Plokštines militārā pilsētiņa Militārā pilsētiņa
307
1962. gadā Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – “Dvina”. 0,5 km no raķešu palaišanas bāzes bija izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru platībā, kur tika uzceltas aptuveni 30 ēkas dažādiem mērķiem, tostarp dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, divas ēdnīcas, katlumāja, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas būves. Plokštines pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gada 18. jūnijam. Padomju karavīri pameta šo teritoriju, līdzi paņemot tikai ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona Republikāniskajai lauksaimniecības atpūtas iestāžu apvienībai, bet militārajā pilsētiņā ierīkota Plateļu Pionieru atpūtas nometne “Žuvėdra”. Teritorija tika rekonstruēta un pielāgota nometnes vajadzībām, tā darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas pionieru nometne tika slēgta. Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas Nacionālā parka direkcija. 2017. gadā daudzas militārās pilsētiņas būves avārijas stāvokļa dēļ tika nojauktas. Pašlaik šajā teritorijā ir palikušas aptuveni desmit ēkas, kuras apmeklētāji var apskatīt no ārpuses. Ir uzstādīti informācijas stendi par bijušajām ēkām un to funkcijām.
Izmantotie avoti un saites:
Šahtas kodolraķešu palaišanas bāze "Dvina" - Praeitis Žvalgas
https://www.praeitieszvalgas.lt/sachtine-branduoliniu-raketu-paleidos-baze-dvina/
Izglītojošas programmas
Ekskursija pa bijušo militāro pilsētiņu
Netālu no Platēlijas ezera, Ploštines mežos 1960. g. tika uzsākta pazemes termokodolraķešu palaišanas bāzes "Dvina" būvniecība. 1962. gadā decembra beigās bāzē tika izsludināta pirmā kaujas trauksme. Četros 30 gadus vecos 4 R-12U tipa vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes, kas bruņotas ar kodoltermiskās kaujas galviņām, ir izvietotas dziļās šahtās. Tie bija paredzēti, lai iznīcinātu Rietumeiropas valstis.
Īpaši slepenajam objektam bija nepieciešams liels daudzums militārā aprīkojuma un apkalpojošā un komandējošā personāla. Šim nolūkam 500 m no raķešu palaišanas vietas tika izveidota pilsētiņa ar 30 ēkām. Visa iekārta aizņēma aptuveni 12 hektāru platību, ko ieskauj pat 6 aizsargžogi.
Kas šeit notika, kāds bija ēku mērķis un kāds liktenis piemeklēja militāro pilsētiņu un kādus noslēpumus joprojām glabā Ploštinė mežs, uzzināsiet ekskursijā...
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Krievijas armijas izvešana no Lietuvas 1993. gadā.
1993. gads 31. augusts Pēdējais Krievijas armijas militārais ešelons izgāja cauri Kenas dzelzceļa stacijai, oficiāli izbeidzot gandrīz 50 gadus ilgo padomju militāro okupāciju Lietuvā.
Par kodolbāzes slepeno angāru
Pazemes termokodolraķešu bāzē Plokštines mežos tika uzstādīts īpaši slepens angārs, par kuru vietējie iedzīvotāji joprojām zina ļoti maz un kura mērķi apvij baumas par kodolraķešu kaujas galviņu glabāšanu.
Slepenais veterinārārsts
Veterinārārsts Staņislovs Mikašauskas, kurš strādāja Plokštines militārajā bāzē, dalās atmiņās par neparastu piekļuvi bāzes teritorijai un stingru slepenību pat neformālā vidē.
K. Meškauska atmiņas par Pluņģes rajona raķešu bāzēm
Bijušās raķešu bāzes Pluņģes rajonā slēpj iespaidīgu Aukstā kara vēsturi – sākot ar raķešu degvielas slepenu transportēšanu naktī un beidzot ar pazemes šahtu izbūvi ar mākslīgu spiedienu. Ārsta Kajetonas Meškauska memuāri atklāj maz zināmas detaļas par padomju militārpersonu darbību un celtnieku dzīvi. Viņa stāsts ir ne tikai par bāzi, bet arī par cilvēku, kurš nonāk stāsta vidū.
Kodolieroču pēdās Šateikiai mežā
Laikā no 1960. līdz 1978. gadam Pluņģes rajona Šateikiai ciema mežos darbojās sauszemes raķešu palaišanas bāze, kurā tika izvietotas vidēja darbības rādiusa kodolraķetes R12U. Pēc raķešu transportēšanas bāzē tika izvietota 384. augstas jaudas artilērijas brigāde. Tās rīcībā bija pašgājējas 203 mm kalibra haubices 2S7 “Pion” un dažādi citi ieroči, kuru iznīcināšanā gāja bojā cilvēki.