un visticamāk leitnants Jakobs Kunders krita tuvcīņas laikā pie kāda no bunkuriem.

Uzreiz pēc kaujas Jakobu Kunderu apglabāja tagadējās Pilsblīdenes kapsētas teritorijā, bet vēlāk pārapbedīja Tušķu brāļu kapos

Padomju laikā tika  izveidots simbolisks dzelzsbetona ložmetēja ambrazūras atveidojums ar piemiņas plāksni, taču dabā vairs neeksistē.

Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas betona ugunspunkts, kas atrodas Daugavas kreisā krasta nogāzē, 300 m austrumos no Tambovičiem, pie Bauskas - Aizkraukles (P87) ceļa. No betona lietajam ugunspunktam ir saglabājušās divas šaujamlūkas. Pēc ceļa rekonstrukcijas tā apkaime (krasta nogāze) ir attīrīta no krūmiem un objekts tagad labi redzams, braucot no ceļa. Ceļš ir šaurs un objekta tuvumā nav vietas, kur novietot automašīnu! Pie objekta ir grūti nokļūt, jo nogāze ir stāva un dažkārt – slidena. No ceļa paveras skaisti skati uz Daugavas ieleju.

Atrodas ap 0,25 km austrumos no neliela strauta (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) paplašinājuma Ķeguma HES krasta nogāzē. No Jaunjelgavas – Ķeguma ceļa (P85) to var meklēt, ejot gar Daugavas krastu (aizaudzis, pirms tam – meža izcirtums). Uzmanīgs vērotājs to pamanīs arī no upes, jo vasaras laikā šeit sazēlusi lekna veģetācija. Ugunspunkta betona daļas ir klātas ar zaļu sūnu, atverē redzamas metāla un koka konstrukcijas. Tā kā Ķeguma HES viļņu darbības rezultātā ugunspunkts atrodas noskalota krasta malā, tas var būt apmeklējumam bīstams. Blakus atrodas dziļa bedre (bumbu bedre?). Šis ir astotais (no Ķeguma HES, Jaunjelgavas virzienā) no Daugavas kreisā krasta 1. Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums.

Atrodas mežā 0,6 – 0,7 km dienvidos no Latgaļu ciema. Vislabāko priekštatu par teritoriju var gūt, ja to iepriekš izpēta LIDAR kartēs, jo dabā ierakumu pozīcijas un citi pirms gadsimta cilvēku raktie zemes virsmas veidojumi nezinātājam var palikt neievēroti. Spriežot pēc izrakumos (veicis kāds cits) redzamajām ķieģeļu krāsns atliekām un citām pazīmēm, šeit atradušās vācu armijas kazarmas. Blakus kazarmām pa Lielo Kūrfirstu dambi no mūsdienu Lāčplēša stacijas gar Birzgali un tālāk līdz Daugavas frontes līnijas apgādei bija uzcelts šaursliežu dzelzceļš. 0,5 km austrumos no kazarmām atradās t.s. Kurzemes jeb Mātītes piemineklis (Kurland Denkmal), bet Daugavas kreisajā krastā 1,3 km rādiusā ap kazarmām bija izveidoti trīs dzelzsbetona ugunspunkti (saglabājušies līdz mūsdienām, taču viena paliekas atrodas zem ūdens un parādās tikai, kad HES ūdens līmenis ir samazināts), bet 0,6 km rietumos no tām atradās šautuve, no kuras dabā nekas vairs nav saglabājies. Ap šautuves vietu dabā redzamas bedres – bijušo ēku un nocietinājumu paliekas. Ap 100 – 200 m dienvidaustrumos no bijušo kazarmu vietas dabā labi redzami trīs līdz 30 m gari, taisnstūrveida ierakumi (un mazāki), kas iespējams, bijušas noliktavas.

Ap 22 km gara Pirmā Pasaules kara laika šaursliežu dzelzceļa līnija, kas sākās pie tagadējās Lāčplēša (Jelgavas – Krustpils dzelzceļa līnija) dzelzceļa stacijas (bij. Bahnhoff Kerghof), apjoza Birzgali no austrumiem, šķērsoja Ņegas upīti, tad pagriezās uz rietumiem, divas reizes šķērsodama mūsdienu Abermaņa ceļu (savieno Ķegumu ar Vecumnieku (P88) ceļu) un tad pa Ķeizardambi (Kaiser – Damm) virzījās līdz bijušam Kurzemes piemineklim (Kurland Denkmal), kur, spriežot pēc LIDAR kartes redzamā (sadalās trīs atzaros?), atradās gala stacija. Kurzemes piemineklis atradās 680 m dienvidaustrumos no Latgaļu ciema. Dzelzceļa galvenais mērķis bija nodrošināt un atbalstīt Daugavas kreisā krasta fronti ar nepieciešamo. Pie Ķeizerdambja Pirmā Pasaules kara laikā atradās vācu armijas kazarmas un noliktavas, Daugavas kreisajā krastā pie Puduriem (0,6 km) un Podniekiem (0,9 km) kopā atradās trīs vācu armijas betona ugunspunkti. Mūsdienās dzelzceļa līnijas vietu var izsekot pēc LIDAR kartēm dabā. Atsevišķas tā vietas ir arī labi saskatāmas dabā, īpaši laikā, kad nav sazēlusi veģetācija. Vislabākais laiks doties ekspedīcijā ir agrs pavasaris vai ziema, kad nav sniega.

