Piemiņas brīdis Garnizona kapos
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos, uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis Veldre.
“Kad uzzināju, ka V. Spandegs (1890-1941) gājis bojā, es jau padomju okupācijas apstākļos, 1990. gada 19. decembri, sarīkoju viņa 100. dzimšanas dienas atzīmēšanu Alūksnes Garnizona kapos pie lielā baltā krusta, atklājot tur viņam balto Lāčplēša marmora plāksni. Pie šīs piemiņas plāksnes vienmēr ir svaigi ziedi, tā ir rūpīgi sakopta, īpaši atzīmējam ģenerāļa V. Spandega dzimšanas un bojā ejas datumus - 19. decembri, 16. oktobri un Lāčplēša dienu - 11. novembri. Tā bija arī 16. oktobrī, kad pieminējām Lāčplēša Viļa Spandega bojāejas 60. gadadienu. Goda sardzē ar Latvijas karogu un bataljona karogu stāvēja brašie tēvzemes sargi - Alūksnes mobilā strēlnieku bataljona (MBS) karavīri, E. Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas karognesēji. 1938. gadā karogu - 7. Siguldas kājnieku pulka dāvinājumu Alūksnes valsts ģimnāzijai pasniedza pulkvedis Vilis Spandegs. Tēvzemes mīlestības stundas noslēgumā mūsu tautas varoņa - Lāčplēša Viļa Spandega dzimtas, Alūksnes Brāļu kapu komitejas, Alūksnes MSB pārstāvji, Lāčplēša Eduarda
Kokles mazdēls Sandris, mazmazdēls Alberts un mazmazmeita Adele Līviņi iestādīja ozoliņu, lai 7. Siguldas kājnieku pulka pēdējā komandiera, Lāčplēša kapa ordeņa kavaliera, toreizējā pulkveža Viļa Spandega gaišā piemiņa dzīvotu mūžos. Ozoliņu kopā ar MSB puišiem atvedām no krietnā latvieša Zigfrīda Kalača zemes. Izvēle nebija nejauša. Agrā 1919. gada pavasarī kaujās pie Rezakas, Jaunlaicenes, Apes Valmieras pulka otro bataljonu komandēja mūsu novadnieks (gaujenietis) Kārlis Bojārs - Lāčplēša kara ordeņa III šķiras kavalieris, 7. Siguldas kājnieku pulka komandieris pirms pulkveža V. Spandega ierašanās Alūksnē 1936. gadā. Varoņi nemirst. Tie dzīvos mūsu tautas sirdī ari tad, kad nebūs manas paaudzes - Alūksnes un Latvijas patiesās vēstures bērinieku vairāk nekā pirms 60 gadiem. Lai nekad netrūktu varoņu, kas par savu tēvzemi, par savu valsti un Tautu spēj un grib atdot visu, kas viņiem ir.”
Uldis Veldre, Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītājs. Alūksnē piemin Vili Spandegu. Stāstām par Lāčplēšiem. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 2001, 10. novembris, Nr. 43.
https://www.youtube.com/watch?v=jtzCjhm80so
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Alūksnes Garnizona kapi
Atrodas Alūksnes ezera krastā, Kapsētas pussalā, Lielo kapu teritorijā.
Tie sākti veidot un uzturēti ar 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru gādību 20. gadsimta 30-tajos gados un iesvētīti 1932. gada 11. novembrī. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas rūpes par Garnizona kapu uzturēšanu, ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu apzināšanu un piemiņas zīmju uzstādīšanu Garnizona kapos uzņēmās Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītājs Uldis Veldre.
Garnizona kapos apglabātas Latvijas Republikas armijas militārpersonas, kā arī 1941. gada 4. jūlijā Alūksnē pie Jāņkalniņa un 1941. gada 7. jūlijā Ziemera pagastā pie Prinduļu mājām cīņā pret lieliniekiem kritušie karavīri un civilpersonas.
Vairumam apbedīto uzstādīti balti koka krusti ar metāla plāksnītēm, kurās minēts kritušā vārds, dienesta pakāpe vai nodarbošanās, kā arī dzimšanas un nāves datums.
1990. gada 19. decembrī Garnizona kapos tika atklāta piemiņas zīme Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Vilim Spandegam. Tipveida piemiņas plāksnes tika uzstādītas arī LKOK, kas miruši vai noslepkavoti komunistu koncentrācijas nometnēs un nav apbedīti Latvijā. 1990. gada 11. novembrī uzstādīta piemiņas zīme komunistu koncentrācijas nometnē mirušajam LKOK Voldemāram Zaķim.
Piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem
Atrodas Alūksnes ezera krastā, Pleskavas ielas (Kolberģa ceļa) malā.
1923. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Piemineklis veidots pēc mākslinieka Jūlija Miesnieka meta.
Pulka karavīri labiekārtoja un uzturēja arī pieminekļa apkārtni. Pie pieminekļa karavīri pulcējās pulka gada svētku priekšvakarā, kad iededzināja svēto uguni, kā arī pulka gada dienā pēc parādes un aizlūguma Garnizona kapos.
1940./1941. gadā boļševiki plāksni noņēma un iznīcināja, bet pašu pieminekli nojauca 1953. gadā un tā akmeņus iemūrēja kazarmu mājas stūra pamatos.
Sākoties Atmodai, 1989. gada rudenī tika sakopta nopostītā pieminekļa apkārtne, kas tolaik vēl atradās PSRS okupācijas karaspēka daļas teritorijā. Pieminekļa kādreizējā atrašanās vietā 11. novembrī tika atklāta pagaidu granīta piemiņas zīme, kurā iekalts teksts: "Šajā vietā tiks atjaunots 7.Siguldas kājinieku pulka piemineklis 11.XI 1989."
Pateicoties Alūksnes Brāļu kapu komitejas nodaļas vadītāja U. Veldres iniciatīvai, tika uzsāki pieminekļa atjaunošanas darbi un 2009. gada 16. oktobrī atklāja atjaunoto pieminekli.
Atšķirībā no pieminekļa oriģināla, uz obeliska pulka krūšu nozīmes vietā tika izveidots krusts. Abus pieminekļa ciļņus kalis tēlnieks Ainārs Zelčs. Atjaunotajam piemineklim tika izmantoti gan daļa no 22 oriģinālā obeliska blokiem, kas tika atrasti Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas teritorijā, gan jaunizgatavotie bloki.
2019. gada 20. jūnijā 7. Siguldas kājnieku pulka simtgades pasākumu ietvaros pieminekļa kalna pakājē tika atklāta pulka pieminekļa piemiņas vieta un granīta piemiņas plāksne vienības kritušajiem karavīriem, kurā iekalts teksts: “Jūsu stiprais gars vienmēr ierindā ar mums…”. Piemiņas vieta iekārtota par nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas personāla saziedotajiem līdzekļiem.
