Krasta artilērijas baterija Bunkurs

Šī ir lielākā militārā būve Mangaļsalā, kuru sāka celt laikā no 1912. līdz 1916. gadam. Bunkura sienas bija vairākus metrus biezas, un no jūras puses to sargāja smilšu valnis. Pirmā pasaules kara laikā vācu flote uz Rīgu nenāca, tikai pateicoties šeit izvietotajiem lielgabaliem. 1917. gadā krievi no Rīgas atkāpās paši un aizejot, daļu bunkura saspridzināja. Latvijas brīvvalsts laikā – 1930. gados – un vēlāk arī padomju gados šī baterija tika atjaunota un paplašināta – pārbūvētas lielgabalu platformas un uzstādīti jauni lielgabali. 1941. gadā – Otrā pasaules kara laikā krievi vēlreiz šo bateriju saspridzināja, baidoties, ka Latvijā varētu ienākt vācu karaspēks. Pirmie lielgabali šāva aptuveni 12 līdz 15 kilometru, bet jaunākie varēja trāpīt mērķim līdz pat 40 kilometru lielā attālumā. Ir atrodams uzraksts: “Построенa матрозами” - cēluši matroži 1946. gadā. Bunkura pazemē atradās munīcijas pagrabi, kuros glabāja lielgabaliem nepieciešamos lādiņus. Sienās bija īpašas lūkas, pa kurām varēja padot lādiņus ātrākai lielgabalu pielādēšanai kaujas apstākļos. Tagad šeit atrodas Mangaļsalas garākais militārais tunelis – aptuveni 100 metru garš koridors. Pavasaros daļa bunkura mēdz applūst! 1960. gados aviācijas tehnoloģijas attīstījās, tika izgudrotas raķetes un pretgaisa aizsardzības sistēmas, un šī baterija ar visiem saviem lielgabaliem – kādreiz tik baisa un varena – kļuva nevienam nevajadzīga. 

Uzmanību! Lai saudzētu ziemojošos sikspārņus (visas sugas ir aizsargājamas), no oktobra līdz aprīlim nepārvietojamies pa pazemi un bunkuru iekštelpām.

Izmantotie avoti un saites:

Avots: Audiogids “Mangaļsalas nocietinājumi”, https://izi.travel/en/edbf-mangalsalas-nocietinajumi/lv#tour_details_first

Saistītie stāsti

Nogrimušais kuģis Mangaļsalā

Padomju laikā te, militārā zonā, avarējis betona kravas kuģis Lady Kathleen, kura atliekas vēl joprojām skatāmas jūrā netālu no krasta. Ar to vēl aizvien saistās dažādi mīti. 

Armijas klātbūtne Mangaļsalā

Atmiņās spilgti iespaidi par Latvijas armijas klātbūtni Mangaļsalā. Aprakstīti forti kā arī Sapieru celtais dzelzsbetona nocietinājums. Atmiņas raksturo karavīru ikdienu, dzīves ritmu un ilustrē vidi Mangaļsalā. Mangaļsalas un Latvijas armijas karavīru apmeklējums

Lēdija Ketlīna

Kas notika ar lēdiju Ketlīnu?