Ja no Dzintaru – Vecumnieku ceļa (P88) dodas rietumu virzienā uz Lezmaņu (Lesmaņu, Lessmann) brāļu kapiem, aiz strauta, kuru jāpārbrien atrodas ļoti interesantas Pirmā Pasaules kara laika nocietinājuma paliekas ar bunkuru un betonētas sienas fragmentu. Spriežot pēc dabā un LIDAR kartēs redzamajām bunkuru, ierakumu pozīciju un būvju bedru paliekām plašākā teritorijā – līdz pat Daugavai, šeit attiecīgajā periodā atradies lielāks militārais “komplekss”  ar ēkām, noliktavām, aizsargbūvēm u.c. Aptuveni kilometru ziemeļos no šīs vietas, Daugavas krastā atrodas vācu armijas betona ugunspunkts.

Atrodas uz pussalas starp Pludinātājiem un Latgaļu ciemu. Viļņu erozijas rezultātā objekts ir noslīdējis no krasta nogāzes līdz upes tagadējam ūdens līmenim. Kad Ķeguma HES ūdenskrātuvē ir augstāks ūdens līmenis, to apskalo Daugavas ūdeņi. Kad ūdens līmenis ir zemāks, tas pilnībā atrodas sausumā. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var labi apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Otrs variants – doties ar kājām pa mazu taciņu gar Daugavas krastu, kas ved no labiekārtotās pludmales “Spārītes”.

Atrodas uz pussalas pie Konupītes ietekas (mūsdienās uzpludināts upītes paplašinājums) Daugavā, atpūtas kompleksa “Puduri” teritorijā. Viļņu erozijas rezultātā ugunspunkts ir sagāzies upes virzienā. Lai novērstu krastu eroziju, ūdenskrātuves krasti šeit ir nostiprināti ar betona aizsargsienu. Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunkti vairāk vai mazāk ir izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var labi apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē, nelielā līcī, ap 20 – 30 m no Daugavas krasta iepretim Podnieku mājām. Ugunspunkta kontūra parādās tikai laikā, kad Ķeguma HES ūdenskrātuvē ir pazemināts ūdens līmenis. Pārējā laikā tās atrodas zem ūdens un nav redzams. Šis ir trešais (no Ķeguma HES, Jaunjelgavas virzienā) no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta atliekas var apskatīt pazeminātā ūdens līmenī, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Atrodas ap 0,1 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī, apaudzis ar kokiem, krūmiem un citu veģetāciju un nezinātājam pa lielāku gabalu no ūdens puses var atgādināt lielāku akmeni. Viens no orientieriem ir uz tā augošs bērzs. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m austrumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.

Atrodas ap 0,25 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu, iepretim Sidrabiņu saimniecībai. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī un sadalījies vairākās daļās, atgādinot būvgružu kaudzi. Krasts – aizaudzis. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m rietumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas (iepretim Ņegu mājām), tās kreisajā krastā. Viens no vizuāli un ainaviski iespaidīgākajiem un arī labāk saglabājušamies betona ugunspunktiem, ko apskalo Daugavas viļņi. To var redzēt jau pa lielāku gabalu. No krasta līdz ugunspunkta augšdaļai (apaugusi ar zāli) uzbūvēta laipa. Ugunspunkta betona sienās iemūrētas šaursliežu dzelzceļa (?) sliedes. No laipas puses var iekļūt tā iekšpusē. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā ap 0,6 km austrumos no Ņegas ietekas, iepretim Jaundauguļiem. Ugunspunkts ir noslīdējis no krasta ūdenī un sadalījies vairākās daļās. Tajā ieauguši divi lielāki bērzi, izaudzis krūmājs. Vienu tā daļu ar krastu savieno laipa. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Atrodas ap 1,2 km austrumos no neliela strauta paplašinājuma (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) Ķeguma HES stāvā krasta nogāzes augšdaļā iepretim Anduļiem. Krasts šajā vietā ir apaudzis ar mežu un pamežu, tādēļ šo ugunspunktu no ūdenskrātuves puses pamanīs tikai acīgs vērotājs. Ugunspunkts ir labi saglabājies, jo to nav bojājusi krastu erozija. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES, jo tas atrodas privātā teritorijā.

Pirmā Pasaules kara laikā Daugavpils novadā vairākus gadus atradās tā sauktā „Dzīvības un nāves“ frontes līnija, kur bija izbūvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma. Līdz mūsdienām Sventes un Medumu pagastu mežos saglabājušies neskaitāmi vācu armijas veidoti betona bunkuri, lielgabalu un munīcijas novietnes, ierakumi, abās frontes pusēs karojošo karavīru kapi.

