Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa neparastais stāsts

Izglītības ministrs Augusts Tentelis Cēsu pulka skolnieku rotai veltītā pieminekļa atklāšanas svinībās Cēsīs 1938. g. Avots: Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā bijušajā Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā (tagad Bērzaines iela 4).  Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.

Tikko kā tika saņemtas ziņas par karadarbības sākšanos ap kaujas štābs jeb „pulka operatīvais štābs nekavējoties pārvietojās tuvāk frontei” uz Heermeistera ielu Nr.16.(tagad Gaujas iela Nr.16.) Dr. med. Vilhelma Lenca māju. 1930.gadu sākumā šo ēku iegādājās Cēsu Amatnieku biedrība, bet pēc 2. pasaules kara ēkā darbojās laikraksta „Padomju Druva”(no 1990. gada marta laikraksts „Druva”) redakcija un tipogrāfija. Izejot uz kaujas lauku Skolnieku rotas karavīri, kuri bija nākuši pa Palasta ielu no savas formēšanās vietas vācu proģimnāzijā, pie pulka štāba saņēma granātas. Štāba tuvumā uz Heermeistera (Gaujas) ielas rotas karavīri bija guvuši arī nelielu militāru instruktāžu. Savukārt 2. Cēsu kājnieku pulka komandiera komandpunkts atradās turpat otrpus ielai – Heermeistera iela Nr.11 (tagad Gaujas iela Nr.11) Tā 19.gs nogalē bija ievērojamā baltvācu arheologa Georga fon Zīversa „Villa bei Wenden”.

Kāds notikumu dalībnieks Cēsu kauju 10 gadu jubilejā laikrakstā “Pēdējā Brīdī” (J.A.“10 gadus atpakaļ bij. Cēsu pulka skolnieku rota pret landesvēru.”; 06.06.1929) pieredzēto aprakstīja šādi: “6.jūnijā naktī ap plkst. 1 bija trauksme. Visi ātri saģērbās un skolnieku rota 2 vadu sastāvā nostājās uz Dārza ielas, sadalīja speciālās vienībās, izdalīja kaujas patronas. Rīgas Palasta, Vaļņu un Gaujas ielas krustojumā virsleitnants] [Gustavs] Grīns parādīja īsu kaujas manevri kā aplenkt zināmu vietu. Pie Dr. Lenča mājas izdalīja rokas granātas, ar lietošanu iepazīstinājās uz vietas. No šīs vietas rota devās Kalnamuižas, Juruģumuižas un Mācītājmuižas virzienā, ieņēma Cēsu pulka vidējo kaujas iecirkni un aizsargāja līniju Meijermuiža – Mācītājmuiža, ieslēdzot.”

1938. gada 26. maijā apmēram 100 m no bijušās Cēsu vācu proģimnāzijas, Dārza un Palasta (tagad Bērzaines un Palasta) ielu krustojumā atklāja Skolnieku rotai veltītu pieminekli. 1919. gada naktī no 5.uz 6. jūniju no proģimnāzijas karotmākslā neapmācītie skolnieki devās uz pirmo kauju. To simbolizēja bronzā veidotā skolnieka nemākulīgi tvertā šautene. Arī pie skolnieka kājām veidotā pūce un grāmatas atgādināja, ka skolas lietas uz laiku nomainījuši ieroči. Pieminekļa meta autors bija Skolnieku rotas bijušais karavīrs, mākslinieks Jānis Rozenbergs (1901-1966), bet ideju realizēja tēlnieks Rūdolfs Ābol(t)iņš ( 1909-1944) un metālkalējs Jānis Zibens (1909-1967).

1950. gadā pieminekli demontēja kā padomju režīmam nevēlamu.

Sākoties Atmodai, pirmie ideju par pieminekļa atjaunošanu izteica grupa trimdā dzīvojošo Cēsu Valsts ģimnāzijas 1942. gada absolventu Latvijas apmeklējuma laikā 1989. gadā. Viņi uzsāka arī tam nepieciešamo līdzekļu vākšanu. Taču Cēsu pilsētas valde lēmumu par pieminekļa atjaunošanu un tā uzstādīšanu sākotnējā vietā pieņēma tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 24. septembrī.

Kaut gan oficiāla vienošanās par pieminekļa atjaunošanu bija tik tikko panākta, realitātē darbs pie tā jau bija uzsākts. 26. septembrī rajona laikraksts “Druva” vēstīja, ka ir sagatavots šūnakmens pieminekļa pamatnei, bet pie bronzas statujas izveides ķērusies tēlniece Maija Baltiņa kopā ar arhitektu Imantu Timermani.

