Daugavas grīvas nocietinājumi Infrastruktūra

Daugavas grīvas nocietinājumi ir senākās būves Mangaļsalā. Šajā vietā var redzēt visu salas militārā mantojuma 400 gadu ilgo vēsturi, kā arī militārās arhitektūras paraugus no vairākiem periodiem – zviedru laika, cara laika, brīvās Latvijas laika un Otrā pasaules kara gadiem. Pirmās lielgabalu pozīcijas senajās kartēs šajā teritorijā parādās jau 17. gadsimtā līdz ar Daugavgrīvas cietokšņa būvniecību, bet vēlāk nocietinājumi pakāpeniski tikuši paplašināti un atjaunoti. No Kokneses akmeņlauztuvēm zviedru laikā uz šejieni pa Daugavu ar baržām veda dolomītus tuneļu un lielgabalu pozīciju būvniecībai. 19. gadsimta vidū Daugavā sāka būvēt molus.Apmēram divdesmit, trīsdesmit gadus vēlāk šeit sāka būvēt sarkano ķieģeļu bunkurus. Divas no dzelzsbetona lielgabalu pozīcijām celtas jau Latvijas brīvvalsts laikā – 1934. gadā, par ko liecina arī ar pirkstu vai zaru veidotais gravējums betonā. Dodoties uz priekšu Austrumu virzienā, var redzēt zenītlielgabalu pozīcijas, kuras 2. pasaules kara laikā uzbūvēja vācu karaspēks. Šī ir vienīgā vieta Mangaļsalā, kurā notikusi reāla karadarbība – Krimas kara laikā 19. gadsimta vidū britu flote uzbruka Rīgai, bet, pateicoties Daugavas grīvas nocietinājumiem, uzbrukums nebija pārāk veiksmīgs. Pusgadsimtu vēlāk – 1919. gada 2. jūlijā –  Latvijas Neatkarības cīņu laikā igauņu lielgaballaivas no piekrastes veiksmīgi apšaudīja vācu Dzelzs divīzijas pozīcijas Mangaļsalā. Pirmā pasaules kara laikā Daugavgrīvas nocietinājumi bija tik biedējoši, ka Rīga bija vienīgā pilsēta Baltijas jūras krastā, uz kuru vācu flote izvairījās uzsākt karadarbību. Tātad šie Daugavgrīvas nocietinājumi gadsimtiem ir sargājuši ostas vārtus, nelaižot naidnieku Rīgā.

Uzmanību! Lai saudzētu ziemojošos sikspārņus (visas sugas ir aizsargājamas), no oktobra līdz aprīlim nepārvietojamies pa pazemi un bunkuru iekštelpām.