Par Latvijas Neatkarības karu un 1918. gada notikumiem Alūksnē
1918. gadā, vācu karaspēkam ienākot Alūksnē, latviešu strēlnieku bataljoni atkāpās uz Padomju Krieviju. Līdz pat 1918. gada decembra sākumam tika iedibināts vācu režīms un veikti pārkārtojumi. Pēc tam, kad Vācija padevās karā, lielinieki atgriezās Alūksnē un atjaunoja savu varu. Latvijas Neatkarības karā Igaunijas armijas sastāvā cīnījās arī somu brīvprātīgie. 1919. gada 21. februārī notika sīvas cīņas starp lieliniekiem un somu brīvprātīgo pulku “Ziemeļu Zēni” Alūksnē, stacijas tuvumā.
“1918. gada rudenī no Alūksnes vācieši steigā atkāpās, jo revolūcija uzliesmoja arī Vācijā. Alūksnē no jauna uzausa Padomju vara. Bremžu ielas veikalā vācieši bija atstājuši daudzas pudeles ar alkoholiskiem dzērieniem. Sarkanie strēlnieki pudeles nesa sētā un sadauzīja uz akmeņiem. Lētas markas liķieri, ko vācieši lauciniekiem parasti mainīja pret olām un speķi, tagad pa Vidus ielas renšteli tecēja smaržodami.
Alūksnes pilī atradās Izpildu komiteja. Kā vadošos darbiniekus atceros Zīli, Samsonu, Egli, Dipānu Ernestu, milicijas priekšnieku Bukanu Augustu.”
“1919. gada februārī, kādā vakarā, bija dzirdama šauteņu un ložmetēju šaušana, kas vēstīja par frontes tuvošanos. Alūksnē, Alsviķu ielā 11, uz kalna mazā mājelē, apdzīvojam mazu istabiņu, mūsu māte, māsa un es, tā vērojām visus notikumus mājā. Pa nakti šaušanas troksnis arvien tuvojās. Otrā rītā jau lielgabalu šāviņi kaukdami skrēja mūsu būdai pāri un pļavā aiz pirtiņas eksplodēja. Sprādzienu bedrēs sniegs kļuva melns. Pēcpusdienā pa Alsviķu ielu nāca apbruņoti somu baltgvardi. Baltās ziemas cepurēs un brūnos ziemas zābakos ar uzlocītiem purniem. Ienākuši mūsu nabadzīgajā istabā, apskatīja un aizgāja. Alūksnē sākās terors. (..) Stacijas kalnā atklājās drausmīgs skats. Visapkārt sniegā bija daudz kritušo, daži pat ķīniešu tautības dēli. (..) Alūksnes stacijā atradās sabojāts bruņuvilciens. (..) Dažas dienas vēlāk baltsomi kritušos varoņus sakrautus uz ragavām veda uz Alūksnes pils laukumu, kur apbedīja bez šķirstiem divās garās kopējās bedrēs. (..) No Alūksnes pils evakuējās Izpildu komiteja. Alūksni atstāja arī Sarkanarmijas vienības.”
Artūra Kļavas atmiņas. Alūksnes muzeja krājums. ANM 1701.
Artūrs Kļava. Vēstule Alūksnes muzejam 1961. gada 21. decembrī.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemiņas akmens Alūksnes atbrīvotājiem
Atrodas Alūksnē, pie Helēnas un Alsviķu ielu krustojuma.
Piemiņas akmens atklāts 1999. gada 29. maijā, Alūksnes atbrīvošanas 80. gadadienā. Akmens kalšanas darbus veica tēlnieks Ainārs Zelčs.
1919. gada 31. martā Tartu pilsētā tika dibināta Ziemeļlatvijas brigāde, kuras uzdevums bija Vidzemes un Latgales atbrīvošana. Brigādes sastāvā ietilpa apvienotais 1. Valmieras un 2. Cēsu kājnieku pulks, vēlāk arī Ziemeļlatvijas partizānu pulks, divi jātnieku eskadroni un divas artilērijas baterijas. 26. maijā šie spēki ieņēma Valmieru, bet 27. maijā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar 2. igauņu jātnieku pulku pārgāja uzbrukumā Alūksnes virzienā. Turpmākos uzbrukumus lielinieki nespēja atvairīt un 1919. gada 29. maijā Alūksne tika atbrīvota.