Tomēr 1992. gada 30. septembrī ar iesniegumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) un Brāļu kapu komitejā (BKK) vērsās Cēsu iedzīvotājs Ādolfs Cābulis, kurš Atmodas sākumā, meklējot atbalstu pieminekļa uzstādīšanai, bija nodibinājis kontaktus ar trimdiniekiem. Viņš apgalvoja, ka tagad iniciatīvu monumenta atjaunošanā pārņēmušas citas personas, kuras rīkojoties savtīgos nolūkos un neesot saņēmušas nepieciešamo varasiestāžu atļauju. Šīs grupas pārstāvji, kuru vidū bija arī tēlnieks Andrejs Jansons, bija paredzējuši pieminekli atklāt jau 1992. gada 11. novembrī, novietojot to aptuveni 15 metrus no tā sākotnējās atrašanās vietas. Monumentam bija ieplānota arī būtiskas vizuālas izmaiņas, jo J. Rozenberga projektētais karavīrs šauteni bija satvēris kreiliski, tā uzsverot steigā saformētās Skolnieku rotas militāro nesagatavotību, bet M. Baltiņas veidotais jauneklis to turēja labajā pusē. Atšķīrās arī materiāls – sākotnēji piemineklis bija no vara, bet tagad to atlēja bronzā. Savukārt kādreizējā bronzas plāksne tika aizstāta ar kapara plāksni.

Lai veiktu papildu vēsturisko izpēti, Cēsu pilsētas valde 1992. gada 4. oktobrī nolēma pārtraukt pieminekļa atjaunošanu, taču monumenta veidotāji to neņēma vērā un jaunizvēlētajā vietā uzstādīja pamatni ar pakāpieniem. Nepieciešamība pieminekli tur novietot tika skaidrota ar komunistiskās okupācijas gados ieviestajām izmaiņām transporta kustībā pa Bērzaines ielu, no kā vairs neesot iespējams atteikties. Kaut gan pašvaldība rosināja nogaidīt līdz nākamajam gadam, kad varētu mēģināt veikt maketēšanu dabā monumenta vēsturiskajā atrašanās vietā, tomēr pilsētas valdes rīcību ierobežoja līdzekļu trūkums. Par jau uzstādīto pamatni un izgatavoto bronzas statuja bija samaksāts ar Daugavas Vanagu Cēsu nodaļas, trimdas latviešu un Latvijas Tautas frontes ziedojumos savāktajiem līdzekļiem. Tādēļ tika pieņemts lēmums atjaunoto pieminekli tomēr atklāt 1992. gada 11. novembrī, uzstādot to netālu no vēsturiskās atrašanās vietas. 1992. gada 11. novembrī atklāja tēlnieces Maijas Baltiņas (1941-2016) veidoto pieminekli.

Vienlaikus 1992. gadā tika demontēts okupācijas režīma uzslietais tēlnieka Kārļa Jansona darinātais monuments “Komjaunietis karognesējs”.

Stāstītājs: Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Izmantotie avoti:

Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

https://karavirukapi.blogspot.com/2020/02/cesis-piemineklis-cesu-pulka-skolnieku.html

http://sovietheritage.blogspot.com/2017/04/cesu-rajona-padomju-laika-zudusie.html

1Skolniekurotaspiemineklis.jpg
2Komjaunietiskarognesejs.jpg
3CesisKomjaun.jpg
3Skolniekurota_GitaM_M6.jpg
CM46491Darzaiela.jpg
CM63405Skolniekurotaspiemineklis.jpg

Saistītie objekti

Cēsu Pulka Skolnieku rotas piemineklis

Atrodas Cēsīs Palasta un Bērzaines ielas krustojuma tuvumā.

Apskatāms piemineklis Cēsu Pulka Skolnieku rotas Cēsu kaujās kritušo karavīru piemiņai.

Pieminekļa celtniecību ierosināja Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīru biedrība. Tas atklāts 1938. gada 26. maijā. Piemineklis veidots pēc kādreizējā rotas karavīra un mākslinieka Jāņa Rozenberga idejiskā meta. Uz metru augsta šūnakmens postamenta uzstādīta 1,8 metru augsta skolnieka formā tērpta karavīra vara skulptūra, ko veidojis tēlnieks Rūdolfs Āboltiņš un varkalis Jānis Zibens. Pie karavīra kājām novietots gudrības un zinību simbols – pūce, kas sargājot tup uz karā aizgājušā skolnieka grāmatām.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1952. gadā piemineklis tika demontēts, bet 1957. gadā netālu no tā kādreizējās atrašanās vietas tika uzsliets tēlnieka Kārļa Jansona darinātais monuments “Komjaunietis karognesējs”.

Atjaunoto pieminekli atklāt 1992. gada 11. novembrī, uzstādot to netālu no vēsturiskās atrašanās vietas. Vienlaikus 1992. gadā tika demontēts okupācijas režīma uzslietais monuments komjauniešiem.

