Vienotās Aviācijas svētki- īsti tautas svētki

“Vienotās aviācijas svētki — īsti tautas svētki. Mūsu vienotā aviācija — aviācijas pulks , aizsargu aviācija, civilie aviācijas entuziasti no aerokluba un jaunatne — svētdien pulcējās Spilves aerodromā gads kārtējo aviācijas svētku svinēšanai. Aviācijas svētki gadu no gada kļuvuši arvien kuplāki, arvien vairāk pievilkuši apmeklētājus, tā kā tos ar pilnu tiesību var saukt par īstiem tautas svētkiem. Vēl jo vairāk šis apzīmējums ir vietā tagad, kad interese par aviāciju laidusi ļoti dziļas saknes mūsu tautā, kad visās Latvijas malās būvē planierus, kad miniatūrā lidmašīna jau kļuvusi par katra zēna iemīļotāko rotaļu lietu. Tādēļ arī svētdien Spilvē notikušie aviācijas svētki ir saucami par īstiem tautas svētkiem, ne vien daudzo desmitu tūkstošu apmeklētāju dēļ, bet arī tādēļ, ka tie dod bagātus ierosinājumus tautas vienībai, savas valsts aizstāvēšanas idejas stiprināšanai un apziņai, ka tikai padarot stiprus Latvijas aizsardzības spēkus mēs varēsim mierā un laimē baudīt sava darba augļus mūsu brīvā Latvijā. “(..) Svētdien agrā pēcpusdienā uz Spilvi plūda ļaudis no malu malām. Rīgas iedzīvotājus uz turieni veda kuģīši un liellaivas pa Daugavu, autobusi, privātie auto un ormaņi, bet kam mājas tuvāk, tas turp devās kājām. Dzelzceļu virsvalde uz aviācijas svētkiem bija norīkojusi divus speciālvilcienus no Rīgas, kuri uzņēma daudz svētku viesu vēl Torņkamā un Zasulaukā. Šie pārpildītie vilcieni devās pa Rīgas-Bolderājas līniju un tad nogriezās pa dzelzceļa atzarojumu līdz lidostai Spilvē. . Un tā uz Spilvi plūda vai visa Rīga. Un nevien Rīga, jo tanī tautas straumē, kas ieplūda aerodromā, bija ļoti daudz saulē iedegušu lauku ļaužu seju, ko vēl noteiktāk apliecināja pašaustie svārki un mēteļi. Karavīri un policija uzturēja kārtību, vadot pa šaurās Bolderājas šosejas vienu malu gājējus, pa otru automobiļus. Satiksmes līdzekļu novietojums bija pārpildīts dažāda tipa auto un pavirši vien jau uzmetot acis autobusiem un smagiem au- to, pēc to uzrakstiem varēja spriest, ka tie nākuši tālus ceļus pa abiem Daugavas krastiem. Braucēji bija braukuši ar visu proviziju un starpbrīžos tur iestiprinājās. Arī dzelzceļi bija atveduši Rīgā daudz aviācijas svētku viesus no dažādām pilsētām. Speciāls tūristu vilciens bija atvedis Rīgā viesus no Ventspils. Tā divas lielas ļaužu straumes, no Daugavas un pa Rīgas-Bolderājas šoseju, līdz pat vēlam vakaram nerimdamas plūda uz karogoto Spilvi un atpakaļ. Tūkstošiem «brīvklausītāju» bija arī Baltās muižas kalnos; arī tur varēja redzēt izjūgtus zirgus un ļaudis draudzīgās grupās vērojam iztālēm svētku norisi. Protams, tur daudz kas palika neredzēts un nedzirdēts, bet tomēr savs apmierinājums, ka būts vismaz aviācijas svētku tuvumā (..) “”(..) Gaidot svētku viesus pie aviācijas pulka angāriem, tāpat arī starptautiskā lidostā plīvoja karogi. Aerodromā iespaidīgā ierindā nostādītas 37 lidmašīnas. Ir arī jauna, Liepājas kara ostas darbnīcā uzbūvēta skaista un viegla lidmašīna, kurai aviācijas svētkos izdarāmas kristības. Parādē nostādīta ari zenītartilērija. īsi pirms svētku sākšanās pa skaļruņiem noraida informāciju, tā kā visi svētku viesi bez kādas taujāšanas zina visu nepieciešamo (..) “”(..) Publikas ievērību guva bumbvežu uzbrukums rūpniecības centram, kas bija īsti iespaidīgs uzcelts aerodroma malā ar kūpošiem skursteņiem. Atskanot trauksmes sirēnām no turienes aizvācās «iedzīvotāji» un tad sākās bumbvežu uzbrukums. Dārdēja zenītlielgabali, aizstāvot «pilsētu», lidmašīnas meta «bumbas un beidzot pilsēta aizdegās. Kaujas iespaids bija pilnīgs. Tas bija rada tai dziesmai, kas gūtās cīņās lika ataust Latvijas brīvībai. Daudz un dažādi bija programmas numuri un to visu uzskaitīšanai un aprakstīšanai mūsu slejas par mazām. Kā ik vienos lielos svētkos, kur saplūst desmitiem tūkstošiem tautas (svētdien aerodromā bija pāri par 50.000). Svētki ieilga līdz krēslas stundai un to noslēgumā kara ministris ģen. Balodis ar skaļruņa starpniecību nodeva kara lidotājiem, aizsargiem un civilai aviācijai pateicību par sasniegumiem. Pēc svētku programmas noslēgšanās sekoja uguņošana un dejas, kā tas tautas svētkos pienā- kas. Ministru prezidenta ziedojums. Ministru prezidents Dr. K Ulmanis ziedojis aviācijas svētku atlikumam 100 latus. Aviācijas svētku atlikums paredzams īsti prāvs (..)”