Piemiņas akmens Somu brīvprātīgo pulkam “Ziemeļu zēni”
Atrodas Alūksnē, Jāņkalna ielā 52, pie Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas.
2019. gada 23. februārī, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, pēc Neatkarības cīņu tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas, godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, izveidota īpaša piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem liecina īpašs laukakmens un informatīva plāksne. Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas - Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu. 1200 km garā Salpa līnija ir viena no ievērojamākajām neatkarīgās Somijas aizsardzības līnijām, kā arī viena no stiprākajām un labāk saglabātajām šāda veida aizsardzības būvēm pēc Otrā pasaules kara Eiropā.
Uz Alūksni atvestais akmens simbolizē divu tautu - somu un latviešu - cīņu par savu neatkarību. Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību. 1919. gada 21. februārī "Ziemeļu zēni" piedalījās sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. Pēc piecu stundu ilgas kaujas pie Alūksnes dzelzceļa stacijas somi ieņēma Alūksni. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie un daudzi tika ievainoti.
Piemineklis Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas karā kritušajiem Annas pagasta karavīriem
Atrodas Annas pagasta Ezeriņu kapsētas centrālajā daļā.
Kapsētā, kurā apbedījumi veikti no 1925. gada atrodas par Annas pagasta Aizsargu nodaļas savāktajiem līdzekļiem uzceltais un 1933. gadā atklātais piemineklis Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas karā kritušajiem Annas pagasta karavīriem. Līdz Otrajam pasaules karam par pieminekļa kopšanu rūpējas Annas pagasta aizsardzes, kuras katru svētdienu devās uz kapsētu un, godinot kritušos, nolika ziedus. 1940. gada 18. novembrī piemineklis sašauts, ložu atstātās pēdas redzamas aizvien. Mūsdienās kapsētā ik gadu notiek Lāčplēša dienai veltītie piemiņas pasākumi.
2004. gadā kapos atklāta piemiņas vieta 1941.un 1949. gada politiski represētajiem, bet 2006. gadā atklāta piemiņas plāksne nacionālajiem partizāniem.
Alūksnes muzejs
Atrodas Alūksnes Jaunās pils telpās.
Alūksnes muzeja piedāvājumā militārais mantojums atspoguļojas pamatekspozīcijās: "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba", kas veidota represiju atcerei un atklāj Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, un Alūksnes vēstures ekspozīcijā "Laikmetu mielasts", kur satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa ekspozīcijā veltīta 7. Siguldas kājnieku pulka ieguldījumam militārajā jomā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
7. Siguldas kājnieku pulks no 1919. gada 20. aprīļa sācis formēties kā 3. Jelgavas kājnieku pulks, no 25. augusta nosaukums – 7. Siguldas kājnieku pulks. Siguldas kājnieku pulks piedalījās kaujās pret Bermontu, tad 1920. gada 5. janvārī ieradās Latgales frontē, kur piedalījās daudzās kaujās, tajā skaitā pie Katlešiem, Vecumu un Purvmalas stacijām, kā arī Jaunlatgales un Augšpils atbrīvošanā. Pēc miera līguma noslēgšanas pulks apsargāja robežu no Rītupes stacijas līdz Igaunijas robežai. Brīvības cīņās krituši 68 karavīri, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 85 karavīri.
Alūksnes muzejs atrodas Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī - Alūksnes Jaunajā pilī, kas celta neogotikas stilā 19.gs. beigās. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulks.
Pēc Otrā pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes, bet no 1950-to gadu beigām pilī darbojušās dažādas kultūras iestādes – izpildkomitejas Kultūras un Kinofikācijas nodaļa, pionieru nams, bibliotēka, bērnu bibliotēka, kinoteātris un muzejs.
