Ziemassvētku kauju muzejs Muzejs
42
Muzejs atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās un ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Tas atklāts 2005. gadā vietā, kur Pirmā pasaules kara laikā norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir sa glabājušies unikāli Pirmā pasaules kara nocietinājumi. Zie massvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms - blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā. Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un drama tiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā. Tās ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Intensīvas kaujas norisinājās sešas dienas un noveda pie lieliem zaudējumiem. Cīņas galvenokārt asociējas ar lat viešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos ziemas apstākļos. Tas ir nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija tika uz sākta bez artilērijas atbalsta. Mūsdienās muzejā var aplūkot kauju vietās atrastus priekš metus. Iekštelpu ekspozīcija pieejama noteiktos laikos, savukārt brīvdabas fortifikāciju ekspozīcija – katru dienu. Apkārtnē izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.
Izmantotie avoti un saites:
Latvijas Kara muzeja oficiālā mājaslapa. Pieejama: http://www.karamuzejs.lv/lv/zm.aspx [Aplūkota: 21. 03. 2021.].
Bērziņš, V. Latviešu strēlnieki: Drāma un traģēdija. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1995.
Izglītojošas programmas
Latviešu strēlnieks Ziemassvētku kaujās
Ziemassvētku kauju muzejā – autentiskā I pasaules kara kaujas laukā, jauniešiem veidosim priekšstatu par cilvēka lomu kara apstākļos, karavīru ikdienas dzīvi un dalību kaujās. Ar ieskatu militārā disciplīnā un dažādiem, uz komandas saliedēšanu vērstiem, interaktīviem uzdevumiem, radīsim emocijas, kas liks aizdomāties. Pēc nodarbības muzeja teritorijā iespēja izmantot ugunskura vietu un 7 km garu informatīvu pastaigu taku pa kauju vietām.
Jūsu komentāri
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Ieraksts dienasgrāmatā par brīdi, kad karavīri uzzina par gatavošanos Ziemassvētku kaujām.
Latviešu strēlnieki un viņu virsnieki par kaujas sākumu tika informēti pēdējā brīdī. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks Rūdolfs Ivanovs dienasgrāmatā aprakstīja pēdējo vakaru pirms kaujas sākuma. Īss, bet spilgts un autentisks teksts, kas parāda ļoti nozīmīgu brīdi karavīram – uzzina par kaujas dienu.
Aizsardzības pozīciju veidošana.
Apraksts aplūko kaujas lauka nocietināšanas problemātiku kopumā. Tas veidots balstoties uz 1. pasaules kara pieredzi un situāciju, kad nepieciešams organizēt plašus darbus nocietinājumu izveidē.
Par Ziemassvētku kaujām
Ziemassvētku kaujas noslēdzās 11. janvārī. Spēcīgi nocietināto Vācijas armijas pozīciju- Ložmetējkalnu latviešu strēlniekiem izdevās ieņemt kauju trešajā dienā. Ziemassvētku kauju cena bija ļoti augsta. Simtiem latviešu un citu Krievijas armijas vienību karavīru bija zaudējuši savu dzīvību, mēģinot izsist vāciešus no pozīcijām. Teicējs spilgti apraksta kaujas lauka ainas pēc Ziemassvētku kauju noslēguma.
Šobrīd Mangaļu māju apkaimē notiek restaurācijas darbi.