Par Sudrabkalniņa atklāšanas svētkiem

Sudrabkalniņš 2020. gadā. Foto: Edgars Ražinskis.

Atmiņu stāsta izvilkums no ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas Sudrabkalniņa pieminekļa atklāšanas dienā. Pilnā tekstā ir atstāsts par atklāšanas pasākuma norisi, Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas. Atmiņas izvēlētas, jo spilgti parāda to kādā stāvoklī bija Latvijas armija, kura cīnās Sudrabkalniņa apkaimē.

“(..) Mūsu cīņas šinī frontē mēs sākām — es varu šodien droši to teikt, jo mums nav ko slēpt — ar neapģērbtu, neapautu armiju. Vienu vai divas dienas pirms 8. okt. cīņu sakuma, apbraucot mūsu fronti Rīgas priekšā un apstājoties viena otra vietā, vai nu pie Annas muižas vai citur, mēs visi, kas toreiz braucām, varējām redzēt vienu lietu, kas mums visvairāk acīs dūrās un pie tam nedarīja nekāda prieka. Proti — tie mūsu armijas karavīri, kas mums nostājas priekša, bija lielā skaitā basām kājām. Viņu apģērbi bija noplīsuši; mēs redzējām karavīrus, kuru apģērbs bija noplīsis no augšas līdz apakšai. Bet mums nebija vairs noslēpums, ka cīņas šai frontē būs neizbēgamas. Tad mums uzspiedās jautājums: kā nu gādāt un rūpēties, lai labāk apgādātu mūsu armiju? Vispirms mēs pastiprinājām apavu un apģērbu vākšanu. Jūs nebrīnāties, ka es saku: vākšanu — jo ko mēs spējām un varējām, to mēs bijām sapirkuši iekšzeme un ārzemēs. Jūs domājiet nodokļus? Bet Rīga bija tajā laikā pavisam klusa un tukša no iedzīvotajiem. Tāda bija Rīga un visa zeme —un cik tad mums zemes toreiz bija? Runājot par nodokļiem jā- saka, ka uzlikt tos jau varēja, bet bija jautājums, cik ātri un no ka tad viņus iekasēs. Tāpēc dabīgi, ka mēs izvedām vākšanu. Apģērbus, pārtiku un citas nepieciešamās lietas formāli, uz papīra, pirka par naudu, bet jāiedomājas toreizējie pieņemšanas noteikumi un maksātās cenas. (..)”

Stāstītājs: Jānis Balodis
Izmantotie avoti:

laikraksts “Kara invalīds”, Nr. 7., 1937. gads. Raksta virsraksts “Tauta savus varoņus mūžam neaizmirsīs”

IMG_20201012_111547.jpg
IMG_20201012_111604.jpg
IMG_20201012_111722.jpg

Saistītie objekti

Piemineklis cīņai pret Bermonta armiju Sudrabkalniņā

Atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Slokas un Kurzemes prospekta krustojumā.

1919. gada novembra sākumā Latvijas Neatkarības kara laikā Pārdaugavā norisinājās Latvijas armijas un Bermonta karaspēka vienību ielu kaujas. Šajā apkārtnē notika izšķirošais uzbrukums Bermonta armijai. 1937. gadā pēc Kārļa Zāles projekta Sudrabkalniņā atklāja pieminekli, godinot 6. Rīgas kājnieku pulka kritušos karavīrus un izceļot kareiviskās īpašības.

Veidots kā memoriāla siena – simbolisks nocietinājums, kura vārtos ir attēlota lauva, kas aizšķērso ceļu pretinieka uzbrukumam. Mūrēts no Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa akmens bluķiem un kalts no Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta. Piemiņas vietas izmaksas sastādīja gandrīz 35 000 latu. Salīdzinājumam, par šādu summu varēja iegādāties 4 Latvijā ražotas “Ford - Vairogs V8 De Luxe” automašīnas.

Mūsdienās var aplūkot vienu no iespaidīgākajām Neatkarības kara piemiņas vietām.