Pirmā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un Neatkarības karā kritušo karavīru brāļu kapi
Piemiņas vieta
107
Atrodas Valmieras Pilsētas (Centra) kapsētā, Lillijas iela 7.
Apskatāms granīta obelisks, kura detaļas kalis tēlnieks Vilhelms Treijs.
Piemineklis atklāts 1923. gada 22. jūnijā. Brāļu kapos apglabāti ap 150 karavīru.
Pilsētas kapos arī ārpus Brāļu kapiem apglabāti vairāki Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara cīnītāji, tai skaitā Cēsu pulka Skolnieku rotas pirmais bojāgājušais, LKOK Edgars Krieviņš.
Šobrīd brāļu kapu nodalījumā ir 14 dažāda garuma kapu kopas, uz kurām uzstādīti 139 balti koka krusti, taču plāksnīšu ar kritušo vārdiem, kas agrāk bija pie krustiem, vairs nav. Saglabājies viens melna granīta krusts.
Komunistiskās okupācijas laikā brāļu kapu nodalījumā veikti intensīvi civilie apbedījumi. Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā brāļu kapos mainīts apbedījumu plānojums, un kapu kopas tagad izveidotas šķērsām, tikai viena saglabājusi kādreizējo orientāciju.
Izmantotie avoti un saites:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999
https://www.historia.lv/raksts/cepurite-dace-skolnieku-rotas-kareivis-lacplesa-kara-ordena-kavalieris-edgars-krievins-1899
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Cēsu pulka skolnieku rotai veltītais piemineklis pie bijušā Līvu pagasta nama
1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās. Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā nomira. Viņu 13. jūnijā ar kareivisku godu apglabāja Valmieras Pilsētas kapos. Edgaru Krieviņu pēc nāves apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.
Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa neparastais stāsts
1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā bijušajā Cēsu vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā (tagad Bērzaines iela 4). Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.