Atrodas Inčukalna novadā, ceļa malā pie Gaujas ciema netālu no autoceļu A2 un A3 savienojuma.

Nocietinājums ir ļoti rets un vērtīgs fortifikācijas piemērs. Būve paredzēta vienam cilvēkam, lai novērotu svarīgu satiksmes mezglu. ZR virzienā atrodas tilts pār Gauju, A - pāreja pār Inčupīti, DR  - ceļu sazarojums un D - viens no galvenajiem satiksmes ceļiem- Vidzemes šoseja. Dzelzsbetona nocietinājums bija daļa no apkārtnē esošajiem ierakumiem, kuru celšanas laiks precīzi nav zināms. Visticamāk, to būvējusi Vācijas armija 2. pasaules kara laikā. Vietai nepieciešama turpmāka izpēte informācijas precizēšanai.

19.gs.beigās Inčukalna muižas apkārtne veidojās kā svarīgs satiksmes mezgls. 1. pasaules kara laikā vieta ieguva aizsardzības rajona nozīmi, kur tika plānota iespējama karadarbība. Tika izveidoti nocietinājumi satiksmes ceļu, Inčukalna dzelzceļa stacijas un Gaujas upes pārejas tuvumā. Vieta saglabāja savu stratēģisko nozīmi arī turpmākajos karos.

Mūsdienās var aplūkot nocietinājumu, kas ir brīvi pieejams.

Dzelzsbetona ložmetēju bunkuri tika uzbūvēti 1941. gadā. Igauņu valodā lietotais vārds Dott ir igauņu adaptācija padomju armijas terminam ДОТ (долговременная огневая точка), kas burtiski tulkots kā pastāvīgas šaušanas punkts. Tā ir slēgta aizsardzības struktūra, kas izgatavota no akmens, betona, bruņu flīzēm utt.

Sarves-Lehtmas aizsardzības līnija nekad nepieredzēja lielu militāru darbību, jo ienaidnieks ieradās no negaidītas puses. Aizsardzības līnija bija izbūvēta Hījumā austrumu un ziemeļu piekrastē, bet vācu desanta dienvidu krastā ieradās 1941. gada oktobrī. Sarves-Lehtmas aizsardzības līnijas ložmetēju bunkuri ir viena veida smago ložmetēju pozīcijas 2-3 ložmetējiem. Ir dažas nelielas atšķirības (abrazūru skaits, priekštelpu forma un izvietojums utt.). Šīs būves tika pabeigtas steigā, izmantojot kara apstākļos pieejamos materiālus, līdz ar to būvniecības kvalitāte atšķiras.

Mūsdienās bunkuriem gandrīz nav nekādas funkcijas. Heltermā viens no bunkuriem tiek izmantots kā pagrabs, Sēres ragā tas tiek izmantots kā RMK (Valsts meža apsaimniekošanas centra) skatu platformas bāze. Dzelzsbetona stāvoklis ir apmierinošs, trūkst metāla slēģu un ambrazūru durvju. Daži bunkuri atrodas mežā tik stipri aizauguši, ka tos nav iespējams pamanīt.

Hījumā ir gandrīz 50 ložmetēju bunkuri, taču tie veido stabilu garu aizsardzības līniju tikai šeit. Lielākā daļa no tām atrodas ap piekrastes baterijām. 1970. gadā robežsargi uzstādīja trīs ložmetēju bunkurus SPS-3 no saliekamiem dzelzsbetona paneļiem, viens no tiem (no Suursadamas pozīcijas) nosūtīts uz Hījumā Militāro muzeju.

Pirmā pasaules kara muzejs atrodas Augšdaugavas novada Medumu ciemā, Medumu pamatskolas bijušo darbnīcu ēkā ~600 m no A13 ceļa.
Pirmā pasaules kara laikā tagadējo Augšdaugavas novadu šķērsoja “Dzīvības un Nāves” frontes līnija, kurai abās pusēs tika veidoti ierakumi, tranšejas un izbūvēti bunkuri. Meduma pagasta mežos, kā arī turpat Demenes un Sventes pagastu mežos ir saglabājušies vācu armijas bunkuri, kas, atšķirībā no krievu armijas veidotajiem koka bunkuriem, tika būvēti no betona. 
Pirmā pasaules kara muzeja ekspozīcija sastāv no vairākām daļām. Muzejā ir iespējams iepazīties gan ar Medumu vēsturi pirms kara, gan ar Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā un arī Eiropā, gan ar karavīru ikdienu un sadzīvi. Vienā no zālēm ir izveidota krievu bunkura imitācija, ļaujot iepazīt karavīru dzīvi bunkurā. Šajā muzeja daļā var vislabāk sajust kara atmosfēru, ko nodrošina šāvienu un sprādzienu skaņas un video ar ainām no filmas “Dvēseļu putenis”.