Dokumentāli izglītojoša filma skolēniem "Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē"

Piemineklis Skolnieku rotas kaujas vietā

Cēsu-Āraišu šosejas malā, pie bijušā Līvu pagastnama.

Apskatāms piemineklis, kurš veltīts Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotai, kura 1919.gadā piedalījās Cēsu kaujās.
Piemineklis atklāts 1930.gada 29.maijā pie bijušā Līvu pagastnama.
Pieminekļa projektu izstrādāja bijušais skolnieku rotas brīvprātīgais K.Dzirkalis, uzstādīšanas darbus veica A.Sproģa firma Cēsīs.
Bronzas detaļas pēc autora zīmējuma veidoja M.Pluka, tās atlēja V.Minūta fabrikā Rīgā. Pēc 2.pasaules kara pieminekli iznīcināja.
Atjaunoja 1989.gada 6.jūnijā, atjaunotā pieminekļa autori tēlnieki A.Jansons un M.Baltiņa, arhitekts I.Timermanis.
Vēlāk bronzas zobens un plāksne drošības nolūkos noņemti, aizvietojot ar koka detaļām.

Pirmā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un Neatkarības karā kritušo karavīru brāļu kapi

Atrodas Valmieras Pilsētas (Centra) kapsētā, Lillijas iela 7.

Apskatāms granīta obelisks, kura detaļas kalis tēlnieks Vilhelms Treijs.
Piemineklis atklāts 1923. gada 22. jūnijā. Brāļu kapos apglabāti ap 150 karavīru.

Pilsētas kapos arī ārpus Brāļu kapiem apglabāti vairāki Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara cīnītāji, tai skaitā Cēsu pulka Skolnieku rotas pirmais bojāgājušais, LKOK Edgars Krieviņš.

Šobrīd brāļu kapu nodalījumā ir 14 dažāda garuma kapu kopas, uz kurām uzstādīti 139 balti koka krusti, taču plāksnīšu ar kritušo vārdiem, kas agrāk bija pie krustiem, vairs nav. Saglabājies viens melna granīta krusts.

Komunistiskās okupācijas laikā brāļu kapu nodalījumā veikti intensīvi civilie apbedījumi. Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā brāļu kapos mainīts apbedījumu plānojums, un kapu kopas tagad izveidotas šķērsām, tikai viena saglabājusi kādreizējo orientāciju.

Piemiņas zīme Cēsu pulka Skolnieku rotas dibināšanas vietā

Atrodas Leona Paegles ielā 1, pie sarkanas ķieģeļu ēkas fasādes.

Piemiņas zīmes autore ir māksliniece Solveiga Vasiļjeva, un idejas pamatā ir zieda pumpura motīvs. Kā norāda māksliniece, tas simbolizē tikko veidoties sākušas personības – skolēnus, kuriem jāpieņem svarīgs, atbildīgs un skarbs lēmums savā vēl īsajā dzīvē.
Piemiņas zīmes formā ārējās zieda pumpura ziedlapas veidotas ģeometriskas, asiem stūriem, kontrastā ar maigām, noapaļotām pumpura iekšpusē. Piemiņas zīmes augstums līdz 1,5m. Piemiņas zīme atklāta 2011. gada 26. maijā Valmierā, vietā, kur 1919. gadā formējās Cēsu pulka skolnieku rota. 

No mākslīgiem bruģakmeņiem izliktas Latvijas kontūras, uz kuras guļus novietota plāksne ar Cēsu pulka Skolnieku rotas karogu un tekstu:

"Šajā vietā 1919. gada 26. maijā
dibināta Cēsu pulka Skolnieku rota"

Cēsu Brāļu kapi

Atrodas Cēsu Lejas kapsētā, Lenču iela 15, Cēsis.

Viena no nozīmīgākajām Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara piemiņas vietām Cēsīs ir Brāļu kapi Lejas kapos.
Kapos atrodas 1927.gadā atklātais Cēsu mākslinieka un domnieka Augusta Jullas (1872-1958) veidotais Brāļu kapu pieminekli, kas veltīts no 1915.gada līdz 1920.gadam Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem.

Cēsu Lejas kapsētas Brāļu kapos  apbedīti ap 200 karavīru. To vidū nezināms skaits Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīri, kā arī vācu (10), poļu u.c. tautību karavīri. Šajos kapos Latvijas Atbrīvošanās cīņu laikā apglabāti 22 kritušie 5.(2.) Cēsu kājnieku pulka karavīri, kā arī 11 citās Latvijas armijas vienībās kritušie brīvības cīnītāji. Brāļu kapos atdusas arī 2 igauņi, 15 lielinieku upuri un arī latviešu sarkanie strēlnieki.